Latvijas pilsētas

Nozīmīgāko celtņu vidū ir valsts arhitektūras pieminekļu sarakstā iekļautais Ainažu Kultūras biedrības nams (1928.g., arhit. P.Kundziņš), Ainažu jūrskolas memoriālā muzeja ēka (1870.g., restaurēta 1969.g.).

123 ç è ABC

Aizkraukle

Pilsētas tiesības kopš 1967.gada. Iedzīvotāji 9584 (2000.g.).

Aizkraukle atrodas Viduslatvijas zemienē Lejasdaugavas senlejas augstajā labajā krastā. Neliela teritorija pilsētai pieder arī kreisajā krastā.

Galvenais apskates objekts pilsētā ir Pļaviņu hidroelektrostacija. Tās būvniecība sākta 1960.gadā. Pirmie 5 hidroagregāti darbojas kopš 1965.gada. Būvniecība pabeigta 1966.gadā.

Aizkraukles pilskalns pirmoreiz minēts Latviešu Indriķa hronikā 1203.gadā un bija nozīmīgs nocietināts Daugavas lībiešu zemju centrs (tagad Skrīveru pagasta teritorijā). Apdzīvots no 1.gt. pr. Kristus līdz 13.gadsimtam. Aizkraukles Kalna Ziedu pilskalns – vidējā dzelzs laikmeta (5.- 8.gs.) piemineklis. Pie Kāriekstes ietekas Daugavā saglabājušās Livonijas ordeņa Aizkraukles pilsdrupas. Pie pagrieziena uz Skrīveriem ir 2 m augstais Kraukļu akmens. Aizsargājams dabas un arheoloģijas piemineklis ir Meļķitāru Muldas akmens, kura augstums ir 2,8 m.

123 ç è ABC

Aizpute

Pilsētas tiesības kopš 1378.gada. Iedzīvotāji 6014 (2000.g.).

Aizpute izveidojusies augstajos Tebras krastos, kur Tebra ieplūst Apriķu līdzenumā. Gar pilsētas robežu tek Tebras pieteka Laža, uz kuras uzstādināta Lažas ūdenskrātuve. Ievērojamākie arhitektūras pieminekļi ir Livonijas ordeņa Aizputes pils paliekas un lut. baznīca, kurā ir vairāki izcili mākslas pieminekļi. Mākslas piemineklis ir arī katoļu baznīcā. 18.-19.gs. arhitektūras piemineklis ir ūdensdzirnavu ansamblis.

Aizputes apkārtnē apskatāmi vairāki dabas, arhitektūras, vēstures un mākslas pieminekļi. Kazdangā ap 1800.gadu celtais muižas ansamblis (Kazdangas pils). Vairāki pilskalni – Vītoliņu pilskalns, Kazdangas (Valātas) pilskalns, Ormkalns, Rinķu (Kalnariņķu, Boju) pilskalns, Kapličas pilskalns, Baltcepuru pilskalns, Lažas pilskalns, senā kultas vieta – Baznīckalns, Padures pils. Dabas piemineklis – Dzērves Bērziņu avoti. Apriķos lut. baznīca (17.gs.,pārbūvēta 1710.g.), kurā redzams stilistiski vienots koktēlniecības ansamblis.

123 ç è ABC

Aknīste

Pilsētas tiesības kopš 1991.gada. Iedzīvotāji 1485 (2000.g.).

Rakstos Aknīste minēta jau 1298.gadā. Par tās seno vēsturi liecina Aknīstes (Susējas) pilskalns, vēlā dzelzs laikmeta (9. –12.gs.) kapulauki. Līvānu ielā sākas tūristu taka uz Saltupju svētavotu – senu kulta vietu. Pie tā dobumakmens, netālu Aknīstes (Susējas) pilskalns, kas saukts arī par Franču skanstīm vai Napoleona kalniņu. Netālu no skolas Aknīstes baznīca (1997.g. piešķirts Eiropas kultūras mantojuma karogs) un saglabājušies vecās katoļu baznīcas sarkanie kieģeļu vārti (19.gs. 2.puse). Lut.baznīca atrodas Dzirnavu ielā, pie tās dižliepa (apkārtmērs 4,5 m).

Nozīmīgākie Aknīstes kaimiņu pagastu apskates objekti ir neogotiskā Gārsenes muižas pils (19.gs. vidus). Gārsenē izveidota tūristu taka, kas ved pa Dienvidsusejas stāvajiem krastiem, gar lielajiem laukakmeņiem “Latvija”, “Barona krēsls”, “Velna pēda”. Gārsenes lut. baznīcā ir Valkera firmas ērģeles, divas vitrāžas. Lāčupītes krastā Kurisku pilskalns. Asares lut. baznīcā (1821. – 1843.g.) ir kokgriezumiem rotāta kancele, lustras, J.Deringa altārglezna “Augšāmcelšanās”(1853.g.). Elkšņu pagastā Elkšņu lut. baznīcā (1831. –1838.g., tornis 1887.g.), ir J.Deringa altārglezna “Kristus pie krusta”. Netālu Aizdumbles purva dabas liegums (480 ha).

123 ç è ABC

Aloja

Pilsētas tiesības kopš 1992.gada. Iedzīvotāji 1531 (2000.g.).

Vēstures avotos Alojas miests pirmoreiz minēts 1449.gadā. Tas izveidojas uz Ungurpils muižas zemes. Aloja ir sens novada kultūrvēsturisks centrs. Alojas vidusskola atrodas netālu no stacijas un ir nosaukta Ausekļa vārdā. Dzejnieks apglābāts Alojas kapos. Pilsētas centrā ir lut. baznīca. Pie lut. baznīcas piemiņas akmens represētajiem, “ziemeļu vēju lauztajiem”. Ungurpils dzirnavezers ir aizsargājams objekts, tā ielokā bij. Muižas parks. Perkiles viduslaiku pils vieta, arī Čūsku kalniņš, senās ēkas, pie vecā ceļa atzara Ungurpils krogs, Ungurpils senkapi. Pie Jaungarandžām ir baznīcas kalns – kulta vieta. 3 km no Ungurpils Sīpolos dzimis izcilākais jaunlatviešu tautiskā romantismā dzejnieks Auseklis, mācījies Alojas draudzes skolā. Teritorijā ir vairāki valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi – senkapi un divi pilskalni. Alojas lauku teritorijā lejpus bij. Iģes dziravām ir Lauru pilskalns.

123 ç è ABC

Alūksne

Pilsētas tiesības kopš 1920.gada. Iedzīvotāji 9745 (2000.g.).

Pilsēta atrodas pie Alūksnes ezera. Ezers ir viens no Latvijas ezeriem, kas atrodas visaugstāk – 183,7 m vjl. Tā platība 15,4 kvm (kopā ar salām – 15,6 kvm), garums gandrīz 6 km, lielākais platums 4,3 km, vidējais dziļums 7 m (lielākais 15,2 m). Ezeram notece pa Alūksnes upi uz Pededzi.

Cepurītes salā konstatēts, ka tā bijusi apdzīvota jau mezolītā (9.gt.beigas – 4.gt. vidus pr. Kristus) un vēlāk tur bijis arī pilskalns. Apdzīvotība Pilssalā sākusies jau 2.gt.pr. Kristus. 1.gt. 1.pusē pēc Kristus šo teritoriju apdzīvojuši somugri. Ap 7.gs. sākušas iespiesties latgaļu ciltis no Daugavas puses. Krievu kņazi bieži uzbruka Alūksnes novadam. 1342. gadā Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla nocietinātu Marienburgas pili. Livonijas kara laikā 1560.gadā pili sagrāba Ivana Bargā karapulki. Kara laikā 1702.g. 26.augustā Alūksni aplenca B.Šeremetjeva komandētais krievu karaspēks. Pēc dažām nedēļām ap 400 cilvēku lielais zviedru karaspēks padevās. Pils un miests bija nopostīti. Gūstā aizveda daudzus cilvēkus, arī Alūksnes mācītāju E.Gliku un viņa audžumeitu Martu (vēlāk Krievijas imperatore Katrīna I). Viņas meita Krievijas imperatore Elizabete 1 uzdāvināja Alūksni savam kancleram, grāfam M.Voroncovam, kas to pārdeva baronam O.H.Fītinghofam.

No 17.gs. vācu tautības garīdznieka, tā laika latviešu izglītības un kultūras celmlauža E.Glika vārds saistīts ar Alūksnes pilsētu. Toreizējā Marienburgā E.Gliks dibināja pirmās skolas un izveidoja vienu no pirmajām ābecēm, kā arī ar vietējai valodai raksturīgām formām latviešu tauta saņēma kristīgās pasaules rakstus – pirmo bībeli latviešu valodā. Jau 300 gadu Alūksnē zaļo divi E.Glika stādītie ozoli (E.Gliks tos stādījis 1685.gadā pēc Vecās Derības tulkošanas un 1689.gadā pēc Jaunās Derības tulkošanas), bet Alūksnes ev.-lut. baznīcā glabājas E.Glika Bībeles pirmizdevuma oriģināls. Kopš 1990.gada 18.novembra līdzās Alūksnes ev.-lut. baznīcai atrodas mācītāja E.Glika vārdā nosauktais Bībeles muzejs. Ernesta Glika Bībeles muzejs ir vienīgais šāda veida muzejs Eiropā.

Netālu no Bībeles muzeja atrodas lut.baznīca. Turpat pāri ielai Alūksnes septiņsimtdades parkā ir piemiņas akmens E.Glika dibinātās skolas vietā, Saules pulkstenis(1984.g.) un tēlnieka A.Zelča veidotas skulptūras. Uz pilsētu var paskatīties no Alūksnes ezera puses - no Kapsētas pussalas Tempļa kalna (latgaļu pilskalns). Pilssalā atrodas Livonijas ordeņa pilsdrupas (pils nopostīta Ziemeļu karā 1702.gadā). Alūksnes ezera tuvumā Lāzberģī ir savdabīgas pilsdrupas (19.gs.).Skaistākais ezers Alūksnes apkaimē – Indzeris.

123 ç è ABC

Ape

Pilsētas tiesības kopš 1928.gada. Iedzīvotāji 1606 (2000.g.).

Ape atrodas Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā Vaidavas kreisajā krastā. Pilsētas teritorijā, Vaidavas labajā krastā (pie bij. Grūbes dzirnavām) ir Grūbes dolomita atsegums. Kopš 1997.gada tas ir aisargājamais ģeoloģiskais objekts. Dolomita slāņi šeit veido 12 m platu divpakāpju (augstums 1,5 un 2,8 m) ūdenskritumu.

Uz robežas ar Trapenes pagastu tek Melnupe, netālu no pilsētas teritorijas atrodas Kalekaura un Vītuma ezers. Apē ir rakstnieces un tulkotājas E.Zālītes muzejs (bērnībā dzīvojusi Apē). Pie Vaidavas upes atrodas Raganu klintis - augšdevonas smilšakmens atsegums. Uz Jaunlaicenes un Ziemeru pagasta robežas no pārejo lielpauguru vidus (Sauleskalns 266,6 m vjl. un Apukalns 235 m vjl.) īpaši izceļas augstākais Alūksnes augstienes paugurs Dēliņkalns. Tā absolūtais augstums ir 271,5 m vjl., relatīvais augstums 71 m.

Kopš 1962.gada Dēliņkalns un skaistā paugurainā apkārtējā ainava ir dabas liegums (47 ha). Tālāk Veclaicenes pagastā atrodas gleznainā, dziļo un stāvo krastu ietverto Korneta ezeru apkaime. Pie viena no šiem ezeriem – Pilskalna jeb Drusku ezera (145 ha) atrodas Drusku pilskalns (247 m vjl., 80 m augstāk par ezera līmeni). Ezeri un apkārtējais apvidus (797 ha) kopš 1962.gada ir dabas liegums.

123 ç è ABC

Auce

Pilsētas tiesības kopš 1924.gada. Iedzīvotāji 3580 (2000.g.).

Auces apkaimē atrodas Lielauces ezers ar 9 m biezu sapropeļa kārtu zem 3 m dziļa ūdens. No ezera sākas Auces upe, bet Aucei cauri tek Vadakstes pieteka Līgotne.

Pie Vecauces muižas ir vidējā dzelzs laikmeta (5.–8.gs.) senkapi, apkārtnē – vairāki zemgaļu pilskalni, domājams, arī Sidrabene. Ziņas par Vecauces muižu ir ap 1616.gadu. Auce (līdz 1924.g. Vecauce) sāka veidoties ap 1889.gadu. Auce par pilsētu pasludināta 11.septembrī – Raiņa dzimšanas dienā.

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir Mēdemu dzimtas Vecauces muižas pils (1843.g., arhit. F.A.Štīlers ) ar glīti sakopto ainavu parku (10 ha), kurā daudz dendroloģiski retas koku un krūmu šķirnes pie pilsētas robežas. Ļoti plašs (60 ha) ir Lielauces pils parks. Pils ar parku bijusi arī Ķēvelē. 2,5 km no Ķēveles gravā pie Avotu mājām ir deviņi t.s. Karaļa avoti ar dziedniecisku ūdeni, kur slāpes veldzējis Zviedrijas karalis Kārlis 12. Dobes kalnos pie Kokmuižas ir Incēnu pilskalns.

123 ç è ABC

Baldone

Pilsētas tiesības kopš 1991.gada. Iedzīvotāji 2208 (2000.g.).

Cauri Baldonei savā augštecē tek Ķekava, pie Mercendarbes sākas Bērze, bet lielākā upe ir Misa lauku teritorijas dienvidu daļā. Miests izveidojies 17.gs., kad sēravota tuvumā uzcēla muižu un ap 1648.gadu ierīkoja pirmo Kurzemes hercogistes dzelzāmuru – dzelzs ieguves cepli (pastāvēja līdz 1705.gadam).

Baldones apkārtnē ir Daugmales, terasveida Sakaiņu u.c. pilskalni un senvietas. Pie lut. baznīcas ir pirmā un otrā Pasaules karā kritušo brāļu kapi. K.Ulmaņa stādītais ozols un piemiņas akmens. Uz netālo Mercendarbes pili, kurā atrodas bērnu nams, ved aleja, pie pils dižliepas. Uz Daugmales pusi atrodas Lejas ezers. No Baldones 7 km Daugmales pagastā ir 32 m augstais Sakaiņu pilskalns ar dziļā gravā tekošo Bērzi tālu lejā. Lauku teritorijā ir daudzi senkapi, Caunu pilskalns.

123 ç è ABC

Baloži

Pilsētas tiesības kopš 1991.gada. Iedzīvotāji 4355 (2000.g.).

Baloži atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā. Blakus plešas Mēdemu purvs. Dabiska notece Mēdenes purvam bija pa Mārupīti, bet no Titurgas jeb Mūlkalna ezera – pa Titurgu. Ķekavas pagastā ir Rāmavas muižas ēka – koka arhitektūras piemineklis. Apkārt muižas parks ar dižkokiem (liepas, melnalksnis).

Aiz Rīgas robežas atrodas Katlakalna mežs – dabas piemineklis un atpūtas vieta. Katlakalna kapos, kas tika iekārtoti 18.gs., saglabājušies daži 18.-19.gs. mijai raksturīgi pieminekļi: ir G.Merķeļa kaps un piemineklis. Katlakalna baznīca (1792. –1793.g., arhit. K.Hāberlands) ir ievērojams klasicisma arhitektūras piemineklis.

123 ç è ABC

Balvi

Pilsētas tiesības kopš 1928.gada. Iedzīvotāji 9005 (2000.g.).

Pilsēta atrodas pie Balvu un Pērkonu ezeriem. Abus ezerus savieno Balupe ar pieteku Pelnupe. Labajā pusē Balvu ezera krastā plešas 19.gs. veidotais bij. muižas parks, kurā atrodas bij. muižas pils (celta 1790.g., divreiz nodegusi, tagad sākumskola).

Partizānu un Brīvības ielas krustojumā apskatāms Latvijas Brīvības cīņu piemineklis. Starp Brīvības un Tautas ielu izveidots savdabīgs akmensdārzs – Lāča dārzs. Baznīcas ielā 3 atrodas Sv. Trīsvienības katoļu baznīca. Lut. baznīcā atrodas savdabīgs neatkarīgās Latvijas laika sakrālās mākslas piemineklis – mākslinieka J.Strazdiņa altārglezna “Kristus svētī ļaudis” (arī “Kristus parādās latviešu ģimenei“, 1937.g.). 1938.gadā atklāts tēln. K.Jansona darinātais Latvijas Brīvības cīņu piemineklis, t.s. Balvu Staņislavs. Padomju okupācijas laikā divreiz iznīcināto skulptūru 90.gadu sākumā atjaunoja tēlnieka dēls A.Jansons.

123 ç è ABC

Bauska

Pilsētas tiesības kopš 1609.gada. Iedzīvotāji 10411 (2000.g.).

Bauska atrodas starp Mēmeli un Mūsu pie to satekas.

Pilsētā ievērojamākie arhitektūras pieminekļi ir Livonijas ordeņa pilsdrupas pilskalnā un Sv.Gara lut. baznīca vecpilsētā.

Bauskas novads bijis apdzīvots jau vidējā akmens laikmeta beigās. Sēnākās cilvēku mītnes, kas izpētītas arheloģiski, attiecas uz 1.gt. vidu pr. Kristus. Tās atrodas apm. 6 km no Bauskas, Lielupes kreisajā krastā pie Ziedoņiem un labajā krastā pie Plūdoņu mājām.Ceraukstes ciemā Mēmeles kreisajā krastā atrodas Aužeļu pilskalns ar apmetni, kur atrastas senlietas un māla trauku lauskas.

Seno zemgaļu cīņa pret vācu krustnešiem ilga līdz 13.gs. beigām. Viena no niknāko kauju vietām bija Mežotne. Pēc tam Zemgales dēļ gandrīz visu 14.gs. notika cīņas starp Rīgas bīskapu un Livonijas ordeni. Bauska pirmo reizi vēstures avotos minēta 1443.gadā, kad sāka celt Bauskas pili. 1584.gadā sākās Bauskas izbūve tagadējā vietā.

Valsts nozīmes arheoloģijas un arhitektūras piemineklis – Bauskas pils ir pēdējā un viena no lielākajām mūra pilīm, ko 1443.–1456.g. uzcēla Livonijas ordenis. 1590.–1599.g. pils tika paplašināta ar piebūvi, kuras mūri bija klāti ar apmetumu. Pils celta kā cietoksnis. Pils daļēji sagrauta Ziemeļu karā 1706.gadā un pēc tam netika vairs atjaunota. Mūsu dienās pils jaunākā piebūve ir restaurēta, un kopš 1990.gada darbojas Bauskas pils muzejs. Konstatēts, ka pirms pils šajā vietā jau 1.gs. pr. Kristus pastāvējusi nocietināta apmetne.

Bauskas apkaimē ir vairāki ievērojami arhitektūras, vēstures un daba pieminekļi. No tiem izcilākais ir Rundāles pils Pilsrundālē. Rundāles pils ir izcilākais baroka arhitektūras un rokoko dekoratīvās mākslas piemineklis Latvijā. Arhitekts un darbu vadītājs bija B.F.Rastrelli. Pils celta 1736.–1740.g. un tā pabeigta 1763.–1767.g..

Saulainē atrodas Kaucmindes pils (celta 1800.g., vēlāk atjaunota) un parks (10,8 ha), kurā divi dižozoli, osis. Ziedoņos Borsmindes pils (1850.g., vēlāk pārbūvēta) un parks (15,1 ha). Lielupes kreisajā krastā iepretī Mežotnei divi pilskalni – Mežotnes pilskalns un Vīnkalns. Pie Mežotnes pilskalna baznīca (17.gs., pārbūvēta 18.gs. beigās, 1821.g., 1930.g.). Mežotnes pili pēc D.Kvarengi projekta 1797.–1813.g. cēlis arhit. J.G.Berlics. Pils atjaunota 1950.g.

Codē muižas pils (18.gs. vidus) un lut. baznīca (1680.g.; atjaunota 1864.g., 1922.g.). Brunavā katoļu baznīca (1733.g. celtā koka baznīca pārbūvēta 1909.g.). Augstajā Mēmeles kreisajā krastā Aužeļu pilskalns. Lejeniekos dzejnieka V.Plūdoņa memoriālais muzejs, turpat Plūdoņu kapsētā viņa atdusas vieta. Mūsas kreisajā krastā pie Lietuvas robežas Kamārdes pilskalns.

123 ç è ABC

Brocēni

Pilsētas tiesības kopš 1992.gada. Iedzīvotāji 3108 (2000.g.).

Brocēni atrodas pie Cieceres ezera un robežojas ar Brocēnu ezeru.

Brocēnu vārds minēts jau 1528.gadā, kad ordeņa mestrs V.Pletenbergs novadu izlēņoja kādam Gresegalam. Apdzīvota vieta sāka veidoties sakarā ar ķīmijas zinātnieka E.Rozenšteina atklājumu, ka Cieceres ezera kaļķakmens iegulas derīgas cementa ražošanai.

1945.g. 17.martā sākās pēdējās lielās kaujas Kurzemē rajonā pie Brocēniem, Saldus un Dobeles, kur dažubrīd atsevišķas latviešu leģiona vienības bija spiestas cīnīties pret latviešiem Sarkanajā armijā.

Galvenais apskates objekts pilsētā ir a/s “Brocēni” ražošanas būves. Bij. cementa fabrikas direktora māja. Vecais parks gleznainā Cieceres ezera krastā pie vidusskolas, Ozolu sala ezera vidū. Mazupes labajā krastā Cieceres pilskalns. Pilsblīdenē muižas ēku komplekss (19.gs., 20.gadi) un parks (24 ha). Remtē pils (1800.g., pārbūvēta), vecā pils (18.gs. 2.puse, pārbūvēta, uzcelts 2.stāvs). Remtes ezera krastā, parks (26 ha), kurā medību tornis (1890.g.). Remtes baznīca (1780.g.). Gaiķos lut. baznīca (1658.g., tornis 1684.g.).

123 ç è ABC

Cesvaine

Pilsētas tiesības kopš 1991.gada. Iedzīvotāji 1871 (2000.g.).

Cesvaine atrodas Vidzemes augstienē, pie Sūlas (Kujas labā pieteka) upītes, kas tek cauri Cesvaines parkam.

Interesantākais apskates objekts ir 19.gs. beigās celtā Cesvaines pils un iepretī pāri Pils ielai bij.muižas apbūve. Blakus pils fasādei saglabājušies 14.gs. celtās un Livonijas karā nopostītās arhibīskapa pils drupu fragmenti.

Netālu Sūlas upītes pretējā krastā atrodas 15 m augstais Cesvaines pilskalns. Cesvaines lut. baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. E.Veidenbauma un Madonas ielas stūrī atrodas katoļu baznīca. Apm. 0,5 km aiz Kārzdabas ceļa kreisajā pusē neliela strauta gravas nogāzē atrodas 4 m augstais Vaļģu Velnakmens.

Cesvaines pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis (arhit. H.Grīzenbahs un A.Dinklāge). Cesvaines muižas kompleksa centrālā ēka celta 1890.-1897.g. līdzās bijušās arhibīskapa pils (14.gs.) drupām.

123 ç è ABC

Cēsis

Pilsētas tiesības kopš 1323.gada. Iedzīvotāji 19141 (2000.g.).

Cēsis atrodas uz austrumiem no Gaujas ielejas, no Cēsu centra līdz Gaujai 3 km.

Pirmo reizi Cēsu novads minēts Latviešu Indriķa hronikā, aprakstot 1206.gada notikumus. Šo gadu ir pieņemts uzskatīt par Cēsu pilsētas dibināšanas gadu, lai gan Cēsu apvidus apdzīvotība sākusies jau 1.gt.pr.Kristus.

Cēsis ir bagātas ar valsts nozīmes vēstures, arhitektūras un mākslas pieminekļiem. Pilsētas vēsturiskais centrs starp Vaļņu, Palasta un Noliktavas ielu ir pilsētbūvniecības piemineklis. Šeit atrodas Cēsu pilsmuižas apbūves ansamblis, vecās ordeņa pils drupas un jaunā pils (tagad Vēstures un mākslas muzejs), pilskalns Riekstu kalns Pils parkā, pareizticīgo baznīca (1845.g.), Cēsu pulka skolnieku rotas piemineklis, katoļu baznīca, Sv. Annas lut.baznīca (1876.g.), dzīvojamā māja Gaujas ielā 6 (18.gs. 2.puse), blakus Palasta ielā saglabājušās pilsētas nocietinājumu mūra paliekas (14.gs.). Lielajā Katrīnas ielā 6 skulptūra “Cīņa ar kentauru”, Sv.Jāņa lut. baznīca, netālu). Lielajā Skolas ielā 6 bij. apriņķa skolas ēka (1815.g.). bij. tirgotāja nams Rīgas ielā 16 (1788.g.) un dzīvojamā ēka Rīgas ielā 15 (ap 1800.g.). Rīgas ielā 7 vecais rātsnams (1767.g.) un sarga mājiņa.

Cīrulīšos Svētavots un Cīrulīšu klintis ar alām vecupes krastā. Lejas kapos 1.pasaules karā un Brīvības cīņās kritušo brāļu kapi (tēln. A.Jullas veidots piemin.) un 1.pasaules kara laikā mirušo Kurzemes un Zemgales bēgļu kapi (tēln. K.Jansons, 1936.g.). Meža kapos apbedīts tēlnieks K.Jansons, pie ieejas K.Jansona veidotais piemineklis “Zemes māte”.

Gaujas senlejas pamatkrasta kraujā Sarkanās klintis (Raiskuma iezis) ar alām, avotiem. Gaujas labajā krastā – dižais Kvēpenes pilskalns, pie tā alas, dižegle un visā apkaimē – lieliskais Kvēpenes sils. Iepretī Rakšu krācēm Gaujā no kreisas puses ietek straujā Rakšupe no Āraišu ezera. Raiskuma pagastnams, saimniecības ēkas, parks un skola ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi (19.gs. 2.puse). Strīķupes krastā Kalēja ala un tālāk uz augšu Patkula ala Stoķu klintīs.

6.km no Cēsīm ir viens no Gaujas nacionālā parka un Latvijas dabas izcilākajiem pieminekļiem – Ērgļu klintis. Pamatkrasta turpinājumā (1 km no no jaunā Rāmnieku tilta) ir Ramātu klintis; klintis ar alām ir arī gar vecupi (Berlīne) un Triečupīti pie Jāņmuižas. Jāņmuižas pils un tās interjera dekoratīvā apdare ir arhitektūras un mākslas pieminekļi (18.gs. beigas).

Iepretī Liepai Gaujas un tās vecupes krastā Līču-Laņģu klintis ar alām un avotiem. Liepā sena kulta vieta - Lielā Ellītes ala un avots. Netālu piemineklis latviešu un igauņu karavīriem, kas 1919.gadā cīnījās pret landesvēru (1935.g., tēln. A.Julla). Liepas kapos Veidenbaumu dzimtas kapi (piemin. tēln. I.Kamara, arhit. G.Lūsis-Grīnbergs, 1967.g.), tēlnieka A.Jullas kaps. Netālu Mazā Ellītes ala ar avotu. Pie Mārsnēnu ceļa dzejnieka E.Veidenbauma memoriālais muzejs.

Iepretī Vaives labajā krastā pilskalns Sārumkalns. Vaives kresajā krastā izcils ģeoloģisks dabas piemineklis ir Dāvida dzirnavu avoti - 34 avoti ielejas nogāzē zarodamies veido apm. 7 m augstu krāčveida ūdenskritumu. Pie bij. Līvu pagastnama 1919.g. 6.jūnijā notika Cēsu pulka skolnieku rotas pirmā sadursme ar vāciešiem. Šeit 1930.gadā atklāts piemineklis.

Āraišu ezera galā rekonstruētais guļkoku namiņu komplekss – latgaļu ezerpils, pussalā ordeņa Veccēsu pils drupas, krastā viena no pirmajām baznīcām (sākta 1225.g.), vecā kapsēta un mācītājmuiža (18.-19.gs.) ir vērtīgi apskates objekti. Tie kopā ar Drabešu muižas kompleksu, vējdzirnavām un dzirnavnieka māju (19.gs.vidus), Betēm, Virgabdām u.c. šejienes zemnieku mājām, Brušu pusmuižu (19.gs. 1.puse), Pūcēm veido Āraišu muzejparku skaistā ainavvidē.

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir arī Vāveres kroga apbūve (19.gs. 1.puse) un Melturu dzīvojamā rija (19.gs.). Pie Melturiem sākas Amatas lejteces gleznainais posms. Izcilākie ģeoloģiskie pieminekļi Dolomītu krauja, Ainavu krauja, Zvārtes iezis un Vanagu iezis. Arī Gaujas krastos pie Amatas ietekas ir slavenais Briedīšu iezis, Leimaņu iezis, Ēdernieku klintis un Ķūķu klintis.

Cēsu mūra pils (13.-18.gs.) ir izcils valsts nozīmes arheoloģijas, vēstures un arhitektūras piemineklis. Livonijas ordeņa mestru rezidence 1239.-1561.g. (ar pārtraukumiem). Pils celtniecība sākās ap 1207.-1209.g. Līdz pat Livonijas karam pils ne reizes netika ieņemta. 1577.g. septembrī pēc piecu dienu aplenkuma pili iekaroja Krievijas cara Ivana Bargā karavīri. 1703.gadā pili sagrāva un ieņēma Krievijas feldmaršala B.Šeremetjeva karaspēks. No tā laika pils vairs netika atjaunota. Saistībā ar izrakumiem notiek konservācijas un restaurācijas darbi.

Āraišu ezerpils ir viens no nozīmīgākajiem vēlā dzelzs laikmeta 1.puses arheoloģijas pieminekļiem. Šī seno latgaļu dzīvesvieta atradusies uz nelielas saliņas Āraišu ezerā. Ezerpils pastāvējusi 9.-10.gs. Āraišu ezerpils ir unikāla visā Eiropā. Katru gadu šeit notiek rekonstrukcijas darbi. Jau tagad var gūt zināmu priekšstatu par Latvijas seno cilvēku dzīvi pirms 1000 gadiem.

123 ç è ABC

Dagda

Pilsētas tiesības kopš 1992.gada. Iedzīvotāji 3249 (2000.g.).

Dagda atrodas Dagdas ezera krastā. Dagdas tuvumā vairāki ezeri: Galšūns jeb Rapšu ezers, Kausačs, Narūts, caur tiem tek Narūta, kas ietek Dagdas ezerā, un Purpļu ezers. Mazliet tālāk atrodas ievērojams dabas liegums – Salājs (Solojs) un ļoti gleznainais Ežezers (Jēša ezers).

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir baroka stilā celtā Sv.Trīsvienības katoļu baznīca. Netālu no Narūtas atrodas Dagdas pilskalns (arheoloģijas piemineklis), kas sasniedz 20 m augstumu.

123 ç è ABC

Daugavpils

Pilsētas tiesības kopš 1582.gada. Iedzīvotāji 114510 (2000.g.).

Daugavpils novads bijis apdzīvots jau sen. Vēstures avotos Daugavpils pirmo reizi minēta 1275.gada, kad Livonijas ordenis pie Daugavas tirdzniecības ceļa nopostītās Vecpils vietā (18 km no Daugavpils) sāka celt mūra pili Dinaburgu.

Pēc iedzīvotāju skaita Daugavpils ir otrā lielākā Latvijas pilsēta aiz Rīgas. Daugavpils atrodas Daugavas krastos pie Lielā Stropu ezera, kas pa kanālu saņem ūdeni no Mazā Stropu ezera.Vēl pilsētas teritorijā atrodas Šuņezers, Zirgu, Platinkas (Plotičku), Gubiščes ezers, Stropiņš (Stropoka) ezers, Lielais un Mazais Trikātes ezers. Tertorijā tek Daugavas labā krasta pieteka Šuņupe un kreisā krasta pieteka Laucesa.

Daugavpils cietoksnis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tas ir vienīgais bez pārmaiņām saglabājies 19.gs. 1.puses cietokšņa paraugs Latvijā. 1772.gadā pēc Daugavpils (Dinaburgas) pievienošanas Krievijai tika nolemts, ka pilsētā jābūvē cietoksnis. 1788.gadā tika apstiprināts tā pirmais projekts, taču cietokšņa un priekštilta nocietinājumu būve sākās tikai 1810.gadā pēc kara inženiera J.Hekeļa projekta 16.gs. beigās dibinātās Dinaburgas sākotnes apbūves vietā. Cietokšņa celtniecību pabeidza tikai 1878.gadā.

Daugavpilī viena no ievērojamākajām ir Sv. Pētera Romas katoļu baznīca (celta 1848.-1849.g.). Luterāņu kapos piemineklis Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem (1928.g., tēln. I.Folkmanis). Pilsētas centralajā daļā atrodas A.Pumpura parks (Vienības dārzs) un Dubrovina dārzs, kas sākts veidot 1882.gadā.

Arī nedaudz tālāka apkaimē var apskatīt daudz interesantu kultūrvēsturisko objektu. 7 km no Daugavpils Kalkūnes pagastā atrodas dzejnieka J.Raiņa memoriālais muzejs “Birkeneļi”, kur viņš pavadījis bērnību (1872.-1879.g.). Turpat netālu atrodas Baltkāju pilskalns un senkapi. Līksnas pagastā ieteicams apskatīt Līksnas katoļu baznīcu ar ērģelēm, kas ir mākslas piemineklis. Ļoti krāšņa apkaime pie ezeriem ir arī nedaudz tālākā apvidū, kur atrodas divi kompleksie liegumi: Sventes ezers un Meduma ezeraine.

123 ç è ABC

Dobele

Pilsētas tiesības kopš 1917.gada. Iedzīvotāji 12348 (2000.g.).

Dobele atrodas uz Lielauces pauguraines robežas pie Bērzes upes. Vēstures avotos Dobele pirmo reizi minēta 1254.gadā Zemgales dalīšanas līgumā, kad Dobeles pils ar novadu tika piešķirta Livonijas ordenim. Dobeles senvēsturei nozīmīgs ir Dobeļu zemgaļu pilskalns ar senpilsētu pie tā.

Dobeles pilsētas vēsturiskais centrs (16.-19.gs.) ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir Dobeles lut. baznīca. 17.gs. pēdējā Kurzemes hercogiene bija ierīkojusi Dobeles pilskalnā skaistu parku, kas kļuvis par pilsētnieku atpūtas vietu.

Dobeles pilskalnā dažādos laikos atradušās divas pilis: seno zemgaļu pils un Livonijas ordeņa pils. Livonijas ordeņa mūra pils celta no 1335. līdz 1359.gadam. Pils bija apdzīvota līdz 1736.gadam.

Blakus pilskalnam Bērzes krastā pilsdārzs ar simtgadīgiem ošiem, liepām un strautiņu dziļā gravā.

Aiz pilsētas robežas Pikšās Latvijas Valsts prezidenta K.Ulmaņa dzimtajās mājas (atjaunotas 1990.g.) muzejs (skat. Līvbērze). Bērzē lut. baznīca (1743.g., pārbūvēta 1849.-1850.g., 1887.g.). Pie Līvbērzes stacijas Līvbērzes Sv.Jāzepa katoļu baznīca (1684.g., atjaunota 1911.g., līdz 1729.g. ev.-lut. draudzes baznīca). Pienavas krastā paceļas varenie Lustes pils mūri. Pili atpūtai un medībām cēlis hercogs Pēteris Bīrons 1780.g. Rīgas–Liepājas šosejas malā pie bij. Rumbu mājām piemiņas akmens (1991.g., tēln. O.Feldbergs) latviešu leģionāriem. Šeit izšķīrās 1944.g. Ziemsvētku kauju liktenis.

Naudītes pagastā vairāki ievērojami vēstures pieminekļi – senkapi Pokaiņu pauguros, Ogānu pilskalns pie Sesavas upītes, Dēliņkalna pilskalns. Aiz Kroņauces sākas Tērvetes dabas liegums.

123 ç è ABC

Durbe

Pilsētas tiesības kopš 1893.gada. Iedzīvotāji 475 (2000.g.).

Durbe atrodas Dienvidkursas augstienes Vārtājas līdzenumā, 0,5 km no Durbes ezera. Durbe pirmo reizi minēta 1230.gada līgumā, ko noslēdza pāvesta sūtnis Alnas Balduīns ar pēdējo kuršu ķēniņu Lamekinu par kuršu kristīšanu. 1260.g. 13.jūlijā notika Durbes kauja. Kad Ordeņa karaspēks devās pāri Durbes Vecupei, žemaiši un kurši uzbruka ordeņa spēkiem un tos iznīcināja.

Mūsu dienās Durbes vēsturiskais centrs ir 16.-19.gs. pilsētbūvniecības piemineklis. Ievērojamākais vēstures piemineklis ir Livonijas ordeņa pilsdrupas Pilskalnā. Turpat ozolkokā veidota piemiņas zīme Durbes kaujas atcerei (veidotas 1990.g.). Durbes ev.-lut.baznīca valsts nozīmes mākslas piemineklis.

Durbes ezerā augstajā krastā Līgutos bij. muižas ansamblis (19.gs.sāk.) un plašs parks (25,2 ha). Uz Priekules pusi Krotes pilskalns. Bunkas ūdensdzirnavas ir tehnikas piemineklis. Uz leju Vārtājas senlejas krastā pilskalns Zviedru kapi un Vārtājas pilskalns, kas ir viens no lielākajiem Dienvidkurzemē. Lāņupes senlejas piekājē interesants dabas piemineklis – Susku saldūdens kaļķu konusi.

123 ç è ABC

Grobiņa

Pilsētas tiesības kopš 1695.gada. Iedzīvotāji 4693 (2000.g.).

Grobiņa atrodas Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Ālandes upes krastos.

Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis (17. –19.gs.). Arhitektūras pieminekļi: Grobiņas lut. baznīca un pilsdrupu komplekss (13.gs. vidus, 1662.-1664.g., 20.gs. 40.gadi), klēts (18.gs., Lielajā ielā 25). Klasiskajās formās celta bij. pilsētas pamatskolas ēka (1926.g., inženiera K.Vinkmaņa projekts).

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir Grobiņas pils. Celta 1253.gadā kā administratīva vietvalža – fogta sēdeklis (1399.-1560.g.) un ordeņa atbalsta punkts Dienvidkurzemē. Līdz mūsu dienām pils saglabājusies samērā labā stāvoklī. 70.gados veikta pilsdrupu konservācija.

Kapsēdes muižas pils, kalpotāju dzīvojamā ēka, klēts. Pie dzelzceļa pārbrauktuves Kapsēdes dižakmens, kura augstums 4,2 m, apkārtmērs 16,5 m. Kapsēdes Rudais akmens kura augstums 1,6 m, apkārtmērs 11,5 m.. Kapsēdes lut. baznīca. Mātras (Kalnmaļu) pilskalns. Medzē senkrastā muižas pils un saimniecības ēkas, parks (3,8 ha) un Mēdzes pilskalns. Tāšos bij. muižas ēku ansamblis – pils (1734.g., 20.gs. 60.gadu piebūves) un parks (4,5 ha). Iļģos bij. muižas ēku ansamblis – pils (18.gs. beigas), kalpu māja, saimniecības ēkas, parks (3,1 ha). Gaviezē bij. muižas pils (19.gs.), celta vēlā klasicisma stilā. Elkukalna pilskalns.

123 ç è ABC

Gulbene

Pilsētas tiesības kopš 1928.gada. Iedzīvotāji 9718 (2000.g.).

Gulbene atrodas starp Vidzemes un Alūksnes augstieni, Gulbenes paugurvalnī. Gar pilsētas robežu tek Pededzes pieteka Krustalīce un tās pieteka Asarupe. Arī pilsētas apkaimi šķērso daudz upju: Blomes apkaimē sākas Lāčupīte, Tirzas labā pieteka; Liede ar pieteku Oleni; Mugurupes satekupe Mellupe. Netālu atrodas Ludza ezers, no tā iztek Pogupe, kas ietek Stāmerienas ezerā (92 ha). Apm. 2 km no pilsētas atrodas Valmes ezers.

Vēstures dokumentos Gulbene pirmo reizi minēta 1224.gadā – zemes dalīšanas aktā starp Zobenbrāļu ordeni un Rīgas bīskapu.

Visvecākie pieminekļi ir Vecgulbenes muižas un baznīcas komplekss ar parku, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. 19.gs.beigās baroni Volfi muižas teritorijā, tagad pilsētas daļa, izveidoja Marijas parku ar mākslīgi izraktu Marijas ezeru. Parkā vēl bija mākslīgi izrakti ezeriņi: Svētais un Asaru ezeriņš. Baroni Volfi parkā uzcēla arī Balto pili (1763., 1850., pārbūvēta 1900.g., A.Folca apdare) un Sarkano pili (ap 1870.g., pārbūvēta 20.gs.sāk.). Vecgulbenes lut. baznīca celta 1843.gadā seno latgaļu pilskalnā arhibīskapa pils vietā. 1883.gadā baznīcas priekšā uzstādīta M.Lutera skulptūra. Iepretī baznīcai 1929.gadā atklāja pieminekli 1905.gada revolūcijā, 1.pasaules karā, un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem Gulbenes draudzes dēliem, kā arī Malienas tribunāla upuriem (tēln. E.Ābeltiņš), to padomju okupācijas varas iestādes nopostīja; atjaunots 1992.gadā (tēln. O.Foldbergs).

12. km no Gulbenes atrodas apdzīvota vieta Stāmeriena (skat Stāmeriena), kur apskatāma stacijas ēka (1902.g.), un Stāmerienas ezera krastā – muižas komplekss (19.gs.beigas), kurā ietilpst arī Sv. Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīca. Pie Kalnienas atrodas Kalnamuižas pils (apm.19.gs. vidus) un parks. Beļavā 2 atrodas Beļavas (Kārtenes) pilskalns turpat tālāk Beļavas muižas apbūve (ap 1750.g.), bet Blomē (Ozolkalnos) ir 19.gs.muižas apbūve. Jaungulbenes virzienā , pie Krapas ir Krapas muižas ēkas un parks (19.gs. 2.puse) un Krapas pilskalns, kas ir viens no lielākajiem Vidzemē (relatīvais augstums apm. 20 m).

123 ç è ABC

Ikšķile

Pilsētas tiesības kopš 1992.gada. Iedzīvotāji 3859 (2000.g.).

Ikšķile atrodas Viduslatvijas nolaidenuma malā un Lejasdaugavas senlejā (pie Daugavas). Ikšķile bijusi apdzīvota jau vairākus gadu tūkstošus pirms Kristus. 1.gt.pr.Kristus apdzīvota bijusi nocietinātā Vīnakalna apmetne (pilskalns), kas bijis apm. 1 km no Ikšķiles stacijas. Pilskalnu noraka, būvējot jauno šoseju.

Ievērojamākais Ikšķiles vēstures piemineklis ir Ikšķiles vecā baznīca, kas tagad aizsniedzama pa ūdeni; drupas iekonservētas. Jauno baznīcu uzcēla 1933.gadā. Netālu uz Daugavas pusi skvērā ir piemiņas akmens Ikšķiles astoņsimtgadei; otrs akmens 1988.g. uzstādīts pie Daugavas pretī baznīcas drupām, kur applūdināta arī Ikšķiles muiža.

Ikšķiles kapos apbedīti Nāves salā (tagad atrodas ūdenskrātuvē) kritušie latviešu strēlnieki (E.Laubes piemineklis, 1926.g.), vairāk nekā 4000 krievu un latviešu karavīru apbedīti Kaparāmura brāļu kapos. Lejpus Tīnūžiem ir Juglas kaujas (1917.g.augusts) vietas.

Ikšķiles novadā ir daudzas senvietas. Pazīstamākās ir teritorijas pie Saulkalnes Lejaskalnu pilskalns un lībiešu Kābeles kalns. Šeit no Zušugala betonētās krastmalas paveras skats uz Nāves salu un pieminekli (E.Laube, 1924.g.).

123 ç è ABC

Ilūkste

Pilsētas tiesības kopš 1917.gada. Iedzīvotāji 3194 (2000.g.).

Ilūkste izvietojusies Ilūkstes upes krastos Ilūkstes-Eglaines senlejas nogāzēs. Pilsētā uzstādināts dzirnavezers (2,5 ha). Ilūkste kā apdzīvota vieta izveidojusies uz Pilskalnes (Šlosbergas) muižas zemes. Dokumentos pirmoreiz minēta 1559.gadā, pēc citiem avotiem, 1562.gadā.

Ilūkstē darbojas muzejs. Ievērojamākie arhitektūras pieminekļi ir katoļu baznīca un lut. baznīca. Iespaidīga ir bij. jezuītu klostera ēka. 2 km no Ilūkstes dabas liegums Pilskalnes Siguldiņa, kas ietver subglaciālu iegultni ar vairākiem ezeriņiem, kurus savieno Dubupīte. Ielejas krastā 30 m augstais pilskalns Melnais kalns (Rāmavas pilskalns). Uz Subates pusi pilskalns Lapsu kalns. Bij. Lašu mācītājmuižā dzimis valodnieks, apgaismotājs, mācītājs Vecais Stenders, atklāts muzejs, piemiņas akmens. Uz Subates pusi Lašu ev.-lut. baznīca (1805.g.), Lašu pilskalns. Ilūkstes pauguraines malā malā vairāki kalni un pilskalni no kuriem paveras plašs skats uz Dvietes ieleju un Aknīstes nolaidenumu: Bezdelīgu kalns (186 m vjl.), Sidrabiņu pilskalns (Šantas kalns), pilskalns Rurānu Batarejas kalns, Dvietes pilskalns un Kamenes kalns. Bebrenē (skat. Bebrene) baroka stilā celta pils (19.gs. beigas–20.gs.sāk.), parks (5,6 ha). Bebrenes katoļu baznīca (1797.g., remontēta 1883.g.).

Dvietē neobaroka stila katoļu baznīca celta 1864.gadā (atjaunota 1930.g.). Pa ceļam uz Ilūksti redzams Zamečkas pilskalns, kura augstums 18 m, un Palazdiņu pilskalns Šanta. Aiz Daugavas redzama Līksnas katoļu baznīca (skat. Līksna). Pa ceļam uz Sventi Sasaļu meža dabas liegums, kurā gleznainais Sasaļu ezers un Melnezers. Tālāk ceļa labajā pusē sākas Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidus. Te paceļas Timšānu pilskalns un Sudmaļu (Zamoka) pilskalns. Sventē katoļu baznīca (1880.g.). Tālāk Kaķīšu pilskalns un Augšzemes augstienes augstākais kalns – Egļu kalns (220 m).

123 ç è ABC

Jaunjelgava

Pilsētas tiesības kopš 1647.gada. Iedzīvotāji 1925 (2000.g.).

Jaunjelgava atrodas Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senlejā, Daugavas kreisajā krastā. 13.gs. Jaunjelgavas vietā atradās sēļu pils, ko nopostīja vācu krustneši. Tās vietā sāka veidoties apdzīvota vieta.

1812.gadā pilsētu ieņēma Napoleona I karaspēks. 1915.gadā , vācu karaspēkam ienākot Jaunjelgavā, lielākā daļa tās iedzīvotāju tika evakuēti uz Krieviju. 1918.g. 5.decembrī vācu karaspēks atstāja Jaunjelgavu. Pirms Ziemassvētkiem lielinieki ienāca Jaunjelgavā, un viņu vara pastāvēja līdz 1919.gada maijam. 1940.g. 17.jūnijā Jaunjelgavā ienāca Sarkanās armijas daļas. 1941.g. 30.jūnijā pilsētu ieņēma vācu karaspēks. 1944.g.18.septembrī pilsētā atkal ienāca padomju okupācijas karaspēks.

Senās ēkas saglabājušās gk.Rīgas un Jelgavas ielā un gar Daugavu. Lāčpleša ielā 11 pilsētas domes nams. Katoļu baznīca, pareizticīgo baznīca Jelgavas ielā 8 (1896.g.), lut. baznīca, baptistu baznīca. Brunavu muižas ēkas Liepu ielā 1. Piemineklis par Latviju kritušajiem varoņiem Jaunjelgavas kapos (atklāts 1926.g., atjaunots 90.gadu sākumā).

Aiz pilsētas robežas uz Aizkraukles pusi sākas Daugavas ielejas dabas parks. Ielejas krastā mežā paceļas Sērenes pilskalns. Daugavas otrajā krastā iepretī Jaunjelgavai (skat. Skrīveri) Skrīveru dendroloģiskais parks (platība 16,8 ha). Skrīveru pagasta Kalniņos dzimis rakstnieks A.Upītis. Skrīveros rakstnieka mājā muzejs, pie skolas tēlnieces L.Davidovas-Medenes veidots rakstnieka krūšutēls (1975.g.).

123 ç è ABC

Jelgava

Pilsētas tiesības kopš 1573.gada. Iedzīvotāji 70918 (2000.g.).

Jelgava atrodas Viduslatvijas zemienē uz mežainā un purvainā Tīreļu līdzenuma Lielupes krastos. Jelgavas teritorijā Lielupē ietek Platone, gar pilsētas robežu tek arī kreisās pietekas Vircava un Svēte un labā pieteka Iecava. 5 km garā Driksas atteka atdala Pasta un Pils salu.

Jelgavas apvidus bija apdzīvots jau 2.gt.pr. Kristus. Kad 13.gs.vācu krustneši ieradās Latvijā, apvidū dzīvoja zemgaļi. Vēstures avotos Jelgava pirmo reizi minēta 1265.gadā, kad Livonijas ordeņa komturs tag. Pils salā, Lielupes kreisajā krastā sāka celt koka pili, kas nosaukta par Mithow (Mitau) un kas izmantota par atbalstu ordeņa karaspēka uzbrukumiem zemgaļu pilīm un ciemiem. 14.gs. 2.ceturksnī tās vietā uzcēla mūra pili (Ziemeļu karā nopostīja).

Ievērojamākais vēstures piemineklis ir Jelgavas pils Pils salā Lielajā ielā 2. Pēc pilsētas sagraušanas 1944.gadā te saglabājušās un atjaunotas vairākas nozīmīgas celtnes. Sv. Trīsvienības lut. baznīcas 41 m augstais zvanu tornis celts 1688.gadā, pagarināts 1862.gadā.

Pilsētas kultūras matojumu sabiedrībai rāda Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs ar plašu šā latviešu gleznotāja darbu kolekciju, kā arī Ā.Alunāna memoriālais muzejs. 1994.gadā iekārtots Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs. Pie dzelzceļa stacijas atjaunots K.Jansona 1932.gadā darinātais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem (1992.g., tēln A.Jansons). Sv.Jāņa lut. baznīca (1847.g., arhit. F.Šulcs, paplašināta 1882.g.).

Latvijas Republikas prezidenta J.Čakstes dzimtās mājas Auči. Netālu Emburgas nomalē Emburgas pilskalns ar Livonijas ordeņa pilsdrupām. Staļģenē bij. barona Repenaka pilī (1797.g., arhit. S.Jensens, piebūves 20.gs. 60.gados, rekonstrukcija 1994.g.) skola. Ozoliņos lielākais ozols Jelgavas rajonā (apkārtmērs 7,1 m). Vircavā bij. Kroņvircavas muižas ansamblis (baroka stila pils celta 1770.g., vēlāk pārbūvēta), muižas pārvaldnieka māja (18.gs. 2.puse), parks (16 ha). Pilī 1703.gadā apmeties Zviedrijas karalis Kārlis XII. Atjaunotas 1860.-1870.g. celtās Pēterlauku vējdzirnavas. Daukšās – Aspazijas dzimtās mājas, memoriālais muzejs. Zaļeniekos bij. Zaļās muižas ansamblis – vēlīnā baroka stilā celtā hercoga Pētera medību pils (1775.g., arhit. S.Jensens, skat Zaļenieki). Zaļās draudzes lut. baznīca (1567.g., pārbūvēta 1697.g., 1872.g., viena no vecākajām baznīcam Zemgalē). Bramberģē bij. 17.gs. hercoga pils komplekss ar aizsardzības būvju elementiem. Svētē 1738.gadā S.Jensens pēc B.F.Rastrelli meta uzcēla hercogam E.Bīronam medību pili, kas 1875.gadā pārbūvēta par kazarmām.

Jelgavas pils. Jelgavas pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Sākta celt 1738.gadā Livonija ordeņa pils (1265.g.) vietā, ko hercogs E.J.Bīrons 1737.gadā lika uzspridzināt. Pils celta pēc B.F.Rastrelli projekta un viņa tiešā vadībā. Pirmajā celtniecības posmā (1738.-1741.g.) ielika pils pamatus, baroka stilā izbūvēja korpusus un sagatavoja materiālus telpu apdarei. Otrajā celtniecības posmā (no 1763.g.) pēc B.F.Rastrelli ieceres būvdarbus vadīja dāņu arhitekts S.Jensens, kas celtnes stilu tuvināja klasicismam.

1919.gadā bermontieši pili nodedzināja. 1927.-1939.g. tā atjaunota un pēc arhitekta E.Laubes projekta piebūvēts rietumu korpuss. Vācu karaspēkam atkāpjoties, 1944.gadā pili vēlreiz nodedzināja. 1955.-1961.g. to atjaunoja. Tagad pilī atrodas Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Jelgavas pils – ievērojamākā baroka pils visā Baltijā.

123 ç è ABC

Jēkabpils

Pilsētas tiesības kopš 1670.gada. Iedzīvotāji 28300 (2000.g.).

Jēkabpils atrodas Daugavas krastos, Austrumlatvijas zemienes daļā. Pilsētas teritorijā tek Daugavas labā krasta pieteka Donaviņa, tuvākajā apkaimē (Salas pagastā) – Ziemeļsusēja ar pieteku Piestiņu. Pie Jēkabpils sākas Daugavas kreisā sānupe Saka (tās garums 7 km). Starp Saku un Daugavu lejpus Jēkabpils (Sakas pagastā) ir apdzīvotā Sakas sala. Pie pilsētas robežas (aiz Jēkabpils mežaparka) atrodas Brodu ūdenskrātuve, bet apkaimē (Kūku pagastā) – Baļotes ezers (1,49 kvkm) un Laukezers (52,2 ha).

Jau 1.gt.pr.Kristus tag. Jēkabpils un Krustpils apkaimē – Asotē, Dignājā, Sēlpilī bija nocietinātas apmetnes. 1.gt. sākumā pēc Kristus novadu apdzīvoja sēļu un latgaļu ciltis. Krustnešu iebrukuma laikā 1208.gadā tika izpostīta Sēlpils, 1211.-1213.g. Zobenbrāļu ordenis ieguva Asoti un netālu no tās 1237.gadā tika uzceltā Livonijas ordeņa pils – Krustpils. 13.gs. 50.gados ordenis pakļāva Sēliju un uzcēla nocietinātas pilis – Sēlpili (1373.g.) un Dignāju (pirms 1366.g.).

Krustpils novads bijis apdzīvots jau 1.gt. pirms Kristus. Pirmo reizi Krustpils pieminēta 1237.gadā, kad Rīgas bīskaps netālu no Asotes uzcēla pili. Krustpils pils un lut. baznīcas komplekss (13.-19.gs.) ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.Pilsētas tiesības Krustpilij piešķirtas 1920.gadā, bet 1962.gadā tā pievienota Jēkabpilij.

Viens no ievērojamākajiem Jēkabpils vēstures un kultūras pieminekļiem ir Krustpils pils komplekss ar parku Rīgas ielā 214 Daugavas labajā krastā. Tagad pilī atrodas Jēkabpils Vēstures muzejs. Turpat netālu atrodas Krustpils lut. baznīca. Iepretī Krustpils pilij Rīgas ielas otrajā pusē ir Brīvības piemineklis, kas veltīts Latvijas Brīvības cīņās kritušo krustpiliešu piemiņai.

Netālu aiz pilsētas robežas atrodas Asotes pilskalns, Ābeļu salas galā Kaupres pilskalns. Daugavas krastā Ragāļu (Rogaļu) dižakmens, kura augstums 3,7 m, garums 6,5 m, tilpums 40 kubm. Madonas-Trepes valnī Dzirkaļu pilskalns. Netālu no Jēkabpils atrodas Ābeļu un Gargrodes purva dabas liegumi. Brodu karjerā 4,2 m augsts, 6,1 m garš akmens. Tā tilpums 100 kubm – 3.lielākais Latvijas laukakmens.

123 ç è ABC

Jūrmala

Pilsētas tiesības kopš 1959.gada. Iedzīvotāji 58993 (2000.g.).

Jūrmala atrodas pie Rīgas līča. Dienvidos Jūrmalu norobežo otrā ūdensbagātākā, kuģojamā Latvijas upe Lielupe 30 km garumā. Pilsēta attīstījusies no nelieliem zvejnieku ciemiem, kas 19.gs. pārveidojās par vasarnīcu rajoniem un kļuva par nozīmīgu peldvietu uz šauras zemes strēles starp Rīgas līci un Lielupi, aizstiepjoties no Lielupes grīvas līdz Slokai 20 km garumā. 1920.gadā izveidoja Rīgas Jūrmalas pilsētu, apvienojot peldvietas Asarus, Buldurus, Dubultus, Edinburgu (Dzintarus), Majorus un Mellužus. 1946.gadā Rīgas Jūrmalu pievienoja Rīgai.

Viss Ķemeru viesnīcas komplekss kopā ar parku, ūdenstorni, un apkārtejo apbūvi ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Arī Dubultu, Majoru, Dzintaru, Bulduru, Lielupes vasarnīcu rajoni ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Tāds ir arī Priedaines vasarnīcu rajons, Slokas vēsturiskais centrs, Jaundubultu vasarnīcu rajons un Vecbulduru zvejniekciems un vasarnīcu rajons.

Jūrmalas vēstures un kultūras pieminekļi: Slokas lut. baznīcas zvans (1518.g.), E.F.Valkera firmas darinātas ērģeles (1911.g.), ērģeļu luktu gleznojumi (18.gs. 40.gadi, valsts nozīmes mākslas piemineklis), griestu lukturis (1749.g.). Ar monumentālu vērienu, Art Deco stila fasāžu estētiku un greznu interjeru dekoratīvo apdari izceļas viesnīcas “Ķemeri “ēka.

Jūrmalā ir septiņas kapsētas. Nozīmīgi memoriālās tēlniecības darbi ir Asaru brāļu kapi (1939.g. , tēln. M.Šmalcs, N.Voits), piemineklis latviešu strēlniekiem Slokas kapos (1923.g., pēc arhit. E.Laubes meta), piemineklis latviešu nacionālajiem karavīriem Jaundubultu kapos (1995.g., tēln. Ģ.Burvis). Jūrmalas pilsētas muzejā ir nozīmīga latviešu vecmeistaru un vācbaltu mākslinieku glezniecības kolekcija.

Priedainē valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir dzelzceļa stacija (celta 1938.g.). Lielupē 19.līnijā 1 ir klasiskās formās celta vasarnīca (arhitektūras piemineklis, celta 1928.g.). Bulduros arhitektūras pieminekļi ir vairākas dzīvojamās ēkas, Bulduru lut. baznīca. Dzintaros Dzintaru koncertzāle Turaidas ielā1, bij. Mākslinieku nams Turaidas ielā 13. Majoros Raiņa un Aspāzijas memoriālā vasarnīca J.Pliekšāna ielā 5/7, kur dzejnieki dzīvoja līdz 1929.gadam (muzejs kopš 1949.g.). Majoru katoļu baznīca (1889.g.).

Kaņiera ezers un tā piekraste ir Ķemeru nacionālā parka rezervāta zona. Kaņiera pilskalns. Zaļā purva sēravoti. Smārdē 1.pasaules karā un Latvijs Brīvības cīņās kritušo karavīru brāļu kapi (piemin. 1936.g., tēln. K.Zāle). Rezervāta zona Ķemeru-Smārdes tīrelī, dabas liegums Krāču kalni ar piemiņas akmeni latviešu strēlniekiem, piekājē Lilijas ezers. Pie Kalnciema šosejas 1. Pasaules kara cīņu vietas un brāļu kapi – Ložmetējkalns, Silenieku kapi, Peitiņu kapi, Tīreļu kapi (piemin. 1925.g., arhit. E.Laube). Dabas liegums Cenas tīrelis. Klīvē Piņķu Annas lut. baznīca (1870.g.). Piņķos Nikolaja lut. baznīca (1874.g.). Babītes ezers – dabas liegums. Jāņa lut. baznīca (1869.g.).

123 ç è ABC

Kalnciems

Pilsētas tiesības kopš 1991.gada. Iedzīvotāji 2244 (2000.g.).

Kalnciems atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā Lielupes kreisajā krastā.

Silenieku brāļu kapos apbēdīti latviešu strēlnieki, kas krituši 1916.gada Ziemassvētku kaujās. Uzstādīts pēc K.Celmiņa meta darināts, 5,7 m augsts Somijas sarkanā granīta piemineklis, ko dāvinājuši jelgavnieki. No šejienes 3 km līdz ložmetējkalnam. Ložmetējkalns ir 1.pasaules kara vēstures piemineklis, kāpu masīvs Nordeķu-Kalnciema kāpu grēdā Ložmetējkalna-Kapteiņu purva malā. Šeit Latviešu strēlnieki parādīja sevišķu varonību. Ložmetējkalna augstākajā vietā, kas atrodas 18 m vjl., atklāts piemiņa akmens.

123 ç è ABC

Kandava

Pilsētas tiesības kopš 1917.gada. Iedzīvotāji 4005 (2000.g.).

Kandava atrodas Austrumkursas augstienes ziemeļu malā Abavas krastos. Vairāki pilskalni Abavas krastos un kapulauki norāda, ka Kandavas apkaime bijusi apdzīvota jau sen. Kandavas vārds pirmo reizi minēts 1230.gadā līgumā starp Austrumkursas deviņu kungu novadiem un Rīgas Māras baznīcas domkapitulu, Zobenbrāļu ordeni, Rīgas rāti.

Pilsētas Z malā Abavas senlejas krasta malā Kandavas Kuršu pilskalns. (Baznīckalns). Tā augstums apm. 10 m, blakus bijusi apmetne. No pilskalna jauks skats uz Abavas ieleju un Bruņinieku pilskalnu. Uz ziemeļiem aiz Pūzuru gravas Ozolkalns - 1 km garš, apaudzis ar ozoliem un citiem lapu kokiem. Lielajā un un Dārza ielā, kā arī Talsu ielas sākumā, atrodas vairākums 18. un 19.gs. celto arhitektūras pieminekļu. Talsu ielā 11 bij. vācu pamatskolā Kandavas novada muzejs. Kandavas lut. baznīca. Ozolāju parks līdz 28 m augstajā Riebiķu pakalnē – senlejas krastā un estrāde Ozolu gravā. Bruņinieku pilskalns ar aizsargmūra drupām. Pilskalna nogāzē saglabājies četrstūrains tornis ar 2 m bieziem mūriem, hercoga Jēkaba laikā te glabājies šaujampulveris, tāpēc to sauc par Pulvertorni. Mūra tilts pār Abavu (1873.g.).

Pie Kandavas sākas skaistākais Abavas senlejas posms. No Kandavas līdz Ventai izveidots Abavas ielejas dabas parks. Avotu purvā izplūst sēravoti, kur jau 1902.gadā izveidota peldu iestāde. Čužu purvā 2,5 km garā un 0,5 km platā joslā aug vienīgā dabiskā krūmu čužas audze Latvijā. Purva vidū spēcīgs avots “Velna acs”.

Aizdzirē pils (18.gs.beigas –19.gs sāk.), parks ar dižozoliem, latviešu leģionāru un vācu karavīru apbedījumi. Pūces ūdensdzirnavas (19.gs.sākums) pie Imulas upes. Imulas labajā krastā, upes apskalotā kraujā Matkules (Buses) pilskalns. Iepretī Imulas kreisajā krastā sena kultas vieta Baznīckalns. Netālu uz leju upes kreisajā krastā šūnakmens klints Ķauķu kalns (Kursas Staburags), vēl tālāk upē Langsēdes Velnapēdas akmens. Dabas piemineklis ir Cimmermaņu krauja, Zāģeru Velnakmens Amulas sāngravā (apm. 3 m augsts kultakmens), Kalnamuižas smilšakmens un dolomita kraujas – 35 m augsta augšpus dzirnavām un 15 m augsta krauja lejpus dzirnavām. Ūdensdzirnavas būvētas 19.gs. sākumā. Greiļu kalns ir augstākā vieta Abavas senlejas krastā – 83 m vjl. Abavas Velnakmens un Velnala (Melderu Velnakmens un Velnala) ir dabas piemineklis senlejas kreisajā krastā. Akmens ir kulta vieta, tā augstums 2,1 m, apkārtmērs 15 m. Rūmenē muižas ansamblis (1876.-1892.g.) – pils, stallis, pienotava, siltumnīca, parks (7,8 ha). Strazdē muižas ēku ansamblis – pils (19.gs.sāk., skat. Strazde), vairākas saimniecības ēkas, parks (6,7 ha). Pie Ventspils šosejas Strazdes baznīca (1591.-1596.g., skat. Strazde). 20 m augstais Strazdes (Dzegužu) pilskalns, no tā uz dienvidiem 11.-14.gs. kulta vietā apaļais Baznīckalns. Okslē pils (19.gs.). Cērē pils (1860.g., pārbūvēta 1940.g., skat. Cēre). Pūres lut. baznīca (1804.g., pārbūvēta 1858.g., skat Pūre). Kukšas pils (1725.g.).

123 ç è ABC

Kārsava

Pilsētas tiesības kopš 1928.gada. Iedzīvotāji 2852 (2000.g.).

Kārsava atrodas Latvijas pierobežā, Ludzas rajonā. Tās teritorija atrodas divu nelielu upīšu – Šnitkas (Kārsavas) un Avženkas (Avževkas) krastos. Netālu no pilsētas tek Rītupe un tās labā pieteka Strauja.

Kārsava ir sena latgaļu apdzīvota vieta. Tās apkārtnē atrodas vairāki pilskalni – pie Puncuļevas upītes Alotāju pilskalns, netālu no tā – Obeļevas pilskalns. Apm. 4 km no Kārsavas ir Naudaskalns (Nauduševa) – kapalauks un apmetne (pirms Kristus līdz 9.gs. pēc Kristus). Vissenākais Kārsavas vēstures piemineklis ir Rogu pilskalns (Kara kapi) Rītupes labajā krastā starp dzelzceļu un Rogu ciemu.

Pilsētā atrodas Malnavas Rožukroņa Dievmātes katoļu baznīca un lut. baznīca. Kārsavas 1.vidusskolā novadpētniecības muzejs, kas atklāts 1970.gadā. Stacijas ielas labajā malā Bozovas kapos ir 1928.gadā celtais piemineklis Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem. 1,5 km no pilsētas atrodas Malnavas muižas ēkas, kas celtas 19.gs.sākumā, un arī parks. Stacijas ielas galā atrodas Kārsavas dzelzceļa stacija, kas celta 19.gs. 60.gados (vecākā stacija Latvijā). Salnavā bij. muižas ēkas (18.gs., pils 1770.g.), katoļu kapela, parks (8,6 ha). Kūkovā Ruskulovas katoļu baznīca (1933.g. pārvesta no Baltinavas).

123 ç è ABC

Krāslava

Pilsētas tiesības kopš 1923.gada. Iedzīvotāji 11998 (2000.g.).

Krāslava atrodas netālu no Baltkrievijas robežas. Lielākā daļa pilsētas atrodas Daugavas labajā krastā, neliela daļa Priedaine – kreisajā krastā. Pilsētas teritorijā ir trīs ezeri: Zirga, Persteņa ezers un Mandeļa ezers. Caur pilsētu tek arī trīs nelielas upītes, lielākā ir Jāņupīte.

Uzmanību piesaista pilsētas vēsturiskā centra apbūve (18., 19.gs.), Sv.Ludvika katoļu baznīca ar Sv.Donāta kapliču tajā. Lut. baznīca (1938.g.), Sv.Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīca, Rīgas ielā – vecticībnieku baznīca (1859.g.). Augusta akmens (miesta robežakmens), ko pēc Krāslavas nopirkšanas 1729.gadā uzlikusi Plāteru dzimta. Pilsētā ir arī Augusta avots. 18.gs. arhitektūras piemineklis – aptiekas ēka. Ir izveidota Krāslavas ziemeļrietumu izziņas taka. No pilsētas vēsturiskā centra tā ved uz grāfu pils kompleksu, kur atrodas Vēstures un mākslas muzejs un izstāžu zāle. Ap pils kompleksu parks (1760.-1791.g.) ar grotu. Netālu Karņicka kalns un Mīlas avotiņš. Taka šķērso vairākus paugurus un pakalnus, arī divus senos latgaļu pilskalnus – Šokolādes kalnu un Krāslavas pilskalnu, kas norakts , būvējot jauno šoseju. Tepat sākas Adamovas taka, kas ved pa dabas parku “Daugavas loki”. Daugavas krasta 40 m augstās kraujas pamatnē ģeoloģisks dabas piemineklis – Adamovas pleistocēna kūdras atsegums, netālu Adamovas dižakmens.

Attālāk no Krāslavas vairāki pilskalni: Izvaltas pilskalns, Murānu pilskalns, Bantenišķu Gaisa kalns, Jadlovcu Baterijas kalns, Grundānu pilskalns. Drīdža ezers un tā apkaime veido dabas parku, kurā iekļauta arī senā kulta vieta Sauleskalns. Kombuļos katoļu baznīca (1820.g.) un parks. Daugavas kreisajā krastā Aizvējiņu un Kaplavas (Vecbornes) pilskalns. Vecajā Kaplavā atrodas Kaplavas parezticīgo baznīca (1895.g.), zvejnieku – zemnieku sētu grupa (19.gs.), blakus Vecbornes pils, kuras zāles inerjers ir 19.gs. mākslas piemineklis.

123 ç è ABC

Kuldīga

Pilsētas tiesības kopš 1378.gada. Iedzīvotāji 13066 (2000.g.).

Kuldīga atrodas Kursas zemienes Pieventas līdzenumā Ventas krastos. Cauri pilsētai tek 8 km garā Alekšupīte.

Pilsētbūvniecības piemineklis ir Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs (13.-19.gs.). Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis ir Kuldīgas senpilsēta Kuldīgas pilsētas centrā. Arhitektūras pieminekļi ir arī Kuldīgas pils sarga mājiņa (celta 1735.g.), Hercoga aptiekas ēka tagad dzīvokļi (16.-17.gs.), Sv.Katrīnas lut. baznīca, Pils ūdensdzirnavas (13.gs., 1807.g.), Sv.Trīsvienības katoļu baznīca, tilts pār Ventu (1874.g., arhit.O.Dīce).

Pilsētas malā pie Krāčupītes (Veckuldīgas) ietekas Ventā Veckuldīgas pilskalns – lielākais Kurzemes pilskalns, tā piekājē atradās Veckuldīgas pilsēta līdz 1355.gadam, kad atļāva celt pilsētu pie Livonijas ordeņa pils. Dodoties uz pilsētas centru, vairāki ievērojami objekti. “Melnā Kolka”- 15 m augsts atsegums Ventas likumā, kuru upe strauji izskalo. Kaļķu ielā sākas vecpilsēta, kur saglabājušās 18.-19.gs. ēkas. Sv.Katrīnas lut. baznīca. Dzirnavas (1807.g.) pie Alekšupītes, dzirnavu aizprosts uzcelts uz 4,15 m augstā dabiskā ūdenskrituma. Ventas tilts – viens no garākajiem (164 m) ķieģeļu tiltiem Eiropā.

Ventas rumba – dabas piemineklis Ventas ielejas dabas liegumā, kas stiepjas no Kaltiķiem līdz Abavas ietekai. Ūdenskrituma augstums 1,6-2,2 m, platums 100-270 m. Kalna ielā gandrīz visas ēkas ir arhitektūras pieminekļi. Baznīcas ielā 10 18.gs. atradās Hercoga aptieka (ēka celta 17.gs., restaurēta 1986.g.). Baznīcas ielā 5 vecais rātsnams (17.gs.). Blakus Baznīcas ielā 7 pilsētas vecākā ēka (1670.g.). Rātslaukumā jaunais rātsnams (1860.g., arhit.O.Dīce). Sv.Trīsvienības katoļu baznīca. Sv.Annas lut. baznīca. Pētera-Pāvila pareizticīgo baznīca (1871.g., arhit. Bulanovs). Kuldīgas kultūras un atpūtas parks sākts veidot 50.gados, uzcelta estrāde (arhit. Dāvis), pie tās L.Rezevskas skulptūra “Māte ar bērnu”.

Generāļa M.Hartmaņa dzimtās mājas Dapatas. 10 m augstais Krūku pilskalns Ventas krastā. Mazsālijas pilskalns, Elderenes svētavoti Elderu gravā, sena kulta vieta – Baznīcas kalns ir Kurmāles pauguraines augstākais kalns – 137 m vjl., relatīvais augstums 48 m. Kurmales pilskalns, Vecmuižas pilskalns. Ķimālē pils (18.-19.gs.). Padures pilskalns Ventas ielejas krastā pie Padures upītes ietekas. Tā augstums 25 m. Padurē pils (19.gs.sāk.), parks (3 ha), klēts (18.gs.). Riežupes ūdenskritums (augstums 0,7 m), Veldzes ūdenskritums (augstums 0,8 m). Abi ūdenskritumi un dolomita atsegumi upju krastos veido Riežupes atsegumu dabas pieminekli.

123 ç è ABC

Ķegums

Pilsētas tiesības kopš 1993.gada. Iedzīvotāji 2530 (2000.g.).

Pilsēta atrodas Daugavas labajā krastā, Daugavas senlejā un Ogres Kangaru nogāzē. Ķeguma un Tomes mežos ir tīras upītes. Lielāka no tām - Līčupe, iztek no Kaulu ezera.

Ķegums kā apdzīvota vieta sāka veidoties 1936.gadā reizē ar Ķeguma valsts elektrostacijas būves sākšanu. Ķegums ir samēra jauna apdzīvota vieta, tāpēc tajā nav senas vēsturiskas apbūves.

Ķeguma hidroelektrostacija. Ķegums hidroelektrostacijai vieta izraudzīta un ģeoloģiski izpētīta 1933.gadā (ASV firma The faundation Company), valdības likums pieņemts un līgums ar zviedru firmu Svenska Entreprenad A.B. parakstīts 1936.g. augustā, spēkstacijas pamatakmens ieguldīts 1937.g. 22.maijā. HES uzcelta četros gados.

Daugavas kreisajā krastā HES-2 teritorijā atrodas Daugavas spēkstaciju muzejs (dib.1995.g.). Tajā pilnībā apkopota Ķeguma HES un ciemata, pilsētas vēsture.

123 ç è ABC

Lielvārde

Pilsētas tiesības kopš 1992.gada. Iedzīvotāji 5086 (2000.g.).

Lielvārde ir jauna pilsēta ar dziļām vēsturiskām saknēm Daugavas labajā krastā. Latviešu Indriķa hronikā Lielvārde minēta 1201.gadā kā Lielvārdes pils. Lielvārdei bija ļoti izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis pie Daugavas ūdensceļa, kas pievilināja daudzus iekarotājus.

1970.gadā pretī Lielvārdes baznīcai atvērts Andreja Pumpura muzejs, kurā savākti arī novadpetniecības, folkloras materiāli. Pie muzeja ir 80 tonnu smags akmens “Lāčplēša gulta” un no tā atšķēlusies 22 tonnu smagā “sega”. Netālu ir lut. baznīca. Aiz baznīcas ir 5,5 ha lielais muižas parks; muižas pils atradusies lībiešu pilskalna priekšpils vietā, kur tagad uzstādīti Lāčplēša eposa koka tēli. Pilskalnā atradās bīskapa pils, pirmoreiz minēta 1229.g., drupas daļēji rekonstruētas. Aiz gravas ietekas stūrī paceļas Dievukalns. Pretējā krastā uz terasēm ir Lindes parks, bij. muižas vārti (1767.g.) ir arhitektūras piemineklis.

Lieljumpravā Jumpravas lut. baznīca. Pirmā baznīca celta 1585.gadā, mūra baznīca - 1830.gadā, tornis 1872.gadā pirmā pasaules kara laikā sagrauta, atjaunota 1934.gadā pēc arhitekta T.Hermanovska projekta. Lēdmanes pagastā vairāki arhitektūras pieminekļi: E.Rozenštrauha apdziedātās “vecās likteņdzirnas” – Lobes ūdensdzirnavas pie Lobes upes (1904.g.), Lēdmanes aptieka (1901.g.) un 5 km tālāk Lēdmanes muižā bij. muižas apbūve (19.gs.).

123 ç è ABC

Liepāja

Pilsētas tiesības kopš 1625.gada. Iedzīvotāji 94807 (2000.g.).

Liepāja atrodas Baltijas jūras krastā. Iekšzemes pusē to norobežo Liepājas un Tosmares ezers.

Senatnē Liepājas ezers un upe, kas to savieno ar jūru, saukti vienā vārdā par Līvu. Jau sen pirms vācu ienākšanas šo vietu pazina skandināvi, kas tirgojās ar lībiešien un vēlākajiem ienācējiem – kuršiem. 13.gs. tag. Liepājas vietā bija Līvas zvejnieku osta un ciems, kas vēstures avotos pirmo reizi minēts 1253.gadā Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapa zemju dalīšanas līgumā.

Sv.Annas lut. baznīca un vecais tirgus laukums ir viens no senajiem Liepājas centriem (no 16.gs. 60.gadiem). Iepretī pāri tirgus laukumam ir Sv.Jāzepa katoļu katedrāle. Blakus Rožu ielā 6 ir pilsētas dome (celts 1898.g., arhit. M.P.Berči). Siena ielā 10 baptistu Pāvila draudzes lūgšanas nams (1895.g.).

Nams Kungu ielā 24 ir viens no senākajiem Liepājas namiem (Hoijeres viesnīca, celta 17.gs.). 1697.gadā ceļojuma laikā te bija apmeties krievu cars Pēteris I. Iepretī Bāriņu ielā 33 atrodas otra vecākā tipa ēka Liepājā (celta 1699.g.), 1700.gadā šeit bija apmeties zviedru karalis Kārlis XII.

Lielajā ielā 9 Sv.Trīsvienības lut. baznīca, kura ir izcilākais Prūsijas sakrālās arhitektūras piemērs Baltijā. Tā gan ārēji, gan iekšienē pauž liela vēriena meistara – Ķēnigsbergas arhitekta J.K.Dorna talantu. Baznīca sākta celt 1742.gadā, iesvētīta 1758.gadā.

Teātra ielā 4 Liepājas teātris. Namā Lielajā ielā 6 (18.gs. beigas) 1919.gadā darbojās pirmā neatkarīgās Latvijas valdība K.Ulmaņa vadībā. K.Valdemāra ielā 7 Krusta lut. baznīca. Kūrmājas prospektā 16 skaistā savrupmājā atrodas Liepājas Vēstures un mākslas muzejs (ēku cēlis M.P.Berči pēc prof. E.Īnes skicēm 1901.g., muzejs atvērts 1919.g.). Hikes ielā 9 Liepājas Kuģniecības un zvejniecības muzejs. Ūliha ielā 61 Sv.Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīca (1888.g.). Jūrmalas parku (apm. 50 ha) sāka veidot 1870.gadā uz vaļņa, kas sargāja pilsētu no ceļojošām kāpām. Jelgavas ielā 62 Lutera baznīca. Blakus Raiņa parks (apm. 15 ha), ko sāka veidot 1841.gadā. Rīgas ielā 54 Sv.Aleksija pareizticīgo baznīca (celta 1905.-1907.g.). Dzelzceļa stacija (1871.g., arhit. M.P.Berči).

Zaļajā birzī Liepājas cietokšņa drupas. Šeit 1919.gadā notika sīvas latviešu karaspēka cīņas ar bermontiešiem.

Saraiķu lut. baznīca (1798.g., sakristeja 1904.g.) - laukakmeņu celtne bez torņa. Medzē pils un bij. muižas saimniecības ēkas, parks, Medzes pilskalns. No Medzes līdz Kapsēdei stiepjas Medzes dabas parks, kas aizņem Baltijas ledus ezera senkrastu. Tā augstums pie bij. Medzes kroga pārsniedz 25 m (42 mvjl., Zviedru kalns). Mātras (Kalnmalu) pilskalns. Kapsēdē pils (18.gs. beigas), Medzes vējdzirnavas (19.gs. vidus). Dabas pieminekļi - Kapsēdes dižakmens un Rudais akmens. Skatrē baptistu baznīca (1892.g.).

123 ç è ABC

Limbaži

Pilsētas tiesības kopš 1385.gada. Iedzīvotāji 9389 (2000.g.).

Limbaži atrodas starp augstāko Austrumlatviju un zemāko Rietumlatviju. Šķirtni starp tiem veido ielejveida pazeminājums, ko 10 km garumā aizņem Lielezers un Dūņezers ar atstarpi pretī Limbažiem, kurā ir maza starpteka Donaviņa, bet no Dūņezera iztek Svētupe.

Limbažu novads bijis apdzīvots jau 1.gt.pr.Kristus. 10.-13.gs. sākumā pie Limbažu Mazezera atradās lībiešu pils un ciems. Bīskapa Alberta karapulki, pakļaudami novadu, pili nodedzināja un ciemu izpostīja. Limbaži pirmoreiz minēti 1223.gadā, kad blakus lībiešu pilskalnam bīskaps uzcēla savu pili. Pie pils attīstījās pilsēta, kuru Livonijas ordenis 1318.gadā ar varu atņēma Rīgas arhibīskapam. Tikai ap 1360.g. Rīgas arhibīskaps pili saņēma atpakaļ.

Livonijas kara laikā (1558.-1583.g.) Limbažos 1558.gadā ienāca krievu karaspēks, nodedzināja pilsētu. 1560.gadā pilsētu atjaunoja un nocietinājumus izlaboja, bet jau 1567.gadā zviedru kareivji izlaupīja un nodedzināja pilsētu. 1575.gadā atkal uzliesmoja karš ar krieviem, bet 1579.gadā rudenī poļi tos izdzina no pilsētas. Polijas–Zviedrijas kara laikā (1600.-1629.g.) 1600.gadā Limbažus ieņēma zviedri, nākamajā gadā – poļi. 1602.gadā zviedri nodedzināja pilsētu, nojauca mūrus un izpostīja pils nocietinājumus (par tiem vēl liecina tag. Mūru iela). No tā laika pilsētu vairs nenocietināja.

Nozīmīgākā celtne Limbažos ir Sv.Jāņa baznīca, viena no retajām baznīcām, kas saglabājusies pēc Ziemeļu kara; baznīcas pagalmā - piemineklis Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem. Uz dienvidaustrumiem redzama Sv. Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīca. Mazezera krastā paceļas lībiešu pilskalns Ķezberkalns. Aiz Mazezera atrodas Sv. Laurencija katoļu baznīca. Burtnieku iela gar pilsmuižu (novadpētniecības muzejs) ved uz Baumaņa Kārļa laukumu vecpilsētā. Baumaņa Kārļa laukumā ir vecais rātsnams (būvēts 1825.g.) un Saviesīgās biedrības nams (būvēts 1850.g.). Pilsētnieku iecienīta atpūtas vieta ir Vienības parks (izveidots 1892.g.), tajā izvietotas tēln. K.Baumaņa dāvinātās skulptūras.

3 km Rīgas virzienā – Lādes ezers, turpat netālu valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nabes muiža ar 14.gs. kapelas torni. Katvaros pils (18.gs.) un parks. Umurgā lut. baznīca (celta 1596.g., pārbūvēta 1776.g., tornis uzcelts 1859.g., skat. Umurga). Dabas liegumi ir Mazezers un Purgaiļu purvs.

123 ç è ABC

Līgatne

Pilsētas tiesības kopš 1993.gada. Iedzīvotāji 1304 (2000.g.).

Līgatne pieder pie skaistākajiem Latvijas dabas stūrīšiem Gaujas nacionālajā parkā. Pie Līgatnes saskaras Vidzemes augstiene ar Viduslatvijas nolaidenumu. Līdzās tekošā Skaļupe un Vildoga pieder pie straujākajām mazupēm. 3 km garā posmā pilsēta robežojas ar Gauju, šeit ir vienīgā pārceltuve.

Spriņģu mežā ir Līgatnes pilskalns. Vēsturiskais centrs pie papīrfabrikas - t.s. Zaķu sala, tāpat kā vecākā fabrikas daļa – 19.gs. celtie korpusi Brīvības ielā ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. 1914.gadā celts arhitektūras piemineklis ir bij. direktora dzīvojamā ēka, tagad bērnudārzs. Līgatnes upē ir aizprosts, no upes atvadkanāls līdz dīķim centrā. Rīgas kalna malā savdabīgā Ānfabrikas klints ar pagrabiem, nišām un “logiem”. Gaujas krastā – līdz 20 m augstais, trīsdalīgais Spriņģu iezis. Aiz Gaujas paceļas viena no tās varenākajām iežu sienam – Kūku klintis, kuru turpinājumā uz augšu ir Ēdernieku klintis.

Ķempju iela ved gar Ķempju baznīcu un bij. muižu; nedaudz augšpus tām skaistajā Līgatnes ielejā atjaunotās Ķempju dzirnavas. Līgatnes ielejas augšmalā pie Zandariem ir vienīgās īstās karsta alas dolomītā, kur atrasti stalaktīti.

Galvenais tūristiskais dabas komplekss ir Līgatnes mācību un atpūtas parks (310 ha, no tiem 26 ha Līgatnes pilsētā). Botāniskā taka ved pretī Gūdu (Gaviļu) klintīm. Parka ainava redzama no skatu torņa Cepurīšu kalnā. 1986.gadā izveidota Pasaku taka ar tautas studijās veidotiem koka tēliem. Gaujas kreisajā krastā ir Jumpravu iezis ar īpatnēju cilni un grotu – Taimiņu spraugu. Parka tālākajā galā aiz Tītmaņiem vecupes krastā ir 200 m garais un līdz 20 m augstais Tītmaņu iezis.

Dabas pieminekļi ir Ramas dzirnavezers 2 km no Augšlīgatnes, divi 2,5 m augsti ūdenskritumi Grūbas upē Ieriķos. 1,5 km uz Kumadas kreisajā krastā 10 m augstas Cecīļu klintis ar nišām (Velna kambariem). Aizgaujā 20 m augstais Launagiezis. 1,5 km tālāk Gaujas kreisajā krastā Elpu iezis, lejpus tā Liepu strauta krastā 8 m garā Dagnes (Sūruma) ala. NetāluVildogas labajā krastā Vildogas (Kalnatītmaņu) pilskalns.

Dabas pieminekļi ir Braslas ūdenskrātuve un Aņītes, Baltais, Krauļukalna, Slūnu smilšakmens ieži lejpus tās, dabas liegumi – Apiņu, Tavaiņa un Dreimaņu purvs, arhitektūras piemineklis – bij. Lielstraupes zirgu pasta stacija (18.gs.).

123 ç è ABC

Līvāni

Pilsētas tiesības kopš 1926.gada. Iedzīvotāji 10535 (2000.g.).

Līvāni atrodas Daugavas labajā krastā pie Dubnas ietekas. Līdz 1935.gadam pilsētas galvenā apbūve atradās Dubnas ietekas labajā krastā, ar pretējo krastu savienoja tilts. Tagad pilsēta ir abpus upes. Apmēram 2 km no pilsētas atrodas Pētermuižas purvs, gar tā galu tek Daugavas pieteka Izteka. Pie pilsētas robežas atrodas Līvānu ezers, bet nedaudz tālāk trīs ezeri no Silavas ezeru grupas – Silavas (14 ha), Garais (19,3 ha), Žīdu jeb Ilzītes ezers (8,6 ha). No Silavas ezera iztek Silupīte.

Līvānu apvidus bijis apdzīvots jau sen. Līvānu vietā jau pirms 13.gs. atradusies apmetne, saukta par Dubnu, Dubenu un Dubnavu. Dubnas pils vēstures avotos pirmo reizi minēta 1289.gadā, kad to uz lēņa tiesībām ieguva J.Bardeviss.

Interesants ir a/s ‘Līvānu stikls” muzejs Zaļajā ielā 3, kur var iepazīties ar uzņēmuma vēsturi un ražojumiem. Domes ielā 1 atrodas muižas klēts. Tā celta 19.gs. Līvenhofas muižā. Nedaudz tālāk Baznīcas ielā 17 atrodas Sv. Mikeļa katoļu baznīca. Rīgas ielā 140 bij. Pasta krogs un Rīgas ielā 231 bij. Baltais krogs, kas celts 19.gs. 1.pusē.

Apm. 9 km no pilsētas Daugavas krastā atrodas Jersikas pilskalns, senpilsētas vieta un senkapi. Jersikā pareizticīgo baznīca. Daugavas kreisajā krastā iepretī Jersikas pilskalnam atrodas Dignājas pilskalns (bij. seno sēļu centrs). Dignājā lut. baznīca (1811.g.). Zasā lut. baznīca (1750.g., skat. Zasa), bij. muižas parks. 1,5 km no Trepes stacijas 2 m augstais un 7 m garais Vaiķu akmens.

123 ç è ABC

Lubāna

Pilsētas tiesības kopš 1992.gada. Iedzīvotāji 2104 (2000.g.).

Lubāna atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenuma malā, Aiviekstes krastos. Tuvumā tek Aiviekstes kreisā krasta pieteka Abaine, labā krasta pietekas Liede, Mandauga un Pededze. Netālu Lubāna ezers.

Lubāna līdzenumā atklātas mezolīta un neolīta, kā arī vēlā neolīta un agrā bronzas laikmeta apmetnes, kas liecina, kā šis apvidus bijis apdzīvots jau mezolītā (9.-2.gt. pr.Kristus). Vēstures avotos Lubāna minēta 13.gs.

Parka iela ir bij. Lubānas muižas galvenais ceļš. Šajā ielā saglabājušās bij. muižas saimniecības ēkas. Pilsētā atrodas lut. baznīca ar 1871.gadā būvētajām ērģelēm. Katoļu baznīca darbojas Brīvības ielā 32.

Lubānas apkaimē atrodas Ošupes pamatskola. Piemiņas plāksne pie skolas vēsta, ka šajā skolā 19.gs. 80.gados mācījies komponists E.Dārziņš. Pie Meirāniem atrodas operdziedātāja J.Zābera memoriālais muzejs “Vecais Ceplis” un pirmā Latvijas armijas virspavēlnieka O.Kalpaka apbedījuma vieta Visagala kapos (pieminekli veidojuši tēln. K.Zāle un A.Dzirkalis). Blakus Visagala (Brākaļu) pilskalns. Dabas liegumi: Pededzes lejtece, Seldžu ozolu audze, Pārabaine.

123 ç è ABC

Ludza

Pilsētas tiesības kopš 1777.gada. Iedzīvotāji 11143 (2000.g.).

Ludza atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājuma daļā, mitrā, ezeriem un upēm bagātā vietā. Pie pilsētas atrodas Lielais Ludzas ezers (846,4 ha), Mazais Ludzas ezers (36,5 ha), Dunakļu ezers (82,7 ha), Zvirgzdenes ezers (134,2 ha), Runtortas ezers. Arī apkaimē ir daudz ezeru: Cirma ezers (1261,2 ha), Pildas ezeru grupa, no kuriem lielākais ir Pildas ezers (294,6 ha), Soidu un Dukānu ezers. No Lielā Ludzas ezera iztek Ludzas upe (Veļikajas labā pieteka), ietek Pilda ar kreiso pieteku Kivdolicu un Istalsnu. Plītnīca savieno Zvirgzdenes un Mazo Ludzas ezeru. Pie pilsētas robežas tek Garbarupe.

Ludzas apkārtne bijusi apdzīvota jau mezolītā laikā (8.-5.gt.pr. Kristus). Neolīta (5.-2.gt.vidus pr. Kristus) apmetnes Lielā Ludzas ezera Budjankas pussalā un Jurizdikas ragā, tāpat Ķīšukalna pilskalns (saukts arī par Šelupinku vai Jeršovkas pilskalnu) un kapulauks, liecina par Ludzas apkārtnes nepārtrauktu apdzīvotību. Ludza pirmoreiz minēta 1177.gadā senās krievu (Kijevas un Ipatija) hronikās. Te atradusies latgaļu pils, pie kuras bijusi arī apmetne.

Plašs skats uz pilsētu paveras no Odukalna, kur ir 7.-12.gs. latgaļu kapulauks. Netālu no tā atrodas Baznīckalns ar katoļu baznīcu. Tuvumā atrodas Dievmātes - Māras zemes karalienes - skulptūra un Sv. Tadeuša kapela. Ludzas pilsdrupas un Sv. Tadeuša kapela ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Pareizticīgo katedrāle atrodas Latgales ielā 121, pilsētas centrā. Netālu no tās ir sinagoga. No sabiedriskajām ēkām ievērojamākā ir pasta ēka Latgales ielā 110 (1929.g., arhit. D.Zariņš). Tuvumā ir lut. baznīca (1866.g.). Mūzikas skolas tuvumā pilsētas parkā ir memoriālā siena (1974.g.) un Mātes skulptūra –piemineklis (1963.g.) 2.pasaules karā kritušajiem karavīriem.

Starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru Jurizdikas pilskalnā atrodas 14.gs. Livonijas ordeņa pils drupas. Lielā Ludzas ezera krastā Budjankas pussalā kādreiz atradusies Budjankas apmetne; pie Šelupinkiem ir seno latgaļu pilskalns - Ķīšukalns, valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Pirms Cirma ezera atrodas 18.gs. sākumā celtais krogs.

Dabas liegums – Gulbinkas purvs. Liegums ir arī Zvirgzdenes salas. Cirma ezera krastā dabas liegums – Gaiļukalns ar kadiķu audzēm. Netālu no Sedzera ezera krastā arhitektūras piemineklis - Sarkaņu katoļu baznīca (1830.g.). Ņukšos Pildas katoļu baznīca (1926.g.) ar 18.gs. altāriem. Netālu dabas liegums Pildas ezers un Silovas pilskalns. Istalsnā katoļu baznīca (celta 1800.g., pārbūvēta 1938.g.). Ciblā Eversmuižas katoļu baznīca (1771., 1871.g.), 1 km tālāk Degteru pilskalns (Silene), Ludzas upes krastā 32 m augstumā Ciblas Kapu kalns (Kazlavas pilskalns).

123 ç è ABC

Madona

Pilsētas tiesības kopš 1926.gada. Iedzīvotāji 9424 (2000.g.).

Madona atrodas uz Vidzemes augstienes Vestienas pauguraines nogāzes un Aronas paugurlīdzenuma robežas. Pilsēta un apkaime bagāta ar ezeriem un upēm. Tās malā atrodas Salu (Baznīcas ) ezers (31,8 ha); apkaimē Madonas ezers un Karjera udenskrātuve (apm. 10 ha), nedaudz tālāk Lazdonas virzienā apm. 10 Lazdonas ezeri, no kuriem pilsētai tuvāk atrodas Rāceņu (34,9 ha) un Lazdonas ezers (31,8 ha), Sakārnis (Sakārnītis ; 2,4 ha). Cauri pilsētai tek Lisa, Mucenieku un Madonas upītes (tek cauri parkam pa dziļajām Šķiršanās, Laulības un Mīlestības gravām); apkaimē Rieba, tālāk Lībe, Kujas labā pieteka, tālāk no pilsētas Arona, Aiviekstes labā pieteka.

Madonas teritorijā ir arheoloģiskie atradumi, kas attiecas uz 2.gt.pr. Kristus. Salu ezerā ir konstatēta dzelzs laikmeta apmetne - ezerpils, kas varētu attiekties apm. uz 9.gs.. Madona vēstures avotos pirmo reizi minēta 1461.gadā kā Rīgas arhibīskapam piederoša zeme.

Pilsēta apmeklētājus piesaista ar sakopto vidi un interesantiem apskates objektiem.Biržu muiža, kuras apbūve saglabājusies tikai daļēji, atrodas pilsētas nomalē, tag. veterinārās klīnikas vietā. Senākās ēkas ir bij. Leivera krogs Rīgas ielā 4, bij. viesnīca kopā ar traktieri un zirgu pastu (tag. bibliotēka un veikals) Poruka ielā 2 un Saules ielā 7. Tās ir 1901.g. celtas laukakmeņu un ķieģeļu būves ar kopīgu pagalmu, ko no ielas norobežo laukakmeņu sēta. Raiņa ielā 12 bij. aizsargu nams (tag. pilsētas kultūras nams). Skvērā pie kultūras nama 1987.gadā atklāts piemiņas akmens R. Blaumanim (tēln. A.Voitkāns). Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejs (dib.1944.g.) atrodas K.Valdemāra bulvārī 18. Skolas ielā 10 atrodas 2.vidusskolas ēka. Tā ir arhit. A. Maideļa projektētā pirmā trīsstāvu ēka Madonā (celta 1924.-1926.g.).

Pilsētā ir divas 19.gs. celtas baznīcas – Lazdonas lut. baznīca un Lazdonas Sv. Trīsvienības pareizticīgo baznīca. Liepājas ielā atrodas Kristus Karaļa katoļu baznīca .

8 km ārpus pilsētas centra, apm. 200 m no Madonas-Gulbenes ceļa atrodas 2,4 m augstais Īvānu Velnakmens, sena kulta vieta. Mārcienā bij. muižas apbūve – dārzniecības siltumnīcas, parks ir 19.gs. arhitektūras piemineklis (skat. Mārciena). Bērzaunē viduslaiku pils drupas (14.gs.), lut. baznīcas drupās (skat. Bērzaune) mākslas piemineklis – kapa plāksne Tīzenhauzeniem (16.gs.).

Madonas apkaimē Jaunandrānu pilskalns, Lazdonas pilskalns, Aronas pilskalns Aronas krastā, 20 m augsts pilskalns Bērzaunes krastā, 30 m augsts pilskalns Dārznīcas kalns, Lauteres pilskalns, Arnicēnu pilskalns.

123 ç è ABC

Mazsalaca

Pilsētas tiesības kopš 1928.gada. Iedzīvotāji 1970 (2000.g.).

Mazsalaca ir tipiska Ziemeļvidzemes mazpilsēta Valmieras rajona ziemeļrietumu daļā. Pilsētā tek Aurupīte, Nikuce, Krūkļupe. Pie Mazsalacas ir daudz aizsargājamo dabas pieminekļu.

Burtnieka ezera auglīgais apvidus, kurā ietilpst Mazsalaca, ir bijis apdzīvots jau senatnē. Latvijā līdz šīm atklātas divas mezolīta jeb vidējā akmens laikmeta (8.gt.beigas - 5.gt. vidus pr. Kristus) apmetnes – Osas apmetne (Lubānas zemienes daļā) un Zvejnieku 2. Apmetne un tai līdzās Zvejnieku kapulauks, kas atrodas Mazsalacas novadā Zvejnieku māju tuvumā Burtnieka ezera krastā pie Rūjas ietekas. Zvejnieku 1.apmetne ir vidējā neolīta (3.gt. vidus pr. Kristus –2.puse) apmetne. Pie Salacas iztekas no Burtnieka ezera atrodas arī vēlā neolīta (2.gt. 1.puse pr. Kristus – 1700.g. pr. Kristus) Riņņukalna apmetne, bet tai iepretī , Salacas labajā krastā – otra neolīta apmetne, t.s. Kaulēnkalns.

Pilsētā ir vairāki arhitektūras un vēstures pieminekļi: Valtenbērģu pils ar kalpotāju māju (šeit dzimis A. Kirhenšteins), staļļiem, klēti un parku (10 ha). Sv. Annas lut. baznīca ar veco un jauno daļu, mākslas pieminekļiem. Tai pretī ir piemineklis 1.pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem un Varoņu ozolbirzs.

No Sniedzēnu kalna skats uz pilsētu. Aiz kalna ir 1898.gadā celtā Skaņkalnes pareizticīgo baznīca(arhitektūras piemin.).Vecākās Mazsalacas mājas – Tilta krogs, pienotava, pagastnams un aptieka Aurupītes augstajā krastā. Rīgas ielā 1 ir V.Hirtes muzejs (kopš 1998.g.).

Salacas ieleja no Mazsalacas līdz jūrai ir dabas parks, kas īpaši bagāts ar aizsargājamiem dabas pieminekļiem 12 km posmā no Valtenbērģiem līdz Nīkuces ietekai. Salacas kreisajā krastā pie Dambjupītes ietekas, blakus mežniecībai Lībiešos atrodas Skaņkalnes (Lībiešu) pilskalns (valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis); kalnā – estrāde, tā pakājē Lībiešu upurala (minēta 1778.g.; 8 m gara). Dambjupītes gravā pie pilskalna ir vēl četras alas, lejāk pie Salacas – līdz 11 m augsts, 120 m garš iezis Bezdelīgu klintis (aizsargājams dabas piemineklis).

Labajā krastā ir 300 m gara, 20 m augsta krauja – Neļķu klintis (aizsargājams dabas piemineklis). No klintīm ir skatuvietas (Velna kancele); uz Rūķīšu ozolu ved Rūķu taka gar koka tēliem. Kurbada taka, gar kuru arī izlikti desmitiem koka tēlu, beidzas ielejas paplatinājumā pretī Skaņajam kalnam (aizsargājams dabas piemineklis, 70 m garš, atsegtais iezis ir 12 m augsts). Nepilnu 1 km lejāk pie Ģendertu krācēm labajā krastā ir Silmaču iezis (aizsargājams dabas piemineklis, 18 m augsta krauja), kurā ir alas, bet 100 m no krasta, mežā – Silmaču dižakmens (virs zemes 18 kvm). Netālu no Nātrenes ietekas tās ielejā ir Ķāvju dižakmens (virzemes daļas tilpums ir 22 kvm).

Tur, kur Staiceles ceļš šķērso Laņģupīti, lejpus ceļa atrodas Grūbes dzirnavu dīķis, bet augšpus ceļa – Gudzonu ala (aizsargājams dabas piemineklis, 27 m gara). Apm. 0,5 km augšpus ceļa, Laņģupītes kreisajā krastā ir Vīkšēnu pilskalns (valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis). 5 km no Mazsalacas pa Pērnavas ceļu lauka vidū aug dižkoks (aizsargājams dabas piemineklis) - Ceipju upurozols (apkārtmērs 6,85 m). Apm. 7 km pa Sēļu ceļu ir leģendārā Tūteres svētozola vieta (valsts nozīmes kultūras piemineklis).

123 ç è ABC

Ogre

Pilsētas tiesības kopš 1928.gada. Iedzīvotāji 27774 (2000.g.).

Ogre atrodas pie Ogres upes ietekas Daugavā.

Ogres apvidus bijis apdzīvots jau senākās dzelzs laikmetā. Par to liecina arheoloģiskie izrakumi Ķentes pilskalnā. Ķentes pilskalna un apmetnes intensīva apdzīvotība sākās 5.gs., kad tika izbūvēti pilskalna nocietinājumi. Pēdējo reizi pilskalns iekarots ap 9.gs. sākumu un pēc tam pamests uz visiem laikiem.

Senvēsturiska vieta ir arī Ogres Zilajos kalnos, arī šeit senos laikos atradusies senču pils. Ogre pirmo reizi minēta Latviešu Indriķa hronikā, kur aprakstītas senču pilis. Nosaukumu tā ieguvusi no Ogres upes.

Galvenais izziņu avots par Ogri ir Vēstures un mākslas muzejs. Pēc T.Hermanovska projekta 1927.gadā celtā savrupmāja Kalna prospektā 3, kurā izvietojies Ogres Vēstures un mākslas muzejs, ir skaists piemērs reģionāla Art Deco un funkcionālisma stilu sintēzei. Ogrē ir pareizticīgo lūgšanas nams, Ceļu vēstures un tehnikas attīstības muzejs, uzcelts katoļu dievnams. Mežmalā atrodas ev.-lut. baznīca. Lut.baznīcas ķieģeļsarkanās ēkas būvi 1929.-1930.g. vēlīnās neogotikas tradīcijās projektējis arhitekts H. Kundziņš. 20.-30.gadu apbūve daļēji ir saglabājusies Upes, Kalna un Krasta prospektā, kā arī Turkalnes ielā.

No arkveida gājēju tilta Bērzu alejas galā var vērot Ogri un tās krastus, no Ogres salas dambja – Daugavu, taču vispopulārākie ir Zilie kalni. Ogres pagastā aug 28 dižkoki: Ogrei tuvākie – Zāģeru vīksna (augšpus dārziņiem, koka apkārtmērs 6,3 m), Vecdupānu liepa (2 stumbri – 5,7 m un 5,4 m), Augšbrinku kadiķis (1,4 m) un Neteiču kadiķis (1,2 m). Daugavas krastā pie Ciemupes bijusi lībiešu ciema, Augstzālīšu apmetnes (pie Ķilupes ietekas) un viduslaiku kapsētas vieta. Pie Mazās Juglas 1 km augšpus Turkalnes ir Turbu ozols (7,15 m), lejpusē – Relziķu ozols (5,3 m).

Starp Turkalni un Tīnūžiem – Kranciemā Mazā Jugla pārvar krāces pār dolomīta sliekšņiem, kreisajā krastā ir nozīmīgs dolomītu ieguves karjers. Starp citu, šeit pie Rīgas un Ogres rajona robežas, nosacīti izskaitļots Latvijas teritorijas ģeogrāfiskais centrs.

Piebilde (J. Sedols, 2004-09-10). Iepriekšējais teikums, kas ņemts no 2000. g. izdotās enciklopēdijas Latvijas pilsētas, liecina, ka Latvijas centru atrašanas mēģinājumi ir bijuši arī pirms 2003. g., kad spēles LATVIJA veidošanas gaitā sākās par centristiku nosauktā pētījumu sērija. Tajā cita starpā tika noteikts arī Ģeogrāfiskais centrs – punkts, kura koordinātas ir vidējie aritmētiskie no Latvijas galējo rietumu – austrumu un dienvidu – ziemeļu punktu koordinātām. Konkrēti, šī centra koordinātas ir 24°36¢20² a.g. un 56°52¢48² z.p. Tas atrodas pie neliela ceļa, kas no Tīnūžu – Tūrkalnes ceļa pirms Kranciema atzarojas ziemeļu virzienā, apmēram 1 km no šī ceļa sākuma un arī ap 1 km no tālāk esošās Ogres un Rīgas rajonu robežas.

123 ç è ABC

Olaine

Pilsētas tiesības kopš 1967.gada. Iedzīvotāji 12970 (2000.g.).

Jaunā pilsēta tika celta netālu no vēsturiskās Vidzemes un Kurzemes novadu robežas. Olaini apņem Olaines pagasts.

Olaines galvenā iela, kurā atrodas vidusskola, Mehānikas un tehnoloģijas koledža, nosaukta literatūrzinātnieka Teodora Zeiferta vārdā. Skolas divstāvu ēka atrodas pie Rīgas automaģistrāles, 2 km no Olaines. Līdzās ir arī lut. baznīca. Nedaudz uz Rīgas pusi pie šosejas ir vecā pagastnama mūri, šeit bijis Olaines vēsturiskais centrs (tagad Jaunolaine). Netālu Olainītes līkumā ir kapukalns, tur 17.gs. bijusi pirmā koka baznīca.

Aiz Olaines uz Jelgavas pusi, automaģistrāles 25.km labajā pusē ir agrāko Vidzemes un Kurzemes guberņu robežstabi ar ģērboņiem. Nedaudz tālāk pa kreisi ceļš uz Pēterniekiem, kur ir katoļu Sv. Pētera baznīca, bij. muižas ēkā – skola.

Olaines apkārtne saistīta ar 1. un 2. pasaules kara cīņām. Gar Misu 1915.-1917.g. atradusies fronte, aiz Olaines baznīcas un pie Plakanciema ceļa redzami tālaika bunkuri. Pēterniekos ir 1812.gada kara skanstis.

123 ç è ABC

Pāvilosta

Pilsētas tiesības kopš 1991.gada. Iedzīvotāji 1322 (2000.g.).

Pilsēta atrodas Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Sakas labajā krastā. No labā krasta pilsētas teritorijā Sakā ietek Mindes strauts (Orgas upīte), no kreisā krasta – nelieli strauti.

Pāvilostas teritorija ir bijusi apdzīvota jau sen. Arheoloģiski izrakumi liecina, ka te bijusi apmetne (5.gt. pr. Kristus). 6.km no Sakas ietekas jūrā, vietā, kur saplūst Tebras un Durbes upe un sākas Sakas upe, atradusies kuršu apdzīvota vieta, kas minēta 1230.g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos.

Novadpētniecības muzejs atrodas vecākajā pilsētas mūra ēkā. Pie muzeja tēlnieka P.Jaunzema skulptūra. Vecā pamatskolas ēka Ernesta Šneidera laukumā 5 (celta 19. un 20.gs.mijā, tagad mākslas skola). Kultūras nams Dzintara ielā 47. Pie nama Pāvilostas piecdesmitgades parks, kurā valsts prezidenta G.Zemgala 1929.gadā stādīts ozols. Pāvilostas simtgades parks, tā centrā simtgades piemiņas akmens. Baptistu baznīca (1900.g.). Lut. baznīca (1930.-1939.g.).

Upesmuižā bijušā muižkunga dzīvojamā ēka, mežniecības ēka (ap 1836.g.). Parks (7,5 ha) upes krastā. Jūrā 100 m no krasta Pāvilostas Lielais akmens (Jūrakmens), tā augstums virs grunts 3,5 m (ūdenī 1,5 m). Strantē jūras stāvkrasts, bij. muižas ēkas, kas vēlāk pārbūvētas, parks. Aiz šosejas Pinnu upurakmens – 12.-13.gs. kulta vieta. Ulmales baptistu draudzes lūgšanas nams (1896.g.).Maznodupju akmens krāvums – apm. 0,5 m augstu akmeņu riņķis apm. 50 m diametrā. Dzeņu upurakmens – vidū pāršķelts 0,7 m augsts, 1,5 m diametrā, ar bļodveida iedobumu.

Dabas piemineklis – Rīvas Baltijas ledus ezera krasta vaļņi. Stembres kapsētā piemineklis 1.pasaules karā Ziemassvētku kaujās kritušajiem saceniekiem (1928.g.). Pie lielceļa Sakas baptistu baznīca (1883.g.). Sakā Tebras kreisajā krastā Sakas pilskalns. Iepretī Durbes labajā krastā Sakas lut. baznīca (ap 1560.g., pārbūvēta 1743.g.). Elka kalns – pilskalns Durbes kreisajā krastā. Grīņu rezervāts izveidots 1936.gadā, platība 1451 ha. Rezervātā tiek aizsargāta reti sastopamā grīņa sārtene – atlantiskā laika relikts. Akmeņrags – zemesrags Baltijas jūras piekrastē. To aizsargā akmeņu josla, kas iesniedzas jūrā. Krasta augstums 4 m. Krastā Akmeņraga bāka (1884.g., atjaunota 1921.g., uguns augstums 37,5 m vjl.).

123 ç è ABC

Piltene

Pilsētas tiesības kopš 1557.gada. Iedzīvotāji 1227 (1997.g.).

Piltene atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā. Tās teritorija sastāv no trīs daļām. Galvenā daļa atrodas Ventas attekasVecventas labajā krastā 2 km no Ventas. Divas pārējās daļas – Priekšpiltene un Krievciems iestiepjas mežiem apaugušā daļā. Pilsētas teritorijā Vecventā ietek 8 km garā Zvirbuļupe, gar Krievciemu tek Ventas pieteka Vēždūka.

Tag. Piltenes vietā jau pirms vācu krustnešu iebrukuma bija kuršu apmetne un pils. Apkārtnē atrodas arheoloģijas piemineklis – Lagzdienas pilskalns.No 1234.gada Piltene bija Kurzemes bīskapijas rezidence.

Vecventas krastā ir bīskapa pils drupas (pils apdzīvota līdz 16.gs.). Piltenes lut. baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Uzskata, ka tag. Piltenes lut. mūra baznīca celta 1808.gadā, taču tornis varētu būt saglabājies no kāda iepriekšējā būvperioda, arī pamatu kontūras varētu būt no kādas agrākās baznīcas plāna. Piltenes lut. baznīca ir Kurzemes hercogistes arhitektūrai tipisks divdaļīgas kompozīcijas dievnams. No iepriekšējās baznīcas ir saglabājies tēlnieka J.Kreicfelda ap 1719.gadu veidotais ērģeļu prospekts.

Piltenes Baptistu baznīca. Piemineklis 2.pasaules karā kritušajiem Piltenes novada iedzīvotājiem (1997.g., tēln. K.Dane, arhit. J.Paegle). Novadpētniecības muzejs Piltenes kultūras namā (atklāts 1995.g.). Landzē lut. baznīca (valsts nozīmes arhitektūras piemineklis). Pie baznīcas septiņas dižliepas (lielākās apkārtmērs 6,4 m).

Vārvē pils, kā arī sešstūra ēka (19.gs.). Zūrās bij. muižas komplekss: pils (19.gs. 2.puse),divas klētis, parks (5,8 ha). Blakus pie Straumēniem piemiņas vieta 1919.gadā un 2.pasaules karā kritušajiem Vārves pagasta iedzīvotājiem. Lagzdienas pilskalns Ventas krastā 10 km uz dienvidiem no Piltenes (šeit līdz 1234.g. bijusi kuršu valdnieka Lamekina pils).

123 ç è ABC

Pļaviņas

Pilsētas tiesības kopš 1927.gada. Iedzīvotāji 3933 (2000.g.).

Pļaviņas atrodas vietā, kur Austrumlatvijas ledāja mēles kušanas ūdeņi pārrāva Sēlijas paugurvalni, izveidojot senleju. Pļaviņas atrodas šīs senlejas malā 8 km garā joslā Daugavas labajā krastā – Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senlejas galā, pilsētas gals iestiepjas Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā Aiviekstes labajā krastā pie tās ietekas Daugavā.

Tagadējo Pļaviņu un bij. Stukmaņu muižas apkaime bijusi apdzīvota jau ap 3.gs., par to liecina arheoloģiskie izrakumi Lokstenes pilskalnā, kā arī izrakumi 6 km no Pļaviņam Oliņkalna pilkalnā. Ziņas par Pļaviņām ir no Polijas – Zviedrijas kara laika (1600.-1629.g.), kad pie Aiviekste ietekas Daugavā atradusies zviedru kara nometne un uzceltas skanstis. Šie zviedru laika nocietinājumi ir saglabājušies līdz mūsu dienām.

Pļaviņu Sv.lut. baznīca. Pie kultūras nama piemiņas akmens Pļaviņu kora simtgadei. Zviedru skanstis (17.gs. sāk.) pie Aiviekstes ietekas, no rietumiem tās norobežo Skanstupīte, kurā dolomīta kāple veido 0,7 m augstu ūdenskritumu. Piemineklis kritušajiem 1905.gada revolucionāriem. Gostiņu lut. baznīca. Pļaviņu pilskalns (Kaķkalns) – 20 m augsts, apaudzis ar kokiem.

Stukmaņu Pētera akmens (augstums 1,9 m) – robežakmens vecās šosejas malā starp Rīgas arhibīskapa un viņa vasaļa zemēm, uzstādīts 14.gs.sākumā, tajā iekalts arhibīskapa un muižnieka ģerbonis. Stukmaņos bij. muižas ansamblis (17.-18.gs.). Ap taisnstūrveida pagalmu izvietota pils, klētis, staļļi, ratnīca ar torni. Puskilometru uz Daugavas senlejas krastā atrodas pilskalns – Vīna kalns, kura augstums 30 m virs Daugavas līmeņa. Iepretī pilij šosejas malā akmens ar uzrakstu “Oliņkalns”. Pats Oliņkalns tagad ir sala Daugavā. Tas bija viens no lielākajiem Latvijas pilskalniem, kura augstums sauzemes pusē 10 m, bet Daugavas pusē 20 m augsta dolomīta klints. Klintaines sausgultne un karsta kritenes - ģeoloģisks dabas piemineklis. Apmēram 800 m uz augšu Daugavas krastā bija 15 m augstais Mežmalu pilskalns, kas tagad applūdināts. Iepretī Oliņkalnam Daugavas kreisajā krastā ir Sēlpils pilskalns. Tagad tas ir sala Pļaviņu ūdenskrātuvē. Šai sēļu pilskalnā 1209.-1705.g. bija bīskapa pils, no kuras saglabājušies atsevišķi mūri. Iepretī krastā Sēlpils lut. baznīca (1850.g.). Tālāk no krasta atrodas Babrānu pilskalns un Sēlijas paugurvalņa ziemeļu daļas augstākais kalns – 158 m augstais Dabora kalns, tā relatīvais augstums 45 m. Netālu no Sēlpils ciema atrodas pilskalns Sudrabkalns. Trīs laidumu akmens tilts (19.gs.) pār Vesetu uz vecā Madonas ceļa. 20 m augstais Puduļu pilskalns. Kurmēnu kalns Odzes ezera krastā paceļas 159 m vjl., 67 m virs ezera līmeņa. Odzienā pils (19.gs.vidus). Dabas liegums –Vesetas palienes purvs.

123 ç è ABC

Preiļi

Pilsētas tiesības kopš 1928.gada. Iedzīvotāji 8965 (2000.g.).

Preiļi atrodas Latgales augstienes malā, Feimaņu paugurainē. Cauri pilsētai tek Preiļupe. Netālu no pilsētas tek Dubnas labā pieteka Feimanka. Apmēram 6 km no pilsētas tek Dzilna. Pilsētas apkaimē ir trīs ezeri: Salmejs (Salmu, Cīšu ezers), Kaučers (Sludavas ezers), Stupānu ezers (Kavčaru ezers).

Tag. Preiļu rajona teritorija bija apdzīvota jau 2.gt. sākumā pr. Kristus. To ka Preiļi jau senatnē bijuši apdzīvots centrs, norāda pilskalni (Anspoku pilskalns, Plivdu pilskalns). Vēstures avotos Preiļi pirmo reizi minēti 1382.gadā.

Preiļi ir viena no tām pilsētām, kuras plānojumā iekļaujas muižas ansamblis ar parku, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Viens no skaistākajiem vēstures un kultūras pieminekļiem ir Preiļu muižas komplekss. Nozīmīgākie muižas kompleksa objekti ir pils, kapela, zirgu stallis un parks. Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejs A.Paulāna ielā 4 ierīkots bij. Preiļu muižas vārtsarga namiņā. Interesanta ir Preiļu katoļu baznīca.

8 km no pilsētas atrodas Riebiņu katoļu baznīca (19.gs., mākslas piemineklis – 18.gs. sāk. veidots cilnis “Svētais vakarēdiens”. Netālu atrodas Riebiņu pareizticīgo baznīca (1893.g.), bet turpat Feimankas kreisajā krastā – bij. Riebiņu muižas ēkas (19.-20.gs.). Preiļu- Krāslavas ceļa labajā pusē pie Anspokiem ir 19.gs. 1.pusē celtā kroga ēka, bet ceļa pretējā pusē Anspoku pilskalns un muižas pils drupas, bet 1 km uz Preiļupes kreisajā krastā 17 m augstais Plivdu pilskalns. Apm.12 km no pilsētas atrodas Raiņa memoriālais muzejs “Jasmuiža”, netālu Aizkalnes katoļu baznīca (1815.g., pārbūvēta 1932.g.). Pieniņos katoļu baznīca (1939.g.).

123 ç è ABC

Priekule

Pilsētas tiesības kopš 1928.gada. Iedzīvotāji 2923 (2000.g.).

Priekule atrodas Rietumkursas augstienē uz Embūtes pauguraines un Vārtājas viļņotā līdzenuma robežas Virgas un tās pietekas Dobeļupes krastos.

Senatnē Priekules apvidus ietilpa kuršu sākotnes un agrīnās vēstures norišu teritorijā. Izrakumi Paplakas (Pilenieku) pilskalnā liecina, ka pilskalna apdzīvotības sākums attiecas uz 1.gt. 2.pusi pr. Kristus - 1.gt.1.pusei pr. Kristus.

Priekules pils, Virgas upes pusē parādes kāpnes, kas ved uz parku, ielas pusē t.s. Zviedru vārti, kam vīts ieejas smilšakmens ģērboņa cilnis (18.gs.), no vārtiem skatu tornis (19.gs. beigas). Pilī Priekules vidusskola, iekārtots skolas muzejs. Piemineklis (1968.g.) 1905.g. revolucionāru nošaušanas vietā 1905.gada parkā. Priekules lut. baznīca. Pie baznīcas piemineklis T.Korfam (19.gs.beigas). Priekules baptistu baznīca. Ķeru pilskalns, tā relatīvais augstums 15 m (89 m vjl.).

Nocietināta kuršu senvieta Pilspurva kalns. Kokiem apaugusi dziļā Ruņas kanjonveida ieleja iekļauta Ruņupes ielejas dabas liegumā. Ielejas krastā pie Kauliņupes ietekas Gravas-Sudmaļu pilskalns, pie Pilskalniem Kaltes pilskalns, pie Prieceles ietekas plašais Trekņu pilskalns. Diždāmas pilskalns Vidvides labajā krastā, augstums 14 m virs upes līmeņa. Gramzdas pilskalns. Kalētos pils, kur skola un pagasta muzejs, parks (3,4 ha). Purmsātu pilskalns Birzstalas krastā. Krūtes lut. baznīca (1642.g., pārbūvēta 1832.g.). Paplakas pilskalns pie Melnupes ietekas Virgā. Brūveru pilskalns. Virgā pils, tagad skola, kurā iekārtots muzejs. Durbes-Vārtājas senlejas krastā viens no lielākajiem Dienvidkurzemes pilskalniem – Vārtājas pilskalns. Tad otrs pilskalns Zviedru kapi. Bunkā ūdensdzirnavas – tehnikas piemineklis. Pilskalns Gaiļa kalns. Asītes pilskalns. Springu pilskalns Elkas upītes krastā. Pilskalns Upenieku Elku kalns.

123 ç è ABC

Rēzekne

Pilsētas tiesības kopš 1773.gada. Iedzīvotāji 40095 (2000.g.).

Pilsētas teritorija atrodas Latgales augstienes nogāzē, ap Rēzeknes (Kovšu) ezeru. Cauri pilsētas teritorijai tek upe Rēzekne. Netālu atrodas Adamovas ezers, Bižas (Beizagola ) ezers, Kiuku ezers.

Rēzeknes apkārtnē atklāti daudz kapulauku, pilskalnu un apmetņu. Vairāki kapulauki attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu (9.-12.gs.). Arī pilsētas centrā saglabājies Rēzeknes pilskalns. Konstatēti divi apdzīvotības periodi. 10.-12.gs. tur atradusies latgaļu pils, kur dzīvojusi karadraudze, amatnieki, tirgotāji. 14.-17.gs. pilskalnā izveidots mūra cietoksnis. Pilij bijusi militāra nozīme. 1285.gadā Livonijas ordeņa mestrs V.de Šauerburgs Rēzeknē uzcēla mūra pili. Pilī dzīvoja Rēzeknes novada pārvaldes priekšnieks – fogts.

Rēzeknes viduslaiku pils, kā arī Rēzeknes senkapi ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Rēzeknē atrodas arī Latvijas Brīvības cīņās kritušo karavīru piemiņai celtie pieminekļi. Pilsētas katoļu kapos atrodas pēc E.Laubes meta darināts nošķelts obelisks (atklāts 1925.g. 18.novembrī). Otrs ir Latgales atbrīvošanas piemineklis “Vienoti Latvijai” (“Latgales Māra”, tēln. L.Tomašicka mets, tēln. K.Jansona veidots, 1939.g.), kas iznīcināts padomju okupācijas laikā 1940.g. 6.novembrī; atjaunots 1943.gadā un vēlreiz (1950.g.) iznīcināts. Atjaunots 1992.gadā (tēln. A.Jansons un I.Folkmanis).

Pilsēta vislabāk pārskatāma no gandrīz centrā esošā pilskalna ar mūra cietokšņa (1285.g.) drupām. No pilskalna labi redzama Vissvētā Jēzus Sirds katoļu baznīca Latgales ielā, kas 19. un 20.gs. mijā bija pilsētas galvenā iela, šeit daļēji saglabājusies senā apbūve. Bij. skolas ēka (18.gs. beigas) Latgales ielā 82 ir pilsētas pirmā mūra celtne. Rēzeknes kultūras nams Brāļu Skrindu ielā 3 ir bij. Latgales Tautas pils (atjaunota pēc 2.pasaules kara). No šejienes pārskatāms parks Rēzeknes upes krastos. Netālu atrodas Sāpju Dievmātes katoļu baznīca. Blakus Vissvētās Dievmātes piedzimšanas pareizticīgo baznīcai atrodas Sv. Ņevas Aleksandra kapela. Latgales kultūrvēstures muzejs atrodas Atbrīvošanas alejā 102, netālu atrodas Sv. Trīsvienības lut. baznīca.

Apm. 3,5 km no pilsētas Dricēnu (Dricānu) ceļa labajā pusē ir Ančupānu kalni, kur nacistiskā terora upuru masu kapos izveidots memoriāls ar tēlnieces R.Kalniņas–Grīnbergas skulptūru “Māte ābele”(1973.g.). Tālāk Dricēnu virzienā atrodas apdzīvota vieta Audriņi. Šeit nelielā uzkalnā ir piemineklis Audriņu traģēdijas upuriem (1973.g., tēln. A. Veinbaha).

Ozolmuižas pagastā Pilskalnes Spriņģu pilskalns, Ozolmuižā arhitektūras pieminekļi – katoļu baznīca (1820.g.), zvanu tornis un vārti. Adamovā bij. muižas apbūve (19.gs. 1.puse) – pils (19.gs. 2.puse), kalpu māja (18.gs.), parks (18.gs.). Loboržos bij. muižas apbūve (19.gs.) – pils, parks. Netālu dabas piemineklis 3 m augstais Loboržu (Labvāržu) akmens, 3,2 m augstais Purmaļu akmens. Gribuļu pilskalns.

123 ç è ABC

Rīga

Pilsētas tiesības kopš 1225.gada. Iedzīvotāji 788283 (2000.g.).

Rīga atrodas pie Daugavas ietekas Rīgas līcī. Senākā cilvēku apmešanās vieta Rīgā varētu būt Indriķa hronikā minētais Senais kalns, kur pirms aiziešanas uz Cēsīm dzīvojuši vendi. Drošas ziņas par Rīgas apdzīvotību 12.gs. sniedz arheoloģiskie izrakumi seno ciemu vietās.

Rīgas pilsēta sāka veidoties 11. vai 12.gadsimtā. Šī vieta bija ļoti izdevīga, lai piestātu kuģi. Tur, kur tagad atrodas Rīgas vecākā daļa, senatnē Daugavā ietecēja Rīdzenes upe. Upes līkumā atradās augsta kāpa, kuru sauca par Seno kalnu. Uz šī kalna kādreiz bija apmetusies Kurzemes līviem radniecīga tauta – vendi. Vēlāk šajā zemē dzīvoja līvi. Daugavas un Rīdzenes krastos bija izveidojušies divi ciemi un osta.

Līdz ar tirgotājiem Baltijā ieradās arī krustneši. 1198.gadā pie Rīgas Senā kalna notikusi kauja, kurā lībietis Imauts nodūris bīskapu Bertoldu. Indriķa hronikā šajā gadā minēts Rīgas ciems. Nākamais bīskaps, ieradies Daugavas grīvā vispirms devās uz Ikšķili, kur to pilī ielenca sacēlušies lībieši. Uzskatīdams šo vietu par nedrošu, bīskaps Alberts 1201.gadā pārcēla savu rezidenci no Īkšķiles uz Rīgu.

Kad līvu vecākie ierādīja bīskapam Albertam vietu, kur tas varētu būvēt savu pili, viena pēc otras Rīgā pacēlās arī citas mūra ēkas. Celtniecība sākās 1201.gadā.

Vācu kolonisti 1201.gadā dibināja savu apmetni – pilsētu pēc Ziemeļeiropas parauga, pusloka formā, kas ar taisno malu piekļāvās Rīgas upei. Gar tagadējām Jāņa, Pēterbaznīcas, Kungu, Tirgoņu un Zirgu ielām izbūvēja pirmos nocietinājumus. Tās galvenās celtnes bija bīskapa Alberta un Zobenbrāļu pils, pirmā Doma baznīca (Māras katedrāle) un Sv. Pētera baznīca. 1211.gadā aizsargmūri pagarināja gar tag. Jaunielu līdz Daugavas krastam, bet pēc lielā 1215.gada ugunsgrēka pilsētu paplašināja līdz tag. Torņa ielai, nostiprinot viduslaiku pilsētas robežu ar aizsargmūri. Aizsargmūris sasniedza ap 11 m augstumu, tajā bija torņi (1330.g. minēti 28 torņi). 13.gs. 1.pusē uzcēla tagadējo Doma kompleksu kopā ar otru bīskapa pili, Sv. Jēkaba baznīcu, Sv. Marijas Magdalēnas klosteri un baznīcu, pēc 1330.gada – arī jauno Livonijas ordeņa pili.

Bīskapa pils atradās tagadējās Jāņa baznīcas vietā (tagad Jāņsēta). Blakus savu pili uzcēla Zobenbrāļu ordenis (tagad Konventa sēta).

Vēl Rīgā tika uzbūvēta Doma baznīca, kura kalpoja bīskapa vajadzībām, un Pēterbaznīca, kuru izmantoja pilsētnieki. Apkārt tām tika celti tirgotāju nami. 1211.gadā bīskaps sāka celt jaunu Doma baznīcu. Tā atradās senas kapsētas vietā. Mūsdienu Rīgas Doma baznīca ir radusies, vairākkārtīgi pārbūvējot šo celtni.

1997.g.4.decembrī lielākā daļa Rīgas vēsturiskā centra (Vecrīga, bulvāru loks un jūgendstila zona) tika ieslēgta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

Rīgas pils. 1330.gada 15.jūnijā Livonijas ordeņa mestrs Eberhards ielika pamatakmeni vietā, kur Rīgas pilsētai saskaņā ar noslēgto miera līgumu vajadzēja uzcelt ordeņbrāļiem jaunu pili. Pils tika pabeigta tikai 1515.gadā. Kad Rīgas pili savā īpašumā ieguva Latvijas valdība, tā nolēma padarīt šo celtni par prezidenta mītni. Pilī iekārtoja prezidenta darba kabinetu, bet agrākās gubernatora pieņemamās telpas tika nolemts pārbūvēt par valsts reprezentācijas telpām.

Īpaši plaši būvdarbi pilī notika 1938.gadā. Tika uzbūvēts Trīszvaigžņu tornis, kuru rotāja zelta zvaigznes un prezidenta standarts, kā arī milzīga Svētku zāle.

Brīvības piemineklis. 42 metrus augstais piemineklis (tēlnieks K.Zāle, arhitekts E.Štālbergs) Rīgas centrā celts 1931.– 1935.gadā. Tas simbolizē latviešu tautas brīvības un neatkarības centienus.

123 ç è ABC

Rūjiena

Pilsētas tiesības kopš 1920.gada. Iedzīvotāji 3718 (2000.g.).

Rūjiena atrodas Tālavas zemienē, Burtnieku drumlinu laukā. Cauri pilsētai vijas līkumotā Rūja (Lauvas līcis, Pienotavas līcis) ar plašiem atvariem, daudzām attekām un vecupēm. Pilsētā ir Eriņu purvs, saukts arī par Mīlestības purvu, Dziesmusvētku ezers.

Pirmajos gadsimtos pēc Kristus novadā dzīvojuši lībieši. 1217.gadā Rūjiena kļuva par Zobenbrāļu ordeņa īpašumu. 1556.gadā Ivana Bargā karaspēks nopostīja arī Livonijas ordeņa pili.

Rūjienas muzeja izstāžu zāles ēkas priekšā tēlnieka A.Vārpas veidots piemiņas akmens mācītāju Bergmaņu paaudzēm, Rūjas krastā – krustakmens. Rūjienas Sv. Bērtuļa baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Blakus baznīcai 1964.gadā uzcelta vidusskolas ēka, netālu atrodas K.Zemdegas piemineklis Madonna Orans, A.Vārpas darinātais piemineklis R.Slokenbergam, Sv. Bērtuļa kapi.

Tērvetes kalniņā viesnīca – Eiropas kultūras mantojuma reģistrā fiksēta ēka. Tai iepretī piemineklis “Sējējs”. Pieminekli pēc 2.pasaules kara nogāza, salauza un apraka. Tēla galvu ūdenslīdēji 1988.g. atrada Rūjā. Ā.Alkšņa mājā ir memoriālais muzejs. Pilsētas centrā trešais K.Zemdegas Rūjienai veltītais darbs – “Tālavas taurētājs”. Kalnā – pilsētas domes nams, arī Eiropas kultūras mantojuma reģistrā fiksēta ēka. Pārupes pagājušā gadsimta arhitektūra - Ūles nams, pasta ēka, Rūjienas pagastnams, ugunsdzēsēju depo (Salmiņkrogs). Eriņu muižas kungu māja valsts nozīmes mākslas piemineklis – vestibila kāpņu margas. Plašā parkā Naukšēnu muižas pils, kas saukta par Lauvu māju (tās priekšā čuguna lauvas).

Apmēram 1 km atrodas pilskalns Naukšēnu Kābele. Jeru pagastā netālu no ceļa ir Apsīšu rūnakmens (nelielajā akmenī iecirstas it kā rūnu zīmes), no tā 3 km pa ceļu Naukšēnu virzienā - apdrupis Andrecēnu dižakmens “Velna gulta”.

123 ç è ABC

Sabile

Pilsētas tiesības kopš 1917.gada. Iedzīvotāji 1729 (2000.g.).

Sabile atrodas Austrumkursas augstienes Abavas senlejā.

Sabiles senajā pilskalnā izdarītajos izrakumos izpētīta senpilsēta. 11.-13.gs. Sabiles pilskalns bija novada centrs, senpilsēta bija nocietināta. Senpilsētas iedzīvotāji bija lībieši un kurši. Sabile vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253.gadā.

Pilsēta sāka veidoties Abavas labajā krastā, kur mūsu dienās atrodas Sabiles vēsturiskais centrs (15.-19.gs.), kas ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Sabiles pilskalns atrodas Abavas senlejas krastā starp divām gravām. Tā augstums 25 m, austrumu pusē pilskalnam 6 m augsts valnis. Aiz gravas sena kulta vieta – Upurkalns. Piekalnē izplūst avots. Kalna piekājē sākas Talsu iela, kurā vairākas senās celtnes. Pie pilsētas domes ēkas Talsu ielā 10 piemineklis 2.pasaules karā kritušajiem sabiliešiem. Sabiles lut. baznīca. Sabīles Vīna kalns – vistālāk ziemeļos Ginesa rekordu grāmatā fiksētais vīna dārzs, ierīkots senlejas nogāzē jau ordeņa laikos.

Kabiles pilskalns (skat. Kabile). Kabilē bij. muižas ansamblis; pils (18.gs. beigas) un citas ēkas. 2 km uz Kuldīgas pusi Kabiles lut. baznīca (1904.-1907.g.). Pie baznīcas piemiņas akmens (1990.g.) padomju varas represijās cietušajiem kabilniekiem. Valgales pilskalns Valgales upes labajā krastā, blakus kreisajā krastā sena kulta vieta – Baznīcas kalns. Uz leju 0,5 km no ietekas Abavā Valgales upē divi ūdenskritumi: viens ar divām 0,3 m un 0,6 m augstām terasēm, otrs 0,6 m augsts. Abi ir dabas pieminekļi.

Rumbas pilskalns. Abavas rumba – apm. 2 m augsts ūdenskritums, kas veidojas no vairākām dolomīta kāplēm. Aiz šosejas Veģupītē 1,7 m augsts ūdenskritums, kas izveidojies uz dolomīta kāples. Greiļu kalns – augstākā vieta Abavas senlejas krastā (83 m vjl.). Čāpuļu pilskalns Abavas senlejas krastā, iepretī Čāpuļu upurkalns (Lūgšanu kalns). Abavas Velnakmens Abavas senlejas krastā – sena kulta vieta (Melderu Velnakmens). Akmens augstums 2,1 m, platums 5,3 m.Blakus strauta gravas krastā smilšakmens atsegums, kurā diva alas. Akmens un ala ir dabas pieminekļi.

Kalnmuižā bij. muižas apbūves ansamblis (19.gs.) – pils, citas ēkas. Lejpus dzirnavu aizprosta Amulas kreisajā krastā 14 m augsta augšējā krauja, augšpus dzirnavu aizprosta kreisajā krastā 35 m augsta augšējā krauja. Abas kraujas ir dabas pieminekļi. Amulas labajā krastā sāngravā Zāģeru Velnakmens, kurā augstums 3 m. Tālāk Amulas ielejā upes labajā krastā vēl viens dabas piemineklis – Cimmermaņu krauja. Dabas piemineklis ir dolomīta klintis iepretī Zīlēm. Imulas labajā krastā Matkules (Buses ) pilskalns. Iepretī otrā Imulas krastā sena kulta vieta – Baznīckalns. Netālu uz leju Imulas kresajā krastā šūnakmens klints – Ķauķu kalns (Kursas Staburags). Vietā, kur Imula ieplūst Abavas senlejā, upē Langsēdes Velnapēdas akmens. Sabiles sēravots Abavas ielejā.

123 ç è ABC

Salacgrīva

Pilsētas tiesības kopš 1928.gada. Iedzīvotāji 3467 (2000.g.).

Pilsētas robežas ietver Rīgas līča piekrasti ap 5 km uz katru pusi no Salacas grīvas, kā arī stiepjas 2 km aušup pa Salacas upi.

Latviešu Indriķa hronikā Salacgrīva minēta 1215.gadā, kad Sāmsalas igauņu flote iebraukusi Salacā. 1218.gadā Rīgas bīskapa Alberta karapulki nonāca pie Salacas un piespieda sāmsaliešus bēgt. Upes grīvas labajā krastā apm. 0,5 km no jūras 1226.gadā sāka celt bīskapa pili. Pils pārvaldīja Salacas upes ieteku jūrā, t.s. Salacas vārtus.

Salacgrīvas vēsturiskais centrs ir Salacas labajā krastā augšpus tilta. Blakus Lielsalacas lut. baznīcai kraujas un grāvja apņemtais pilskalns. 1226.gadā celtās bīskapa pils pēdējie akmeņi izlietoti mola būvē 60.gados. Vecākās mājas saglabājušās Rīgas ielā. Netālu jauna katoļu baznīca. 2.pasaules karā un jūras dzelmē bojā gājušo memoriāls, pret jūru vērstais sievietes tēls simbolizē gaidošo jūrnieka sievu ar bērnu. Randu pļavas ir lielākās piejūras pļavas Latvijā, tajās ir liela augu daudzveidība – ap 600 augu sugu, no kurām 36 retas un aizsargājamas. Te ir arī reto un aizsargājamo putnu ligzdošanas un migrācijas vietas. Pie Karateriem smilšu krupja liegums.

Īpatnēji jūrakmeņi veido Svētciema laukakmeņu saliņu. Netālu bij. Lāņu muiža, agrākā Svētciema muižas barona medību pils ar parku. Daudzas jūrasbraucēju mājas saglabājušās senatnīgā izskatā (Veczemos filmēts “Ilgais ceļš kāpās”).Viļķenes pagastā Ķirbižos meža muzejs.

123 ç è ABC

Salaspils

Pilsētas tiesības kopš 1993.gada. Iedzīvotāji 18643 (2000.g.).

Salaspils atrodas Daugavas labajā krastā pie Rīgas HES ūdenskrātuves. Aiz dambja saglabājies krasta sektors ar vecās Salaspils Sv. Jura baznīcas drupām. Netālu no baznīcas atradās Livonijas ordeņa pils (14.-16.gs.) drupas un Zviedru skansts. Daugavā pretī atradās Mārtiņsala. Šeit risinājušies Indriķa hronikā aprakstītie notikumi. HES dambja galā pie Daugavas ir Kultūras fonda un Salaspils domes iekārtotā piemiņas vieta un piemineklis Daugavas lībiešiem un viņu vadonim Ako.

Iepretī Salaspilij Daugavas krastā redzams Daugmales pilskalns. Otrajā Daugavas krastā pie Spolīšu mājām paceļas pilskalns Mūku kalns (Spolīškalns).

Salaspils memoriālais ansamblis atrodas Salaspils koncentrācijas nometnes vietā (1967.g., tēln. Ļ.Bukovskis, O.Skarainis, J.Zariņš, arhit. G.Asaris, O.Ostenbergs, I.Srautmanis, O.Zakamennijs); viens no lielākajiem pieminekļu kompleksiem totalitārisma režīmu upuru piemiņai Eiropā. Ansambļa savdabīgajā vārtu būve iekārtots muzejs.

Dole bija lielākā sala Latvijā – platība 18,5 kvkm, 9 km gara. Dole ir kultūrvēsturiski nozīmīga savrupiene. Jau 1226.gadā minēta bruņinieka J.de Dolena celtā Vecdoles pils, kas 1298.gadā sagrauta. Jaundoles pils pastāvēja 1359.-1628.g., blakus Jaundoles pilij izveidojas muiža, kas 18.gs. 2.puses piederēja Levis of Menāru dzimtai. 1977.gadā tur atvērts Doles vēstures muzejs. Parkā (stādīts 1776.g.) pie muzeja ierīkota brīvdabas ekspozīcija. Netālu no muižas Doles dižozols (24 m augsts, 6,75 m apkārtmērā). Dolē ir sena kulta vieta (Jāņkalns), 1812.gadā būvētās skanstis pie Solāžiem, sena kaļķu cepļa drupas, bijušās pārceltuves, enkurvietas. Pie Taurītēm aug dižliepa.

Doles salas pretējā krastā pie Bēčiem ir Vecdoles pils drupas (celta pirms 1226.g.). Daugavas otrajā pusē Ķekavā Doles lut. baznīca (1783.g.). Klaņģu kalna pilskalns.

123 ç è ABC

Saldus

Pilsētas tiesības kopš 1917.gada. Iedzīvotāji 12637 (2000.g.).

Saldus atrodas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē Cieceres upes krastos.

Vēstures avotos Saldus pirmo reizi minēts 1253.gadā kuršu līgumā, pēc kura Saldus novads tika nodots Livonijas ordeņa pārvaldīšanā.

Saldus ezera dienvidu galā pie Vēršādas (Kaļķupītes) atrodas 12 m augstais pilskalns. 1970. gadā tika atklāti ordeņa pils pamati; pils Ziemeļa kara laikā tika sagrauta.

Vēstures un mākslas muzejs Striķu ielā 22. Saldus Sv. Jāņa lut. baznīca. Lielajā ielā 3 bij. Saldus pagastnams (1937.g., arhit. P.Kundziņš). Saldus pamatskola Lielajā ielā 31/35 (celta 1907.g.). Saldus Otrā (M.Lutera) lut. baznīca (1934., arhit. P.Dreimanis). Saldus katoļu baznīca. Pie tilta Cieceres labajā krastā ūdenī Rozentāla akmens.

Cieceres labajā krastā Cieceres pilskalns. Vienīgā Cieceres ezera sala – Ozolu sala kopš 1923.gada ir dabas liegums. 15 m augstais Striķu pilskalns. Būriņu kapos piemineklis (1940.g.) Brīvības cīņās kritušajiem. Bukupē uz leju no šosejas ūdenskritums un 3 m augsts kaļķakmens atsegums. Lutriņos pils (19.gs.vidus), tur skolas muzejs. Mizaiņu pilskalns. Netālu arheoloģiskais piemineklis – Mizaiņu dobumakmens.

Pie Saldus stacijas piemiņas plāksne deportētajiem Saldus iedzīvotājiem. Gaiķos lut. baznīca (1658.g., tornis 1684.g.). Vecgaiķos pilī kopš 1920.g. skola. Skolā novada muzejs.

123 ç è ABC

Saulkrasti

Pilsētas tiesības kopš 1991.gada. Iedzīvotāji 3715 (2000.g.).

Saulkrasti ir pilsēta ar lauku teritoriju, kas būtībā ir piejūras meža josla uz ziemeļiem no Lilastes upes. Pilsētas tiešās robežas ietver joslu starp dzelzceļu un jūru no Inčupes līdz Ķīšupei.

Ievērību pelna apkaime lejpus Pēterupes trošu tilta, mākslas priekšmeti Pēterupes luterāņu baznīcā, Ķīšupes parks ar estrādi un pieminekli (1878.g.), katoļu baznīca. Skolas ielā dārza māja ir novadpētniecības muzejs. Mūža beigu posmā , 1913.-1920.g. blakus ēkā dzīvoja R.Kaudzīte. Mācītājmāja aiz dzelzceļa ir kultūrvēsturiska ēka. Vēsturiska nozīme ir 1888.g. celtajai doktorāta un skolas ēkai Raiņa ielā, kapsētai, Dīcmaņa mājai (1823.g.) un viesnīcai ‘Strand” Ainažu ielā. Skultē luterāņu baznīca (1757.g., arhit. J.Mazungens). Aģes labajā krastā Stārastu pilskalns. Pludmalē dabas pieminekļi – Mazais un Lielais Lauču akmens.

123 ç è ABC

Seda

Pilsētas tiesības kopš 1991.gada. Iedzīvotāji 1825 (2000.g.).

Gar pilsētas robežu tek Gaujas pieteka Stakļupīte, gar lauku teritorijas robežu – Strenčupīte un Seda.

Uz ziemeļiem no Sedas ir viens no lielākajiem Latvijas purviem – Sedas tīrelis (7582 ha). Lielākajā daļā dabiskos apstākļos notiek purva atjaunošanās. Savdabīgās ainavas un dabas procesu aizsardzībai teritorija iekļauta Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.

123 ç è ABC

Sigulda

Pilsētas tiesības kopš 1928.gada. Iedzīvotāji 10636 (2000.g.).

Sigulda izveidojusies uz morēnplatformas Viduslatvijas zemienes Viduslatvijas nolaidenuma Gaujas senlejas krastā.

Sigulda sevī apvieno trīs senus centrus – Siguldu, Turaidu un Krimuldu. Tagad Sigulda apvieno senos lībiešu zemes novadus abos Gaujas krastos. Siguldas novads ir intensīvi apdzīvots no 1.gt.pr. Kristus. Lībiešu laika (11.gs.sāk.-13.gs.sāk.) pieminekļi ir Saksukalna uzkalniņkapi, pilskalni – Rata kalns (Elku kalns), Turaidas, Satezeles, Vikmestes, Viešu pilskalns un citi. Arheoloģijas un vēstures pieminekļi ir Siguldas, Krimuldas un Turaidas mūra pilis.

Ar viduslaiku militāras celtniecības kvalitātēm var lepoties 13.gs. sākumā Zobenbrāļu ordeņa celtā Siguldas pils, kuras skarbajās formās ieraugāmi romānilas un agrīnas gotikas formu elementi. Rīgas bīskapa celtās Turaidas pils sarkano kieģeļu sienas atklāj Ziemeļvācijai un Prūsijai raksturīgu celtņu formas.

Visvecāka ēka Siguldā ir luterāņu baznīca. Tās altārdaļa celta ap 1225.gadu. Baznīca ir vairākkārt pārbūvēta, uzcelts arī tornis (1930.g., arhit. K.Pēkšēns). Pie šās baznīcas atradusies pati pirmā apmetne ārpus Siguldas pils, kur 15.gs. jau bija izveidojusies Siguldas pilsētiņa. 17.gs. pilsētiņa galīgi nopostīta.

Tad Sigulda sākusi attīstīties citā vietā, kas atrodas dzelzceļa stacijas apkaimē. Sigulda par vasarnīcas un atpūtas vietu veidojās no 1858.gada. 1878.-1881.g. Siguldas muižas īpašniece kņaze O.Kropotkina uzcēla Siguldas Jauno pili (Cēsu būvmeistars J.Meņģelis). Tās atrašanās blakus Zobenbrāļu ordeņa celtās pils drupām, iespējams, veicinājusi pasūtītāja izvēli par labu 19.gs. vidū populārajām t.s. Tjūdoru gotikas formām.

Pilsētā izvietoti daudz monumentu un dekoratīvās tēlniecības darbu. Apstādījumos pie Šveices ielas novietota 1939.gadā kaltā un no Vīgantes parka atvestā A.Briedes skulptūra “Daina”. Dainu kalnā izvietoto tēlnieka I.Rankas skulptūru poētika asociatīvi saistīta ar nozīmīgākajiem latviešu tautas dzīves – ziņas, folkloras un arī vēstures mirkļiem. 1985.gadā vasarā netālu no Siguldas Jaunās pils atklāja 1979.gadā pēc T. Zaļkalna meta izgatavoto pieminekli K.Baronam.

Gaujas nacionālais parks dibināts 1973.gadā un aizņem 98048 ha Rīgas, Cēsu un Valmieras rajonā. Parks tika izveidots, lai saglabātu Gaujas senlejā esošos dabas, vēstures un arhitektūras pieminekļus. Gaujas nacionālā parka administratīvais centrs atrodas Siguldā. Ievērojamākie dabas pieminekļi parka teritorijā ir Sietiņiezis, Līču-Laņģu klints, Ērgļu klints, Kalēja ala, Zvārtes iezis, Ķūķu klintis, Ēdernieku klintis, Gūtmaņa ala, Velnalas klintis ar Velnalu. Arhitektūras pieminekļi parka teritorijā ir Āraišu baznīca ar mācītājmāju. Āraišu vējdzirnavas, Straupes pils ar baznīcu, Ungurmuižas pils, Siguldas baznīca. Parka teritorijā atrodas Āraišu ezerpils vieta un rekostruētās celtnes. Tūristu ērtībām parka teritorijā ir iekārtotas speciālas tūristu takas un ūdenstūristu apmetņu vietas.

123 ç è ABC

Skrunda

Pilsētas tiesības kopš 1996.gada. Iedzīvotāji 2825 (2000.g.).

Skrunda atrodas Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Ventas kreisajā krastā.

Vēstures avotos Skrunda pirmo reizi minēta 1253.gadā, bet 1368.gadā pašā Ventas kreisajā krastā celta vācu feodāļu pils. Mūsu dienās nekas no pils nav saglabājies, tikai pils vieta pilskalnā, kur atrodas skaists parks, estrāde. Skrundas pils (19.gs.sākums, pārbūvēta 1881.g.). Skrundas lut. baznīca.

Lēpeniekos sākas O.Kalpaka taka, ko kopa līdz 1940.gadam, jo šajā vietā 1919.gadā 3.martā kalpakieši pārcēlās pāri ventai un sāka Latvijas atbrīvošanu. Blakus Ventas labajā krastā Ketleru atsegums, ko veido smilšakmeņi, kurus sedz dolomīti. Šķērveļa ielejas lejasgals un Ventas ieleja šajā posmā ir dabas liegums, kurā interesanti dabas pieminekļi: Ketleru, Ventasmuižas, Gobdziņu, Ātrākalna, Šķērveļa, Zoslēnu atsegumi, iepretī Dzeldas un Šķērveļa upju starpā 2 m augstais Šķērveļa akmens. Uz ziemeļiem vēl viens dabas piemineklis – 1,7 m augstais Nīkrāces Sudmaļkalnu akmens. Ventas labajā krastā atrodas Gobdziņu klintis. Otrajā Dzeldas upes krastā Dzeldas pilskalns.

Imuļu pilskalns. Lēnās bij. muižas ēku komplekss (19.gs.). Lēnu katoļu baznīca (1756.g.). Lēnu draudzē kalpojis vēlākais kardināls J.Vaivods. Kojas krastā Rudbāržu ūdensdzirnavas. Rudbāržos pils (1835.g., pārbūvēta 1882.g., atjaunota pēc nodedzināšanas 1905.g.). No Rudbāržiem sākās Latvijas atbrīvošana. Netālu Rudbāržu baznīca (1907.g.) – viena no mazākajām baznīcām Latvijā. Kalnmuižas pils (19.gs. beigas), parks. Valtaiķu lut. baznīca (1792.g.). Laidos pils (19.gs. sāk.). Ventas otrajā krastā pie Ponakstes ietekas 4 m augstais Raņķu pilskalns. Airītes ir pirmā latviešu nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieka pilkveža O.Kalpaka un viņa cīņu biedru piemiņas vieta. Cieceres krastā Bendeļu pilskalns un tālāk pie Jāņupītes ietekas Ciecerē 7 m augstais Airītes pilskalns.

123 ç è ABC

Smiltene

Pilsētas tiesības kopš 1920.gada. Iedzīvotāji 5781 (2000.g.).

Smiltene atrodas Vidzemes augstienes malā upes Abula krastos.

No centrālā Baznīca laukuma, kurā ir autoosta, lut. baznīca un pilsētas dome, Daugavas un Pils ielas sliecas tālāk lejup Abula ielejā. Pa Pils ielu tūdaļ aiz Vidus dzirnavezera stāvā kāpumā nokļūst Kalnamuižā, te atrodas Smiltenes pagasta padome. Pa labi ūdenskrātuves ieloka kraujā ir pilsdrupas (valsts nozīmes arhitektūras piemineklis). Netālu ir bij. Smiltenes muižas 18.-19.gs. ēku komplekss.

Smiltenes Vecais parks 44 ha platībā ar 93 eksotu sugām, dižkokiem kopš 1977.gada ir aizsargāts dabas piemineklis. 60.gados tika sakopts tehnikuma parks bij. muižas centrā; tur ir arī viesnīca “Kalna ligzda”. Lejāk Abula ielokā ir Jaunais parks, bet pretējā krastā, aiz Vidus dzirnavezera – Vecais parks, kas piekļaujas Sarkanā Krusta slimnīcai.

Trešā Abula ūdenskrātuve ir pie Tiltlejas dzirnavām. Nedaudz sāņus atrodas katoļu baznīca un pilsētas kapi. Tajos ir arī piemineklis Latvijas Brīvības cīņās (1918.-1920.g.) kritušajiem karavīriem un Baigā gada (1940.g.) upuriem (1990.g., tēln. L.Razevska). Pilsētas centrā ir piemineklis padomju genocīda upuriem “Sašķeltā ģimene”.

Iezīmīgs ir Jāņu kalns. Pilsētas daļā atrodas Klievezers. No tā nepilnu 1 km ir 25 m augstais Cērtenes pilskalns. Gar pilskalnu tek Cērtenes upe, uz kuras ir dzirnavezers pie Brantu pagasta robežas Vārtniekos (Cērtenē). 2 km aiz Smiltenes uz Valmieru atrodas mācītājmuiža, kas kopā ar saimniecības ēkām ir 18.gs.beigu –19.gs. arhitektūras piemineklis. 10 km no Smiltenes gar Nārveli redz dižu priedi (3,7 m apkārtmērā) – Ruķu jeb Naugārdas priedi. Aiz Nārveļa ir Slīpju ezeriņi. No dzirnavezera pie Alkāsu mājām ir dižliepa (4,6 m). Pie Kāģiem aug viena no resnākajām (4,4 m) Latvijas priedēm, bet pie Blomes – piektais dižākais Latvijas ozols – Riņģu ozols (apkārtmērs 8,6 m), netālu arhitektūras piemineklis - Riņģu saiešanas nams.

123 ç è ABC

Staicele

Pilsētas tiesības kopš 1992.gada. Iedzīvotāji 1269 (2000.g.).

Staicele atrodas Salacas labajā krastā (kreisaja krastā – Rēciems). Pierobežā Kodu-Kapzemes jeb Sokas purvs ap Sokas ezeru.

Pie Staiceles pamatskolas atrodas senkapi. 1846.gadā te minēta pusmuiža. Tilts pāri Staicelei uzcelts 1887.gadā. Staicele sāka veidoties 1893.gadā kā strādnieku ciemats sakarā ar Baltijas papīra un papes fabrikas celtniecību. Iepretī fabrikai Rozēnu-Staiceles baznīca.

Karogos Baznīckalns ar upurakmeni. No šejienes uz Karogupītes (Dzelzāmurupītes) gravā divas Karogu alas (5,3 un 4,5 m), smilšakmens atsegumi, avoti, Lielais akmens. 6 km augšpus Staiceles ir bij. Vīķu muiža. Netālu Spaļupīte ar dzirnavām, klints – Mazais Skaņaiskalns. Starp Staiceli un Rozēniem vietām terasēti krasti, ar nelieliem iežiem. Vīksnu līkumā pie ūdens ir Vīksnu ala (25 m gara), Odiņu un Kalndzirnavu akmeņi.

123 ç è ABC

Stende

Pilsētas tiesības kopš 1991.gada. Iedzīvotāji 2002 (2000.g.).

Stende atrodas Kursas zemienes Ugāles līdzenumā pie robežas ar Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraini.

Stendes nosaukums, domājams, cēlies no lībiskas izcelsmes vietvārda Testenden. Tā kādā 1288.gada dokumentā dēvēta tag. Stendes upe, kuras krastā atradusies apdzīvota vieta Pastende. 5 km no Stendes atrodas bij. Stendes muiža, tagad Dižstende. Tās teritorijā vēlā dzelzs laikmeta kapulauks (9.-12.gs.). 1528.-1920.g. Stende bija viena no lielākajām un bagātākajām muižām Kurzemē.

Tag. stacijas ēka celta 1920.-1923.g. (arhit. Medlingers). Pie Stendes dzelzceļa stacijas piemiņas akmens padomju okupācijas varas represiju upuriem. Nākotnes ielā 3 Brāzmu dzīvoklis – muzejs. Dižstendē bij. Stendes muižas ēku ansamblis – torņveida vecā ēka, jaunā pils, citas ēkas. Pie ceļu krustojuma Stendes lut. baznīca. Aiz šosejas Veģupītē dabas piemineklis – 1,7 m augsts trīspakāpju ūdenskritums. Kalešos Slepkavkalnā piemiņas akmens (1969.g.) vietā, kur 1906.gadā nobendēti revolucionāri. Tālāk Abavas senlejas krastā Māras kambari – ievērojams dabas un arheoloģijas piemineklis – sena kulta vieta. 250 m uz austrumiem senlejas krastā Māras avotiņa ala, no kuras iztek avots.

123 ç è ABC

Strenči

Pilsētas tiesības kopš 1928.gada. Iedzīvotāji 2112 (2000.g.).

Strenči atrodas Tālavas zemienes Sedas līdzenumā Gaujas labajā krastā. Par nozīmīgu apdzīvotu vietu Strenči sāka veidoties pēc Strenču stacijas atklāšanas Rīgas – Pleskavas dzelzceļa līnijā (1889.g.) un pēc tilta uzcelšanas pār Gauju.

Īpaši jauki ir Gaujas krasti un līkumotā Strenčupīte, te ir dabiski veidojies parks, tajā ir estrāde. Izkopts ir lut. baznīcas dārzs. Plašā teritorijā parkā izvietots vienotā stilā celto psihoneiroloģiskās slimnīcas ēku komplekss. T.s. Annas mājā ir slimnīcas muzejs, interesants tehnikas piemineklis ir dūmenis ar ūdenstvertni (uzcelts 1907.g.).

Pilsētas centrā ievērību pievērš jaunās un vecās skolas ēkas. Pulkveža Zemitāna ielā sens verstu stabs. Tilts pār Gauju ir otrs vecākais dzelzbetona tilts Latvijā (uzcelts 1909.g.).

Skaistākās vietas ir pie Gaujas. Pie Plāņu Rāmniekiem ir dabas aizsardzības piemineklis – smilšakmens atsegums. Sānis no Trikātas ceļa Atpiļu mājas, pie tām Atpiļu upurozols (apkārtmērs 8 m), kā arī dižkļava (3,5 m). 10 km no Strenčiem ir Trikāta, kur, iespējams, bijusi Tālavas virsaiša Tālivalža mītne (pilskalns), bet 1284.gadā uzcelta ordeņa pils (pilsdrupas) un 1580.gadā – lut. baznīca. Tag. baznīca celta 1607.gadā, pārbūvēta 1694., 1703.gadā.

Ēvelē arhitektūras piemineklis – muižas klēts (celta 1793.g.) un parks, lut. baznīcas (1821.g.) ērģeles (1874.g., F.Veisenborns) ir mākslas piemineklis.

123 ç è ABC

Subate

Pilsētas tiesības kopš 1917.gada. Iedzīvotāji 997 (2000.g.).

Subate atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes pauguraines malā. Pie Subates atrodas Mazais un Lielais Subates ezers. No Lielā Subates ezera iztek Dzirnavupīte, kas ietek Nemunas baseina upē Kreunā.

Subates apkārtne bijusi apdzīvota jau 2.gt. pr. Kristus. Pirmo reizi vēstures avotos Subates vārds minēts 1570.gadā.

Ercenģeļa Mikeļa katoļu baznīca atrodas Vecsubates vēsturiskajā centrā. Vecticībnieku baznīca. Sv. Jura lut. baznīca. Vecā sinagogas ēka Jelgavas ielā 1. Ebreju kapos 18.-20.gs. kapakmeņi. Blakus nacistiskā terora upuru masu kapi. Pie robežas kontroles punkta piemiņas akmens “Šeit ir Latvija” (tēln. I.Lukažs, H.Sprincis).

Baltmuižā augstajā Baltmuižas ezera krastā pils (1803.g.) un parks. Gārsenē neogotikas formā celtā pils (19.gs. vidus) un parks (4 ha). Pa Dienvidsusējas stāvajiem krastiem izveidota tūristu taka, kas ved gar lielajiem laukakmeņiem “Latvija”, “Barona krēsls”, “Velna pēda”. Gārsenes lut. baznīcā (1906.g., arhit.E.Kupfers) ir Valkera firmas ērģeles. Lāčupītes krastā Kurmisku pilskalns. Červonkā Kaldabruņas lut. baznīca (1852.g.) ar apgleznotiem solu galiem; piemiņas plāksne Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem. Ilzupītes krastā Kaldabruņas pilskalns. Uz dienvidiem Ilzes pilskalns. Kazimirvālē pils, parks.

123 ç è ABC

Talsi

Pilsētas tiesības kopš 1917.gada. Iedzīvotāji 12854 (2000.g.).

Talsi atrodas Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines malā.Pie pilsētas atrodas Talsu ezers, Vilkmuižas ezers.

Arheoloģiskie izrakumi senajā Talsu pilskalnā pieradīja, ka pilskalns bijis apdzīvots 10.-14.gs.. Pilskalns atrodas kuršu teritorijas daļā, kur agrāk saskārās kuršu un lībiešu zemes. Pilskalns ir viens no nozīmīgākajiem kuršu pilskalniem.

Nozīmīgākie arhitektūras un vēstures pieminekļi ir hercoga Gotharda laikā celtā lut. baznīca, Talsu pilskalns, Dzirnavkalns jeb Ordeņa pilskalns, klasiskā stila kapliča.

Talsu pilskalns paceļas 27 m virs Talsu ezera līmeņa, tas bija viens no lielākajiem un nocietinātākajiem Kursas pilskalniem. Tiguļu kalnā Talsu novada muzejs bij. Oktes barona Firksa pilī. Blakus Sauleskalns, kura nogāzē estrāde (arhit. H.Pļavnieks). Aiz pilskalna V.Rūģēna ielā 7 Talsu slimnīca (dib.1894.g.). Iepretī slimnīcai katoļu baznīca. Baznīckalnā Talsu lut. baznīca. Dzirnavkalnā bijusi Livonijas ordeņa pils. Pie kinoteātra K.Valdemāra ielā 17a sens lielgabals, ko zviedri pametuši 1710.gadā. Iepretī baptistu baznīca. Ķēniņkalnā 19.gs. beigās ierīkots parks, pret Talsu ezeru vērstajā kalna nogāzē K.Zemdegas skulptūra “Koklētājs”. Leču kalniņā piemineklis 1905.gada revolūcijas dalībniekiem.

Netālu augstākais Ziemeļkursas augstienes kalns – 174 m vjl. Augstais Kamparkalns. Odrē pils (18.gs. beigas). Netālu uz Talsu pusi Velnapēdas akmens, Mežmaliešu ozols 6,2 m apkārtmērā. Valdgalē bij. muižas ansamblis (18.gs.sāk.- 19.gs.beigas), parks. Rocēžos pils (1813.g.), bij. vējdzirnavas (19.gs. 2.puse). Laidzē pils (19.gs.vidus), parks. Popraga ūdensdzirnavas (20.gs.sāk.). Vandzenes akmens (Tilgaļu, Krauju milzakmens) – trešais lielākais akmens Latvijā. Tā augstums 3,4 m, apkārtmērs 26 m. Sārcenē bij. muižas ansamblis – pils (19.gs. sāk.), citas ēkas, parks. Klāņos bij. muižas ēka (19.gs. sāk.). Laucienē Nurmuižas lut. baznīca (1594.g., atjaunota 17.gs., tornis 1899.g.). Nurmuižas pils, kurā ietverti 14.gs. celtās ordeņa pils mūri, kas pārbūvēti 16.-17.gs. Mežītes pilskalns – viens no lielākajiem Ziemeļkursas pilskalniem (augstums 13 m).

123 ç è ABC

Tukums

Pilsētas tiesības kopš 1795.gada. Iedzīvotāji 19320 (2000.g.).

Tukumā savienojas vairāku dabas rajonu un apvidu robežas. Pilsētas centrālā daļa atrodas Abavas senlejas dabas apvidus galā. Pilsētas daļas atrodas uz Vašlejas ielejas, Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Spārnenes viļnotajā līdzenumā. Pa senlejas dibenu tek Slocenes upe.

Nocietināta pils un lībiešu ciems pastāvēja vismaz no 10.-11.gs.. Vēstures avotos Tukuma vārds pirmo reizi minēts 1253.gadā 4.aprīlī Kuldīgā parakstītājā Kursas dalīšanas līgumā starp Livonijas ordeni un Kursas bīskapiju.

Tukuma pilskalns – lielākais no trim pauguriem starp Zvirgzdupīti un tās pieteku, augstums 15 m. Karātavu kalns (Lielais kalns) – Tukuma osa galvenā daļa. 1985.gadā uzstādīts piemineklis “Māte Dzimtene” (tēln.L.Līce). Tukuma vecpilsēta, kurā pārsvarā 18.gs. beigās un 19.gs. celtās ēkas. Lielajā ielā 1 kultūras nams (celts 1902.g.). Iepretī atrodas Tukuma lut. baznīca. Jaunajā ielā 2 Sv. Stefana katoļu baznīca. Brīvības laukumā 19 aiz 19.gs. būvēm Tukuma pils tornis (atjaunots 1795.g., tagad tornī iekārtota muzeja vēstures ekspozīcija), blakus nelielas pilsdrupas. Pils pēc 1700.gada sabrukusi.

Senlejas krastā Durbes pils. Pie pils parks (30 ha) ar rotondu (1821.g.), akmens tiltu pār gravu (1821.g.), estrādi. Slocenes senlejas krasta posms Mālkalns, kur uzstādīts piemineklis “Tukuma ozols”. Milzukalns – apm.600 m garš, stāvs paugurs, līdz 57 m augsts (113,8 m vjl.). Tā augstākajā galā pilskalns.

Kulvēnos Sēmes baznīca (1892.g.), tautas nams (celts 1893.g.). Milzkalnē bij. Šlokenbekas muižas komplekss, kuru 1977.gadā sāka restaurēt. Aiz Milzkalnes sākas Ķemeru nacionālais parks. Degolē pils (19.gs. vidus), saimniecības ēka, parks, vējdzirnavas (1857.g.). Sātos lut. baznīca (1778.g.). Ķīšos pie pansionāta 15 m augstais Vecsātu pilskalns. Jaunmokās bij. Rīgas pilsētas galvas Dž.Armitsteda medību pils neogotiskās formās (1901.g.,arhit. V.Bokslafs). Pilī kopš 1991.g. mežkopības muzejs.

Netālu no Kaives pie Senču mājām Kaives Senču ozols, tā apkārtmērs 10 m – resnākais Baltijā. Tagad zaļo tikai viens liels zars.

123 ç è ABC

Valdemārpils

Pilsētas tiesības kopš 1917.gada. Iedzīvotāji 1238 (2000.g.).

Valdemārpils atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā Sasmakas ezera krastā.

Valdemārpils (līdz 1926.g. Sasmaka) pirmo reizi vēstures avotos minēta 1582.gadā Piltenes bīskapijas nodevu sarakstā. Senatnē Valdemārpils vietā atradies kuršu pilskalns.

Pilsētā apskatāms pilskalns Dupurkalns. Pie pilskalna Vienības parks (ierīkots 1936.g.). Valdemārpils lut. baznīca. Blakus piemiņas akmens K.Valdemāram. Apkārtnē saglabājusies vecākā pilsētas apbūve. Sasmakas pils (1886.g.). Pils priekšā Elku liepa, kuras resnums 8,5 m, vecums apm. 350 gadu. Blakus 17.gs. lielgabals. Aiz pils parks.

Ārlavā pils (18. un 19.gs. mija, pārbūvēta 19.gs.), parks (2,4 ha), bij. skolas ēka (18.gs. beigas –19.gs. sāk.), ozolu birzs (6,3 ha, stādīta 17.gs.). Popervālē pils (1808.g.), netālu Ārlavas lut. baznīca. Lubes ūdensdzirnavas (16.gs. beigas, pārbūvētas 1882.g.), krogs (1797.g., otrais stāvs 1882.g.).

Dabas piemineklis – Lūrmaņu atsegumi Rojas krastos. Līdz 6 m augstas smilšakmens klintis apm. 400 m garā upes posmā. Bīlavu velna laiva – apaļu akmeņu krāvuma senkapi. Arheoloģisks piemineklis. Zemgaļu purva dabas liegums. Pilskalns Bašķiņkalns – tā augstums 17 m. Aiz Lubezera sena kulta vieta Ozolu Svētkalns. Nogalē pils (celta 1880.g.). Dārtē lut. baznīca (1895.g.). Cīruļos Sv. Jāņa Kristītāja katoļu baznīca (1947.g.). Tiņģerē pils (ap 1800.g.), parks (6,7 ha). Arheoloģiskais piemineklis – Mušiņu velna laiva – akmens krāvuma senkapi.

123 ç è ABC

Valka

Pilsētas tiesības kopš 1584.gada (Latvijas daļai pilsētas tiesības no jauna piešķirtas 1922.g.). Iedzīvotāji 6522 (2000.g.).

Valka atrodas Sakalas augstienes Ērģemes paugurainē. Pilsētu šķērso Pedele (upes līmenis 43 m vjl.). Pa tās pieteku Varžupīti nosprausta robeža ar Igauniju.

Valka ar nosaukumu Pedele pirmo reizi minēta 1286.gadā Rīgas parādnieku grāmatā. Vēlakajos rakstos Valka dēvēta par miestu (1369.g.) un pilsētiņu (1424.g.). Valka ir Igaunijas pilsētas Valgas dvīņu pilsēta.

Sv. Katrīnas lut. baznīcas tornis saskatāms visā pilsētā. Vrangeļa nams atrodas Rīgas ielas sākumā pie Igaunijas robežas; tam pretī Valkas un Valgas pilsētas 400.gadadienas piemiņas akmens.

Pie mājām Raiņa ielā piemiņas akmens atrodas vietā, kur 1917.g. maijā Latviešu zemnieku savienības dibināšanas laikā bijusi K.Ulmaņa mītne. Rīgas ielā 64 ir Valkas novadpētniecības muzejs. Apm. 1 km augšpus estrādes gar Pedeli ir Sarkanās klintis, vēl 1 km augstāk pie pilsētas robežas – Kalnadzirnavas un atpūtas vieta Zāģezers. Valkas malā ir senču pilskalns Planču kalns (72 m vjl.).

Lugažos 5 km no Valkas centra atradušās ordeņa pils drupas, šajā apvidū Livonijas kara laikā 1560.gadā notikusi Ērģemes kauja, kurā krievu karaspēks sakāva Livonijas ordeņa spēkus. Ērģemē Rikandas kreisajā krastā 15 m augstais pilskalns Ērģemes Garais kalns. Netālu Livonijas ordeņa Ērģemes pils drupas. Pils uzcelta 14.gs.

Pa Smiltenes ceļu var nokļūt pie vecupēm, attekām un salām bagātās Gaujas; iecenīta ir 54 ha lielā Zīles ozolu gārša, kas iekļauta Pirtslīča – Līkās attekas dabas liegumā. Šeit vairāki dižozoli, Zīles mežu nogabalos - arī dižpriedes.

123 ç è ABC

Valmiera

Pilsētas tiesības kopš 1323.gada. Iedzīvotāji 28516 (2000.g.).

Valmieras vēsturiskais centrs un teritorijas viena daļa atrodas Gaujas vidusteces labajā krastā, gandrīz tikpat liela teritorija ir kreisajā krastā. Gauja Valmierai tek cauri 8 km garumā, uzņemot sīkās pietekas Rātsupīti, Ģīmes upīti.

Tag. Valmieras apkārtne 13.gs. ietilpa latgaļu apdzīvotajā Tālavas novadā. 1224.gadā, kad notika Tālavas novada zemju dalīšana starp Rīgas bīskapu un Zobenbrāļu ordeni, Valmiera nonāca ordeņa pakļautībā. 13.gs. celta ordeņa mūra pils, pie kuras izveidojās amatnieku un tirgotāju apmetne. Valmiera noteikti atzīstama par vienu no vecākajām Latvijas pilsētām.

Par Valmieras viduslaiku apbūvi liecina tikai divi arhitektūras pieminekļi – Sv. Sīmaņa lut. baznīca un Livonijas ordeņa komtura pils. Izcils arhitektūras piemineklis ir Sv. Sīmaņa lut.baznīca (celta 1283.gadā). No pils saglabājušies tikai tās ārejo mūru fragmenti. Toties saglabājušies viduslaiku Valmieras zemes nocietinājumi Zilais bastions un Stārķu ligzda, kā arī Valterkalniņš, senais bastions.

Ūdenskrātuvi šķērso Beātes iela, kur mūzikas skolā ir J.Vītola muzejs, tā priekšā J.Vītola piemineklis. Mūzikas skola dibināta 1920.gadā. No centra ved Rīgas iela, pie tās ir Sv. Radoņežas pareizticīgo baznīca. Centra kapos balto krustu sektors un piemineklis 1.pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem.

Leona Paegles ielā 40 ģimnāzijas vecajā ēkā (celta 1900.g.) darbojies Valmieras skolotāju seminārs. Netālajās Ģīmes dzirnavās Leona Paegles ielā 45 (ēka celta 1863.g.) dzimis komponists J.Vītols. Latvijas bankas un Latvijas Unibankas Valmieras filiāles ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

No Pārgaujas Cēsu ceļš ved gar Kaugurmuižu (19.gs. arhitektūras komplekss, kungu māja 1760.g.). 6 km no Valmieras ir Kauguru pagasta centrs un 1871.gadā dibinātā pamatskola, 9 km no Valmieras – Mūrmuiža (19.gs. kungu nams, 16.gs. Zviedru tornis).

Gaujas labajā krastā lejpus Valmieras ir Jumaras leja. Te senajā Imeras novadā 1210.gadā kaujā pret igauņiem esot kritis Kaupo. Pie Rīgas ceļa 6 km no Valmieras ir vēsturiskais Bestes krogs un zviedru laiku jūdžu akmens. Alejas ved uz Kokmuižu – labi saglabātu neobaroka stila pili 19.gs.arhitektūras kompleksā, parkā ar dīķu sistēmu. 13.gs. 1.pusē Imeras novadā Rubenē par mācītāju bija hronists Latviešu Indriķis. Mujāņos ir arheoloģijas piemineklis – viduslaiku pils drupas (Baltais tornis) un arhitektūras piemineklis – 19.gs. muižas klēts. Saglabājies Valmiermuižas pils tornis (1887.g.).

Vietā, kur Valkas ceļš pietuvojas Gaujas līkumiem, ir Sīmanēnu upurozols ar 8 m apkārtmēru, 21 m augsts. Rietekļa paeglis ir resnākais (apkārtmērs 2,7 m) Baltijā.

123 ç è ABC

Vangaži

Pilsētas tiesības kopš 1991.gada. Iedzīvotāji 4228 (2000.g.).

Vangaži atrodas smilšainajā Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā. Cauri Vangažiem plūst Gaujas pieteka Straujupīte.

Tag. Vangažu teritorijā cilvēki dzīvojuši jau 1.gt. pr. Kristus. Vangaži bijusi lībiešu apdzīvota vieta. Zviedru 1681.-1710.g. kadastra dokumentos, kur atzīmēti krogi Vidzemē, Inčukalna pagastā minēta Vangažu muiža un pie tās – Ābrama krogs.

Pilsētas muzejs atrodas vidusskolā. 3,5 km pie Ābrantiem – Vangažu lut. baznīca. Gaujas ielejas krastā Inčukalna Velnala. Tās garums 16 m, no alas iztek avots. Pie Murjāņiem sākas Gaujas nacionālais parks. Šeit Lojas krastā paceļas 15 m augstais Lojas pilskalns un citas smilšakmens klintis. Attālāk atrodas dabas liegumi Lieluikas un Mazuikas ezers un Buļļezers. Garkalnē lut. baznīca (1848.g.).

123 ç è ABC

Varakļāni

Pilsētas tiesības kopš 1928.gada. Iedzīvotāji 2503 (2000.g.).

Varakļānu teritorija atrodas Austrumlatvijas zemienē, Jersikas līdzenuma centralajā daļā. Varakļānu muižas vecajam parkam cauri tek Kažava (Kažauka), kas ir Malmutes (tā tek no pilsētas) kreisā pieteka.

Varakļānu novads un Varakļāni minēti 1483.gada dokumentos, kur rakstīts, ka tos ieguvis Livonijas ordeņa mestrs Bernts fon der Borhs. 1784.gadā galvenajā mērniecības katalogā Varakļāni jau minēti kā miests.

Rīgas ielas kreisajā pusē aiz krustojuma ar Kalēju ielu atrodas bij. tirgus laukums. Aiz tā mākslīgi veidotā uzkalniņā redzama neliela apaļa, balta celtne ar kolonnām un kupolveida jumtu – kapliča-kapela. Tagad tā ir Sv. Viktora baznīca. Iecienīta atpūtas vieta ir bij. Varakļānu muižas parks. Varakļānu muižas pils. Pilī novada muzejs. Reizē ar pils celtniecību 1783.-1793.g. tika veidots liels dekoratīvais dārzs (27 ha) – Varakļānu jaunais parks. Otrpus pils, šķērsojot tiltiņu pār Kažavas upīti, skatāms Mīlestības akmens, uz tā uzraksts latīņu valodā: “Draudzības tikumam – pateicīga piemiņa. 1798.gadā.”.

Pilsētā apskatāma 1851.-1854.g. celtā katoļu baznīca. Skolas ielā 9a atrodas bij. sinagogas ēka. Lut. baznīca atjaunota 1994.gadā. Lut. kapu ieejas vārti veidoti pēc arhit. A.Bērziņa projekta, kapos ir piemineklis 1.pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem draudzes locekļiem. Stirnienē katoļu baznīca (celta 1902.-1907.g.).

123 ç è ABC

Ventspils

Pilsētas tiesības kopš 1378.gada. Iedzīvotāji 46423 (2000.g.).

Ventspils atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventas krastos. Pilsētas teritorijā atrodas Būšnieku ezers.

Domājams, ka Ventas upes nosaukums Uindau minēts t.s. Šenhemas (Sjonhemas, Gotlandē) rūnu akmens ierakstā (ap 1100.g.). Arheoloģiskos pētījumos fiksēta baltu cilšu izplatības robeža 2.gs. pr. Kristus. Ordeņa pils Ventspilī pirmo reizi minēta kādā 1290.gada dokumentā.

Ievērojamākais arhitektūras piemineklis Ventspilī ir pils, kas atrodas vecpilsētas stūrī. Vecpilsēta ir pilsētbūvniecības piemineklis, tajā atrodas vairāki valsts nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekļi un citas interesantas ēkas. Jāņa ielā 19 bij. viesnīca Royal (19.gs.2.puse). Iepretī Nabagu ielā bij. vācu draudzes nespējnieku nams (celts 1783.g.). Pils ielā 40 H.Vulfsona īres un veikalu nams (1905.g., inženieris R.Frišs). Mūzikas koledža Pils ielā 38 (ēka celta 19.-20.gs.). Kuģinieku ielā 2 jūgendstila īres nams. Pils ielā 30 jūgendstila dzīvojamā ēka (1901.g.). Pils ielā 23 pirmais četrstāvu īres nams Ventspilī (1899.g., arhit. E.H.Dītrihs). Lielajā ielā 17 koka noliktavas ēka (18.gs.), blakus O.Feldberga skulptūru dārzs. Skolas ielā 3 1834.gadā atvērta apriņķa skola (ēka celta 1763.g.). Iepretī Skolas ielā 2 bij. svaru ēka (19.gs.sāk.). Tirgus ielā 7 18.gs. arhitektūras piemineklis, te 20.gados darbojies Raiņa klubs. Tirgus ielā 11 18.gs. apbūves komplekss.

Tirgus laukumā apbūves komplekss, kurā ietilpst valsts nozīmes arhitektūras piemineklis - vienstāva koka dzīvojamā ēka (1646.g.) ar bareljefu ēkas interjerā, mūra dzīvojamā ēka (1782.g.) un bij. iebraucamās sētas ēkas. Katrīnas ielā 14 bij. birža (ēka celta 19.gs. 60.gados). Piemiņas akmens ostas padziļināšanas darbiem (tēln. P.Jaunzems). Ēkas Plosta ielā 6 durvis ir mākslas piemineklis. Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca. Dārzu ielā 2 bij. tirgotāja un kuģīpašnieka M.Reinkes savrupmāja (19.gs. 4.ceturksnis). Pils ielā 11 19. un 20.gs. mijā bijusi Ventspils jūrskola, mākslas pieminekļi ir ēkas durvis un logi (18.gs. 2.puse).Ventspils ģimnāzija Kuldīgas ielā 1 (ēka celta 1911.g.). Ēkai Katrīnas ielā 5 un Baznīcas ielā 8 durvis ir mākslas pieminekļi (18.gs. beigas).

Akmeņu ielā 3 Ventspils novada vēstures un mākslas muzejs (ēku cēlis Ventspils apriņķu priekšnieks Golubevs 1905.g.). Lielajā ielā 9 arhitektūras piemineklis 18.gs. dzīvojamā ēka, kurā durvis, kāpnes un krāsnis ir mākslas pieminekļi. Latviešu biedrības nams (celts 1912.g.). Ēkai Audēju ielā 15 klasicisma stilā ārdurvju vērtnes, arī ēkā Sinagogas ielā 6 ir mākslas pieminekļi – durvis un krāsns (18.gs. beigas). Ventas krastā “Piemineklis jūrniekiem un zvejniekiem, kuru kaps jūras dzelmē” (1938.g., idejas autors kapteinis V.Ābelnieks). Sv. Krusta katoļu baznīca. Platajā ielā 13 baptistu lūgšanas nams (1895.g.). Užavas ielā 11 18.gs. koka ēka. Mākslas pieminekļi ir krāsns Kārļa ielā 9 un durvis Kārļa ielā 5. Kārļa ielā 2 jūgenstila ēka (1911.g., būvmeistars E.Bauls).

Jaunpilsētas laukumā uzstādīts 19.gs. burukuģa enkurs. Karlīnes ielā 24 arhitektūras piemineklis – Ostgalam raksturīga ēka (19.gs. beigas). Bij. loču tornis (uzcelts 1934.g.). Jūras zvejniecības brīvdabas muzejs Riņķu ielā 2 (dib.1954.g., sācis darboties 1962.g., galv. Muzeja ēka uzcelta 1970.g.).

Dabas liegums Klāņupurvs un Klāņezers. Grīžu Velna krēsls - 3 m augsts, 6,8 m garš dižakmens. Popē pilskalns uz stāvas abrāzijas kraujas, kas izveidojusies pēc ledus laikmeta, kad Pope bija sala Baltijas ledus ezerā. Pilskalnā aug 4,3 m resna goba. Pilskalna augstums pārsniedz 25 m. Blakus baronu kapeņu vieta. Bij muižas ēku ansamblis - pils (1608.g., pārbūvēta 1840.g.), doktorāts, muižas pārvaldnieka māja, klēts (visas 18.gs.), stallis (19.gs.), parkā Mednieku namiņš (1653.g.), ozols 6 m resnumā, pils priekšā dižākais Latvijas skābardis (2,6 m resnumā). Popes lut. baznīca (1771.g.). Piemiņas ansamblis (1990.g., tēln. Ģ.Burvis) padomju varas iestāžu represijās cietušajiem. Piemiņas akmens 2.pasaules karā cietušajiem popeniekiem. Dižakmens pie bij. šaursliežu dzelzceļa stacijas (augstums 2,7 m, garums 5,1 m). Tārgalē pils, parks.

123 ç è ABC

Viesīte

Pilsētas tiesības kopš 1928.gada. Iedzīvotāji 2487 (2000.g.).

Viesīte atrodas Augšzemes augstienes Sēlpils paugurvalnī. 1 km no pilsētas sākas garais un šaurais Viesītes ezers.

Tag. Viesītes teritorija bijusi apdzīvota vismaz 1 gt. pr. Kristus. Kūliņu pilskalnā atradusies nocietināta apmetne, kas attiecas uz senāko dzelzs laikmetu (1.gt. pr. Kristus). Viesīte kā apdzīvota vieta ar nosaukumu Eķengrāve (arī Āžu miests) izveidojusies ap 1890.g. pie Āžu kroga (celts 19.gs. 30.gados) uz bij. Eķengrāves muižas zemes, kas vēstures avotos minēta jau 16.gs. beigās.

Nelielajā pilsētiņā ievērojamākais kultūras objekts ir Brīvības ev.-lut. baznīca. Uzkalniņā pretī baznīcai 1935.gadā uzstādīts mākslinieka V.Treija darinātais piemineklis Viesītes atbrīvotājiem. Skvērā pie nama Raiņa ielā 6 1978.gadā atklāts piemiņas akmens ar plāksni, kas vēstī, ka šajā vietā atradusies ēka, kurā 1896.gadā dzimis ķirurgs, onkologs un medicīnas vēsturnieks P.Stradiņš. Pie vidusskolas 1987.gadā atklāts tēlnieka K.Jansona darinātais P.Stradiņa piemineklis.

Viesītes kauja notika 1919.gadā 14.oktobrī starp bermontiešiem no vienas puses un Latvijas armijas 3. Jelgavas kājnieku pulka diviem vadiem (komandieris virsleitnants K.Strazdiņš) un Viesītes-Saukas aizsargu nodaļu no otrās puses. Kauja bija sīva. Par šajā kaujā parādīto varonību K.Strazdiņu apbalvoja ar Lāčplēša Kara ordeni. Cīnītāju uzvaras godināšanai 1935.gadā 11.augustā Viesītē Vales kalniņā atklāja pieminekli.

Vārnavā Varenbrokas pils (19.gs.). Sērpiņu pilskalns (36 m augsts). Sunākstes lut. baznīcā (1829.g.) atrodas J.L.Eginka altārglezna “Kristus debesbraukšana”(1844.g.). 1776.gadā tag. Viesītes lauku teritorijā (bij. Vārnavas pagastā) ieradās mācītājs, rakstnieks un valodnieks G.F.Stenders (Vecais Stenders); apbedīts iepretī Baltajai baznīcai.

Ap Saukas ezeru Saukas dabas parks. Ormaņkalns – Sēlpils paugurvaļņa augstākais kalns (165,4 m vjl.). Saukas pilskalns (Dievkalniņš) Saukas ezera krastā (11 m augsts). Saukas lut. baznīca (1825.g.). Pie Indrāniem resnākais ozols Jēkabpils rajonā – 7 m apkārtmērā. Arheoloģiskais piemineklis – Klūgu upurakmens un cepļa vieta. Kūliņu pilskalns (Vecsaukas pilskalns) (34 m augsts). Par 1905.gada notikumiem Viesītē stāsta divi piemiņas akmeņi.

123 ç è ABC

Viļaka

Pilsētas tiesības kopš 1945.gada. Iedzīvotāji 1979 (2000.g.).

Viļaka atrodas Latvijas pierobežā (8 km līdz Latvijas–Krievijas robežai), pie Viļakas ezera, Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma malā. Pa pilsētas robežu tek Kira, nedaudz tālāk tās labā pieteka Niedrupīte. No Viļakas sākas Vēde, apkaimē tek Lodumka. Viļakas ezerā ietek Meirupīte.

Viļaka ir sena apdzīvota vieta, kas vēstures avotos minēta 13.gs., kad tā bija latgaļu Atzeles (Adzeles) zemes Purnavas (Pornuves) novada centrs. 1293.gadā Viļakas ezera salā tika uzcelts klosteris. 16.gs. sākumā klosteris pārbūvēts par nocietinātu mūra pili.

Viena no ievērojamākajām neogotikas baznīcam Latvijā, kuru var salīdzināt vienīgi ar Līksnas vai Dignājos katoļu dievnamiem, ir Viļakas Vissvētā Jēzus Sirds katoļu baznīca. Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Viļakas ezerā uz salas atrodas pilsdrupas. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir parezticīgo baznīca. Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis – P.Šaicāna sēta Vēdenīšos. Aiz Kupravas pilskalns - Kauguru kalns.

123 ç è ABC

Viļāni

Pilsētas tiesības kopš 1928.gada. Iedzīvotāji 4290 (2000.g.).

Viļāni atrodas Jersikas līdzenumā, Maltas labajā krastā. Cauri pilsētai tek Malta. Apkaimē tek Maltas kreisā krasta pieteka Sperga un labā krasta pietekas Lauza un Tiskade.

Apm. 3 km no pilsētas Trūpos atrodas senais latgaļu Kaupra pilskalns (tagad stipri noarts), kur atrodas arī Trūpu Velnakmens, kas bijusi sena kulta vieta. Pirmo reizi Viļāni minēti 1495.gadā nomas līgumā ar nosaukumu Wielona, ko ar savu parakstu apstiprināja Livonijas mestrs Valters Pletenbergs.

Pāri Maltai labajā krastā pilsētas centrā Kultūras laukumā atrodas pilsētas kultūras nams (celts 1952.g.), kurā kopš 1996.gada atrodas novadpētniecības muzejs (dib. 1954.g.). Blakus kultūras namam 1952.g. celtā vidusskola. Netālu atrodas Viļānu katoļu baznīca, kurā ir vairāki valsts nozīmes glezniecības, tēlniecības un lietišķās mākslas pieminekļi.

Viļānu pagasta apdzīvotajā vietā Trūpos atroda Trūpu senkapi. 300 m tālāk Kaupras kalna ieplakā – Trūpu Velnakmens. Netālu no tā bij. Piziču Kaupra kalna pilskalns (norakts grantij) un seno latgaļu apmetnes vieta. Sakstagalas pagastā dabas pieminekļi – Komultēnu akmens (augstums 1,8 m, garums 5 m) un Subinaites dižakmens Rēzeknes upes krasta malā (augstums 4,4 m, garums 5,2 m). Uļjanovā arhitektūras piemineklis – vecticībnieku lūgšanu nams (1860.g.). Galēnos katoļu baznīca (1910.-1912.g.), ciema malā plašais Vidsmuižas apbūves ansamblis (19.gs.). Netālu Karakapu pilskalns.

123 ç ABC

Zilupe

Pilsētas tiesības kopš 1931.gada. Iedzīvotāji 2219 (2000.g.).

Zilupe atrodas Latvijas pierobežā, Zilupes kreisajā krastā. Pa pilsētas robežu tek Grīva, kas ietek Zilupes pietekā Istrā. No pilsētas pie Krievijas robežas atrodas Čornojes ezers, bet apm. 6 km no Zilupes – Sološu ezers, 9 km – Lauderu ezers un Briģu ezers.

Zilupes pilsēta sāka veidoties ap 1900.gadu sakarā ar dzelzceļa būvniecību.

1932.gadā uz Zilupi pārvesta koka Raipoles katoļu baznīca (uzcelta 1883.g.) un pārbūvēta. Kalnu ielā atrodas Savelenku kapliča (19.gs. sāk.). Zilupes skola celta 1925.gadā. Lauderu pagasta centrā atrodas pareizticīgo baznīca (18.gs.sāk., 20.gs sāk; tajā trīs altāri - mākslas pieminekļi). Tālāk – Rudavas pilskalns, senkapi. Apm. 6 km no pilsētas ir Briģu katoļu baznīca (1800.g.), tās altārglezna ir mākslas piemineklis. Mākslas piemineklis ir arī altāris ar gleznu Terehovas katoļu kapličā (18.gs. 2.puse). Netālu Zaļesjes Naumku un Duboviku pilskalns.

123 ç

Indekss (ABC)

Ainaži Aizkraukle Aizpute Aknīste Aloja Alūksne Ape Auce

Baldone Baloži Balvi Bauska Brocēni

Cesvaine Cēsis

Zilupe

2. Aizkraukle

3. Aizpute

4. Aknīste

5. Aloja

6. Alūksne

7. Ape

8. Auce

9. Baldone

10. Baloži

11. Balvi

12. Bauska

13. Brocēni

14. Cesvaine

15. Cēsis

16. Dagda

17. Daugavpils

18. Dobele

19. Durbe

20. Grobiņa

21. Gulbene

22. Ikšķile

23. Ilūkste

24. Jaunjelgava

25. Jelgava

26. Jēkabpils

27. Jūrmala

28. Kalnciems

29. Kandava

30. Kārsava

31. Krāslava

32. Kuldīga

33. Ķegums

34. Lielvārde

35. Liepāja

36. Limbaži

37. Līgatne

38. Līvāni

39. Lubāna

40. Ludza

41. Madona

46. Piltene

Aloja

Alūksne

Ape

Auce

Baldone

Baloži

Balvi

Bauska

Brocēni

Cesvaine

Cēsis

Dagda

Daugavpils

Dobele

Durbe

Grobiņa

Gulbene

Ikšķile

Ilūkste

Jaunjelgava

Jaunjelgava atrodas Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senlejā, Daugavas kreisajā krastā. 13.gs. Jaunjelgavas vietā atradās sēļu pils, ko nopostīja vācu krustneši. Tās vietā sāka veidoties apdzīvota vieta.

Jelgava

Jēkabpils

Jūrmala

Kalnciems

Kandava

Kārsava

Krāslava

Kuldīga

Ķegums

Lielvārde

Liepāja

Limbaži

Līgatne

Līvāni