Latvija R

2009-05-22

 


1363.

Radžu akmens pie Jēkabpils

2004-06-05   56:28:46, 25:51:51

 

123   <<   >>   A   Pano


   Radžu akmens atrodas pēc Brodu dolomīta karjera izstrādes izveidotajā Radžu ūdenskrātuvē, ap 50 m no krasta. Akmens augstums 4,6 m, garums 6,1 m, platums 6 m. Apkārtmērs 19,5 m. Tas ir trešais lielākais Latvijas dižakmens.
  (Latvijas ceļvedis, Rīga, 2004. SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta")


1364.

Raģeļu baznīca

2002-08-11   56:03:39, 27:09:25

 

123   <<   >>   A   Pano


   Raģeļu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca atrodas Aglonas novadā pie Jazinkas ezera. Sākotnējā baznīcas ēka nodegusi, atjaunota pēc otrā pasaules kara. 2006. atjaunots baznīcas koka interjers.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)


1365.

Raiskuma muižas pils

2000-08-19   57:18:47, 25:09:32

 

123   <<   >>   A   Pano


   Raiskuma parkā (7,3 ha) atrodas bijušās Raiskuma muižas apbūves komplekss (19. gs. 2. puse, 20. gs). Pils celta 19. gs. beigās.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)


1366.

Rakstu klintis

2006-10-29   57:16:27, 25:11:48

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rakstu klintis atrodas Amatas novadā pie Rakšupītes. Tās klāj diezgan retas sugas koši melns ķērpis.
  (www.lu.lv/daba/biologija)


1367.

Ramas muiža

2005-04-10   57:12:03, 25:01:14

 

123   <<   >>   A   Pano


   Bijusī Ramas pusmuiža atrodas ap 2 km no Līgatnes dzelzceļa stacijas, pie Ramas dzirnavezera.
  (Latvijas pagasti. Rīga, 2001.)


1368.

Rankas muižas pils drupas

2002-08-10   57:12:53, 26:11:10

 

123   <<   >>   A   Pano


   Vēstures avotos Rankas muiža minēta 1638. gadā. 1838. gadā muižu īpašumā ieguva Meiendorfu dzimta. Pēdējā muižas īpašniece E. Reihesa (dzim. baronese Meiendorfa). Agrārās reformas laikā muižu sadalīja.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)


1369.

Rankas pagastnams

2002-08-10   57:12:53, 26:11:10

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rankas pagasta nosaukums varētu būt cēlies no Tālavas virsaiša Tālivalža dēla Rameiķa vārda. 2000. gadā Rankas pagastā bija 1826 iedzīvotāji. Nacionālais sastāvs: 92,2 % latviešu, 5,6 % krievu, 0,8 % baltkrievu.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)


1370.

Raudas muiža

2001-04-21   57:00:32, 23:10:54

 

123   <<   >>   A   Pano


   Bijušās Raudas muižas apbūves laiks - 19. gs., saglabājusies dzīvojamā un dažas saimniecības ēkas.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)


1371.

Rauna netālu no ietekas Gaujā

2003-10-18   57:21:53, 25:21:55

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rauna - Gaujas kreisā pieteka, 50 km gara. Iztek no Slutaiša ezera.
  (Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986)


1372.

Rauna pie Cēsu - Valmieras ceļa

2003-10-18   57:21:46, 25:22:22

 

123   <<   >>   A   Pano


   Ļoti līkumainā un straujā Gaujas pieteka Rauna lejtecē ap 10 m plata un līdz 2 m dziļa. Te pār Raunu uzcelts augstākais dzelzceļa tilts Latvijā (24 m virs upes līmeņa), upes krastus rotā Ceipu iezis.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)


1373.

Rauna, J. Cimzes piemineklis

2000-03-26   57:19:53, 25:36:35

 

123   <<   >>   A   Pano


   Bijušajā Cimzas pusmuižā, tagad dzīvojamā māja "Mētraines", dzimis pirmais latviešu tautasdziesmu melodiju krājējs un apdarinātājs un latviešu koru kultūras pamatlicējs J. Cimze (1814.-1881. g.), kā arī latviešu tautasdziesmu apdaru autors D. Cimze (1822.-1872. g.).
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)


1374.

Rauna, Skats no Tanīsa kalna

2000-03-26   57:19:53, 25:36:35

 

123   <<   >>   A   Pano


   Tanīskalns - 24 m augsts pilskalns ar 100*30 m lielu plakumu un 3 m augstu valni ziemeļaustrumu galā. Uzeja ved gar dienvidaustrumu malu. Pēc F. Baloža domām, 6. gs. pirms Kristus pilskalnā dzīvoja somu-ugru cilšu pārstāvji. Tos nomainīja senie latgaļi, kas šeit uzturējās līdz 13.-15. gs.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)


1375.

Rauna, nezināmā leģionāra kaps

2003-09-05   57:19:53, 25:36:35

 

123   <<   >>   A   Pano


   Pasaule ir atzinusi latviešu SS leģionu par īpašu veidojumu Ieroču SS sastāvā. Ir arī apstiprināti fakti, ka latviešu leģions nav veicis noziegumus pret cilvēci, atšķirībā no Nacistiskās NSDAP SS vienībām un Padomju NKVD karaspēka.


1376.

Rauna, piemineklis "Raunas koklētāja"

2000-03-26   57:19:53, 25:36:35

 

123   <<   >>   A   Pano


   "Raunas koklētāja" - piemineklis 1914.-1920. g. cīņās kritušajiem. 1933. g., veidots pēc tēlnieka K. Zemdegas projekta no pelēki iesārta granīta laukakmens. Ap pieminekli Varoņu alejā aug 60 kritušo varoņu piemiņai stādītie ozoli.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)


1377.

Raunas Staburags

2000-03-26   57:19:26, 25:36:13

 

123   <<   >>   A   Pano


   Raunas upītes labajā krastā, apmēram kilometru uz augšu no Raunas centra, atrodas zaļām sūnu mēlēm noaugusi šūnakmens klints ar raudoša avota straumītēm - Raunas Staburags. Tas veidojies vairākus gadu tūkstošus, kaļķainajiem avotu ūdeņiem nemitīgi lāsojot pār upes krauju un izgulsnējot šūnakmeni. Pēc Pļaviņu HES uzcelšanas un Daugavas Staburaga appludināšanas tas ir vienīgais šāds veidojums Latvijā. Aizsargājams ģeoloģisks objekts.


1378.

Raunas ieteka Gaujā

2003-10-18   57:21:59, 25:21:40

 

123   <<   >>   A   Pano


   Edvards Treimanis-Zvārgulis (1866 – 1950), dzejnieks. 1978. g. iznāca viņa dzejoļu krājums "Kur Gauja ar Raunu tiekas".
   "Vien jums es piederu - pļavas un gravas,
    Saule un zvaigznes un Gauja un Rauna..."
  (E. Treimanis-Zvārgulis)


1379.

Raunas katoļu baznīca

2003-09-05   57:20:22, 25:36:34

 

123   <<   >>   A   Pano


   Nams pielāgots baznīcas vajadzībām, tajā darbojas Raunas katoļu draudze. Raunas draudzē kādreiz bija sešas katoļu kapelas, taču no tām vairs nekas nav saglabājies. 16. gs. sākumā Baltiju aptvēra Reformācijas kustība un arī Raunā ienāca luterticība.


1380.

Raunas luterāņu baznīca

2000-03-26   57:19:53, 25:36:35

 

123   <<   >>   A   Pano


   1262. g. Raunas baznīcu licis celt Rīgas arhibīskaps Alberts II. Dievnams vairākkārt pārbūvēts un restaurēts. To rotā izciļņi "Ādams un Ieva" (16. gs.), un "Kristus pie krusta" (13.-14. gs., plienakmens). Baznīcā atrodas ērģeles (E. F. Valkers, 1908. g.) un kapa plāksne G. Grāvem (1654. g., kaļķakmens).
   Raunā par luterāņu mācītāju (1656.-1664. g vai 1658.-1664. g.) strādājis Jānis Reiters - latviešu tautības mācītājs, jurists, ārsts un garīgu rakstu autors. 1664. g. par baznīcas mācības pārkāpšanu garīgā tiesa Rīgā atcēla Reiteru no mācītāja amata un viņam bija jāatstāj Rauna.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)


1381.

Raunas pilsdrupas

2000-03-26   57:19:53, 25:36:35

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rakstos Raunas pils pirmoreiz minēta 1381. g. Galveno korpusu aizsargāja mūri un zemes vaļņi. Tā bija greznākā no Rīgas arhibīskapa pilīm Livonijā. Arhibīskaps šeit dzīvojis kopā ar galmu un apkalpotājiem 4 ziemas mēnešus.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)


1382.

Rāmava, P. Lejiņa piemiņas akmens

2002-04-01   56:53:17, 24:09:28

 

123   <<   >>   A   Pano


   P. Lejiņš (1883.-1959. g.) - lopkopības profesors, LU profesors, akadēmiķis, Rāmavas paraugsaimniecības dibinātājs un vadītājs 1920.-1945. gadā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)


1383.

Rāmavas muiža

2002-04-01   56:53:17, 24:09:28

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rāmavas (Depkina) muižas dzīvojamā ēka celta 19. gs. Kāpnes Rāmavas muižā ir mākslas piemineklis. Ir parks. Rāmavas muiža tiek restaurēta ar Zviedrijas valdības finansiālu atbalstu.
   Rāmavas muižā ilgus gadus dzīvojis Baltijas vācu apgaismotājs, publicists un rakstnieks Garlībs Merķelis. Viņa īpašumā muiža bija 1808.-1850. g.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)


1384.

Rāva, J. Jansona-Brauna piemiņas zīme

2001-11-10   56:38:31, 21:20:52

 

123   <<   >>   A   Pano


   1972. g. uzliktais piemiņas akmens vienam no Jaunās strāvas kustības vadītājiem un Latvijas Sociāldemokrātijas izveidotājiem Jānim Jansonam-Braunam (1872.-1917. g.).
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)


1385.

Rāvas muižas pils

2001-11-10   56:38:31, 21:20:52

 

123   <<   >>   A   Pano


   Bijusī Rāvas muižas pils uzcelta 1823. g., kopš 1921. g. pilī skola. Parks (3,5 ha) ar 15 svešzemju sugu kokiem un krūmiem, divi dīķi. Aiz sporta laukuma paveras skats uz Durbes ezera pusi.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)


1386.

Rāznas ezers pie Zosnas

1999-08-17   56:19:51, 27:20:41

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rāznas ezers atrodas Rēzeknes rajonā, platība 5756,4 ha. Ezerā ir vairākas salas. No trim pusēm ezeram pieiet ceļš.
  (Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1984)


1387.

Reģu pils

2000-09-16   56:59:42, 21:37:13

 

123   <<   >>   A   Pano


   Reģu pils celta 1890. g. pēc Liepājas galvenā arhitekta M. P. Berči projekta, bija pansionāts, kurā 1981. g. mirusi Lāčplēša Kara ordeņa kavaliere strēlniece Līna Freidenfelde-Čanka. Parkā (7 ha) aug trīs purpursārtie dižskabārži.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993)
   2007. gada 23. februārī ugunsgrēks nopostīja ēku, gāja bojā 26 pansionāta iemītnieki.


1388.

Rembates skola, piemineklis represētajiem

2002-09-21   56:47:42, 24:49:28

 

123   <<   >>   A   Pano


   Piemiņas akmens pie Rembates pamatskolas represētajiem rembatiešiem uzstādīts 1999. gadā. Padomju okupācijas varas iestādes 1941. gadā izsūtīja 5 un 1949. gadā - 78 rembatiešus.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)


1389.

Remte, piemiņas akmens represētajiem

2000-05-13   56:44:31, 22:41:30

 

123   <<   >>   A   Pano


   Padomju okupācijas varas iestādes 1941. gadā izsūtīja 7 un 1949. gadā - 41 remtenieku.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)


1390.

Remtes baznīca

2005-06-23   56:44:48, 22:41:13

 

123   <<   >>   A   Pano


   Remtes baznīca celta ap 1780. gadu. Tās celtniecībai līdzekļus devuši grāfiene Agnese Elizabete fon Brukena-Foka, kā arī Kārlis Johans un viņa dēls Kārlis Johans Fridrihs fon Mēdemi.
   Baznīcas iekārtošanas darbi ilguši līdz 1793. gadam. Remtes baznīca izdegusi 1945. gada maijā, kad to esot aizdedzinājuši padomju armijas karavīri, šaujot raķetes baznīcas torņa logā.
   Padomju varas gados baznīca pārbūvēta kolhoza noliktavas vajadzībām. Baznīcas priekšā drīz pēc tās uzcelšanas ierīkoti Mēdemu dzimtas kapi un uzcelta kapliča. Kapličā padomju laikā bijusi ierīkota degvielas bāze. Tagad baznīca atdota draudzei.
  (www.saldus.lv)


1391.

Remtes ezers

2005-06-23   56:44:17, 22:41:29

 

123   <<   >>   A   Pano


   Remtes ezers atrodas Saldus rajonā, platība 75,7 ha. No ezera iztek Viesata. Ezera krastā atrodas1890. gadā no ķieģeļiem celtais Peldu tornis.
   Ezera austrumu krastā atrodas kāds akmens, kas pēc nostāstiem ap 1800. gadu esot šeit atgādāts no Somijas jūrmalas dekoratīvos nolūkos.
   Kāda teika par ezera izcelšanos vēsta, ka ezers esot kāds zemē nolaidies mākonis, lielais akmens ezera krastā esot noslīkusi gane, bet mazie - govis.
  (www.saldus.lv)


1392.

Remtes pils

2000-05-13   56:44:31, 22:41:30

 

123   <<   >>   A   Pano


   Pils Mēdemu dzimtai celta Berlīnes klasicisma stilā 1800. gadā. 19. gs. veikta pārbūve. Par muižas staļļiem vēsta zirgu galvas to fasādē. Parkā - peldu tornis, "moku pagrabs", medību tornis, kā arī lāča namiņš. Tagad Remtes pamatskola.


1393.

Rencēnu skola

2000-11-11   57:43:45, 25:25:47

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rencēnu pamatskolas ēka uzcelta 1936. gadā. 2000./2001. m. g. Rencēnu pamatskolā bija 205 skolēni.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)


1394.

Rendas baznīca

2000-04-15   57:04:05, 22:17:36

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rendas baznīca - celta 1750.-1786. g., zvanu tornis 1887. g. Ērģeļu prospekts - 18. gs. 80. gadi. 1971.-1989. g. baznīca nedarbojās (20. gs. 80. gados to izmantoja par koncertzāli). Starp Rendas baznīcu un šoseju īpatnējs, daļēji apskaldīts akmens ar it kā iecirstu robu. Tā garums 2,6 m, platums 2,2 m, augstums 0,5 m.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)


1395.

Rendas muiža

2001-04-01   57:04:31, 22:17:11

 

123   <<   >>   A   Pano


   Bijušais Rendas muižas ansamblis celts 19. gs. 2. pusē. Pils celta uz kādreizējās ķīmiskās rūpnīcas (1848. g.) pamatiem, tagad te ir Rendas skola. Ēkā 19. gs. krāsns. No skolas Abavas virzienā redzamas vecās pils paliekas, tā celta medību pils (1639. g.) vietā. Blakus pilij bijušais stallis (savdabīga spāru konstrukcija), aiz tā kalpu māja, aiz dekoratīvajiem vārtiem saimniecības ēka ar uzbrauktuvi.
   Parkā (2,1 ha) aug osis 5,5 m apkārtmērā un ozols 4,9 m apkārtmērā.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)


1396.

Rendas rumba

2000-04-15   57:04:05, 22:17:36

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rendas rumba atrodas Kuldīgas rajonā, Īvandes gultnē Rendā, 230 m lejpus Rendas – Kroņrendas ceļa. Tas ir ļoti izteiksmīgs 2 m augsts un 9 m plats ūdenskritums, pilnīgi vertikāls, mākslīgi neapdarināts. Blakus kreisā krastā atrodas akmens ar iecirstu gadaskaitli 1890.
  (www.dabasretumi.lv)


1397.

Reņģes muižas pils

2000-11-04   56:23:03, 22:35:50

 

123   <<   >>   A   Pano


   Reņģes pils atrodas Saldus rajonā. Neorenesanses stilā fon Nolkenu dzimtai būvēta pils. Labi saglabājušies interjeri, griestu plastiskais dekors, durvis ar apkalumiem. Blakus pilij - 19. gs. ūdenstornis. Tagad Rubas pamatskola.


1398.

Rēveļu skolas piemiņas akmens

2003-09-06   57:13:15, 26:08:15

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rēveļu (Elizabetes) pamatskola atrodas Gulbenes rajonā, tā uzcelta un iesvētīta 1880. gadā. Skolas ēka savu sākotnējo izskatu saglabājusi līdz mūsu dienām.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)


1399.

Rēzekne, piemineklis Latgales Māra

1999-09-14   56:30:24, 27:19:55

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rēzeknes centrā - Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai" ("Latgales Māra", tēln. L. Tomašicka mets, tēln. K. Jansona veidots, 1939. g.), kas iznīcināts padomju okupācijas laikā 1940. g. 6. novembrī. Atjaunots 1943. gadā un vēlreiz iznīcināts 1950. g. Atjaunots 1992. gadā (tēln. A. Jansons un I. Folkmanis).
   Kompozīciju veido trīs figūras: ķēžu rāvējs simbolizē Latgales varonīgo cīņu par neatkarību, ceļos noslīgusi tautu meita kā lūgsnā tur vainagu, bet staltā meitene ar krustu paceltajās rokās stāv pāri abām figūrām, iemiesojot domu par brīvu Latgali.


1400.

Rēzekne, vēja nedarbi

1998-09-11   56:32:27, 27:21:07

 

123   <<   >>   A   Pano


   Pēdējos gados Latviju arvien biežāk piemeklē vētras. Klimatam kļūstot siltākam, sinoptiķi sola, ka tā būs arī turpmāk.


1401.

Rēzeknes Jēzus Sirds katoļu baznīca

2000-10-14   56:30:24, 27:19:55

 

123   <<   >>   A   Pano


   Sākotnēji šīs katoļu baznīcas vietā 1685. gadā par Krakovas vojevodas Beļinska līdzekļiem tika uzcelta koka baznīca. Tā nodega negaisa laikā pēc diviem gadsimtiem – 1887. gadā. Jau nākošajā gadā nodegušās baznīcas vietā sākās jaunās katedrāles celtniecība pēc Rīgas inženiera Floriana Viganovska projekta. Tagad tā ir viena no lielākajām un skaistākajām baznīcām Latvijā. Katedrāles apdares darbi ilga līdz pat 1902. gadam. 1914. gadā Jēzus Sirds katedrāle tika iesvētīta. Ēkas fasādes daļa veidota pseidoromantikas stilā, bet altāra daļa – pseidogotikas.
  (www.etaka.lv)


1402.

Rēzeknes katoļu baznīca

1999-09-14   56:30:24, 27:19:55

 

123   <<   >>   A   Pano


   Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīcas celtniecība pēc arhitekta Pavlova projekta uzsākta 1936. gadā. 27 metrus augstā ēka celta neoromantisma stilā. Baznīca tika iesvētīta 1937. gada 6. decembrī, taču celtniecības darbi pilnībā tika pabeigti tikai 1939. gadā. Blakus baznīcai uzstādīta Fatimas Dievmātes skulptūra.
  (www.etaka.lv)


1403.

Rēzeknes pareizticīgo baznīca

2000-10-14   56:30:24, 27:19:55

 

123   <<   >>   A   Pano


   1834. gadā bija pieņemts lēmums par pareizticīgo baznīcas celtniecību Rēzeknē. Dievnama projektu izstrādāja Pēterburgas arhitekti – Dāvids Viskonti un Šarlemans Bodē II. 1840. gadā sākās baznīcas būvniecības darbi, tomēr to iesvētīja tikai pēc sešiem gadiem par godu Dievmātes dzimšanai. Remontēta 8 gadus pēc iesvētīšanas, kā arī 20. gs. sākumā. Pēc šiem remontiem Rēzeknes Vissvētākās Dievdzemdētājas Piedzimšanas pareizticīgo baznīca ieguva pašreizējo izskatu.
   Pa kreisi no baznīcas ieejas atrodas neliela mūra kapliča, veltīta Aleksandra II glābiņam no nāves vilciena katastrofā 1866. gada 4. aprīlī.
  (www.etaka.lv)


1404.

Rēzeknes pilsdrupas

2000-10-14   56:30:24, 27:19:55

 

123   <<   >>   A   Pano


   No 9. līdz 13. gs. uz pakalna upes krastā atradās nocietināta seno latgaļu pils. 13. gs. beigās šajā vietā Livonijas ordeņa bruņinieki uzbūvēja divstāvu akmens pili, kuras galvenajā daļā bija trīs korpusi un trīsstāvu torņi. Lai iekļūtu pilī, vajadzēja pāriet pār paceļamo tiltu, iziet caur trim dzelzs vārtiem un pa ceļam, kas veda gar austrumu puses sienu, ieiet forburgā (priekšpilī).
   Tā kā pils bija stratēģiski nozīmīgs objekts, to ieņemt tīkoja krievi, lietuvieši, poļi, bet pilnībā nojauca zviedri 1656.–1660. gadā. Pēc tam kā cietoksni to vairs neatjaunoja. Sākot ar 1712. gadu apkārtējiem iedzīvotājiem tika oficiāli ļauts izmantot akmeņus no pils sienām savu māju un saimniecības ēku pamatu būvniecībai. Šodien pilskalns ir tūristu apmeklētākā vieta Rēzeknē.
  (www.rezekne.lv)


1405.

Rēzeknes pilsētas dome

2000-10-14   56:30:24, 27:19:55

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rēzeknei pilsētas tiesības kopš 1773. gada. Iedzīvotāji 40095 (2000. g.).
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)


1406.

Rēzeknes upe Rēzeknē

2000-10-14   56:30:24, 27:19:55

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rēzekne - Lubāna pieteka, garums 116 km. Iztek no Kaunatas ezera.
  (Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986)


1407.

Rideļu apkārtne, nacionālo partizānu piemineklis

2008-09-05   57:08:19, 23:07:17

 

123   <<   >>   A   Pano


   Piemineklis veltīts kapteiņa Nikolaja Straumes nacionālajiem partizāniem.
   Nikolajs Straume bija viens no Talsu un Tukuma nacionālo partizānu grupu kopīgās darbības vadītājiem.
  (www.engure.lv)


1408.

Rideļu dzirnavas

2008-09-05   57:09:05, 23:06:16

 

123   <<   >>   A   Pano


   Dzirnavas šajā vietā bijušas jau sen - pirms 250 gadiem. Pirmā pasaules kara sākumā dzirnavas nodega. 1920. gada septembrī notika zemes reforma, un Valsts bankas loceklis Staņislavs Kambala Rideļu dzirnavu atjaunošanai ieteica savu brāli Donātu Kambalu. Šobrīd dzirnavas veiksmīgi turpina apsaimniekot viņa mazdēls Oskars Kambala ar savu ģimeni.
  (www.etaka.lv)


1409.

Riebiņu baznīca

2001-04-08   56:20:20, 26:47:56

 

123   <<   >>   A   Pano


   Riebiņu katoļu baznīca atrodas starp Preiļu-Viļānu ceļu un Feimanku, celta 1906. g. Baznīcā 19. gs. gleznas.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)


1410.

Riebiņu muižas pils

2001-04-08   56:20:20, 26:47:56

 

123   <<   >>   A   Pano


   Bijušās Riebiņu muižas apbūves laiks - 19.-20. gs.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)


1411.

Riekstiņi - J. Jaunsudrabiņa muzejs pie Neretas

1999-10-30   56:11:51, 25:22:55

 

123   <<   >>   A   Pano


   Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs "Riekstiņi" atrodas 7 km no Neretas. Muzejs atvērts gleznotāja un rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa (1877–1962) 90. dzimšanas dienā 1967. g. Muzejs iekārtots kultūras pieminekļa – sensētas "Riekstiņi" saimniecības ēkā (celta 19. gs. sākumā, restaurēta 1977. g.).
  (www.ltg.lv)


1412.

Rikavas baznīca

2000-10-14   56:37:21, 27:02:39

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rikavas Dieva Apredzības baznīca, darbojas katoļu draudze. Tagadējā Rikavas baznīca celta 1829. gadā par Aleksandra Rika līdzekļiem un veltīta dievišķas providences gādībai.


1413.

Rikavas muižas pils

2000-10-14   56:37:21, 27:02:39

 

123   <<   >>   A   Pano


   19. gs. muižkungs Riks Rikavā uzcēla muižu un baznīcu. Kopš tā laika vietējie iedzīvotāji vietu sāka saukt par Rikavu.
   Rikava pazīstama ar savu etnogrāfisko ansambli, kurš dibināts 1954. gadā.


1414.

Rinda netālu no satekas ar Stendi

2006-10-14   57:32:09, 21:54:36

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rinda - Irbes kreisā satekupe, 29 km gara. Iztek no Puzes ezera.
  (Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986)


1415.

Rindas baznīca

2006-10-14   57:31:10, 21:53:23

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rindas luterāņu baznīcas mūra ēka celta no 1833.-1835. gadam. To lika uzcelt barons Karls Otto fon Bērs. Baznīca svinīgi iesvētīta 1835. gada 10. novembrī. Tajā atrodas no koka baznīcas saglabājusies kancele un altāris. 1841. gadā Rindas baznīcā uzstādīts zvans, kuru lējis pirmais latviešu tautības zvanu lējējs Ulrihs Johans (Jānis) Kleinšmits. Zvana svars bija 50 kg. Zvans diemžēl nav saglabājies, jo pirmā pasaules kara laikā aizvests uz Krieviju un nav atgūts. Baznīcas tornis celts 1904. gadā.
  (www.cs.lpu.lv)


1416.

Rindas mācītājmuiža

2006-10-14   57:30:59, 21:53:14

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rindas senākais nosaukums - Angerminde.
   Pirmais dievnams Rindā bijusi bīskapa pils kapela, tā atradusies Rindas upes krastā. Patstāvīga draudze Rindā nodibinājusies vēlāk. Rindas baznīcas mācītājiem piederēja arī mācītājmuiža. Pirmo baznīcu šeit esot cēlis Holšteinas hercogs Magnuss.
  (www.cs.lpu.lv)


1417.

Rindas un Stendes sateka - Irbes sākums

2006-10-14   57:32:31, 21:54:40

 

123   <<   >>   A   Pano


   Pēc Rindas satekas ar Stendi sākas Irbe. Senajās vācu kartēs Rindas upe saukta par Angermindes upi jeb Angeru. Irbe ietek Irbes jūras šaurumā, 32 km gara.
  (Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1968)


1418.

Rības vējdzirnavas pie Ceraukstes

2007-03-24   56:21:00, 24:17:24

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rības (Ribbes) vējdzirnavas celtas 1865. gadā. Pēc atjaunošanas darbu pabeigšanas tās būs vienīgās pa īstam darbojošās vējdzirnavas Latvijā.
   Pie vējdzirnavām darbojas atpūtas komplekss, kurā var "gardi paēst, noskalot ceļa putekļus, izvēdināt galvu, pārlaist nakti".


1419.

Rīga, 1905. g. piemineklis Grīziņkalnā

2002-08-02   56:57:24, 24:09:13

 

123   <<   >>   A   Pano


   Grīziņkalns ir viena no augstākajām smilšu kāpām Rīgas priekšpilsētās (24 m virs jūras līmeņa). Rūpnīcu tuvums un strādnieku dzīvojamo kvartālu apbūve tā apkārtnē noteica apkārtnes sociālo statusu. Parka teritorijā notika pirmo sociāldemokrātisko strādnieku pulciņu sanāksmes un mītiņi. 1905. gada 20. oktobrī Rīgas strādnieku vispārējā streika laikā mītiņš parkā pulcināja ap 100 tūkstošiem dalībnieku.
   Pieminekli Grīziņkalnā pret Pērnavas un Jāņa Asara ielas stūri uzcēla 1974. gadā. Arhitekti Gunārs Lūsis-Grīnbergs un Liliāna Kraukle sadarbībā ar tēlnieku Valdi Altbergu no dzeltenīgā Latvijas šūnakmens radīja simetrisku, ar figurāliem ciļņiem papildinātu arhitektonisku sienu ieskautu monumentu - veltījumu revolucionārās iedvesmas mūzai un strādniekiem-cīnītājiem.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)


1420.

Rīga, 1905. g. revolūcijas piemineklis

2000-10-16   56:56:42, 24:06:27

 

123   <<   >>   A   Pano


   Piemineklis vispatiesāk cilvēku uzrunā tad, ja tas atrodas ar konkrētu vēsturisku faktu saistītā vietā. Tāds ir arhitekta Kārļa Plūksnes un tēlnieka Alberta Terpilovska "Asiņainās svētdienas" piemiņai veltītais monuments 11. Novembra krastmalā pie Dzelzs tilta.
   Stihiskās 1905. gada 13. janvāra politiskās demonstrācijas laikā nošauto, ievainoto un Daugavā noslīkušo upuru piemiņai 1960. gadā atklāja pieminekli: uz granīta postamenta novietotas divas reālistiskas bronzas skulptūras dinamiskā kustībā. Tajā attēlots cīņas karoga pārņemšanas brīdis, vienam no demonstrantiem saļimstot.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)


1421.

Rīga, A. Kalniņa piemineklis

2000-09-26   56:56:60, 24:07:02

 

123   <<   >>   A   Pano


   1979. gadā, atzīmējot izcilā latviešu simfoniskās un operu mūzikas komponista Alfrēda Kalniņa (1879.-1951. g.) simtgadi, Latvijas Operas un baleta teātra apstādījumos atklāja pēc tēlnieka Teodora Zaļkalna 1966. gada meta realizēto pieminekli. Gaišpelēkajā granītā to kalis tēlniecības vecmeistara skolnieks Kārlis Baumanis. Piemineklis iecerēts kā uz postamenta pacelts sēdošā patriarha - mūzikas klasiķa - portrets. Tā uztverei nepieciešams frontāls apskates rakurss un noslēgts aizmugures fons.
   Sakarā ar Nacionālās operas teātra rekonstrukciju A. Kalniņa pieminekli 1998. gadā pārvietoja uz kanālmalas apstādījumiem Latvijas Mūzikas akadēmijas tuvumā. Diemžēl gājēji, ejot pa Raiņa bulvāri, spiesti vērot pieminekļa mugurpusi, kamēr komponista tēls raugās uz operas namu.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)


1422.

Rīga, A. Ņevska pareizticīgo baznīca

2002-11-19   56:57:23, 24:07:11

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rīgas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca atrodas Brīvības ielā 56 (starp Blaumaņa un Lāčplēša ielu). Tā celta 1820.-1825. g. klasicisma stilā.
  (V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)


1423.

Rīga, A.Čaka piemineklis

2002-08-02   56:57:29, 24:08:26

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rīgas nomaļu poēzijas meistaram, Rīgas dvēseles pazinējam un iejūtīgajam dzejniekam Aleksandram Čakam (1901.-1950. g.) nekad nav trūcis viņa mūzas cienītāju. Viņa apdziedātajā Marijas ielā izveidotajā Ziedoņdārzā kopš 1981. gada uzstādīts savdabīgs piemineklis. Kompozicionāli tas veidots, izmantojot A. Čaka dzejā sastopamo kāpņu motīvu ar granīta pakāpieniem, pa kuriem debesīs kāpj visu "mazo cilvēku" ilgas un sapņi. Uz vidējā pakāpiena kā postamenta novietotā dzejnieka galva iemūžināta bronzā labsirdīgos vaibstos. Pieminekli pie galvenās ieejas dārzā novietojis arhitekts Oļģerts Ostenbergs, bet skulpturālā portreta ideja un realizācija pieder tēlniecei Lūcijai Žurginai.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)


1424.

Rīga, A.Pumpura kapa piemineklis

2002-09-28   56:58:19, 24:08:48

 

123   <<   >>   A   Pano


   Andreja Pumpura (1841.-1902. g.) kapa piemineklis atrodas Lielajos kapos. Kapi darbojās no 1773. līdz 1958. gadam. Tagad tur ierīkots memoriālais parks. Padomju laikā Lielie kapi pārcietuši neiedomājamus postījumus.
   Piemineklis veidots no šūnakmens, uzstādīts 1929. gadā, autors K. Zāle.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)


1425.

Rīga, A.Upīša piemineklis

2002-05-27   56:57:22, 24:06:26

 

123   <<   >>   A   Pano


   Kronvalda parkā uz paaugstinājuma tieši pie ieejas Kongresu namā novietota bronzā atlieta Andreja Upīša (1877.-1970. g.) skulptūra (augstums - 4,5 m).
   Pieminekļa autori tēlnieks Alberts Terpilovskis un arhitekts Gunārs Asars, tas atklāts 1982. gadā.
   Pēc V. I. Ļeņinam u.c. boļševiku revolūcijas dalībniekiem veltīto pieminekļu nojaukšanas A. Upīša monuments ir to nedaudzo darbu skaitā, kurš uzskatāmi rāda latviešu 20. gs. 70.-80. gadu oficiālās tēlniecības iezīmes: skarbumu, dinamiski plandošu tērpu, enerģisku žestikulāciju un kustību, raupju materiāla virsmas apdari.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)


1426.

Rīga, A.Vērmanes piemiņas ansamblis

2002-06-14   56:57:05, 24:06:56

 

123   <<   >>   A   Pano


   Vērmanes dārza ierīkošanas ideja radās jau 1814.-1815. gadā, kad sabiedrība vēlējās ātrāk aizmirst Napoleona iebrukumu un priekšpilsētu nodedzināšanu. 1817. gadā 8. jūnijā pēc dārznieka J. Šmeislera projekta ierīkoto 8450 kv. m lielo parku atklāja un nodeva publikas lietošanai. Parku nosauca tās dibinātājas Annas Ģertrūdes Vērmanes vārdā.
   A. Ģ. Vērmane nomira 1827. gadā, un divus gadus vēlāk - 1829. gadā viņas dēls ģenerālkonsuls J. Vērmanis uzcēla nelielu granīta obelisku mātes piemiņai. Vēlāk obelisku pārvietoja pie minerālūdens paviljona, bet 1954. gadā nojauca pavisam.
   Pateicoties uzņēmēja J. Krūmiņa finansiālajam ieguldījumam 1998.-2000. gadā ticis atjaunots t.s. Minerālūdens paviljons (tagad izklaides centrs "Vernisāža") un labiekārtots Vērmanes dārzs.
   Lai godinātu A. Ģ. Vērmanes piemiņu tieši Annas dienā 2000. gada 26. jūlijā tika atklāts atjaunotais obelisks. Pieminekli veidojusi māksliniece Inga Medne, bet uzrakstu plāksnes bronzā atveidojis tēlnieks Edvīns Krūmiņš. Parka dibinātājai veltītais obelisks ievietots apaļas rožu dobes vidū, ko apsargā divi guļoši akmens lauvas. Tos 1884. gadā Silēzijas smilšakmenī kalis Augusts Folcs. Rekonstruētā situācija ir autentiska 19. gs. sākumā parka ainavā radītajam tēlam.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)


1427.

Rīga, Aleksandra vārti

2002-10-14   56:57:47, 24:06:01

 

123   <<   >>   A   Pano


   1936. gadā Viestura dārzā novietoti Aleksandra vārti, kas celti kā Triumfa arka 1815.-1817. g. par godu uzvarai pār Napoleonu 1812. gada karā, būvmeistars J. D. Gotfrīds. Sākotnēji vārti atradās tag. Brīvības ielā netālu no Gaisa tilta.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1428.

Rīga, Anglikāņu baznīca

2002-11-12   56:56:58, 24:05:60

 

123   <<   >>   A   Pano


   Anglikāņu baznīca atrodas Anglikāņu ielā 2a. Tā uzcelta 1859. gadā, arhitekts J. D. Felsko. Baznīcā tika noturēti dievkalpojumi Rīgā dzīvojošiem angļu tirgotājiem un jūrniekiem. 1972.-1992. g. Anglikāņu baznīcā bija Rīgas Politehniskā institūta studentu klubs. 1998. gadā atjaunota anglikāņu draudze.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1429.

Rīga, Augšāmcelšanās luterāņu baznīca

2002-09-28   56:58:09, 24:08:47

 

123   <<   >>   A   Pano


   Bijusī Jaunā kapela - tagad Augšāmcelšanās luterāņu baznīca. Savulaik Jaunā kapela bija viena no skaistākajām kapu kapelām Eiropā. Ēka ietilpst arhitektūras ansamblī "Lielie kapi". Projektējis arhitekts Neuburgers neoromānikas stilā 1863-1891. g., būvdarbu vadītājs K. Felsko un inženieris F. Engelsons. 1990. gadā Jaunā kapela nodota Rīgas Augšāmcelšanās ev.lut. draudzei.


1430.

Rīga, Āgenskalna baptistu lūgšanu nams

2002-11-16   56:55:50, 24:04:26

 

123   <<   >>   A   Pano


   Āgenskalna baptistu baznīca celta no 1913. līdz 1916. gadam. Baznīcu projektējis arhitekts A. Vanags. Sākotnēji baznīca bija iecerēta kā neoromānikas formās būvēta celtne. Uzceltais dievnams nedaudz atšķīrās no A. Vanaga projektētā. Sākotnēji tornis baznīcai vispār netika uzcelts. Torni uzbūvēja tikai 1936. gadā, turklāt smailāku kā projektā.
   Āgenskalna baptistu baznīca darbojās arī 2. Pasaules kara laikā un vēl pēc kara. 1961. gadā notika pēdējais dievkalpojums. Padomju vara baznīcas telpas draudzei atsavināja un tajā ierīkoja TV studiju.
   Āgenskalna baptistu baznīca bija pirmais no padomju varas atgūtais dievnams. Mācītājs A. Ludviks atceras, ka laikā, kad PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu apmeklējis amerikāņu kolēģis Ronalds Reigans, Ludviks nosūtījis vēstuli abiem prezidentiem par to, ka baznīca atņemta. Prezidenti atsūtījuši atbildi, ka jautājums jānokārto - ar to A. Ludviks devies uz izpildkomiteju pie Alfrēda Rubika, un ēka 1989. gadā atdota baznīcai.
  (www.citariga.lv)


1431.

Rīga, Barklaja de Tolli piemineklis

2006-06-30   56:57:17, 24:06:60

 

123   <<   >>   A   Pano


   Oriģinālā Barklaja de Tolli skulptūra ir zudusi 1915. gadā. Tā atjaunota par uzņēmēja Jevgeņija Gomberga līdzekļiem un no jauna uzstādīta Esplanādē 2002. gada 1. jūlijā.
   Barklajs de Tolli (24.12.1761.-25.05.1818.) – vācbaltu izcelsmes Krievijas ģenerālfeldmaršals. Bijis Krievijas kara ministrs, vadījis Krievijas armiju cīņās pret Napoleonu. Pēc aiziešanas pensijā dzīvoja Latvijā.


1432.

Rīga, Bastejkalns

2001-11-08   56:57:05, 24:06:40

 

123   <<   >>   A   Pano


   Nojaucot pilsētas aizsargvaļņus 1859. gadā nolēma samazināt darbu apjomu un atstāt nenoraktu daļu Smilšu bastiona. Tai vēl uzbēra virsū zemi un tā radās Bastejkalns.
   Ap Bastejkalnu izveidoja apstādījumus pēc projekta, ko tajā pašā gadā izstrādāja Lībekas pilsētas dārzu arhitekts A. Vents. Pēc 1880. gada kanālmalas apstādījumi tiek pilnībā pārveidoti Rīgas pilsētas dārzu direktora G. Kūfalta vadībā, kurš 20. gs. sākumā rekonstruēja vai arī izveidoja no jauna gandrīz visus Rīgas apstādījumus.
  (http://ailab.lv/Riga)


1433.

Rīga, Baumaņu Kārļa piemiņas zīme

2003-07-07   56:57:47, 24:06:01

 

123   <<   >>   A   Pano


   Pirmie Vispārējie dziesmu svētki notika Rīgā 1873. gada 26.–29. jūnijā. Piedalījās 45 kori ar 1003 dziedātājiem. Šo svētku atklāšanas aktā Latviešu biedrības namā pirmo reizi skanēja Baumaņu Kārļa dziesma "Dievs, svētī Latviju!". To nodziedāja Baltijas Skolotāju semināra kora 14 zēni pēc pašu iniciatīvas sava biedra 19 gadus vecā Jāņa Dreiberga vadībā.
   1920. gadā dziesma " Dievs, svētī Latviju!" kļuva par Latvijas valsts himnu.
   Piemiņas zīme Baumaņu Kārlim Viesturdārzā atklāta 2003. gada 6. jūlijā XXIII Vispārējo latviešu dziesmu svētku laikā.


1434.

Rīga, Benjamiņu nams

2002-10-02   56:57:01, 24:07:08

 

123   <<   >>   A   Pano


   Benjamiņu nams atrodas Krišjāņa Barona ielā 12. Lieltirgotāji Pfābi namu uzcēla 1876. gadā. Ēkas projekta izstrādi veica Berlīnes arhitekti Vilhelms Bekmanis un Hermanis Ende. 1928. gadā Pfābi savu māju pārdeva latviešu bagātniekiem Antonam un Emīlijai Benjamiņiem.
   No 1947. gada šajā namā mitinājās Rakstnieku savienība. 1983. gadā nams restaurēts. Restaurāciju vadīja arhitekti Pēteris Blūms un Liesma Markova.
   1988. gadā Rakstnieku nama zālē notika Radošo savienību padomes sēde, kurā pieņēma lēmumu dibināt Latvijas Tautas fronti. 1991. gadā šajā namā pasniedza zupu barikāžu dalībniekiem.
   1997. gadā tiek noņemta plāksne ar uzrakstu "Rakstnieku savienība". Benjamiņu dzimtas mantinieki nolēma nepagarināt līgumu ar radošajām savienībām. 2002. gadā Benjamiņu mantinieki namu pārdod Lietuvas viesnīcu firmai "Group Europa Viešbučai Hotels".


1435.

Rīga, Biķeru baznīca

2000-03-12   56:57:32, 24:14:56

 

123   <<   >>   A   Pano


   Biķeru (Biķernieku) luterāņu baznīca celta 1766. g. Tās barokālo portālu grezno akmenī kalts Rīgas ģerbonis. Ērģeļu balkonu balsta toskāniešu kārtojuma koka kolonnas. 1766.-1769. g. mācītājs te bija J. G. Herders.
   Teika stāsta, ka baznīca nosaukta biķera vārdā, jo šādā traukā zemnieks reiz pasniedzis ūdeni ķeizarienei, kura kādu dienu bijusi pastaigā prom no sava galma. Pateicībā viņa likusi šeit uzcelt baznīcu.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)


1436.

Rīga, Brīvības cīnītāju piemineklis

2002-11-12   56:56:19, 24:05:55

 

123   <<   >>   A   Pano


   2002. gada 11. novembrī Mūkusalas ielā pie Dzelzceļa tilta atklāja pieminekli Latvijas brīvības cīnītājiem, kuri 1919. gada kaujās Daugavas krastos izcīnīja uzvaru pār bermontiešiem.
   Pieminekli 1997. gadā veidojis tēlnieks Indulis Ranka. Divās daļās sašķeltajā granīta piemineklī attēlotas gan bojāgājušo karavīru dvēseles, kuras akmenī iecirstas dūju jeb miera simbola veidā, gan arī uzvaras zīme. Akmens struktūra - raupjais, sarkanais laukakmens atgādina, ka Rīga toreiz gulējusi drupās.
   Atklāšanas pasākuma laikā garāmbraucošie vilcieni signalizēja, parādot godu.


1437.

Rīga, Brīvības piemineklis

2000-01-30   56:57:05, 24:06:43

 

123   <<   >>   A   Pano


   Brīvības piemineklis izsaka iegūtā valstiskuma un vienotības ideju, ko lieliski pauž alegoriskais Brīvības tēls ar trim novadus simbolizējošām zvaigznēm rokās. Savukārt nācijas spēku un panākumu avotus metaforiski pauž skulpturālās grupas: "Tēvzemes sargi", "Māte Latvija", "Važu rāvēji", "Gara darbinieki", "Darbs", "Ģimene", "Lāčplēsis", "Vaidelote", "1905. gads" u.c.
   Kopš 1922. gada ilga veiksmīgākā telpiskā un tēlainā risinājuma meklējumi, līdz 1931.-1935. gadā tie realizējās arhitekta Ernesta Štālberga un veiksmīgākā no talantīgajiem tēlniekiem - Kārļa Zāles radītajā monumentā. Varā kaldinātā Brīvības statuja ir zviedru tēlnieka Ragnara Mirsmēdena darbs.
   Brīvības piemineklis vairākkārt restaurēts: 1980. un 1998.-2001. gadā.
   Brīvības pieminekļa galvenie parametri: kopējais augstums - 42,7 m, terases
 ar platformu diametrs 28 m. Brīvības tēla augstums - 9 m.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)


1438.

Rīga, Burtnieku nams Vecmīlgrāvī

2004-04-18   57:02:12, 24:06:01

 

123   <<   >>   A   Pano


   Burtnieku nams atrodas Vecmīlgrāvi, Ziemeļblāzmas ielā 38. Ēku 1907. gadā uzcēlis A. Dombrovskis kultūras un mākslas darbiniekiem. Šeit dzīvojis K. Barons, K. Skalbe, J. Jaunsudrabiņš, G. Šķilters, L. Paegle.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1439.

Rīga, Dailes teātris

2002-08-29   56:57:31, 24:07:42

 

123   <<   >>   A   Pano


   Dailes teātris dibināts 1920. gadā. Pašreizējā teātra ēka atrodas Brīvības ielā 75. Tā atklāta 1976. gadā, arhitekti M. Staņa, I. Jākobsons, H. Kanders, konstruktors A. Briedis, mākslinieki O. Feldbergs, A. Ramats.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)


1440.

Rīga, Daugavas stadiona vārti

2002-09-28   56:57:08, 24:09:29

 

123   <<   >>   A   Pano


   Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions" atrodas Augšielā 1. Stadions atklāts 1958. gadā. Ir mākslīgā ledus halle ar hokeja laukumu. Tribīnēs ir 17 000 skatītāju vietas.


1441.

Rīga, Daugavgrīvas Baltā luterāņu baznīca

2002-11-03   57:02:13, 24:05:18

 

123   <<   >>   A   Pano


   Daugavgrīvas Baltā luterāņu baznīca atrodas Baltāsbaznīcas ielā 50. Baznīca uzcelta 1788. gadā, tās tornis izmantots par bāku.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1442.

Rīga, Debessbraukšanas pareizticīgo baznīca

2004-04-12   56:57:60, 24:08:12

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo baznīca atrodas Mēness ielā 2, uzbūvēta 1867. gadā. No 1879. gada baznīcā paliek tikai latviešu draudze. 20. gs. sākumā baznīca paplašinātā pēc arhitekta V. Lunska plāna. Baznīca nepārtrauca darbu arī padomju varas gados.
   Pareizticība Latvijā radās vēl pirms vācu krustnešu ienākšanas, to bija atnesuši misionāri no Polockas. Pareizticību bija pieņēmuši daži zemes valdnieki (Jersikas valdnieks Visvaldis, Tālivaldis un viņa dēli, valdnieks Vetseke), un, viņu atbalstīta, tā sāka izplatīties starp senās Latvijas ciltīm.


1443.

Rīga, Dienvidu tilta satiksmes mezgls

2009-02-14   56:55:23, 24:10:07

 

123   <<   >>   A   Pano


   Dienvidu tilta būvniecība tika uzsākta 2004. gada novembrī. Satiksmei to atklāja 2008. gada 17. novembrī. Tilta uzdevums ir nodrošināt satiksmi starp Pārdaugavas dienvidrietumu daļu un Rīgas labā krasta rajoniem – Latgales un Vidzemes priekšpilsētām, Ziemeļu rajonu – nešķērsojot pilsētas centru un tādējādi mazinot satiksmes sastrēgumus. Vairāklīmeņu krustojuma būvtelpas augstums – 5 metri.


1444.

Rīga, Dienvidu tilts

2008-11-20   56:54:58, 24:09:51

 

123   <<   >>   A   Pano


   Dienvidu tilts ir vērienīgākais būvniecības projekts Baltijas valstīs pēdējo 25 gadu laikā. Tilta garums 803 m, platums 34,28 m.
   Dienvidu tiltu atklāja satiksmei 2008. gada 17. novembrī.


1445.

Rīga, Dievmātes pasludināšanas baznīca

2002-11-03   56:56:37, 24:07:15

 

123   <<   >>   A   Pano


   Vissvētās Dievmātes pasludināšanas baznīca atrodas Gogoļa ielā 9. Baznīcai ir arī otrs nosaukums – Sv. Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca. Tā ir viena no vecākajām pareizticīgo baznīcām Rīgā. Pirmo reizi tās nosaukums dokumentos minēts jau 15. gs. vidū, kad "krievu sētā" minēta Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca, kas bija mūra celtne ar koka šķindeļu jumtu.
   Pašreizējā baznīcas ēka celta 1814.-1818. g., arhitekts T. G. Šulcs. Tā ietver sevī divas baznīcas – Vissvētās Dievmātes pasludināšanas baznīcu centrālajā daļā, un Sv. Nikolaja baznīcu, kas piebūvēta centrālajai baznīcai kā priekšbaznīca. Abas baznīcas ir atdalītas ar sienu un stiklotām durvīm. Baznīca līdz mūsdienām ir saglabājusies nepārbūvēta.


1446.

Rīga, Dzegužkalns

2002-11-18   56:57:43, 24:04:06

 

123   <<   >>   A   Pano


   Dzegužkalna parks atrodas starp Daugavgrīvas, Buļļu un Dzegužu ielu. Tas ierīkots Rīgas augstākajā kāpā (28 m vjl.) 1901. gadā pēc G. F. F. Kūfalta projekta, 1929. gadā pārveidots pēc A. Zeidaka projekta. Parkā izvietota koktēlnieku darbu ekspozīcija.
   Šeit kurši pēc neveiksmīgā uzbrukuma Rīgai sadedzinājuši savus kritušos.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1447.

Rīga, Dzelzceļa muzejs

2002-04-27   56:56:26, 24:05:43

 

123   <<   >>   A   Pano


   Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs atrodas Uzvaras bulvārī 2/4, 19. gs. lokomotīvju remontdarbnīcās netālu no Akmens tilta.
   1999. gadā tika uzsākta ēku rekonstrukcija pēc arhitekta J. Lejnieka projekta. Ekspozīcijas halle atklāta 2000. gada 25. augustā, ir laukums Ritošā sastāva ekspozīcijai.


1448.

Rīga, Dziesmu svētku piemiņas akmens

2002-10-14   56:57:47, 24:06:01

 

123   <<   >>   A   Pano


   Viestura dārzs (toreiz Ķeizardārzs) ir 1873. gadā notikušo I Vispārējo Dziesmu svētku norises vieta. Priekšnesumi notika arī Doma baznīcā.
   1973. gadā par godu dziesmu svētku simtgadei parkā atklāts Dziesmu svētku piemiņas ansamblis.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1449.

Rīga, Dziesmu svētku piemiņas ansamblis

2002-10-14   56:57:47, 24:06:01

 

123   <<   >>   A   Pano


   Dziesmu svētku piemiņas ansamblis Viestura dārzā jeb Dziesmu svētku simtgades parkā atklāts 1973. gadā par godu dziesmu svētku simtgadei, tēlnieks Ļ. Bukovskis, arhitekts G. Baumanis. 1873. gadā šajā vietā notika I Vispārējie Dziesmu svētki.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1450.

Rīga, Dž. Armitsteda piemineklis

2006-10-26   56:56:59, 24:06:53

 

123   <<   >>   A   Pano


   Piemineklis atrodas Rīgas centrā pie Operas tiltiņa. Britu izcelsmes inženieris un uzņēmējs Džordžs Armitsteds bija Rīgas mērs no 1901.-1912. gadam.
   Dž. Armitsteds, esot Rīgas mēra amatā, ne vien atbalstīja dzeramā ūdens sūkņu stacijas, lielāko slimnīcu, skolu un citu sabiedrisko ēku celtniecību, uzlabojot dzīves kvalitāti visiem rīdziniekiem, bet arī pirmo reizi pieaicināja Rīgas latviešus tās pašpārvaldē.
   Pieminekli veidojis tēlnieks Andris Vārpa, tas izgatavots par uzņēmēja J. Gomberga naudu, atklāts 2006. gada 18. oktobrī Lielbritānijas karalienes Elizabetes II valsts vizītes laikā. Pieminekļa atklāšanā piedalījās arī Džordža Armitsteda mazmazdēls Rodnijs Radklifs.


1451.

Rīga, E. Brastiņa piemineklis

2009-03-31   56:57:22, 24:06:19

 

123   <<   >>   A   Pano


   Ernests Brastiņš - Latvijas senvēstures pētnieks, folklorists, etnogrāfs, reliģijas filozofs un pedagogs. Dzimis1892. gadā, miris 1942. gadā (citos avotos – 1941. gada 27. decembrī) izsūtījumā Sibīrijā.
   Piemineklis atrodas Kronvalda parkā, tas atklāts 2006.gada oktobrī pēc Brastiņa fonda “Savieši” iniciatīvas. Piemineklis veidots no 20 tonnu smaga, 4,5 metru augsta tīrradņa šļūdoņa akmens, uz kura varā atliets Brastiņa portrets. Tas atgādina senu skandināvu rūnakmeni, tikai rotāts ar baltu simboliem un zīmēm. Pieminekļa autori – tēlnieks Uldis Sterģis, medaļu meistars Jānis Strupulis un arhitekts Teodors Nigulis.


1452.

Rīga, E. Siliņa piemineklis

2004-07-03   56:58:42, 24:11:44

 

123   <<   >>   A   Pano


   Edgars Imants Siliņš (21.03.1927.-26.05.1998.) - izcils fiziķis, filozofs. Piemineklis atklāts 2004. gada 2. jūlijā, atrodas Rīgā, pie LZA Fizikālās enerģētikas institūta. E. Siliņš šajā institūtā nostrādāja 31 gadu.
   Pieminekļa autori - tēlnieki Zigrīda Rapa, Juris Rapa, arhitekts Ģirts Kilēvics.


1453.

Rīga, E.Smiļģa piemineklis

2002-04-27   56:56:10, 24:04:20

 

123   <<   >>   A   Pano


   Latviešu aktiera un režisora Eduarda Smiļģa (1886.-1966. g.) mājas (tagad Teātra muzeja) dārzā Eduarda Smiļģa ielā 37/39 uzstādīts Eduarda Smiļģa portrets. 1978. gadā to bronzā darinājusi tēlniece Ligita Franckeviča.
   Eduards Smiļģis bija kā Tots - Raiņa lugas "Spēlēju, dancoju" galvenais tēls - cīnītājs ar pekles spēkiem, kurš iemācījies ziedoties citu laimes vārdā. Tādu viņu redzēja arī tēlniece.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)


1454.

Rīga, Ēbeļmuižas ozols

2009-03-01   56:54:19, 24:05:55

 

123   <<   >>   A   Pano


   Ozols atrodas Ziepniekkalnā, bijušā Ēbeļmuižas parka teritorijā. Ozols ilgstoši spīdzināts, dedzināts, tā dobumā bija samesti atkritumi. Tagad tas ņemts aizsardzībā. Ozola dobums aiztaisīts ar metāla konstrukcijām, tam apkārt ierīkota sētiņa. Ozols aptuveni 300 gadu vecs, stumbra apkārtmērs sasniedzis jau 5,60 metrus.
  (Dabas aizsardzības pārvaldes informācija)


1455.

Rīga, F.Brieža piemineklis

2002-05-27   56:57:37, 24:06:19

 

123   <<   >>   A   Pano


   Ziemassvētku kauju un latviešu strēlnieku septiņdesmitgadē 1997. gadā pie Rīgas 13.vidusskolas Pulkveža Brieža ielā 25 leģendārajam karavadonim Fridriham Briedim atklāja tēlnieka Oļega Skaraiņa granītā kalto pieminekli.
   Pieminekli veido trīs masīvu akmens bluķu obelisks ar pulkveža portretu augšdaļā un veltījuma tekstu vidū: "Fridrihs Briedis. Dz. 1888. g. 23. jūnijā, nošauts 1918. g. 28. augustā Maskavā. Pulkvedis. Latviešu strēlnieku komandieris. Lāčplēša kara ordeņa I, II un III pakāpes kavalieris."
   "Tikai tas,
    kas dzimis lielās mokās,
    pieder mīlestībai." (A. Čaks)
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)


1456.

Rīga, F.Candera muzejs

2002-11-16   56:56:37, 24:02:44

 

123   <<   >>   A   Pano


   Muzejs atradās F. Candera memoriālā mājā Zasulaukā F. Candera ielā 1, kas tagad nonākusi privātpersonas Daniela Neiberga īpašumā. F. Candera muzejs tika dibināts 1987. gadā par godu raķešbūves pioniera Fridriha Candera (1887 – 1933) simtgadei. Tagad lielākā daļa F. Candera muzeja eksponātu pārcēlusies uz Latvijas Universitātes ēku Raiņa bulvārī 19.


1457.

Rīga, G. Merķeļa piemiņas akmens

2000-09-26   56:57:03, 24:07:08

 

123   <<   >>   A   Pano


   Vērmanes parka zālienā 1994. gada 1. novembrī, atzīmējot Baltijas vācieša Garlība Merķeļa 225. dzimšanas dienu, viņam uzstādīts piemiņas akmens.
   Piemiņas akmens rakstu laukumā iekalts teksts: "Garlībam Merķelim (1769.-1850.). Latviešu likteņgrāmatas radītājam."
   Neapstrādāts ledāja atnests granīta bluķis ir latviešu tēlniecībā ļoti bieži izmantots materiāls.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)


1458.

Rīga, G.Astras piemiņas zīme

2003-07-15   56:57:10, 24:06:55

 

123   <<   >>   A   Pano


   Latvijas valsts dibināšanas 75. gadadienā, 1993. gada 18. novembrī Rīgā pie Tieslietu ministrijas nama Brīvības bulvārī 34 tika uzstādīta Gunāram Astram veltīta piemiņas plāksne. Šajā namā 1983. gada 15. decembrī Gunārs Astra tika notiesāts.
   Gunārs Astra (1931.-1988. g.) - cīnītājs par Latvijas neatkarības atjaunošanu.


1459.

Rīga, Golgātas baptistu baznīca

2004-04-12   56:58:19, 24:08:18

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rīgas Golgātas baptistu baznīca atrodas Hospitāļu ielā 32.
   Ziru upītē 1861. gada 10. septembrī plkst. 1.00 naktī A. Gertners kristījis 72 latviešus. Šo dienu Latvijas baptisti uzskata par savu dibināšanas dienu.


1460.

Rīga, Grebenščikova vecticībnieku baznīca

2002-11-03   56:56:15, 24:08:21

 

123   <<   >>   A   Pano


   Bizantiešu formās celtais Grebenščikova (Pomoras) vecticībnieku lūgšanu nams atrodas Krasta ielā 73. Tas uzcelts 1814. gadā, 1886. gadā paplašināts, 1906. gadā uzcelts tornis. Arhitekts R. Šmēlings.
   Lūgšanu nams 1826. gadā nosaukts tirgotāja un filantropa Grebenščikova vārdā.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1461.

Rīga, J. Čakstes kapa piemineklis

2001-01-01   56:59:08, 24:09:10

 

123   <<   >>   A   Pano


   Pēc Hamburgas Olsdorfas kapsētas parauga iecerētajos Meža kapos 1910.-1913. gadā izveidoja tiklab brīva plānojuma daļu pilsoņu kapiem, kā arī divas perpendikulāri krustojošās alejas svinīgām procesijām un valstiski nozīmīgiem apbedījumiem.
   1927. gadā mirušajam Latvijas pirmajam prezidentam Jānim Čakstem tika paredzēts veidot vērienīgu memoriālu, uzticot tā arhitektonisko un plastisko koncepciju izstrādāt tēlniekam Kārlim Jansonam.
   Memoriāla centrā atrodas liela izmēra J. Čakstes portrets profilā, bet uz vidusass zemē - prezidenta kaps. Uz šo simbolisko un ģeometrisko centru vērsti
 abi pieminekļa sānu ciļņi: kreisajā pusē sērojošas sievietes profils, labajā attēlots senlatviešu karavīrs.
   Pieminekļa arhitektoniskā siena veidota no Daugavgrīvas cietokšņa vaļņu apšuvuma granīta akmeņiem, bet ciļņi kalti sārtā un pelēkā Somijas granītā.
   Pieminekli atklāja 1935. gadā.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)


1462.

Rīga, J.Akurātera muzejs

2002-04-27   56:55:47, 24:04:44

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rakstnieks Jānis Akurāters dzimis 1876. g. Dignājas pagastā, miris 1937. gadā
   Rīgā. Muzejs atrodas O. Vācieša ielā 6a.
   Labākais stāsts "Kalpa zēna vasara". Revolucionārās masu dziesmas "Ar kaujas saucieniem uz lūpām" vārdu autors. Tulkojis H. Ibsena lugas.
  (LPE, 1. sēj. Rīga, 1981)


1463.

Rīga, J.G.Herdera piemineklis

2002-08-29   56:56:55, 24:06:07

 

123   <<   >>   A   Pano


   Piemineklis atrodas Herdera laukumā pie Doma baznīcas. Piemineklis uzstādīts 1864. g., tas ir tēlnieka L. Šallera Veimārā uzceltā Herdera pieminekļa augšdaļas atlējums.
   J. G. Herders (1744.-1803. g.) bija skolotāja dēls, mācījās Kēningsbergas universitātē, klausījās lekcijas pie Johana Georga Hamana un Imanuela Kanta.
   Herders strādāja Rīgā Domskolā no 1764. līdz 1769. gadam.
   Herders pirmais vāca un pētīja tautas dziesmas, tai skaitā latviešu un senprūšu. Savu krājumu viņš izdeva 1778. gadā. Tur arī pirmo reizi parādījās vārds "Volkslieder" (tautas dziesmas).
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)


1464.

Rīga, J.Rozentāla piemineklis

2002-05-27   56:57:20, 24:06:39

 

123   <<   >>   A   Pano


   Kā atzinības zīmi un vienlaikus nacionālās kultūras simbolu pie Pilsētas mākslas muzeja (tagad Valsts Mākslas muzejs) 1936. gada pavasarī atklāja pieminekli gleznotājam Janim Rozentālam (1866.-1917. g.).
   Piemineklis darināts gaišpelēkā Somijas granītā un bronzā pēc Latvijas Mākslas akadēmijas pedagoga tēlnieka Burkarda Dzeņa meta. Mākslinieks atveidots strādājot - ar paleti un otu rokās. Ap 4 m augstā pieminekļa pakāji rotā bronzas cilnis pēc J. Rozentāla gleznas "Teika" alegoriskajiem motīviem.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)


1465.

Rīga, J.Rozentāla un R.Blaumaņa muzejs

2002-10-02   56:57:31, 24:06:37

 

123   <<   >>   A   Pano


   J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejs atrodas Alberta ielā 12. Nams celts 1903. gadā, arhitekti E. Laube un K. Pēkšēns. Nams līdz 1909. gadam piederēja K. Pēkšēnam, viņš tur arī dzīvoja.
   1904.-1914. g. šajā namā dzīvoja J. Rozentāls un viņa dzīvesbiedre dziedātāja E. Rozentāle. 1906.-1908. g. Rozentāla dzīvoklī dzīvoja rakstnieks R. Blaumanis, tā bija viņa pēdējā dzīvesvieta Rīgā.
   1973. g. šajā namā apmeklētājiem atvērts Rozentāla un Blaumaņa memoriālais muzejs.
  (Rīgas ielas. Enciklopēdija. 1. sējums. Rīga, 2001.)


1466.

Rīga, J.Zemitāna piemineklis

2002-05-11   56:58:43, 24:11:05

 

123   <<   >>   A   Pano


   1995. gada 27. septembrī skvērā starp Brīvības, Lielvārdes un Zemitāna ielu atklāja tēlnieku Guntas Zemītes, Ivara Feldberga un akmeņkaļa Jāņa Metuzāla kopīgi darināto pieminekli Latvijas atbrīvošanas cīņu varonim Ziemeļlatvijas armijas komandierim Jorģim Zemitānam. Līdzīgi varavīksnei granītā kaltā arka veido strēlnieku kokardēs un krūšu nozīmēs tik pazīstamo neatkarības cīņu emblēmu - austošās saules motīvu.
   J. Zemitāns 1919. gadā vadīja cīņas pret vācu karaspēku Vidzemē.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)


1467.

Rīga, Jaunā Sv. Ģertrūdes baznīca

2002-09-28   56:57:43, 24:08:10

 

123   <<   >>   A   Pano


   Jaunā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca atrodas Brīvības ielā 119. Tā celta 1903.-1906. g., arhitekts V. fon Striks. Baznīcā J. Rozentāla altārglezna "Kristus svētī bērnus".
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)


1468.

Rīga, Jaunā baptistu baznīca

2009-03-31   56:57:37, 24:06:07

 

123   <<   >>   A   Pano


   Baznīca atrodas Vīlandes ielā 9, tajā darbojas Rīgas Baptistu Vīlandes draudze.
   Dievnams atklāts 1888. gada 4. septembrī, citos avotos - 1889. gadā. 1949. gada 24. jūlijā šajā dievnamā notiek pēdējais baptistu draudzes dievkalpojums. Padomju okupācijas laikā dievnamā notiek 7. dienas adventistu draudzes dievkalpojumi, kā arī šeit atrodas adventistu Baltijas Ūnija.
   1993.gada 2. septembrī tiek atjaunotas baptistu īpašuma tiesības uz dievnamu Vīlandes ielā 9. 1995. gada 12. martā notiek draudzes dibināšanas kopsapulce. Tiek nodibināta draudze un apstiprināts tās nosaukums – Rīgas Baptistu Vīlandes draudze.
  (www.vilande.com)


1469.

Rīga, Jāņa Priekšteča pareizticīgo baznīca

2002-11-03   56:56:29, 24:08:48

 

123   <<   >>   A   Pano


   Svētā Jāņa Priekšteča pareizticīgo baznīca atrodas Ivana kapos (Kalna iela 19). Ivana kapi atklāti 19. gs. beigās. Tajos atrodas arī sarkanarmiešu brāļu kapi.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1470.

Rīga, Jēkaba baznīcas tornis

2002-05-13   56:57:04, 24:06:15

 

123   <<   >>   A   Pano


   Svētā Jēkaba katoļu katedrāle atrodas Klostera ielā. Tā celtā laikā no 1215.-1225. gadam, vienlaicīgi ar jaunās pilsētas izveidošanos.
   Jēkaba baznīca sākotnēji celta kā halles jeb zāles tipa baznīca. Pēc tam, kad pāvesta legāts Modenas bīskaps Vilhelms 1226. gada 5. aprīlī bija noraidījis Zobenbrāļu ordeņa pretenzijas uz vienu trešo daļu no Jēkaba baznīcas, šī baznīca kā nesadalīta vienība turpmāk skaitījās bīskapa Alberta tiešais īpašums.
   1480. g. izgatavoja pulksteni ar zvanu, novietoja torņa ārpusē zem īpaši izgatavota jumtiņa. 1522. gadā Adventa pirmajā svētdienā Svētā Jēkaba baznīcu pārņēma luterāņi. Polijas karaļa valdīšanas laikā no 1582.-1621. gadam Svētā Jēkaba baznīca piederēja katoļiem. Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs pēc Rīgas ieņemšanas baznīcu nodeva luterāņiem. No 1923. gada Jēkaba baznīca ir katoļu katedrāle. 1993. gada rudenī Svētā Jēkaba katedrālē viesojās Romas pāvests Jānis Pāvils II.
  (No Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles mājas lapas)


1471.

Rīga, Jēzus luterāņu baznīca

2002-11-03   56:56:31, 24:07:24

 

123   <<   >>   A   Pano


   Jēzus luterāņu baznīca atrodas Elija ielā 16. Tā celta 1818.-1822. g., arhitekts K. Breitkreics. Tā ir lielākā klasicisma stila koka celtne Latvijā. Baznīcas interjers 1938. gadā pārveidots pēc P. Kundziņa projekta.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1472.

Rīga, K. Barona piemineklis Vērmaņdārzā

2000-08-31   56:57:07, 24:07:19

 

123   <<   >>   A   Pano


   Šo Krišjānim Baronam (1835.-1923. g.) veltīto mīlestību 1985. gadā PSRS okupācijas vārdzinātā tauta lika pretī šajā pašā gadā piespiedu kārtā vāktajiem līdzekļiem Uzvaras monumenta celtniecībai. Radās Dainu kalns Turaidā, piemineklis latviešu inteliģences patriarham Siguldā un arī Rīgā, Vērmanes dārzā.
   Kā sirmsenu totēmu no aizmirstības izcērtot, Lea Davidova-Medene veidoja šo lakonisko pelēkā granīta tēlu. Arhitekts Gunārs Asaris to veiksmīgi ievietoja parka celiņu krustojumā. Bija 1985. gada 31. oktobris un atklāšanas dienā tā pakājē gulēja no sirds nesto ziedu klājiens.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)


1473.

Rīga, K. Ulmaņa piemineklis

2003-07-22   56:57:14, 24:06:31

 

123   <<   >>   A   Pano


   2003. gada jūlijā skvērā netālu no Raiņa bulvāra un Krišjāņa Valdemāra ielas krustojuma tika atklāts piemineklis Kārlim Ulmanim, pirmajam Latvijas valsts Ministru prezidentam.
   Pieminekļa autors tēlnieks Uldis Kurzemnieks, arhitekts Agnis Lukševics.


1474.

Rīga, K.Čakstes piemiņas plāksne

2003-07-07   56:57:29, 24:06:37

 

123   <<   >>   A   Pano


   Piemiņas plāksne uzstādīta pie nama Dzirnavu ielā 31.
   Konstantīns Čakste (1901.-1945. g.) - Latvijas pirmā valsts prezidenta Jāņa Čakstes dēls. Savu politisko darbību viņš uzsāka laikā, kad Latviju bija okupējis Hitlers. K. Čakste domāja par valsts neatkarības un Satversmes atjaunošanu, viņš nesadarbojās ar Vācu iecelto pašpārvaldi. K. Čakstes vadītā pretestības kustība iestājās tieši par neatkarīgas, parlamentāras, uz 1922. gada Satversmi balstītas Latvijas valsts atjaunošanu.
   1944. gadā K. Čakste bija gatavs uzņemties atjaunotas neatkarīgas Latvijas vadību kā tās ministru prezidents.
   K. Čakste gāja bojā nacistu ieslodzījumā Polijā 1945. gada 22. februārī Štuthofas nometnes evakuācijas laikā.


1475.

Rīga, K.Padega piemineklis

2002-06-14   56:57:02, 24:07:04

 

123   <<   >>   A   Pano


   Ekstravagantā grafiķa un gleznotāja Kārļa Padega (1911.-1940. g.) piemiņu iepretim Rīgas Latviešu biedrības namam iemūžina tēlnieka Andra Vārpas bronzā darinātais piemineklis. Par pamatu piemineklim kalpojusi 20. gs. 30. gadu sākumā tēlnieka Gotlība Kaņepa radītā statuete.
   Pieminekļa veidols atbilst K. Padega paša radītajam dendija tēlam: solīdā uzvalkā, ar spāņu cepuri galvā un ziedu pie krūts. Piemineklis novietots Vērmanes parka liepu paēnā, kur 1933. un 1934. gadā bijušas sarīkotas gleznotāja darbu izstādes.
   Piemineklis izgatavots un 1998. gada 26. jūnijā atklāts kā dāvana Rīgai par Diseldorfā dzīvojošās latvietes Ritas Červenakas-Virkavs līdzekļiem.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)


1476.

Rīga, Kaltiņu ozols

2009-03-07   56:58:37, 24:18:48

 

123   <<   >>   A   Pano


   Ozols spīdzināts un mocīts, apžēlots pateicoties dabas pētnieka Gunta Eniņa iniciatīvai.
   Kaltiņu ozols atrodas Berģu ielā 160, aiz sanatorijas "Ezerkrasti". Tas ir resnākais Rīgas dižozols, stumbra apkārtmērs 6,85 m. Aptuveni 330 gadus vecs. Uz ozola aug reta, aizsargājama sēņu suga - zeltpore (aug tikai uz veciem ozoliem).
  (G.Eniņš. 100 dižākie un skaistākie. Rīga, 2008)


1477.

Rīga, Kara muzejs ar Pulvertorni

1999-08-12   56:57:04, 24:06:26

 

123   <<   >>   A   Pano


   Latvijas Kara muzejs atrodas Smilšu ielā 20, pie ieejas vecpilsētā. Kādreiz te bija galvenie pilsētas vārti. Vārtus sargāja Pulvera (agrāk saukts Smilšu) tornis, celts 13. gs. beigās.
   Par muzeju tornis kļuva 1919. gadā, kad tajā izvietojās 1916. gadā dibinātais latviešu strēlnieku muzejs. 1937. gadā Kara muzejam sāka celt jaunu ēku. Tolaik tā bija modernākā muzeja celtne Baltijā. kuru pabeidza 1940. gadā. Tā paša gada vasarā Latviju okupēja padomju karaspēks. Muzeju likvidēja.
   Latvijas Kara muzeju atjaunoja 1990. gadā.
  (www.ltg.lv/kara.muzejs)


1478.

Rīga, Kongresu nams ar strūklaku

2002-05-27   56:57:19, 24:06:21

 

123   <<   >>   A   Pano


   Kongresu nams uzcelts 1982. gadā, arhitekti J. Gertmanis un V. Kadirkovs. Interesanti meklējumi apjomu plastikā.
  (Latvijas pilsētas. Enciklopēdija. Rīga, 1999.)


1479.

Rīga, Kristus Pestītāja pareizticīgo baznīca

2002-11-16   56:55:16, 24:05:26

 

123   <<   >>   A   Pano


   Kristus Pestītāja Svētbildes pareizticīgo baznīca atrodas Vienības gatvē 76.
   Pareizticība Latvijā ir nākusi no Krievijas - no Polockas, kur bija tuvākā bīskapa katedra. Vidzemē pareizticīgā baznīca iesakņojās 18. gs. beigās. Rīgā ir 12 pareizticīgo baznīcas, kurās lielākoties pulcējas krievu tautības dievlūdzēji.


1480.

Rīga, Kristus Piedzimšanas katedrāle

2002-05-27   56:57:15, 24:06:57

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle celta 1876.-1884. gadā pēc arhitekta R. Pflūga projekta. Tā ir neobizantiešu stilā celta sakrālā ēka, kas raksturīga eklektisma perioda pareizticīgo dievnamiem. Kristus Piedzimšanas katedrāle bija pirmā ēka, ko uzcēla Esplanādes laukumā. Ēkas celtniecības gaitā 1880. g. sākotnējais projekts tika mainīts. Projekta autors ēku papildināja ar zvanu torni, kam par iemeslu bija ķeizara Aleksandra II dāvinājums katedrālei - divpadsmit Maskavā lieti zvani. Katedrāles būvapjomu vainago pieci kupoli, kas sākotnēji bija ar zeltītām ribām un krustiem. Dzelteno ķieģeļu sienas ieklātas ar horizontālām sarkanbrūnu betona plāksnīšu joslām. Katedrāles ikonostasu gleznojuši Pēterburgas mākslas akadēmijas profesori. Fasādes dekoratīvi plastisko apdari veikusi tēlnieka Augusta Folca firma.
   Kristus Piedzimšanas katedrāle ir ievērojamākā pareizticīgo kulta celtne Latvijā.
  (www.citariga.lv)


1481.

Rīga, Kristus apskaidrības pareizticīgo baznīca

2002-11-03   56:59:51, 24:07:56

 

123   <<   >>   A   Pano


   Kristus Apskaidrības pareizticīgo baznīca atrodas Meža prospektā 11.
   Pareizticīgās draudzes Latvijā sāka veidoties 19. gs. pirmajā pusē. 1836. gada 14. septembrī tika nodibināts Pleskavas eparhijas Rīgas vikariāts.


1482.

Rīga, Kristus karaļa katoļu baznīca

2002-08-08   56:59:45, 24:08:13

 

123   <<   >>   A   Pano


   Kristus karaļa katoļu baznīca atrodas Meža prospektā 86. Baznīca celta 1935.-1940. g., arhitekti I. Blankenburgs, K. Reisons. Pie baznīcas Sarkandaugavas kapi, ierīkoti 1920. gadā.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1483.

Rīga, Krusta baznīca

2002-05-12   56:59:03, 24:11:40

 

123   <<   >>   A   Pano


   Krusta baznīca atrodas Ropažu ielā 20.
   Krusta baznīca celta 1909. gadā, jūgendstils, arhitekti V. Bokslafs, E. Frīzendorfs.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)


1484.

Rīga, Kultūras nams Ziemeļblāzma

2002-11-03   57:02:06, 24:06:30

 

123   <<   >>   A   Pano


   Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 36 atrodas kultūras pils "Ziemeļblāzma". Ēku 1913. gadā cēlis A. Dombrovskis pretalkahola biedrībai "Ziemeļblāzma". Apkārt parks, kurā apbedīts A. Dombrovskis.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1485.

Rīga, L.Braila piemineklis

2002-11-10   56:58:59, 24:15:12

 

123   <<   >>   A   Pano


   Strazdumuiža Juglas ezera piekrastē ir Latvijas neredzīgo dzīves, darba un kultūras centrs. Pāles ielā 12, Strazdumuižas parkā, atrodas 20. gs. 60. gados uzstādītais bronzas krūšutēls neredzīgo raksta autoram, franču tiflopedagogam, Luijam Brailam (1809.-1852.).
   Viņš 1829. gadā radīja neredzīgajiem punktveida rakstu sistēmu, kurā ietilpst viss alfabēts, cipari, ortogrāfija, nošu zīmes. Latviešu valodas alfabēts tika izstrādāts 1922. gadā.
   Krūšutēlā Luijs Brails atveidots ar aizvērtām acīm, iejūtīgi parādot, ka acu gaismas trūkums vēl nebūt nenozīmē talanta vai radošas izdomas trūkumu.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)


1486.

Rīga, LIDO vējdzirnavas

2002-10-26   56:55:36, 24:09:37

 

123   <<   >>   A   Pano


   Atpūtas komplekss "Lido" atrodas Krasta ielā 76, darbojas kopš 1997. gada Ziemassvētkiem. Tas ir lielākais Rīgas restorāns un atpūtas centrs - vietas 800 viesiem. Akcents uz latvisku virtuvi.
   Atpūtas komplekss ir trīsstāvu celtne ar dzirnavām, kuras celtas no milzīgām mastu priedēm. Apkārt mākslīgi veidota ainava, daudz kustīgu leļļu un atrakciju bērniem.


1487.

Rīga, LU Ekonomikas un vadības fakultāte

2002-11-08   56:56:54, 24:07:00

 

123   <<   >>   A   Pano


   Ekonomikas un vadības fakultāte - lielākā fakultāte Latvijas Universitātē, atrodas Aspazijas bulvārī 5.
   Bijušais pasts, ēka celta 1902.-1904. gadā, arhitekti L. Novikovs, J. Pfeifers. Ēka vairākkārt pārbūvēta. Nodedzināta otrā pasaules kara laikā, vēlāk atjaunota.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1488.

Rīga, LU matemātikas un informātikas institūts

2002-11-12   56:56:55, 24:07:10

 

123   <<   >>   A   Pano


   LU Matemātikas un informātikas institūts atrodas Raiņa bulvārī 29. Tas dibināts 1959. gadā kā Latvijas Universitātes zinātniski pētnieciska struktūrvienība - Universitātes Skaitļošanas centrs.
   Ēka celta 1869.-1871. g. Lomonosova sieviešu ģimnāzijas vajadzībām, arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis. Pārbūvēta 1938.-1939. gadā 3. Rīgas valsts sieviešu ģimnāzijas vajadzībām.
   Kopš dibināšanas brīža Matemātikas un informātikas institūts mitinās šajā ēkā.
  (No LU Skaitļošanas tehnikas un informātikas muzeja materiāliem)


1489.

Rīga, Latvenergo

2002-10-14   56:57:31, 24:06:19

 

123   <<   >>   A   Pano


   "Latvenergo" ēka Pulkveža Brieža ielā 12.
   Par elektrības ieviešanu rīdzinieku dzīvē vēsta ekspozīcija Rīgas Elektrotīkla vēstures muzejā Stadiona ielā 1. Ar energosistēmas vēstures materiālu apkopojumu var iepazīties Pulkveža Brieža ielā 12.


1490.

Rīga, Latviešu biedrības nams

2002-06-14   56:56:60, 24:06:57

 

123   <<   >>   A   Pano


   Latviešu biedrības nams atrodas Merķeļa ielā 13.
   Rīgas Latviešu Biedrība uzsāka darbību 1868. gadā. 1867. gadā Somijā un Igaunijas ziemeļos bija izcēlies bads, un valdība uzaicināja vākt ziedojumus cietušo apgabalu atbalstam. Sākotnēji tika nodibināta biedrība, lai vāktu un organizētu palīdzību igauņiem. Jau pēc dažiem mēnešiem tā pārveidojās par Latviešu Biedrību.
   Biedrības nama pamati tika likti tajā pašā 1868. gadā, projektu izstrādāja pirmais latviešu profesionālais arhitekts Jānis Baumanis, jau pēc gada ēka bija gatava. 1908. gada Latviešu Biedrības nams pilnīgi izdega, tika nolemts to atjaunot, paplašinot un uzlabojot.
   Pašreizējā ēka celta neoklasicisma stilā 1909.-1910. gadā (arhitekts E. Pole). 1938. gadā ēka paplašināta - uzcelts korpuss pie Arhitektu ielas (arhitekts E. Laube). Durvis un septiņi fasādes gleznojumi (mākslinieks J. Rozentāls) ir mākslas pieminekļi.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1491.

Rīga, Latviešu strēlnieku piemineklis

1999-12-10   56:56:48, 24:06:21

 

123   <<   >>   A   Pano


   Trīs vīri tēlnieka Valda Alberga monumentā ir personificēti revolūcijas sargkareivji, kuru tēlos cildināta latviešu varonība izšķirošos brīžos. Strēlnieku piemineklī (augstums 13 m) figūras ir monumentālas, vispārinātas, ar laikmetam raksturīgiem ieročiem un apģērbu.
   Pieminekļa autori tēlnieks Valdis Albergs un arhitekti Dzintars Driba un Gunārs Lūsis-Grīnbergs. Memoriālu atklāja 1971. gadā, to iekļāva pilsētas telpā bez saskaņas ar apkārtējo apbūvi.
   Pēc arhitekta O. Lūša-Grīnberga iniciatīvas 2000. gadā no pieminekļa pakājes demontēta sākotnējā uzraksta plāksne un tā pamatnē iekalts jauns - vēsturiski aplams uzraksts - "Latviešu strēlniekiem 1915-1920". Pieminekļa pakājes labiekārtošana pabeigta 2001. gada maijā.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)


1492.

Rīga, Latvijas Jaunapustuliskā baznīca

2004-05-29   56:57:20, 24:11:24

 

123   <<   >>   A   Pano


   Latvijas Jaunapustuliskā baznīca atrodas Rīgā, G. Astras ielā 2a. Tajā darbojas Rīgas draudze un Ķengaraga draudze. Jaunapustuliskās draudzes ir arī Dobelē, Siguldā, Jelgavā, Pelčos, Jaunpilī, Saldū, Cērē u.c.


1493.

Rīga, Latvijas Universitāte

1998-08-31   56:57:01, 24:06:55

 

123   <<   >>   A   Pano


   Latvijas Universitātes galvenā ēka atrodas Raiņa bulvārī 19.
   Universitātes galvenā ēka celta pēc G. Hilbiga projekta trīs kārtās. 1866.-1885. g. kā Rīgas Politehnikuma ēka. 1909. g. tika uzcelta ēkas ceturtā daļa Arhitektu ielā, bet no 1930. līdz 1936. g. izbūvēta Lielā aula (E. Štālberga projekts). Galvenā vestibila apdare veikta 1939. gadā (E. Laubes projekts).
   Latvijas Universitāte dibināta 1919. gadā.
  (V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)


1494.

Rīga, Latvijas bankas jaunā ēka

2002-10-09   56:56:55, 24:04:38

 

123   <<   >>   A   Pano


   Latvijas Bankas Rīgas filiāles jaunā ēka atrodas Bezdelīgu ielā 3. Tā atklāta 2001. gada 16. novembrī. Ēka kalpo kā valsts naudas glabātava un centrālās bankas datorcentrs, tajā darbojas arī starpbanku norēķinu sistēmas.
   Ēka ir ne tikai droša un funkcionāla, bet arī arhitektoniski izteiksmīga. Tā kļuvusi par vienu no mūsdienu Rīgas arhitektoniskajām vizītkartēm.


1495.

Rīga, Latvijas kultūras muzejs "Dauderi"

1999-09-19   57:00:09, 24:07:36

 

123   <<   >>   A   Pano


   Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi" atrodas Rīgas nomalē - Sarkandaugavā. Tas izvietots vēsturiskā ēkā - bijušā "Waldschlössen" īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kura no 1937. līdz 1940. gadam kalpojusi par Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidenci.
   Muzeja ēka celta 1897. gadā kā toreizējā "Waldschlössen" (tagad - "Aldaris") īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villa (projekta autors - F. Zeiberlihs). Latvijas Kredītbanka nopirka "Waldschlössen", apvienoja ar "Iļģuciemu" un citām mazajām alus darītavām un izveidoja "Aldari". Villu atdalīja no teritorijas un 1937. gada septembrī nodeva toreizējā Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa rīcībā, kā vasaras rezidenci.
  (www.dauderi.lv)


1496.

Rīga, Lielā ģilde

2002-11-12   56:56:58, 24:06:32

 

123   <<   >>   A   Pano


   Lielā ģilde izveidojās Rīgā 1354. gadā, kad tirgotāji atdalījās no Svētā Krusta un Trīsvienības ģildes. Lielās ģildes locekļi bija vācu tirgotāji, zeltkaļi un literāti.
   Lielās ģildes ēka atrodas Amatu ielā 6. Nams celts 1854.-1857. g., arhitekts K. Beine. Namā iekļauta vecā Lielās ģildes nama sanāksmju zāle, t.s. Minsteres istaba (14.-17. gs.) un Līgavas kambaris. Vestibilā četras A. Cīruļa vitrāžas (1937. g.). Pēc ugunsgrēka 1965. gadā ēka restaurēta.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1497.

Rīga, Lutera baznīca

2002-04-27   56:55:45, 24:05:20

 

123   <<   >>   A   Pano


   Lutera baznīca atrodas uzkalnā pie Torņakalna kapiem, celta 1888.-1891. gadā. Baznīcā 1893. gada ērģeles.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)


1498.

Rīga, M. Tāla piemineklis

2001-08-18   56:57:07, 24:06:59

 

123   <<   >>   A   Pano


   Mihails Tāls 1960. g. pasaules šaha čempionātā 23 gadu vecumā ieguva Pasaules čempiona titulu šahā. M. Tāls dzimis 1936. g. 9. novembrī Rīgā. Pēc smagas slimības miris 1992. gada 28. jūnijā Maskavā, apglabāts Rīgā.
   Piemineklis uzstādīts 2001. gada 10. augustā Rīgā, Vērmanes dārzā (tēln. Oļegs Skarainis).


1499.

Rīga, Maikapara nams

2002-10-02   56:57:47, 24:07:38

 

123   <<   >>   A   Pano


   Maikapara nams atrodas Aristida Briāna ielā 3. Savrupmāja celta 1876. gadā, arhitekts R. Pflūgs, rekonstruēta 1930. gadā. Kādu laiku ēka atradās tabakas rūpnieka S. Maikapara īpašumā, no tā laika arī saglabājies nosaukums - Maikapara nams.
   Pēc Otrā pasaules kara padomju okupācijas laikā šajā ēkā dzīvoja Baltijas kara apgabala pavēlnieks I. Bagramjans, vēlāk tur ierīkotas LPSR Ministru padomes reprezentācijas un dzīvojamās telpas augstāko viesu uzņemšanai. Te mitinājušies Ņ. Hruščovs, J. Brozs-Tito, Dž. Neru.
   20. gs. 90. gadu sākumā te atradās Valsts prezidenta G. Ulmaņa rezidence.
  (Rīgas ielas. Enciklopēdija. 1. sējums. Rīga, 2001.)


1500.

Rīga, Marijas Magdalēnas baznīcas tornis

2002-11-12   56:57:02, 24:06:07

 

123   <<   >>   A   Pano


   Svētās Marijas-Magdalēnas Romas katoļu baznīca atrodas Klostera ielā 2. Baznīca uzcelta 13. gs. beigās vai 14. gs. sākumā, atjaunota 1621. gadā. 1746. gadā pēc arhitekta N. Vasiļjeva projekta pārbūvēta par pareizticīgu baznīcu, uzcelta altāra daļa un tornis. 1923. gadā baznīca atdota katoļu draudzei. 1929. gadā pārbūvēts tornis pēc arhitekta A. Mēdlingera projekta. Šī arhitektūras pieminekļa kompleksā ietilpst arī ēkas Klostera ielā 4 un Mazajā Pils ielā 2.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1501.

Rīga, Mateja baptistu baznīca

2004-04-12   56:57:11, 24:08:18

 

123   <<   >>   A   Pano


   Mateja baptistu baznīca atrodas Rīgā, Matīsa ielā 50b. Mateja draudze dibināta 1867. gadā. 1902. gadā pēc arhitekta H. Melbarta projekta draudze uzbūvēja savu pašreizējo dievnamu.
   Bībelē vārds "kristība" grieķu valodā skan "baptizo", no šā vārda arī cēlies nosaukums "baptisti". Pašreiz Latvijā ir vairāk kā 80 baptistu draudzes.
  (www.matejs.lv)


1502.

Rīga, Mazā ģilde

2002-05-13   56:56:57, 24:06:22

 

123   <<   >>   A   Pano


   Mazā ģilde - amatu meistaru apvienība. Rīgā izveidojās no 13. gs. dibinātās Svētā krusta un Trīsvienības ģildes. Mazā ģilde monopolizēja amatniecību pilsētās, jo tikai Mazās ģildes biedri varēja būt meistari.
   Mazās ģildes (Amatnieku ģildes) ēka celta 1864.-1866. gadā, arhitekts J. D. Felsko. Tās logos vitrāžas (1888.-1889. g.) ar amatu ģerboņiem, amatu un ģildes vecāko portretiem. Fasādē Jāņa Kristītāja skulptūra. Mazās ģildes zālē sienu gleznojumi ar Pēterburgas, Maskavas, Rīgas, Brēmenes, Hamburgas, Lībekas un Rostokas skatiem.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1503.

Rīga, Mākslas akadēmija

1999-08-12   56:57:19, 24:06:40

 

123   <<   >>   A   Pano


   Mākslas akadēmijas ēka atrodas Kalpaka bulvārī 13. Akadēmija dibināta 1919. gadā, darbību uzsākusi 1921. gadā. Tās dibinātāji un veidotāji bija mākslinieki V. Purvītis, R. Zariņš, K. Rončevskis, P. Feders, J. R. Tilbergs.
   Mākslas akadēmijas ēka ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Celta 1902.-1905. g. pēc V. L. N. Bokslafa projekta.


1504.

Rīga, Mākslas muzejs

1999-08-12   56:57:20, 24:06:41

 

123   <<   >>   A   Pano


   Mākslas muzejs atrodas Kr. Valdemāra ielā 10a. Par Mākslas muzeja dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1869. g., kad skatītājiem tika atvērta Pilsētas gleznu galerija.
   Mākslas muzeja ēka ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā celta 1903.-1905. g. pēc V. Neimaņa projekta. Centrālā frontona skulpturālās grupas darinājis A. Folcs, vestibila linešu gleznojumus - V. Purvītis un G. Rozens.


1505.

Rīga, Mārtiņa luterāņu baznīca

2001-05-13   56:57:02, 24:04:19

 

123   <<   >>   A   Pano


   Mārtiņa luterāņu baznīca atrodas Pārdaugavā, Slokas ielā 34. Baznīca celta 1851.-1852. g., arhitekts J. D. Felsko. Vēlāk pārbūvēta, 1888. gadā uzcelti abi torņi (arhit. H. Šēls). Baznīcā E. F. Valkera firmas ērģeles (1893. g.).
   Blakus baznīcai Mārtiņa kapi (atklāti 18. gs.), kuros apbedīts komponists E. Dārziņš, dabas zinātnieks D. H. Grindelis, rakstnieks A. Leitāns. Kapos Grindeļa ģimenes kapliča.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1506.

Rīga, Mātes Latvijas tēls Brāļu kapos

1999-11-20   56:59:08, 24:08:54

 

123   <<   >>   A   Pano


   Brāļu kapu ansambli būvēja no 1924.-1936. gadam, kad tas ieguva līdz mūsdienām saglabājušos veselumu. Tā idejas autors ir latviešu monumentālās tēlniecības ievērojamākais pārstāvis Kārlis Zāle. Memoriāla izveide ir kolektīva darba rezultāts, kas radies kopā ar arhitektiem Aleksandru Birzenieku, Pēteri Federu un daiļdārznieku Andreju Zeidaku.
   Pēc autoru ieceres apmeklētājs veic svētceļojumam līdzīgu gājienu, skatot virkni dziļi simbolisku ainavisku un alegorisku tēlniecības objektu.
   Izejot cauri vārtiem, viesis nonāk 200 m garā liepu alejā. Liepu simbolika liek domāt par sievieti - māti, līgavu, māsu, kura gaida un cieš klusējot. Pie uguns altāra nonākot, ceremonijas dalībniekus ieskauj ozoli - vīru stiprums un spēks.
   Aiz altāra izveidotā atbalsta siena nošķir šo pasauli no nāves ielejas - mirušo valstības, kas veidota kā plašs kapulauks ar parādes ierindu marķējošiem dzīvžogu stādījumiem. Varoņu nāvē kritušie te stāv pēdējā parādē. Viņus apraudāt palīdz četru dzimtenes avotu ūdens, par viņiem sēro četri Latvijas etniskos novadus personificējoši karavīri.
   Ansambļa noslēdzošo sienu vainago Mātes Latvijas tēls, paceļot slavas vainagu pār saviem kritušajiem dēliem.
   Memoriāla veidošanā izmantots galvenokārt Allažu šūnakmens, taču lietots arī smilšakmens un Itālijas travertīns.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)


1507.

Rīga, Melngalvju nams

1999-12-10   56:56:49, 24:06:26

 

123   <<   >>   A   Pano


   Sākta Rātslaukuma apbūves rekonstrukcija. Atjaunots 1941. gadā sagrautais Melngalvju nama komplekss, kas bij. Rātslaukuma ans. nozīmīgākā sastāvdaļa. Vēstures avotos ēka pirmo reizi minēta 1334. g. (Lielās ģildes Jaunais nams). 15. gs. ēka tika iznomāta melngalvjiem (tā izveidojas no 13. gs. b. pastāvējušās Svēta Jura brālības). 1713. g. tā kļuva vienīgi par melngalvju īpašumu un ieguva savu nosaukumu. Kaut ēka daudzreiz pārbūvēta, tā saglabāja savu got. kodolu.
   Tiek atjaunots arī Rātsnams.


1508.

Rīga, Metodistu baznīca

2002-10-09   56:56:43, 24:04:38

 

123   <<   >>   A   Pano


   Metodistu baznīca atrodas Slokas ielā 6. Tajā darbojas Rīgas 2. metodistu draudze un Rīgas krievvalodīgā metodistu draudze.
   Metodisms ir viens no Kristīgās Baznīcas Reformācijas rezultātiem. Radies 18. gadsimtā, nesaraujami saistīts ar anglikāņu mācītājiem brāļiem Veslijiem, it sevišķi Džonu Vesliju, kurš lika pamatus metodismam.
   Metodisms balstās uz Jaunās Derības teoloģiskajiem postulātiem. Metodistu simbols: vienkāršs krusts, kuru apvij Svētā Gara uguns.


1509.

Rīga, Mežaparka luterāņu baznīca

2002-11-03   56:59:58, 24:10:34

 

123   <<   >>   A   Pano


   Mežaparka luterāņu baznīca atrodas Ezermalas ielā 28. Baznīca celta 1904.-1920. g.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1510.

Rīga, Ministru Kabinets

2002-06-14   56:57:11, 24:07:00

 

123   <<   >>   A   Pano


   Ministru Kabinets atrodas Brīvības bulvārī 36, bijušajā Tiesu pilī.
   Ēka celta 1936.-1938. gadā neoklasicisma formās (arhitekts F. Skujiņš), tā bija viena no tā laika monumentālākajām celtnēm. Ēkas otrā kārta Tērbatas ielas otrā pusē uzcelta 20. gs. 50. gadu beigās.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1511.

Rīga, Misiones baznīca

2002-05-11   56:59:03, 24:10:40

 

123   <<   >>   A   Pano


   Savdabīgais luterāņu Misiones draudzes lūgšanu nams atrodas Čiekurkalna 1. garajā līnijā 78. Misiones baznīca uzcelta 1928. gadā, tā iesvētīta un pirmo dievkalpojumu piedzīvojusi 1928. gada 31. oktobrī. Draudzes nams celts uz Kristīnes Purgailes dāvinātās zemes par draudzes locekļu ziedojumiem.
   Misiones draudzi 1921. gadā dibinājis mācītājs Arnolds Vilciņš, un tā pastāvējusi arī visu komunistu valdīšanas laiku. Arnolds Vilciņš draudzi nodibināja pēc atgriešanās Rīgā no Sibīrijas latviešu ciema Lejas Bulānas. Pie šīs draudzes viņš arī strādāja līdz pat savai nāvei. Mācītājs Arnolds Vilciņš (1885.-1946. g.) ordinēts Maskavā 1918. gada 28. aprīlī, Latvijas konsistorijai Krievijā nodibinoties. 1918. gada vasarā kopā ar misionāru A. Zuzānu ieradies Lejas Bulānā.
  (Juris Rubenis. Lejas Bulānas mācītāji)


1512.

Rīga, Motormuzejs

2002-05-11   56:57:56, 24:13:39

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rīgas Motormuzejs S. Eizenšteina ielā 6. ir lielākais seno spēkratu muzejs Baltijā un Austrumeiropā. Tas atvērts 1989. gadā pēc Latvijas Antīko automobiļu kluba iniciatīvas arhitekta V. Valguma speciāli muzejam projektētā ēkā.
   Muzeja ekspozīcija veltīta automobiļu, motociklu un velosipēdu vēsturiskajai attīstībai vispār – te pārstāvēti gan ekskluzīvie Rolls–Royce, Mercedes, BMW, gan padomju autobūve. Savdabīga ir Kremļa auto kolekcija un 2. Pasaules kara tehnika. Atspoguļota autorūpniecības vēsture Latvijā jau no 19. gs. 80. g., un nepamanīts nepaliks 1912. gadā Rīgā būvētais ugunsdzēsēju auto Russo– Balt.
   Muzejs iepazīstina arī ar auto – moto sportu.
  (www.ltg.lv/motormuzejs)


1513.

Rīga, Nacionālais teātris

2000-08-31   56:57:12, 24:06:12

 

123   <<   >>   A   Pano


   Nacionālais (Drāmas) teātris atrodas Kronvalda bulvārī 2. Teātris dibināts 1919. gadā. Ēka celta 1899.-1902. gadā pēc arhitekta A. Reinberga projekta Otrajam Rīgas pilsētas (Krievu) teātrim.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1514.

Rīga, Nacionālā Opera

1999-10-13   56:56:60, 24:06:48

 

123   <<   >>   A   Pano


   Nacionālā opera dibināta 1919. gadā. Ēka celta 1860.-1863. g. Pirmajam Rīgas pilsētas (Vācu) teātrim (arhit. L. Bonštets; rekonstruēta 1887. g. pēc R. Šmēlinga projekta), portikā G. Vitiha skulptūras. Operas apstādījumi (1881. g.) ar skulpturālu strūklaku (1887. g., tēln. A. Folcs, kopš 1986. gada tēln. M. Lukašas veidotā kopija).
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)
   1991. gadā operas nams tika slēgts restaurācijai un atkal atvērts 1995. gada septembrī.


1515.

Rīga, O. Kalpaka piemineklis

2006-06-30   56:57:18, 24:06:53

 

123   <<   >>   A   Pano


   Pulkvedis Oskars Kalpaks (1882.-1919.) Latvijas valsts dibināšanas laikā veidoja un vadīja kaujās pirmās Latvijas bruņoto spēku vienības.
   Piemineklis atrodas Esplanādē, tas veidots par tautas saziedotiem līdzekļiem. Pieminekli atklāja Varoņu piemiņas dienā, 2006. gada 22. jūnijā (tēlnieks Gļebs Panteļejevs, arhitekts Andris Veidemanis).


1516.

Rīga, O.Vācieša muzejs

2002-04-27   56:55:47, 24:04:44

 

123   <<   >>   A   Pano


   Dzejnieks Ojārs Vācietis dzimis 1933. gadā Trapenes pagastā, miris 1983. gadā Rīgā, apbedīts Carnikavā. Muzejs atrodas O. Vācieša ielā 19.
   Pirmais Ojāra Vācieša dzejolis publicēts 1950. gadā.
  (LPE, 10.1. sēj. Rīga, 1987.)


1517.

Rīga, Okupācijas muzejs

1999-12-10   56:56:48, 24:06:22

 

123   <<   >>   A   Pano


   Latvijas Okupācijas muzejs atrodas Rātslaukumā. Ēku uzcēla 1970. gadā Latviešu sarkano strēlnieku muzeja vajadzībām, arhitekti Dz. Driba, G. Lūsis-Grīnbergs. Latvijas Okupācijas muzejs dibināts 1993. gadā.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1518.

Rīga, P. Stradiņa piemineklis

2006-04-27   56:55:58, 24:04:36

 

123   <<   >>   A   Pano


   Pauls Stradiņš (1896.-1958.) - ārsts-ķirurgs, onkologs, medicīnas vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks. Piemineklis atrodas Rīgā, Pilsoņu ielā 13, slimnīcas dārzā. Tas atklāts 1963. gada 11. jūlijā. Tēlniece Aleksandra Briede.


1519.

Rīga, P. Valdena piemineklis

2003-10-14   56:57:18, 24:06:08

 

123   <<   >>   A   Pano


   Apstādījumos pie Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes 2003. gada 14. oktobrī atklāja pieminekli ķīmiķim Paulam Valdenam (tēln. Andris Vārpa, arhitekts - Arno Heinrihsons). Pauls Valdens uzskatāms par izcilāko latviešu izcelsmes zinātnieku, kuru vairākkārtēji nominēja Nobela prēmijai. Tomēr dažādu apstākļu un nejaušību sakritības dēļ viņš to nesaņēma.


1520.

Rīga, Pestīšanas baptistu baznīca

2004-04-12   56:56:32, 24:07:54

 

123   <<   >>   A   Pano


   Pestīšanas baptistu baznīca atrodas Lāčplēša ielā 115/117. Celta kā Angļu-amerikāņu misionāru biedrības nams 1925. gadā, arhitekts D. Zariņš.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1521.

Rīga, Pētera - Pāvila baznīca (Ave Sol)

2003-03-30   56:57:18, 24:06:00

 

123   <<   >>   A   Pano


   Pētera - Pāvila baznīca atrodas Citadeles ielā 7. 1987. gadā Pētera - Pāvila baznīcu pārveidoja par koncertzāli, un tā kļuva par kamerkora "Ave sol" darba un koncertu vietu.
  (Rīga. Rīga, 1990.)


1522.

Rīga, Pētera I vīksnas piemiņas zīme

2002-10-14   56:57:43, 24:06:07

 

123   <<   >>   A   Pano


   Viestura dārzs jeb Dziesmu svētku simtgades parks ir pirmais atklātais dārzs Rīgā. Tas ierīkots 1721. gadā pēc cara Pētera I pavēles un nosaukts par Ķeizardārzu. Parkā atrodas piemiņas akmens Pētera I iestādītajam kokam.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1523.

Rīga, Preses nams

2002-10-09   56:56:47, 24:04:53

 

123   <<   >>   A   Pano


   Preses nams atrodas Balasta dambī 3. Tas uzcelts 1978. gadā, arhitekts J. Vilciņš. Celts, izmantojot dzelzsbetona paneļus, veidots tipiskā internacionālā funkcionālisma garā.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1524.

Rīga, R.Blaumaņa piemineklis

2002-05-27   56:57:11, 24:06:29

 

123   <<   >>   A   Pano


   Monuments rakstniekam Rūdolfam Blaumanim (1863.-1908. g.) kanālmalas apstādījumos uzstādīts 1930. gadā. Granītā kaltais sēdošā rakstnieka tēls ir 1929. gadā tēlnieka Teodora Zaļkalna roku veidots.
   Pieminekļa pakāji rotā izteiksmīgas Rūdolfa Blaumaņa dzejas rindas:
   "Mans zelts ir mana tauta,
    Mans gods ir viņas gods."
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)


1525.

Rīga, Radio nams

2002-08-29   56:56:59, 24:06:18

 

123   <<   >>   A   Pano


   Radio nams atrodas Doma laukumā 8. Ēka celta modernisma stilā laikā no 1913. gada līdz 1922. gadam. 1895. gadā zinātnieki iemācījās bez vadiem pārraidīt informāciju lielos attālumos, izmantojot radioviļņus. Radiocentrāle Rīgā izveidota 1924. gadā. Līdz 1940. gadam to vadīja Latvijas radiofonijas pamatlicējs Jānis Linters (1879.-1963.).


1526.

Rīga, Raiņa kapa piemineklis

1999-11-20   56:59:03, 24:08:39

 

123   <<   >>   A   Pano


   Arhitekta Pētera Ārenda projektētās klasiskās rotondas interpretācija ir veiksmīgs atradums telpas organizācijai mazā amfiteātrī, kura vidū paceļas pēc tēlnieka Kārļa Zemdegas meta 1934. gadā sarkanbrūnā Somijas granītā kaltais piemineklis.
   No 70 tonnas smagā "Balmoral" šķirnes granīta gabala tēlnieks Egons Zvirbulis kopā ar diviem akmeņkaļiem izkala 20. gs. 30. gadu Eiropā lielāko monolīta akmens skulptūru.
   Ikonografiski Raiņa kapa piemineklis sasaucas ar Kristus augšāmcelšanās motīviem mākslā. No taisnstūra pamatnes bloka augšā ceļas atmodinātais jaunā laika cilvēks - fiziski skaists un garīgi stiprs.
   Dzejnieka Raiņa kapa piemineklis ir viens no skaistākajiem un poētiski visbagātākajiem, apgarotākajiem memoriālās tēlniecības darbiem Latvijas mākslā.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)
   Piemineklis atrodas Raiņa kapos (Bērzu aleja 1a). Oficiāli kapsēta atklāta un nosaukta Raiņa vārdā 1929. gada15. oktobrī pēc J. Raiņa apbedīšanas.


1527.

Rīga, Raiņa piemineklis

1999-08-12   56:57:15, 24:06:47

 

123   <<   >>   A   Pano


   Sarkanbrūnajā granītā kaltais Raiņa (1865.-1929. g.) piemineklis atrodas pašā Rīgas vidū - Esplanādē. Ik gadus te sākas Dzejas dienas.
   Pieminekli atklāja 1965. gada 11. septembrī, atzīmējot Tautas dzejnieka simtgadi. Tas veidots pēc tēlnieka Kārļa Zemdegas 1957. gada meta. Pieminekli izkala Kārļa Zemdegas skolnieki tēlnieki Aivars Gulbis un Laimonis Blumbergs. Tā iesaisti plašā laukuma vizuālajā un pa visiem parka celiņiem ideāli sasniedzamajā centrā izraudzījies arhitekts Dzintars Driba.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)


1528.

Rīga, Rātsnams

2002-10-02   56:56:51, 24:06:24

 

123   <<   >>   A   Pano


   Jaunā rātsnama ēka atrodas Rātslaukumā, iepretim Melngalvju namam. Tā celta 2000.-2003. g. Darbus veica būvuzņēmums "Kalnozols celtniecība".
   Celtne tika atjaunota pirmskara veidolā, kāda tā bija līdz 1941. gadam, trīs stāvu variantā ar paaugstinātu jumtu, fasāžu risinājumā un plānojumā pieļaujot brīvu improvizāciju. Rātsnams tika būvēts uz monolīto dzelzsbetona pāļu pamatiem, kā rezultātā pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā, Rātsnama apmeklētājiem ir iespēja aplūkot pamatu autentiskās konstrukcijas.


1529.

Rīga, Reformātu baznīca

2002-11-12   56:56:47, 24:06:30

 

123   <<   >>   A   Pano


   Reformātu baznīca atrodas Mārstaļu ielā 10. Baznīca celta 1733. gadā, būvmeistars K. Meinerts. Portāls atvests no Brēmenes un uzstādīts 1737. gadā. Baznīca pārbūvēta 1805. g., 1992. g.
   Kopš 1993. gada baznīcā darbojas luterāņu Reformātu Brāļu draudze.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1530.

Rīga, Rolanda statuja pie Melngalvju nama

1999-12-10   56:56:50, 24:06:17

 

123   <<   >>   A   Pano


   Bruņinieka Rolanda statuja - pilsētas tiesu sistēmas simbols. Rolanda statuju viduslaiku pilsētās uzskatīja kā pilsētu tiesu varas simbolu. Rīgas rāte 1412. g. un 1473. g. piešķīrusi naudu koka Rolanda tēla atjaunošanai, no kuriem neviens nav saglabājies.
   1999.-2000. g. notika Rolanda statujas atjaunošanas darbi, tika izveidots postaments ar ūdens noteces baseinu. Attēla redzama Rolanda statuja pirms atjaunošanas darbiem.
   Pirmo reizi ūdens ņemšanas vieta Rātslaukumā parādījās 1894. gadā, bet 1896. gadā tā tika papildināta ar tēlnieka Augusta Folca darināto 6,3 m augsto Rolanda skulptūru.
   Atjaunoto dzeramā ūdens avotu atklāja 2001. gada septembrī.


1531.

Rīga, Saeima

2002-05-13   56:57:04, 24:06:12

 

123   <<   >>   A   Pano


   Ēka, kurā darbojas Latvijas Republikas Saeima, tika būvēta Vidzemes bruņniecībai. Šīs ēkas vēsture sākas ar 1754. gadu, kad Vidzemes bruņniecības vajadzībām pārbūvēja bijušo Vidzemes vicegubernatora namu. Šo celtni pieņemts saukt par veco Bruņniecības namu.
   1862. gada februārī Vidzemes landtāgs nolēma būvēt jaunu namu. Konkursā par jaunceļamā Bruņniecības nama projektu pirmo godalgu par kopīgi izstrādāto projektu saņēma arhitekti Roberts Pflūgs un Jānis Baumanis.
   1864. gada pavasarī sākās sagatavošanas darbi. Tā paša gada 26. septembrī svinīgi iemūrēja pamatakmeni. 1867. gada 7. februārī celtniecību pabeidza un 8. maijā ēku svinīgi atklāja.
  (Saeimas nams. Rīga, 2000.)


1532.

Rīga, Saules akmens

2008-04-26   56:57:01, 24:05:36

 

123   <<   >>   A   Pano


   Saules akmens - "Hansabankas" centrālā ēka atrodas Balasta dambī 1a. Ēkas augstums 123 metri. Ēka tika atklāta 2004. gada 17. novembrī.
   Arhitekti Viktors Valgums un Alvis Zlaugotnis, galvenais būvuzņēmējs SIA "Merks".


1533.

Rīga, Sāpju Dievmātes katoļu baznīca

2002-08-29   56:57:01, 24:06:01

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rīgas Sāpju Dievmātes katoļu baznīca atrodas Pils ielā 5.
   Baznīcas celtniecība uzsākta 1784. gadā un jau 1785. gadā pabeigta, pārbūvēta no 1858. līdz 1860. gadam pēc arhitekta Johana Felsko plāna.
  (www.catholic.lv)


1534.

Rīga, Sporta akadēmija

2002-11-10   56:59:07, 24:12:24

 

123   <<   >>   A   Pano


   Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija atrodas Brīvības gatvē 333. Ēka uzcelta 1959. gadā.
   Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija dibināta 1921. gada 6. septembrī ar tā laika Ministru prezidenta un Izglītības ministra rīkojumu. Gadu gaitā šī pirmā un vienīgā augstākā mācību iestāde sporta nozarē Latvijā pārdzīvoja vairākas reorganizācijas un ar tām saistītās nosaukumu maiņas. Tās pirmais nosaukums bija Latvijas fiziskās izglītības institūts, tad Fiziskās audzināšanas institūts, Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts, bet no 1991. g. gada Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija.
  (htpp://lspa.lanet.lv/shortinl.html)


1535.

Rīga, Sporta manēža

2002-11-03   56:56:03, 24:08:54

 

123   <<   >>   A   Pano


   Sporta manēža atrodas Maskavas ielā 160, nodota lietošanā 1965. gadā. Ir sporta spēļu laukums, 3 skrejceliņi ap laukumu, vieglatlētikas manēža, smagatlētikas zāle. 4000 skatītāju vietas.


1536.

Rīga, Sporta pils

2002-10-02   56:57:27, 24:08:12

 

123   <<   >>   A   Pano


   Sporta pils atrodas Krišjāņa Barona ielā 75. Tā celta 1970. gadā, arhitekti O. Krauklis, B. Burčika, Ā. Išhanova, L. Kraukle, M. R. Skalberga, konstruktors Z. Cālītis.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
   2007. gada vasarā tika uzsākti Sporta pils ēkas un tās apkārtnē esošā kvartāla rekonstrukcijas darbi, Sporta pils ēka ir nojaukta. Pēc rekonstrukcijas Rīgas Sporta pils kvartālā plānota dzīvokļu, biroju un viesnīcu izbūve, paredzēts izveidot arī hokeja halli.


1537.

Rīga, Sudrabu Edžus piemineklis

2002-05-27   56:57:22, 24:06:13

 

123   <<   >>   A   Pano


   1926. gadā aiz Nacionālā teātra ēkas uzbūvēja gājēju tiltiņu, uz kuru vedošā celiņa malā 1957. gadā uzstādīja rakstniekam Sudrabu Edžum (1860.-1941. g.) veltītu krūšutēlu.
   Krūšutēla autors tēlnieks Ojārs Siliņš veidoja pelēkā granītā kalto portretu padomju reālistiskās tēlniecības skolas tradīcijās, atdarinot krievu demokrātu Nikolaja Černiševska, Nikolaja Dobroļubova u.c. 1919. gadā Pēterburgā izveidotos krūšutēlus. Uz pulēta melna granīta postamenta novietotais portrets atkārto idealizēta sirmgalvja zinātnieka stereotipu, kurš šobrīd jau uzskatāms par retumu latviešu tēlniecībā.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)


1538.

Rīga, Sv. Alberta katoļu baznīca

2002-11-16   56:55:49, 24:04:07

 

123   <<   >>   A   Pano


   Svētā Alberta katoļu baznīca atrodas Liepājas ielā 38. Celta 1908. gadā, arhitekti J. Kohs, V. L. N. Bokslafs. Ērģeles (1912. g.) ir mākslas piemineklis.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1539.

Rīga, Sv. Franciska katoļu baznīca

2002-11-03   56:56:35, 24:08:10

 

123   <<   >>   A   Pano


   Romāņu stilā celtā Svētā Franciska katoļu baznīca atrodas Katoļu ielā 16. Tā uzcelta 1889. gadā, arhitekts F. Viganovskis. Baznīcā ērģeles no 1940. gada. Blakus baznīcai komponista K. Kreicera kaps.
   Pie baznīcas garīgais seminārs, kurā Latvijas apmeklējuma laikā 1993. gadā uzturējās Romas pāvests Jānis Pāvils II.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1540.

Rīga, Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīca

2002-09-28   56:57:24, 24:07:13

 

123   <<   >>   A   Pano


   Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca atrodas Ģertrūdes ielā 8. Tā celta 1863.-1868. g., arhitekts J. D. Felsko. Baznīcā mākslas pieminekļi - divas vitrāžas (1907. g.) un ērģeles (1906. g.).
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)


1541.

Rīga, Sv. Jāzepa katoļu baznīca

2002-11-18   56:57:47, 24:04:02

 

123   <<   >>   A   Pano


   Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca atrodas Embūtes ielā 12/14.
   1937. gadā draudzes vajadzībām tika nopirkta koka ēka Embūtes ielā 12/14, savā laikā tā tika izmantota kā kino zāle, vēlāk kā noliktava. Šī māja tika izremontēta un piemērota baznīcas vajadzībām. Tajā 1943. gadā svinēja pirmo Svēto Misi.
   Laikā no 1986. – 1992. gadam Sv. Jāzepa baznīca tika pārveidota, uzcelta praktiski no jauna. Kādreizējā kino zāle pārtapa par nelielu, simpātisku baznīciņu. Svētdienās un svētku dienās Svētā Mise notiek gan latviski, gan arī poliski.
  (www.catholic.lv)


1542.

Rīga, Sv. Pāvila luterāņu baznīca

2002-08-02   56:57:15, 24:08:55

 

123   <<   >>   A   Pano


   Svētā Pāvila luterāņu baznīca atrodas A. Deglava ielā 1. Tā celta 1885.-1887. g., arhitekti G. F. A. Hilbigs, H. Hilbigs. Baznīcā ir mākslas pieminekļi - altārglezna "Kristus augšāmcelšanās" (1937. g.) un ērģeles (1912. g.)
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1543.

Rīga, Sv. Trijādības baznīca

2002-10-09   56:56:39, 24:04:52

 

123   <<   >>   A   Pano


   Svētās Trijādības pareizticīgo baznīca atrodas Pārdaugavā, Meža ielā 2.
   Draudze dibināta 1781. gadā. Pirmā koka baznīca uzcelta 1781. gadā, tagadējā mūra baznīca celta 1891.-1895. g., arhitekts V. Lunskis.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1544.

Rīga, Sv. Trijādības pareizticīgo katedrāle

2002-09-28   56:57:49, 24:08:52

 

123   <<   >>   A   Pano


   Svētās Trijādības pareizticīgo katedrāle atrodas Krišjāna Barona ielā 126. Tā celta 1902.-1907. gadā pēc Rīgas arhitekta N. H. Pēkšēna projekta.
   Katedrāli ir apmeklējuši Imperators Nikolajs II un Krievijas Ministru padomes priekšsēdētājs P. Stolipins. Ilgus gadus šī bija tikai klostera baznīca, bet 1961. gadā, kad slēdza Kristus Dzimšanas katedrāli, tā kļuva par Rīgas eparhijas katedrāli, uz kuru tika pārcelts Virsgana sēdeklis. Svētās Trijādības katedrāle nekad nav tikusi slēgta.
  (www.pareizticiba.lv)


1545.

Rīga, Sv. Trīsvienības katoļu baznīca

2004-05-29   56:57:02, 24:11:04

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rīgas Vissvētākās Trīsvienības katoļu draudzes baznīca atrodas A. Deglava ielā 63. Baznīcu uzsāka celt 2001. gadā, to atklāja 2004. gadā, bet celtniecība vēl turpinājās.


1546.

Rīga, Sv. Trīsvienības luterāņu baznīca

2002-09-28   56:59:48, 24:07:37

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rīgas Svētās Trīsvienības luterāņu baznīca atrodas Sarkandaugavas ielā 10.
   Baznīca celta 1876.-1878. g., arhitekts J. D. Felsko. Baznīca celta ziemeļvācu ķieģeļgotikas formās. Ērģeles būvējusi Rīgas firma "E. Martin" 1882. gadā, šobrīd tās ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Baznīcā ir izcila akustika.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1547.

Rīga, Teātra muzejs

2002-04-27   56:56:10, 24:04:20

 

123   <<   >>   A   Pano


   E. Smiļģa Teātra muzejs atrodas E. Smiļģa ielā 37/39. Tas izvietojies Dailes teātra dibinātāja, izcilā skatuves mākslinieka Eduarda Smiļģa mājā.
   Pie muzeja E. Smiļģa iekoptais dārzs, Dailes teātra aktieru stādītās egles un rododendri, skulpturāls E. Smiļģa portrets un E. Valtera krūšutēls.
   Ekspozīcija veltīta latviešu teātra sākumiem, Ā. Alunānam, B. Rūmniecei, D. Akmentiņai, Raiņa lugas "Uguns un nakts" pirmuzvedumam Jaunajā Rīgas teātrī. Unikālas relikvijas Nacionālās operas un Muzikālā teātra ekspozīcijā, mākslinieku skatuves tērpi, rotas un rekvizīti.
  (www.ltg.lv/teatra.muzejs)


1548.

Rīga, Tēlnieku parks pie Mārupītes

2002-04-27   56:55:08, 24:03:39

 

123   <<   >>   A   Pano


   Tēlnieku parku Mārupītes krastā sāka veidot 1975. gadā tēlnieks Indulis Ojārs Ranka (dzimis 1934. gada 15. aprīlī Jaungulbenē). Tajā redzami tēlnieku I. Rankas, O. Feldberga un O. Brežģa darbi.
   "Manas darbnīcas pagalmu varētu nosaukt par ideju mežu, kurā laukakmeņi kā koki spraucas no zemes un katrā no tiem snauž vēl neiemiesota ideja. Es staigāju starp šiem akmeņiem un ieklausos, kurš no tiem ir gatavs man atklāties. Ar kaltu un āmuru kārtu pēc kārtas es atbrīvoju akmens bluķī snaudošo ideju līdz tā atdzīvojas brīnišķā skulptūrā. Ir reizes, kad ideja atsakās iemiesoties. Tad es metu mieru un ķeros pie cita akmens. Radošas neveiksmes man vienmēr ir devušas stimulu iet uz priekšu. Es skatos un salīdzinu, ko saka mani akmeņi un ko atbild daba manai iztēlei..."
  (Indulis Ojārs Ranka)


1549.

Rīga, Tiesu pils

2002-08-29   56:57:10, 24:06:56

 

123   <<   >>   A   Pano


   Tiesu pils ēka atrodas Brīvības bulvārī 36. Tā celta 1936.-1938. g., arhitekts K. Pflūgs. Pašreiz (2008. g.) tajā atrodas Ministru kabinets. Ēkas otrā kārta Tērbatas ielas pusē uzcelta 20. gs. 50. gadu beigās.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)


1550.

Rīga, Triangula bastiona mūri

2004-04-08   56:56:52, 24:06:08

 

123   <<   >>   A   Pano


   Vācu kolonisti 1201. gadā blakus savai apmetnei gar tagadējām Jāņa, Pēterbaznīcas, Kungu, Tirgoņu ielām izbūvēja pirmos nocietinājumus. 16. gs. sākumā līdz ar šaujamieroču attīstību sākās jaunas nocietinājumu sistēmas izbūve ar zemes vaļņiem un bastioniem.
   17. gs. otrā pusē nocietinājumus pilnveidoja zviedru inženieru J. Rodenburga un G. Horna vadībā, iekārtojot 5 bastionus sauszemes pusē un 5 bastionus gar Daugavu.
  (Latvijas pilsētas. Enciklopēdija. Rīga, 1999.)


1551.

Rīga, Trīs brāļi

2002-05-13   56:57:01, 24:06:10

 

123   <<   >>   A   Pano


   Dzīvojamo ēku komplekss "Trīs brāļi" atrodas Mazajā Pils ielā 17, 19, 21. Tās pārstāv viduslaiku dzīvojamo ēku dažādas attīstības fāzes.
   Ēka Mazajā Pils ielā 17 ir vecākais dzīvojamais nams, kas saglabājies Rīgā (15. gs. beigas - 16. gs. sākums).
   Ēka Mazajā Pils ielā 19 celta 1646. gadā, portāls 1746. gadā.
   Ēka Mazajā Pils ielā 21 celta 17. gs. beigās.
   Mazajā Pils ielā 19 kopš 1995. gada atvērts Latvijas Arhitektūras muzejs.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)


1552.

Rīga, Ugunsdzēsības muzejs

2002-09-28   56:57:45, 24:06:46

 

123   <<   >>   A   Pano


   Latvijas Ugunsdzēsības muzejs atrodas Hanzas ielā 5. Ēka celta 1912. gadā, jūgendstils. Arhitekts R. Šmēlings. Ēku vainago agrākais novērošanas un šļūteņu žāvēšanas tornis ar barokāli stilizētu smaili.
  (www.ugdd.lv/lv/muzejs.html)


1553.

Rīga, Ulugbeka piemineklis

2004-04-08   56:57:27, 24:06:07

 

123   <<   >>   A   Pano


   2004. gada aprīlī, Uzbekistānas prezidenta Islāma Karimova vizītes laikā, Kronvalda parkā tika uzstādīta uzbeku viduslaiku (15. gs.) valdnieka un astronoma Mirzo Ulugbeka statuja.
   Mirzo Ulugbeks bija ievērojamā Vidusāzijas zemju iekarotāja un Čingishana Zelta ordas sagrāvēja Timura mazdēls. Par Ulugbeka lielāko nopelnu uzskata zvaigžņu kataloga izveidošanu.
   Piemineklis ir Taškentas dāvinājums Rīgai.


1554.

Rīga, Uzvaras piemineklis

2002-04-27   56:56:16, 24:04:56

 

123   <<   >>   A   Pano


   Tas ir Otrā pasaules kara uzvarētāja piemineklis iegūtajam mieram. Bet tas nav brīvības piemineklis tai tautai, uz kuras zemes kā placdarma norisinājās lielvaru spēkošanās, un kur vienu okupāciju nomainīja otra - atbrīvotāju okupācija.
   Sintezējot mākslinieka Alekseja Bugajeva, Aivara Gulbja un Ļeva Bukovska ieceres ar konstruktora Gunāra Beitiņa, Edvīna Vecumnieka un Viktora Zilgalvja telpiskā risinājuma idejām, 1985. gadā tika realizēts arhitektoniski plastisks ansamblis ar politiska alegorisma piesātinātu saturu.
   Piecu vertikālu staru kūlis, kuru veido augšup tiecošās zvaigznes, simbolizē piecus kara gadus, uzvaras salūtu un rada arī citas asociācijas. Pieminekļa centrā atrodas 79 m augsts obelisks. Bronzas automātistu grupa pauž domu par karavīru-atbrīvotāju, bet uzvaras dievei Nīkei līdzīgā plandošā apmetnī tērptā bronzas sievietes figūra interpretēta kā Dzimtene-māte. Cenzūras dēļ netika īstenota sākotnējā iecere mātes tēlu rādīt ar bērnu uz rokām. Tika iegūts skarbs, robusts un PSRS propagandistiskajai poētikai atbilstošs monuments, kas pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas regulāri pulcē padomju impēriskās domāšanas piekritējus.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)


1555.

Rīga, V. Ostvalda piemineklis

2001-08-18   56:57:02, 24:07:08

 

123   <<   >>   A   Pano


   Vilhelms Ostvalds (1853.-1932. g.), vācu zinātnieks, Rīgas mucenieka dēls, vienīgais Baltijas cilmes Nobela prēmijas laureāts zinātnē. 1909. g. Vilhelms Ostvalds saņēma Nobela prēmiju par katalīzes un ķīmiskā līdzsvara mācības izveidošanu.
   Piemineklis V. Ostvaldam atklāts 2001. gada 14. augustā Rīgā, Vērmanes dārzā (tēlnieks A. Vārpa).
  (J. Stradiņš. "Zinātne Rīgā 800 gados")


1556.

Rīga, V.Irbes piemineklis

2002-08-29   56:57:35, 24:07:44

 

123   <<   >>   A   Pano


   Piemineklis gleznotājam V. Irbem ("baskājim Irbītem") atrodas Brīvības un Šarlotes ielu krustojumā. Tas atklāts 1999. gadā, tēlnieks A. Vārpa, arhitekts A. Heinrihsons.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)


1557.

Rīga, V.Ķuzes piemiņas plāksne

2002-10-02   56:57:14, 24:08:42

 

123   <<   >>   A   Pano


   V. Ķuzes bareljefs atrodas pie nama Artilērijas ielā 55. Līdz 1940. gadam šis nams bija a/s "V. Ķuzes šokolādes fabrika" (dibināta 1910. gadā) īpašums.
   20. gs. 30. gados V. Ķuze bija viens no bagātākajiem cilvēkiem Latvijā, kas saldumu rūpniecībā nodrošināja iekšzemes tirgu ar 90 šķirņu šokolādes konfektēm, vairāk nekā 150 šķirņu dažādām citām konfektēm, 30 šķirnēm kafijas, 50 dažādu šķirņu cepumiem, piparkūkām, eglīšu konfektēm utt. Fabrika eksportēja savus izstrādājumus uz dažādām Eiropas valstīm, Ziemeļameriku, Āziju, Āfriku, Austrāliju.
   1940. gadā fabrika nacionalizēta, vācu okupācijas laikā reprivatizēta. Padomju laikos darbojās kā valsts uzņēmums konditorijas fabrika "17. jūnijs". No 20. gs. 90. gadiem - a/s "Staburadze".
  (Rīgas ielas. Enciklopēdija. 1. sējums. Rīga, 2001.)


1558.

Rīga, Valdemāra centrs

2002-10-02   56:57:23, 24:06:44

 

123   <<   >>   A   Pano


   "A" klases biroju komplekss "Valdemāra centrs" atrodas uz Krišjāņa Valdemāra un Elizabetes ielas stūra. "Valdemāra centrs" uzcelts 1998. - 1999. gadā, arhitekti V. Sarma, A. Norde. Valdemāra centra celtniecībā tika pielietota PERI veidņu sistēma un šis pirmais A klases biznesa centrs ir arī pirmā nozīmīgā monolītā jaunbūve Latvijā, ko realizēja „Kalnozols celtniecība” speciālisti.
  (Latvijas pilsētas. Enciklopēdija. Rīga, 2000)


1559.

Rīga, Visu Svēto pareizticīgo baznīca

2002-11-03   56:56:29, 24:08:12

 

123   <<   >>   A   Pano


   Visu Svēto pareizticīgā baznīca atrodas Katoļu ielā 10a. Baznīca uzcelta 1882. - 1884. gadā, arhitekts J. F. Baumanis. Iesvētīta 1891. gadā. 1924. gadā tika iegādāti jauni zvani.
  (www.pareizticiba.lv)


1560.

Rīga, Zinātņu akadēmija

2002-11-03   56:56:35, 24:07:11

 

123   <<   >>   A   Pano


   Latvijas Zinātņu akadēmijas augstceltne atrodas Akadēmijas laukumā 1. Tā uzcelta 1958. gadā pēc Maskavas augstceltņu parauga, arhitekti O. Tīlmanis, V. Apsītis, K. Plūksne. Sākotnēji ēka iecerēta kā Kolhoznieku nams.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1561.

Rīga, Zviedru vārti

2002-10-02   56:57:05, 24:06:23

 

123   <<   >>   A   Pano


   1698. gadā, pilsētas nocietinājumu mūrī ierīkojot caurbrauktuvi, t.s. Zviedru vārtus, Aldaru ielu savienoja ar Torņa ielu.
  (Rīgas ielas. Enciklopēdija. 1. sējums. Rīga, 2001.)


1562.

Rīga, barikāžu piemiņas zīme Acis

2002-11-16   56:56:03, 24:07:06

 

123   <<   >>   A   Pano


   Zaķusala 1991. gada Barikāžu dienās bija visbīstamākā vieta.
   "Nakts pagāja mierīgi, bet, ja kas notiktu, mazajā pleķītī tolaik atradās ap 5000 cilvēku. Te bija visbīstamākā vieta. Ja uzbruktu, tad noteikti TV tornim, tad atliktu vienīgi vai nu sadegt, liesmojot autobusiem, kuru bija ļoti daudz, vai lēkt iekšā ledainajā Daugavā. "
  (Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata. Rīga, 2001.
   No Margitas Ārenses atmiņām.)


1563.

Rīga, barikāžu piemiņas zīme pie Saeimas

2007-01-22   56:57:03, 24:06:19

 

123   <<   >>   A   Pano


   Piemiņas zīme tika atklāta 2007. gada 20. janvārī.
   1991. gada barikāžu piemiņas zīmes veidotāji tika izraudzīti konkursā, kurā uzvarēja SIA "Sandro dizains" piedāvātais projekts "Sapnis nomodā".
   Piemiņas zīme ir 3 metrus plata un 1,75 metrus augsta piramīda, kuras plaknēs iemūžinātas gan barikādes, gan to aizstāvji, gan Jumja zīme.


1564.

Rīga, bīskapa Alberta piemineklis pie Doma baznīcas

2001-08-21   56:56:56, 24:06:10

 

123   <<   >>   A   Pano


   2001. gada 9. jūnijā, 21. Starptautisko Hanzas dienu laikā, Doma dārzā atklāja atjaunoto pieminekli bīskapam Albertam no Bukshevedenes. Vācijā iecelts par Livonijas bīskapu, Alberts pirms 800 gadiem dibinājis Rīgu (1201. g.), cēlis Doma baznīcu (1211. g.), par ko arī saņēmis šādu atzinību.
   Uz pieminekļa atklāšanu bija ieradušies 62 Bukshevedeni no visas pasaules. Pieminekļa atjaunošanas ideja nākusi no Bukshevedenu dzimtas, tas paveikts par Vācijas Vācbaltu novadniecības savāktajiem privātiem ziedojumiem.
   Bīskapa Alberta statujas oriģinālu Rīgā uzstādīja 1897. gadā, pieminekļa autors Kurzemē dzimušais tēlnieks Karls Bernevics, vēlākais Kaseles mākslas akadēmijas profesors Vācijā. Arhitektonisko detaļu - konsoles un baldahīna - autors bija arhitekts Vilhelms Neimanis. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā piemineklis noņemts un aizvests uz Ņižņijnovgorodu. Iespējams, jau transportējot tas gājis bojā.
   Atjaunoto skulptūru veidojuši tēlnieki Oskars Mikāns un Aigars Zemītis, metālmākslinieks Jānis Vaivods darinājis baldahīnu, kurš atrodas virs bīskapa Alberta skulptūras. Atjaunotā skulptūra ir zudušā pieminekļa oriģinālam tuvs atdarinājums.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)


1565.

Rīga, centrālais arhīvs

2002-10-09   56:56:49, 24:04:26

 

123   <<   >>   A   Pano


   Valsts arhīvs atrodas Slokas ielā 16. Tas uzcelts 1908. gadā, arhitekts V. Reslers.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1566.

Rīga, čekas upuru piemiņas zīme

2003-07-15   56:57:26, 24:07:20

 

123   <<   >>   A   Pano


   "Padomju okupācijas laikā valsts drošības iestāde (čeka) savus upurus šeit ieslodzīja, mocīja, nogalināja un morāli pazemoja" - uzraksts uz mājas Brīvības ielā 61 (Brīvības ielas un Stabu ielas krustojums, tautā zināma arī kā Stūra māja).
   Piemiņas zīmi "Melnais slieksnis" pie bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (saukta arī par Čeku) atklāja 2003. gada 14. jūnijā, tēlnieks Gļebs Panteļejevs un arhitekts Andris Veidemanis.


1567.

Rīga, deportēto bērnu piemiņas zīme

2002-11-03   56:59:53, 24:09:53

 

123   <<   >>   A   Pano


   Skvērā starp Stokholmas ielu un Visbijas prospektu atrodas piemineklis 1941.-1949. g. deportētajiem un svešumā mirušajiem bērniem.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1568.

Rīga, fašisma upuru memoriāls Biķernieku mežā

2001-12-02   56:57:46, 24:12:35

 

123   <<   >>   A   Pano


   2001. gada 30. novembrī Biķernieku mežā tika iesvētīts piemiņas memoriāls Otrā pasaules kara upuriem. Memoriāla autors arhitekts Sergejs Rižs. Kopā ar arhitektu grupu pie šā projekta viņš strādājis 15 gadus.
   Biķernieku memoriāla izbūvi finansēja Vācijas Kara kapu aprūpes tautas apvienība ar Vācijas, Austrijas un Čehijas atbalstu. Kopējās izmaksas aptuveni 1 miljons Vācijas marku jeb 285 460 lati.
   No 1941.-1944. gadam Biķernieku mežā tika nogalināti aptuveni 46 500 cilvēki - ebreji no Latvijas, Vācijas, Austrijas un Čehijas, politiski ieslodzītie un padomju kara gūstekņi.
  (Ieva Rūpenheite, Diena, 2001. gada 29. novembris)


1569.

Rīga, latviešu teātra sākuma piemineklis

2002-05-27   56:57:17, 24:06:24

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rīgas latviešu teātra 125. gadadienā 1993. gada 2. jūnijā tagadējā Kronvalda parkā vietā, kur pirmoreiz tika spēlēts teātris, atklāja šim notikumam veltītu piemiņas zīmi. Tēlnieka Oļega Skaraiņa sarkanbrūnā granīta laukakmenī veidota, tā satur tikai divus asociatīvi informatīvus elementus: tēlnieciski izkaltu gaisā uzlidojušu cepuri, kas, svētku sajūsmas mesta, apmet skaistu salūta loku, un lakonisku vēstījumu: "Latviešu teātra sākums. Turnhalle. 1868".
   Pirmā teātra izrāde latviešu valodā Rīgā notika 1868. gada 2. jūnijā Strēlnieku dārzā uzceltās vācu strēlnieku biedrības vingrošanas zālē "Turnhalle". Aktieri amatieri izrādīja Aleksandra Johana Stendera lokalizēto Ludviga Holberga komēdiju "Kalna Jepe" ar latvisko nosaukumu - "Žūpu Bērtulis".
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)


1570.

Rīga, līvu sēta Alberta laukumā

2001-08-15   56:56:45, 24:06:37

 

123   <<   >>   A   Pano


   Līvu sēta Alberta laukumā, izveidota 2001. gada vasarā gatavojoties Rīgas 800. gadu svinībām.
   Tagadējais Rīgas novads ietilpa līvu apdzīvotības areālā. 20. gs. 30. gados, kad tika uzsākta sistemātiska Rīgas arheoloģiskā izpēte, pētnieki konstatēja pilnīgi drošu līvu apdzīvotību pirmsvācu Rīgā. 1211. g. bīskapa Alberta zemes dāvinājums Svētās Marijas baznīcas (Doma) celtniecībai Rīgā liecina, ka baznīcas būvei paredzētajā teritorijā agrāk ārpus mūra dzīvojuši līvi.
  (A. Zeļeņkovs. "Kas to Rīgu dibināja", Lauku avīze, 2001. g. 3. febr.)
   Līvu sēta bija aplūkojama neilgu laiku, pēc tam tika nojaukta.


1571.

Rīga, luterāņu baznīca Mēness ielā

2008-09-03   56:58:07, 24:08:13

 

123   <<   >>   A   Pano


   Baznīca atrodas Mēness ielā 1. Tajā darbojas Rīgas Kristus Evanģēliski luteriskā draudze.
   Vēsturiskā ēka - Sv. Jēkaba kapela Mēness ielā 1 tika nodota draudzes rīcībā 1991. gadā. Tika uzsākti ēkas atjaunošanas darbi. Soli pa solim ir izdevies atjaunot baznīcu, un tā izveidota par skaistu celtni.


1572.

Rīga, māja Uzvaras bulv. 2

2007-04-22   56:56:32, 24:05:46

 

123   <<   >>   A   Pano


   1900. gadā pēc arhitekta Vilhelma Hofmaņa projekta celtā ēka nu pieder vēsturei. To nojauca 2008. gada februārī. Tās vietā tiks celta Gaismas pils - Nacionālā bibliotēka. Celtniecības darbi sākti 2008. gadā. 2008. gada 20. jūnijā svinīgi iemūrēts Latvijas Nacionālās bibliotēkas pamatakmens.


1573.

Rīga, nodedzinātās sinagogas piemiņas zīme

2002-11-03   56:56:29, 24:07:30

 

123   <<   >>   A   Pano


   Dzirnavu un Gogoļa ielas stūrī 1992. gadā ierīkota holokausta upuru piemiņas vieta-piemineklis un Rīgas horālās sinagogas drupas. Sinagogu kopā ar tajā sadzītajiem ebrejiem nacisti nodedzināja 1941. gada 4. jūlijā.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1574.

Rīga, pareizticīgo baznīca Maskavas ielā

2004-04-12   56:56:05, 24:09:21

 

123   <<   >>   A   Pano


   Erceņģeļa Mihaila pareizticīgo baznīca atrodas Maskavas ielā 170.
   Tagadējā Erceņģeļa Mihaila baznīca tika uzcelta ar Rīgas un Jelgavas arhibīskapa Arsenija atbalstu, kas atrada gan vietu, gan sniedza finansiālu pabalstu jaunā vecticībnieku dievnama celtniecībai. Baznīcas pamatakmens likts 1894. gadā. Baznīcu iesvētīja 1895. gadā. Tiek izvirzīta hipotēze, ka baznīcas projekta autors bijis Rīgas eparhijas galvenais arhitekts Apoloniuss Edelsons. Erceņģeļa Mihaila baznīca celta no neapmestiem ķieģeļiem 17. gs. krievu arhitektūras tradīcijās.
  (www.citariga.lv).


1575.

Rīga, pareizticīgo baznīca Pokrova kapos

2004-04-12   56:58:03, 24:08:24

 

123   <<   >>   A   Pano


   Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca atrodas Pokrova kapos Mēness ielā 3. Baznīca celta 1875.-1879. gadā, arhitekts R. A. Pflūgs.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1576.

Rīga, piemineklis Hačkars

2004-04-08   56:57:04, 24:06:28

 

123   <<   >>   A   Pano


   Hačkars - akmens plāksne, kurā iecirsts ar ornamentiem izrotāts krusts - veltīts armēņiem - genocīda upuriem Osmaņu impērijas laikā. Visur, kur pasaulē ir armēņu kopienas, armēņi cenšas uzstādīt Hačkaru.
   Latvijā dzīvo apmēram 3000 armēņu tautības iedzīvotāju, no tiem apmēram 500 ir pilsoņi. Pirmie armēņi Latvijā ieceļojuši jau 1938. gadā. Latvijā darbojas armēņu kultūras biedrība, Krasta ielā ir uzbūvēts armēņu Dievnams.


1577.

Rīga, piemineklis R. Mūrnieka traģēdijas vietā,

2000-04-09   57:01:45, 24:08:20

 

123   <<   >>   A   Pano


   1991. gada 16. janvārī OMON kaujinieki uz Vecmīlgrāvja tilta nošāva šoferi Robertu Mūrnieku. Tas bija pirmais 1991. gada barikāžu upuris. Piemiņas zīme - monumentālais betona krusts - pēc Tautas frontes iniciatīvas uzstādīta 1992. gadā.
   "Raud ērģeles kā birzis, kad pēkšņi saule riet,
   Bet ļaudis ticībā par rīta ausmu dzied."
  (A. Vējāns, 2001. g. 19. janv.)


1578.

Rīga, piemineklis Sudrabkalniņā

2000-01-30   56:57:43, 24:01:57

 

123   <<   >>   A   Pano


   Lai iemūžinātu kaujās pret boļševikiem 1919. gadā kritušo karavīru piemiņu, Pārdaugavas sabiedriskās organizācijas 1925. gadā nolēma cīņu vietā celt pieminekli. Pēc projektu konkursā uzvarējušā tēlnieka Kārļa Zāles meta 1929. gadā Slokas ielas galā sāka celt pieminekli. Tā pamatakmeni iesvētīja 29. maijā. 1932. gadā pēc koriģēta K. Zāles meta celtniecība atjaunojās sadarbībā ar arhitektu Ernestu Štālbergu. No Daugavgrīvas cietokšņa aizsargvaļņa granīta bluķiem mūrēto un Brīvības pieminekļa pārpalikušā granīta akmenī kalto memoriālu atklāja 1937. gada 31. oktobrī.
   Piemineklim bija piestiprināta bronzas plāksne ar slejās ierakstītiem kritušo varoņu vārdiem. Padomju varas gados tā noņemta un iznīcināta. Savukārt siena ir dekorēta ar Rīgas ģerboņa motīvu - lauvu pilsētas vārtos un uzrakstu: "Rīgas pulka karavīriem, Rīgas aizstāvjiem 1919".
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)


1579.

Rīga, piemineklis amatniekiem

2008-08-21   56:57:07, 24:08:42

 

123   <<   >>   A   Pano


   Skulptūra "Mūrnieks un skursteņslauķis" atrodas Rīgā, Mūrnieku un Matīsa ielas zaļajā skvērā. Latvijā tas ir pirmais piemineklis amatniekiem. Skulptūras autori Ģ. Burvis un K. Īle. Skulptūra atklāta 2007. gada 26. aprīlī.


1580.

Rīga, piemineklis ebreju glābējiem

2008-09-03   56:56:33, 24:07:35

 

123   <<   >>   A   Pano


   Piemineklis atrodas blakus Lielajai horālajai sinagogai Gogoļa ielā 25. Tas veltīts visiem Latvijas ebreju glābējiem holokausta laikā un īpaši Žanim Lipkem. Žanis Lipke Otrā pasaules kara laikā izglāba 55 ebreju dzīvības.
   Pieminekli atklāja 2007. gada 4. jūlijā - Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā.


1581.

Rīga, piemineklis fašisma upuriem Sarkandaugavā

2005-07-06   56:59:48, 24:07:53

 

123   <<   >>   A   Pano


   Piemineklis atrodas Sarkandaugavā, netālu no Tilta ielas dzelzceļa pārbrauktuves. Tas veltīts pārsūtīšanas nometnē " Rīga-Kaiserwald" ieslodzītajiem ebrejiem, atklāts 2005. gada 29. jūnijā. Pieminekļa autore tēlniece Solveiga Vasiļjeva.


1582.

Rīga, piemineklis krievu karavīriem Lucavsalā

2001-08-24   56:55:34, 24:07:01

 

123   <<   >>   A   Pano


   Ziemeļu kara laikā par Baltijas zemju pārdali cīnījās zviedru, sakšu un krievu karaspēki. No sanesu izveidotajām divām atsevišķām saliņām saplūdušajā Lucavsalā 1701. gada jūlijā Rīgai uzbrūkošie krievu karavīri sargāja Daugavas pāreju. Kamēr zviedru karaspēks Spilves pļavās kāva sakšu galvenos spēkus, Lucavsalas nelielais aizstāvju pulks atradās ielenkumā. Laikā no 10. līdz 21. jūlijam krita viss 400 vīru lielais garnizons.
   1891. gadā pilsētas valde pēc Vidzemes ģenerālgubernatora M. Zinovjeva iniciatīvas organizēja pieminekļa celtniecību. Pēc civilinženiera B. Epingera projekta Lucavsalā tika uzcelta 6 m augstai pareizticīgo kapelai līdzīga granīta piramīda. Tās skaldnēs attēlots pareizticīgo krusts, Pētera I monogramma ar gadskaitli "1701", Aleksandra II monogramma ar celšanas gadskaitli "1891", kā arī veltījuma teksts krievu valodā.
   Piemineklis atjaunots un par jaunu iesvētīts 2001. gada 10. jūlijā.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)


1583.

Rīga, piemineklis represētajiem pie Šķirotavas

2008-06-15   56:54:17, 24:12:40

 

123   <<   >>   A   Pano


   Piemiņas vieta represētajiem pie Šķirotavas stacijas atklāta 2008. gada 14. jūnijā. Skulptūras autors Aivars Vīlipsons.


1584.

Rīga, piemineklis represētajiem pie Šķirotavas

2000-06-17   56:54:16, 24:12:39

 

123   <<   >>   A   Pano


   "Tēvs atver durvis, un dzīvoklī iebrūk čekisti ar saviem izpalīgiem. Notiek dzīvokļa pārmeklēšana, meklē ieročus un dārglietas. Mums paziņo, ka mēs visi tiekam pārvietoti uz valsts iekšējiem rajoniem. Līdzi varam ņemt 50 kg mantu, dod 30 minūtes laika, lai savāktos."
  (No deportētā rīdzinieka Oļega Vijuma atmiņām)
   Piemineklis veltīts to Latvijas iedzīvotāju piemiņai, kurus no šīs vietas izveda PSRS tālumos uz neatgriešanos. 2008. g. piemineklis aizstāts ar citu.


1585.

Rīga, piemiņas zīme represētajiem Biķerniekos

2002-02-21   56:57:32, 24:14:56

 

123   <<   >>   A   Pano


   Piemiņas akmens atrodas pie Biķeru baznīcas.
   "Gan paši izsūtītie, gan viņu radinieki lūdza varas iestādēm atcelt viņu izsūtījumu un ļaut atgriezties dzimtenē. Šie lūgumi diemžēl ievēroti netika. Pat vēl vairāk. Tiem 1941. gada 14. jūnijā aizvestajiem, kuriem pēc kara pirmajos gados kaut kādā veidā palaimējās atgriezties Latvijā, nekādas drošas dzīves nebija. Viņus tvarstīja, apcietināja, pa etapu nosūtīja uz agrākajām speciālā nometinājuma vietām vai nodeva tiesai."
  (J. Riekstiņš. Izmisuma pilnie palīgā saucieni.)
   Piemineklis veltīts represētajiem ev. lut. Biķeru draudzes locekļiem.


1586.

Rīga, pilsētas kanāls pie Bastejkalna

2001-11-08   56:57:04, 24:06:38

 

123   <<   >>   A   Pano


   Pilsētas kanāls ir 3,2 kilometrus garš, apmēram 2 metrus dziļš, ar 16 dažāda platuma tiltiem. Savā laikā tas kopā ar nocietinājumu grāvjiem bija nozīmīgs faktors Rīgas aizsardzības sistēmā. Tagadējo izskatu kanāls ieguva pēc 1857. gada, kad sāka nojaukt zemes aizsargvaļņus. Tad pilsētas nocietinājumu grāvi savienoja ar vienu no Citadeles nocietinājumu grāvjiem, daļēji aizbēra un krastus nostiprināja ar ozolkoka plankām.
  (http://ailab.lv/Riga)


1587.

Rīga, punkts ar koordinātām (24,57)

2002-01-27   57:00:00, 24:00:00

 

123   <<   >>   A   Pano


   Nav daudz tādu lielu pilsētu, kurās krustotos pilns meridiāns ar pilnu paralēli. Rīgas gadījumā tā ir 57. paralēle un 24. meridiāns.
   Atzīmējot Rīgas 800 gadi, 2001. gada 21. novembrī ir iezīmēta vieta Bolderājas kāpā, kur krustojas Rīgas paralēle (57.) un Rīgas meridiāns (24.)


1588.

Rīga, represēto pieminekļi Torņakalnā

2001-06-17   56:55:54, 24:05:20

 

123   <<   >>   A   Pano


   Memoriālu komunistiskā terora upuru piemiņai "Putenī" veido pieci akmenī plēsti tēli, kas simbolizē trīs paaudzes, kuras kļuva par deportāciju upuriem. Saskaņā ar tēlnieka Paula Jaunzema ieceri skarbi emocionālo figūru izvietojums atveido pamesto māju krāsmatas, simbolizē izpostītu ģimenes pavardu.
   Saskaņā ar arhitekta Jura Pogas ieceri memoriāls ievietots zāliena aplī un projicējas gan uz Torņakalna stacijas, gan Latvijas ainavai tik raksturīgā pakalna fona.
   Memoriālu Torņakalnā uzstādīja 2001. gada 14. jūnijā - izsūtīšanas sešdesmitgadē. To atklāja Latvijas valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)


1589.

Rīga, represiju pieminekļi pie Torņakalna stacijas

2000-07-02   56:55:54, 24:05:20

 

123   <<   >>   A   Pano


   Torņakalna stacijas sliežu uzbēruma malā tēlnieks Ojārs Feldbergs 1990. gadā uzstādīja laukakmeni (augstums 1,2 m). Ar lakonisko uzrakstu "1941" tas pauž sāpes, ko izcieta PSRS režīma uz Sibīriju izsūtītie un savus piederīgos zaudējušie Latvijas iedzīvotāji.
   Dažus gadus vēlāk - 1996. gada 14. jūnijā - turpat tika novietots preču vagons, kādos uz PSRS iekšieni deportēja par "tautas ienaidniekiem" pasludinātos Latvijas civiliedzīvotājus.
   Izveidotais ansamblis ir piemiņas vieta 1941. gada 14. jūnijā deportētajiem.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)


1590.

Rīga, sarma Ķengaragā

2009-01-04   56:53:56, 24:11:59

 

123   <<   >>   A   Pano


   2009.gada sākumā sniega sega klāja visu Latviju. Turpmāk, temperatūrai paaugstinoties un nokrišņiem izkrītot arī lietus un slapja sniega veidā, sniega sega daudzviet piekrastes rajonos un arī Latvijas vidienē kļuva epizodiska. Stabili līdz mēneša beigām tā saglabājās Austrumlatvijas lielākajā daļā un arī Kurzemes augstākajās vietās.
  (www.meteo.lv)


1591.

Rīga, skats uz Zaķusalu

1998-11-07   56:55:46, 24:09:00

 

123   <<   >>   A   Pano


   Skats uz Daugavu no Krasta ielas Rīgā. Redzams upes līcis, aiz kura ir vairākas pussalas un salas, tai skaitā Zaķusala.
   Zaķusalā 1979.-1986. g. uzcelts 368 m augsts Televīzijas tornis. No 97 m augstumā iekārtotā skatu laukuma iespējams apskatīt Rīgu.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)


1592.

Rīga, tirdzniecības centrs Domina

2008-08-22   56:57:54, 24:09:35

 

123   <<   >>   A   Pano


   Tirdzniecības centrs "Domina" atrodas Ieriķu ielā 3, pie Zemitānu tilta. Tirdzniecības centrs "Domina Shopping" ir kāda vācu uzņēmuma īpašumā, tā pirmā kārta tika atklāta 2003. gada septembrī.


1593.

Rīga, universālveikals Centrs

2002-10-02   56:56:52, 24:06:46

 

123   <<   >>   A   Pano


   Universālveikals "Centrs" atrodas pašā Rīgas centrā, Audēju ielā 16.
   Ēka celta 1936.-1940. g., arhitekts A. Galindoms. Celta kā Armijas ekonomiskā veikala ēka.
  (Rīga. Rīga, 1990.)


1594.

Rīga, viesnīca Hotel de Rome

2002-10-02   56:57:01, 24:06:44

 

123   <<   >>   A   Pano


   19. gs. otrā pusē Aspazijas bulvārī 1 atradās viesnīca "Bellevue". 20. gs. sākumā (līdz 1940. gadam) šajā namā darbojās Operas kafejnīca - Cafe de l'Opera", īpašnieks Otto Švarcs. Operas kafejnīca bijusi iemīļota tikšanās vieta mākslinieku un literātu aprindās.
   Apbūve Aspazijas bulvāra sākumā nodega Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā. Tagad tajā vietā atrodas jaunā viesnīca "Hotel de Rome".
  (Rīgas ielas. Enciklopēdija. 1. sējums. Rīga, 2001.)


1595.

Rīga, viesnīca Latvija

2002-10-02   56:57:17, 24:06:59

 

123   <<   >>   A   Pano


   Viesnīca "Reval Hotel Latvija" atrodas pilsētas centrā, Elizabetes ielā 55.
   Viesnīcas ēka uzcelta 1979. gadā, arhitekti V. Maike, A. Grīna, V. Kadirkovs, A. Reinfelds u.c. Celta, izmantojot stemalīta un alumīnija apdari, ēkas iekļaušana pilsētas panorāmā, liekas, nav bijusi pārdomāta.
   Pēc rekonstrukcijas un renovācijas viesnīca atbilst starptautiski pieņemtiem trīszvaigžņu viesnīcas standartiem. Viesnīcā ir 382 numuri, ietilpīgs konferenču telpu komplekss, vairāki restorāni, labiekārtotas tirdzniecības telpas.


1596.

Rīga, viesnīca Rīga

2002-10-09   56:56:57, 24:06:40

 

123   <<   >>   A   Pano


   Salīdzinot ar citām pilsētas viesnīcām, viesnīca "Rīga" atrodas vislabākajā vietā - Aspazijas bulvārī 22. Tas ir Vecrīgas malā, iepretim Nacionālās operas ēkai, pašā pilsētas centrā. "Rīga" atbilst starptautiski pieņemtiem četru zvaigžņu viesnīcas standartiem. Numuros ir Interneta pieslēgums. Viesnīcā ir trīs konferenču zāles - divas mazās un lielā zāle. Ir divi restorāni - "Palm Garden" un "Senā Rīga". Viesnīca "Rīga" uzcelta 1954. gadā, arhitekti A. Miezis, S. Antonovs, vairākkārt rekonstruēta.
  (www.hotelriga.lv)


1597.

Rīgas Centrāltirgus

2003-10-27   56:56:38, 24:06:55

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rīgas Centrāltirgus uzcelts, izmantojot Pirmā pasaules kara laikā Vaiņodē izbūvēto dirižabļu angāru konstrukcijas. Celts 1924.-1930. g., arhit. P. Dreijmanis, P. Pavlovs, inženieris V. Isajevs.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1598.

Rīgas Doms

2001-08-21   56:56:56, 24:06:11

 

123   <<   >>   A   Pano


   Baznīcas un klostera celtniecība sākta 1211. g. Klostera daļā no 13. gs. saglabājusies kapitula zāle un krusteja, kas no trim pusēm aptver Doma dārzu, kur līdz 16. gs. bija kapsēta, vēlāk tirgus, kopš 1892. g. dārzs. Klostera telpās darbojās 1211. g. dibinātā Domskola. Baznīca vairākkārt pārbūvēta (ap 1300. g., pēc 1524. g., kad reformācijas laikā gāja bojā visa iekārta, 1776. g. uzcelts jauns tornis tagadējā izskatā, pēdējās pārbūves un ērģeļu restaurācija 1959.-1962. g. un 1981.-1984. g.).
   Kopš 1989. g. atjaunota draudzes darbība.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.).


1599.

Rīgas HES pie Doles

2000-08-28   56:51:09, 24:16:23

 

123   <<   >>   A   Pano


   Salaspils izskatu un dzīves ritmu radikāli izmainīja Rīgas HES celtniecība Doles salā (1966.-1980.). Kādreiz klusajā Ķesterciemā HES celtniekiem, kuri galvenokārt bija iebraucēji no PSRS, īsā laikā uzbūvēja vairākus desmitus piecu un deviņu stāvu namu, kuros pašlaik dzīvo divas trešdaļas Salaspils iedzīvotāju.
  (J. Turlajs. Salaspils. "Vade Mecum", 1991.)


1600.

Rīgas Sv. Jāņa baznīca

2001-08-21   56:56:51, 24:06:31

 

123   <<   >>   A   Pano


   Svētā Jāņa luterāņu baznīca uzcelta 13. gs., sagrauta 15. gs., atjaunota 15. un 16. gs. mijā vēlās gotikas stilā, 1587.-1589. g. nojaukta altārdaļa un baznīca paplašināta, 1849. g. uzcelts jauns zvanu tornis (arhit. J. D. Felsko).
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1601.

Rīgas Sv. Pētera baznīcas tornis

2001-08-21   56:56:50, 24:06:25

 

123   <<   >>   A   Pano


   Svētā Pētera luterāņu baznīca pirmoreiz minēta 1209. g. No 13. gs. saglabājušās tagadējās ēkas sānu jomu ārsienas un daži pīlāri interjerā.
   1408.-1409. g. uzcēla jaunu altārdaļu ar pusloka apeju un piecām kapelām (arhit. J. Rumešotels), 1456.-1491. g. izbūvēja jaunu piramidālu torni, kas 1677. g. nodega. 1671.-1690. g. izbūvēja galveno fasādi, portālus un torni (būvmeistari J. Jostens, R. Bindenšū), kas 1721. g. nodega. Torni 1743.-1746. g. uzcēla no jauna, tā augstums bija 120,7 m.
   1941. g. 29. jūnijā tornis gāja bojā, izdega arī baznīca. 1954.-1984. g. baznīca restaurēta, 1968.-1973. g. atjaunoja torni, izmantojot metāla konstrukcijas; torņa augstums 123,25 m.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1602.

Rīgas TEC-2

2003-02-16   56:55:07, 24:16:17

 

123   <<   >>   A   Pano


   TEC-2 atrodas Salaspils pagastā, Aconē. Jauda 390 MW. Kā kurināmo izmanto mazutu u.c. naftas produktus.
  (Latvijas pilsētas. Enciklopēdija. Rīga, 1999.)


1603.

Rīgas Tehniskā universitāte

2002-10-02   56:56:51, 24:06:18

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rīgas Tehniskās universitātes administrācija atrodas Kaļķu ielā 1.
   Rīgas Politehniskā augstskola darbu uzsākusi 1862. gada 14. oktobrī kā pirmā daudznozaru tehniskā augstskola tā laika Krievijas impērijā. Veidota pēc tā laika Eiropas modernāko - Cīrihes un Karlsrūes tehnisko augstskolu parauga. Mācību valoda bija vācu. 1896. gadā Rīgas Politehniskā augstskola tiek pārveidota par Krievijas impērijas oficiālo augstskolu - Rīgas Politehnisko institūtu, kurā mācības notiek krievu valodā.
   No 1919. gada uz šā institūta bāzes atklāta Latvijas augstskola ar 9 fakultātēm. No 1923. gada tā ieguva Latvijas Universitātes nosaukumu. Mācības notiek latviešu valodā. 1958. gadā uz Latvijas Universitātes bāzes no jauna izveidots Rīgas Politehniskais institūts. Mācības notiek gan latviešu, gan krievu valodā. 1990. gada 19. martā tas ieguvis savu pašreizējo nosaukumu - Rīgas Tehniskā universitāte.
  (htp://159.148.82.102/web.rtu)


1604.

Rīgas centrālā stacija

2003-10-27   56:56:48, 24:07:13

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rīgas centrālā stacija ar jauno stacijas pulksteni, kurš uzstādīts 2003. gada 28. augustā. Jaunais pulkstenis izgatavots Vācijas kompānijā "Perrot", kas dibināta 1860. gadā. Pulksteni uzstādīja firma "Linstow Varner" un tas ietilpst tirdzniecības centra "Origo" kompleksā.
   Pulkstenis sāka darboties 2003. gada 4. oktobrī.


1605.

Rīgas kinostudija

2002-11-10   56:58:54, 24:12:35

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rīga kinostudija atradās Šmerļa ielā 3. Tā dibināta 1940. gadā, ēkas uzceltas 1961. un 1963. gadā. Šeit atrodas Rīgas Kinomuzejs, dibināts 1988. gadā.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1606.

Rīgas pils

1998-11-18   56:57:05, 24:05:52

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rīgas pils - Latvijas Republikas prezidenta rezidence.
   1330. gada 15. jūnijā Livonijas ordeņa mestrs Eberhards ielika pamatakmeni vietā, kur Rīgas pilsētai saskaņā ar noslēgto miera līgumu vajadzēja uzcelt ordeņbrāļiem jaunu pili. Pils tika pabeigta tikai 1515. gadā. Kad Rīgas pili savā īpašumā ieguva Latvijas valdība, tā nolēma padarīt šo celtni par prezidenta mītni. Pilī iekārtoja prezidenta darba kabinetu, bet agrākās gubernatora pieņemamās telpas tika nolemts pārbūvēt par valsts reprezentācijas telpām.
   Īpaši plaši būvdarbi pilī notika 1938. gadā. Tika uzbūvēts Trīszvaigžņu tornis, kuru rotāja zelta zvaigznes un prezidenta standarts, kā arī milzīga Svētku zāle. Arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šeit ir Prezidenta darba telpas.
   Ēkā atrodas arī Latvijas Vēstures, Ārzemju mākslas muzejs un Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs.


1607.

Rīgas pilsētas Dome

2000-09-08   56:57:16, 24:06:21

 

123   <<   >>   A   Pano


   Bijusī Rīgas domes ēka atrodas Krišjāņa Valdemāra ielā 3. Tagad šajā ēkā darbojas Latvijas Republika Ārlietu ministrija.
   Ēka celta 1911.-1913. gadā Rīgas Hipotēku bankas vajadzībām, arhitekts A. Vite.


1608.

Rīgas teletornis

2002-07-26   56:55:27, 24:08:12

 

123   <<   >>   A   Pano


   Televīzijas tornis un Televīzijas centrs atrodas Zaķusalā. Televīzijas centrs celts 1979.-1987. gadā, arhitekti A. Purviņš, V. Kadirkovs, B. Maike, konstruktors I. Veldrums. Televīzijas tornis celts 1979.-1986. gadā, tā augstums ir 368 m.
   Pāri Zaķusalai ved Salu tilts, uzcelts 1976. gadā.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)


1609.

Rīgas vēstures piemineklis Lielais Kristaps

2001-08-21   56:56:58, 24:05:55

 

123   <<   >>   A   Pano


   Īsi pirms reformācijas arhibīskaps Jaspers Linde katolicisma demokratizēšanai ieviesa atsevišķu svētku svinēšanu par godu pilsētnieku iecienītajiem svētajiem. Par Rīgas mazo un neaizsargāto ļaužu patronu kļuva Svētais Kristofors, kas latviešu vērtību sistēmā pārtapis par Lielo Kristapu. Lielais Kristaps kā aizgādnis un labvēlis īpaši tika godāts pārcēlāju, plostnieku un nastu nesēju cunftēs. Par savu aizgādni viņu galvenokārt izvēlējās latvieši - krāvēji un nesēji, kā arī Daugavas zvejnieki.
   Kāds izskatījies senākais Lielā Kristapa tēls un kur tas atradies, precīzi nav nosakāms. Kuģniecības muzejā kopš 1923. gada apskatāmo 2,36 m augsto priedes koka skulptūru 1682. gadā izgatavojis tēlnieks Mihaels Brinkmanis.
   Atdarinot 19. gs. celto Lielā Kristapa namiņu, a/s "Restaurators" pēc arhitekta Ģ. Muižzemnieka projekta izveidoja koka un stikla namiņu, kurā ievietota Ginta Upīša 1997. gadā izgatavotā Lielā Kristapa kopija. Tāpat kā vēsturiskā, tā gatavota no priedes koka bluķa un tai ir tāds pats krāsojums.
   Atjaunoto Lielā Kristapa statuju Daugavmalā atklāja 2001. gada 21. jūnijā.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)


1610.

Rīgas zoodārza vārti

2002-05-12   57:00:22, 24:09:27

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rīgas Zoodārzs atklāts 1912. gada 14. oktobrī. Tā kolekcijā ir aptuveni 470 sugu 3000 dzīvnieki (neskaitot bezmugurkaulniekus).
   Pasaulē pirmie zināmie dzīvnieku dārzi parādījušies apmēram pirms 3000 gadiem Ēģiptē un Ķīnā. Par pirmo mūsdienīgo zoodārzu uzskatāms 1752. gadā dibinātais Vīnes Zooloģiskais dārzs.
  (www.rigazoo.lv)


1611.

Rītupe pie Kārsavas

2000-07-22   56:48:05, 27:41:14

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rītupe, Krievijas teritorijā Utroja - Veļikajas kreisā pieteka. Iztek no Meirānu ezera Rēzeknes rajonā. Garums līdz Krievijas robežai 74 km.
  (Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986)


1612.

Rīva pie Apriķu - Gudenieku ceļa

2008-08-10   56:50:28, 21:33:35

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rīva iztek no Vilgales ezera Kurmāles paugurainē, ietek Baltijas jūrā. Garums 53 km. Rīva ir piederīga foreļupju saimei.
  (Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986)


1613.

Robežkalna akmeņi

2009-04-10   57:14:18, 26:28:25

 

123   <<   >>   A   Pano


   Pirms Robežkalna HES uzcelšanas lielais Robežkalna laukakmens atradās Gaujas labajā krastā. Tagad tas pārcelts pāri Gaujai, atrodas Gaujas kreisajā krastā netālu no HES. Aizsargājams ģeoloģisks objekts.


1614.

Robežkalna laukakmens

2001-06-16   57:14:15, 26:28:21

 

123   <<   >>   A   Pano


   Robežkalna laukakmens atrodas netālu no Smiltenes-Gulbenes ceļa sazares, Gaujas labajā palienē, apm. 2 km augšpus Sinoles. Kopš 1977. g. aizsargājams ģeoloģiskais objekts. Laukakmens garums 3 m, platums 2,4 m, augstums 2,9 m, virszemes tilpums apm. 12 kub.m. Akmenim ir gludekļa forma, sarkanbrūns rapakivi granīts, daļēji apsūnojis.
  (Latvijas daba, 5. sēj. Rīga, 1998.)


1615.

Robežkroga piemiņas zīme

2002-06-29   56:39:35, 24:52:11

 

123   <<   >>   A   Pano


   Robežakmens iezīmē robežu starp senajiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem - Vidzemi un Kurzemi. Piemiņas zīmes autors Vilnis Titāns.


1616.

Robežnieku pagastnams

2002-08-11   55:58:34, 27:36:15

 

123   <<   >>   A   Pano


   2000. gadā Robežnieku pagastā bija 1166 iedzīvotāji. Nacionālais sastāvs: 25,4 % latviešu, 46,7 % baltkrievu, 19,2 % krievu.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)


1617.

Rogaļu laukakmens Jēkabpils apkārtnē

2001-08-11   56:28:17, 25:56:39

 

123   <<   >>   A   Pano


   Ragāļu laukakmens atrodas Daugavas labajā krastā iepretim Ābeļu salas dienvidu galam. Tā augstums 5 m, šā laukakmens atlūznis - 4 m.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)


1618.

Rojas baznīca

2002-06-24   57:30:22, 22:48:02

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rojas luterāņu baznīca celta 17. gs. no koka. 1876. gadā izbūvētas mūra ārsienas. Mūra tornis atjaunots 1991. gadā.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)


1619.

Rojas osta

1999-07-17   57:30:22, 22:48:02

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rojā atrodas sena osta, jūrniecības un tirdzniecības centrs. Rojas upi izmantojuši jau senie vikingi. Par to netieši liecina arī tā sauktās Velna laivas - akmeņu krāvumi upes krastos pie Bīlavām, Lībes un citur. Hercogu laikos Upesgrīvā, Kaltenē un Rojā uzbūvēti 116 karakuģi.


1620.

Rokasbirzs pie Aizputes, 1905. g. piemineklis

2000-07-08   56:42:47, 21:34:01

 

123   <<   >>   A   Pano


   Piemineklis "Aizputes kara" notikumiem 1905. g., kuros piedalījās ap 10 000 bruņotu zemnieku un kalpu (1958. g., tēln. V. Mickēviča un J. Kostjaks-Bajārs). Uz Liepājas pusi ceļa malā piemiņas plāksne 24 1905. g. kaujās pie Rokasbirzs kritušajiem. Liekas, 20 gs. 90. gados piemineklis pārveidots.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)


1621.

Romeškalna muižas pils (Veclaicenes skola)

2002-09-13   57:33:43, 26:54:36

 

123   <<   >>   A   Pano


   Bijusī Augusta fon Tranžē muiža, celta 1847. gadā. No 1932. gada te darbojas Veclaicenes pamatskola. Te iekārtots arī skolas muzejs.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)


1622.

Ropaži, piemiņas zīmes skolotājiem

2000-06-04   56:58:27, 24:37:60

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rakstnieks Doku Atis (1861.-1903. g.) 1892.-1893. g. strādājis Ropažu skolā par palīgskolotāju.
   Revolucionārs un partizāņu kustības dalībnieks, padomju darbinieks Otomārs Oškalns (1904.-1947. g.) beidzis Rīgas skolotāju institūtu. 1927.-1934. g. strādājis Ropažu skolā. 1934. gadā par revolucionāru darbību ieslodzīts cietumā un vēlāk koncentrācijas nometnē.
   Augusts Kažoks (1863.-1893.) - skolotājs, dzejnieks. Ropažos (1891.-1893. g.) Augusts Kažoks tiek ievēlēts par draudzes skolas pirmo skolotāju. Šeit viņš dzejo un atdzejo, iesāk strādāt pie krievu valodas mācību grāmatas latviešiem, kuras pamatā būtu valodu radniecība. Mirst ar tuberkulozi 30 gadu vecumā.
  (LME 1. sēj., Rīga, 1967: LME 2. sēj., Rīga, 1968.)


1623.

Ropažu luterāņu baznīca

2004-07-08   56:58:27, 24:37:60

 

123   <<   >>   A   Pano


   Ropažu luterāņu baznīca celta 1893. g., tiek restaurēta.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)


1624.

Ropažu pilsdrupas

2008-10-12   56:58:44, 24:37:49

 

123   <<   >>   A   Pano


   Livonijas ordeņa Ropažu (Rodenpois) pils celta 14. gadsimtā, nopostīta 16. gadsimtā. Pilsdrupās veikti izrakumi, lai izzinātu, kā viduslaikos noritējusi dzīve Livonijas ordeņa pilī.


1625.

Ropažu vidusskola

2000-06-04   56:58:27, 24:37:60

 

123   <<   >>   A   Pano


   1936. gadā atklāja jaunuzcelto Ropažu 6-klasīgo pamatskolu, 1956. gadā tā pārveidota par vidusskolu. Ropažu pagastā 2000./2001. m. g. bija 599 skolēni.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)


1626.

Rozentovas baznīca pie Maltas

2000-10-14   56:20:30, 27:11:07

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rozentovas koka baznīca celta 1780. g. Baznīcas tuvumā, priežu silā, vairākas kapsētas.
  (Rēzekne - Latgales sirds. Ceļvedis. Rēzekne, 1995.)


1627.

Rubenes baznīca

2000-04-29   57:28:02, 25:15:43

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rubenē ne vien celta viena no pirmajām baznīcām Latvijā, zināms arī, ka tur 1208. g. iekārtota patstāvīga draudze ar savu draudzes priesteri - Livonijas hronikas autoru Indriķi.
   Tagadējā Rubenes luterāņu baznīca celta 1732. g., ietverot jaunajā ēkā arī 14. gs. būvētās koka baznīcas altārdaļu. 1899. g. veikts kapitālremonts. Altārglezna - H. Hofmaņa "Debesbraukšana" kopija. Ērģeles - 1908. g. M. Krēsliņa Jēkabpilī būvētas.
  (E. Ķiploks. Dzimtenes draudzes un baznīca. Latviešu ev. lut. baznīcas. Minesota, 1987.)


1628.

Rubenes lokomobile

2000-04-29   57:28:02, 25:15:43

 

123   <<   >>   A   Pano


   Tehnikas piemineklis.
   "Ja tvaikmašinas riteņi atrodas uz sliedēm, tad visa mašina ir lokomotīve. Ja tvaikmašina nostādīta uz vietas, bet spara rats savienots ar siksnas pārvadu ar citu mašinu, tad tā ir lokomobile".
  (No RTU Būvniecības fakultātes materiāliem)


1629.

Rubeņi, piemineklis nacionālajiem partizāniem

2002-07-18   56:08:18, 25:59:00

 

123   <<   >>   A   Pano


   Piemineklis nacionālajiem partizāniem pie Rubenes pagastnama ēkas uzstādīts 1995. gadā, tēlnieks A. Jansons.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)


1630.

Rubeņu baznīca

2000-10-15   56:08:18, 25:59:00

 

123   <<   >>   A   Pano


   Tagadējā Rubeņu Svētā Pētera un Pāvila Romas-katoļu baznīca ir akmeņu krustveida būve, celta 1893. gadā, tai ir 100 gadu mūžs. Baznīcai ir viens tornis. Sienas balsta daudzi piloni. No ārpuses apmesta un krāsota.
  (www.jekabpils.lv)


1631.

Rucava, pieminekļi hitlerisma un staļinisma upuriem

2000-07-09   56:09:36, 21:09:44

 

123   <<   >>   A   Pano


   Padomju okupācijas varas iestādes 1941. gadā izsūtīja 30 un 1949. gadā - 127 rucavniekus.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)


1632.

Rucavas baznīca

2000-07-09   56:09:36, 21:09:44

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rucavas luterāņu baznīca celta 1874. g., atjaunota 1932. g. Baznīcā altārglezna "Kristus ar svēto vakarēdienu" (19. gs. 3. cet.), I. Zeberiņa gleznas "Golgāta" (20. gs. 50. gadi) un "Laidiet tos bērnus pie manis". Ērģeles (1936. g.) būvējis Liepājas meistars J. Jauģietis. Ērģeļu prospekts izveidots, izmantojot J. Madernieka latvisko ornamentu paraugus. Altāris - 1990. g., D. Gabaliņš.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)


1633.

Rudbārži, atbrīvošanas cīņu piemiņas zīme

2000-06-11   56:38:40, 21:53:12

 

123   <<   >>   A   Pano


   No Rudbāržu pils 1919. g. 3. martā O. Kalpaka vadībā sākās Latvijas atbrīvošana no lieliniekiem. Par godu šim notikumam 1935. g. uzlikta piemiņas plāksne, atjaunota 1989. g.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)


1634.

Rudbārži, piemiņas zīme represētajiem

2000-06-11   56:38:40, 21:53:12

 

123   <<   >>   A   Pano


   Pieminekli svešumā izvestajiem - dzimtenē pazemotajiem. 1940.-1956.


1635.

Rudbāržu baznīca

2000-06-11   56:38:40, 21:53:12

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rudbāržu baznīca uzcelta 1907. g. Saglabājies nostāsts par baronu Firksu - Firksu dzimtas īpašums Rudbārži bija no 1778. g. Barons Firks varējis saņemt Vācijas bagātās radinieces mantojumu tikai tad, ja uzcels baznīcu, un tā uzbūvēta viena no mazākajām baznīcām Latvijā.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)


1636.

Rudbāržu pils

2000-06-11   56:38:40, 21:53:12

 

123   <<   >>   A   Pano


   Pils celta 1835. gadā Fon Friksu dzimtai pēc baroneses Teas fon Friksas pasūtījuma vēlā ampīra stilā. Pārbūvēta 1882. g. - 1883. g. Vēlīnā ampīra stila ēkā jūtama franču renesanses ietekme. 1905. g. pils tika nodedzināta. 1908. g. arhitekta L. Reinīra vadībā sākta atjaunošana.
   1938. g. pili pārbūvēja un ierīkoja karavīru atpūtas namu, 2. pasaules kara laikā - vācu karavīru hospitāli (bombardēšanā cieta viens pils stūris), pēc kara - meža darbinieku skolu, kopš 1962. g. - Rudbāržu pamatskola.
  (www.vietas.lv)


1637.

Rudzātu baznīca

2001-08-11   56:25:08, 26:26:55

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rudzētu (Rudzātu) katoļu baznīca celta 1912. g. no koka.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)


1638.

Rugāju katoļu baznīca

2004-04-09   57:00:26, 27:08:29

 

123   <<   >>   A   Pano


   Katoļu draudze Rugājos izveidota 1932. gadā, bet baznīca uzcelta vēlāk - 20. gs. 40_tajos gados.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)


1639.

Rugāju pagastnams

2002-09-14   57:00:14, 27:08:02

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rugāju pagastā 2000. gadā bija 1947 iedzīvotāji. Nacionālais sastāvs: 84,9 % latviešu, 12,3 % krievu, 0,8 % ukraiņu.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)


1640.

Rugāju pareizticīgo baznīca

2002-09-14   56:59:52, 27:07:05

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rugāju (Aleksandropoles) pareizticīgo baznīca uzcelta 1915. gadā. Naudu baznīcas celtniecībai devis Krievijas cars Nikolajs II.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)


1641.

Rumbiņas ūdenskritums Lielvārdē

2002-06-29   56:42:46, 24:50:18

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rumbiņa - Daugavas labā krasta pieteka, 5 km gara.
  (Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. Rīga, 1986.)


1642.

Rumbiņi - Bārdu dzimtas muzejs Pociemā

2000-10-01   57:35:55, 24:53:23

 

123   <<   >>   A   Pano


   Muzejs glabā triju dzejnieku – Friča Bārdas (1880–1919), viņa sievas Paulīnas Bārdas (1890–1993) un brāļa Antona Bārdas (1891–1981) – likteņstāstus. 1968. gadā pēc ilgas noliegtības un piespiedu aizmirstības laika dzejnieka Friča Bārdas celtajā mājā "Dārziņi", kur vasaras vadīja Paulīna Bārda, atklāja memoriālo istabu, bet 1993. gadā pēc restaurācijas darbiem vecajā "Rumbiņu" mājā darbu sāka Bārdu dzimtas memoriālais muzejs.
  (www.muzeji.lv)


1643.

Rumbula, piemineklis fašisma upuriem

2001-02-04   56:53:04, 24:14:46

 

123   <<   >>   A   Pano


   Netālu no Rumbulas dzelzceļa stacijas Rīgas-Daugavpils šosejas kreisajā pusē 20. gs. 70.-80. gadu mijā uzstādīts piemineklis fašisma terora upuriem - šajā vietā nošautajiem ebreju tautības civiliedzīvotājiem un karagūstekņiem.
   Uz garenas granīta plāksnes kā pamatnes vertikāli novietotajā akmenī nogludināta horizontāla sleja ar uzrakstu "Ebrejiem - fašisma upuriem" ivritā, latviešu un krievu valodā. Uzrakstu papildina Dāvida zvaigzne.
   1999. gada 7. aprīlī nezināmas personas sarīkoja sprādzienu pie pieminekļa, nodarot sīkus bojājumus, kas būtiski neietekmēja pieminekļa fizisko stāvokli.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)


1644.

Rumbulas memoriāls

2002-11-30   56:53:14, 24:14:35

 

123   <<   >>   A   Pano


   Memoriāls uzstādīts 2002. gada novembrī. Uzraksts uz piemiņas akmens vēstī, ka pa šo ceļu uz Rumbulas mežu 1941. gada novembrī un decembrī nacistu organizētās iznīcināšanas akcijas laikā dzina nāvē tūkstošiem Rīgas geto ebreju.
   Memoriāls celts par bijušā geto gūstekņa Borisa Kliota līdzekļiem. Arī viņa tuvinieki tika nogalināti Rumbulā.


1645.

Rundāles pils

1999-11-13   56:24:57, 24:01:36

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rundāles pils ir izcilākais baroka arhitektūras un rokoko dekoratīvās mākslas piemineklis Latvijā. Arhitekts un darbu vadītājs bija B. F. Rastrelli. Pils celta 1736.-1740. g. pēc Kurzemes hercoga un Krievijas carienes Annas favorīta Pētera Bīrona pasūtījuma kā vasaras rezidence un tā pabeigta 1763.-1767. g. Regulārā franču parka stādījumi un meža parks. Pilī rokoko stila interjeri, Zelta zāle, Balta zāle, skatītājiem pieejamas gandrīz 50 telpas, tēlnieka J. M. Grafa steka veidojumi, F. Martini un K. Cuki griestu gleznojumi. Ekspozīcijā - interjera priekšmeti, stila mēbeles.


1646.

Rundēnu katoļu baznīca

2002-08-10   56:16:33, 27:49:22

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rundēnu Svētā Krusta Paaugstināšanas katoļu baznīca atrodas Rundēnu centrā, tā celta ap 1820. gadu.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)


1647.

Runtiņupīte pie Krimuldas baznīcas

2001-04-07   57:09:43, 24:46:05

 

123   <<   >>   A   Pano


   Apmēram 200 m uz DA no Krimuldas baznīcas atrodas Kubeseles pilskalns. Gar pilskalnu uz Gauju tek Runtiņupīte. Tās krastā atrodas Kubeseles (Runtiņala) ala (garums 7 m). Alas forma atgādina istabu. Alā esot dzīvojis lībiešu virsaitis Runtiņš.
  (A. Plaudis. Rīgas rajons. "Avots", 1988.)


1648.

Rušonas baznīca

2000-10-14   56:11:07, 26:58:02

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rušonas katoļu baznīca celta 1816. g. Blakus baznīcai bijušā dominikāņu klostera ēka (ap 1766. g.).
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)


1649.

Rušonas muižas kungu māja

2000-10-14   56:11:16, 26:58:33

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rušona 18. gs. sākumā bija novada centrs, tagad gandrīz pamesta vieta. Rušonas muižas apbūves laiks - 19. gs. 2. puse, neorenesanses stils. Pie logu ailām ir pusloka arku pārsedzes. Ēkas apjoms ir dinamiski līdzsvarots un savā vienkāršībā atstāj majestātiski pacilājošu iespaidu. Fasāžu arhitektoniski mākslinieciskajā kompozīcijā izcelta simetrija un ritms. Ar staltu cienīgumu tā reprezentēja muižas īpašniekus Arnoldu un Alfrēdu Žolendzus.
  (J. Zilgalvis. Latgales muižu arhitektūra 16. gs.-20. gs. Rīga, 1994.)


1650.

Rūja pie Jeriem

2004-09-25   57:52:48, 25:22:02

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rūja iztek no Rūjas ezera, ietek Burtnieku ezerā. 85 km gara.
  (Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)


1651.

Rūja pie Naukšēniem

2000-08-05   57:53:01, 25:26:57

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rūja iztek no zivīm bagātā Ruhijerva (Rūjas ezera) Igaunijā, Sakalas augstienē. Pie Naukšēniem Rūja uzņem lielāko pieteku – Acupīti.


1652.

Rūjiena, piemineklis "Madonna Orans"

2000-08-05   57:53:49, 25:19:56

 

123   <<   >>   A   Pano


   Blakus baznīcai atrodas 1964. gadā uzceltā vidusskolas ēka, netālu - K. Zemdegas piemineklis "Madonna Orans" (1936), kas tapis pieminot skolotāju Jūliju Skujiņu. Viņa noslīka Rūjā 1934. g.


1653.

Rūjiena, piemineklis "Sējējs"

2000-08-05   57:53:49, 25:19:56

 

123   <<   >>   A   Pano


   Piemineklis "Sējējs" (tēln. K. Zemdega,1939) veltīts novadniekam un kādreizējam Latvijas Ministru prezidentam A. Alberingam. Lai gan 20. gs. 50. gados pieminekli nopostīja, taču 1988. g. 18. novembrī, kad valstsvīra akmens galva bija izcelta no Rūjas upes, tas tika atjaunots.
   Arturs Alberings (dzimis 1876. gada 26. decembrī, Rūjienā, miris 1934. gadā), Latvijas politiķis un sabiedriskais darbinieks.


1654.

Rūjiena, piemineklis "Tālavas taurētājs"

2000-08-05   57:53:49, 25:19:56

 

123   <<   >>   A   Pano


   K. Zemdegas piemineklis "Tālavas taurētājs" (1937) - Rūjienas atbrīvošanas un kritušo karavīru piemineklis.


1655.

Rūjiena, piemineklis brīvības cīnītājiem

2000-08-05   57:53:49, 25:19:56

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rūjienas kapu vidusdaļā atrodas atjaunotais piemineklis par Latviju kritušajiem (1934. g.).
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)


1656.

Rūjiena, piemineklis mācītājiem Bergmaņiem

2000-08-05   57:53:49, 25:19:56

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rūjienas muzeja izstāžu zāles ēkas priekšā guļ A. Vārpas veidotais piemiņas akmens, ko apvij piecu Bergmaņu dinastijas vīru vārdi. Četri no viņiem bijuši luterāņu mācītāji Rūjienas baznīcā, bet Ernsts fon Bergmanis - pasaulslavens mediķis.


1657.

Rūjiena, piemineklis represētajiem

2000-08-05   57:53:49, 25:19:56

 

123   <<   >>   A   Pano


   Piemineklis veltīts Rūjienas novada represēto piemiņai.


1658.

Rūjienas baznīca

2000-08-05   57:53:49, 25:19:56

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rūjienas Sv. Bērtuļa (Bartolomeja) baznīca celta gandrīz vienā laikā ar Rūjienas ordeņa pili 1259.-1263. g. Tā ir viena no vecākām un lielākām baznīcām Vidzemē, ārpus Rīgas. Baznīcas vēsture saistīta ar nepārtrauktiem postījumiem un atkal "augšāmcelšanos". Vidzemē grūti atrast vēl tik bieži un pamatīgi postītu kulta celtni.
  (www.bertuladraudze.lv)


1659.

Rūjienas pilsētas dome

2000-08-05   57:53:49, 25:19:56

 

123   <<   >>   A   Pano


   Vēstures dokumentos Rūjiena pirmoreiz minēta 13.-14. gs. 1. pusē, kad Rūjas labajā krastā Livonijas ordenis nopostītās lībiešu pils vietā uzbūvēja savu pili. Ap pili un baznīcu sāka veidoties apdzīvota vieta. Pilsētas tiesības kopš 1920. gada. Iedzīvotāji 3718 (2000. g.).
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)


1660.

Rūmenes muižas pils

2000-10-28   57:03:34, 22:43:39

 

123   <<   >>   A   Pano


   Rūmenes muižas ansamblis būvēts 1876.-1892. g. - pils, stallis, pienotava, siltumnīca. Pie pils parks.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)


 

 Satura rādītājs (123)

 

   I-ALBUMI

1363. Radžu akmens pie Jēkabpils 2004-06-05

1364. Raģeļu baznīca 2002-08-11

1365. Raiskuma muižas pils 2000-08-19

1366. Rakstu klintis 2006-10-29

1367. Ramas muiža 2005-04-10

1368. Rankas muižas pils drupas 2002-08-10

1369. Rankas pagastnams 2002-08-10

1370. Raudas muiža 2001-04-21

1371. Rauna netālu no ietekas Gaujā 2003-10-18

1372. Rauna pie Cēsu - Valmieras ceļa 2003-10-18

1373. Rauna, J. Cimzes piemineklis 2000-03-26

1374. Rauna, Skats no Tanīsa kalna 2000-03-26

1375. Rauna, nezināmā leģionāra kaps 2003-09-05

1376. Rauna, piemineklis "Raunas koklētāja" 2000-03-26

1377. Raunas Staburags 2000-03-26

1378. Raunas ieteka Gaujā 2003-10-18

1379. Raunas katoļu baznīca 2003-09-05

1380. Raunas luterāņu baznīca 2000-03-26

1381. Raunas pilsdrupas 2000-03-26

1382. Rāmava, P. Lejiņa piemiņas akmens 2002-04-01

1383. Rāmavas muiža 2002-04-01

1384. Rāva, J. Jansona-Brauna piemiņas zīme 2001-11-10

1385. Rāvas muižas pils 2001-11-10

1386. Rāznas ezers pie Zosnas 1999-08-17

1387. Reģu pils 2000-09-16

1388. Rembates skola, piemineklis represētajiem 2002-09-21

1389. Remte, piemiņas akmens represētajiem 2000-05-13

1390. Remtes baznīca 2005-06-23

1391. Remtes ezers 2005-06-23

1392. Remtes pils 2000-05-13

1393. Rencēnu skola 2000-11-11

1394. Rendas baznīca 2000-04-15

1395. Rendas muiža 2001-04-01

1396. Rendas rumba 2000-04-15

1397. Reņģes muižas pils 2000-11-04

1398. Rēveļu skolas piemiņas akmens 2003-09-06

1399. Rēzekne, piemineklis Latgales Māra 1999-09-14

1400. Rēzekne, vēja nedarbi 1998-09-11

1401. Rēzeknes Jēzus Sirds katoļu baznīca 2000-10-14

1402. Rēzeknes katoļu baznīca 1999-09-14

1403. Rēzeknes pareizticīgo baznīca 2000-10-14

1404. Rēzeknes pilsdrupas 2000-10-14

1405. Rēzeknes pilsētas dome 2000-10-14

1406. Rēzeknes upe Rēzeknē 2000-10-14

1407. Rideļu apkārtne, nacionālo partizānu piemineklis 2008-09-05

1408. Rideļu dzirnavas 2008-09-05

1409. Riebiņu baznīca 2001-04-08

1410. Riebiņu muižas pils 2001-04-08

1411. Riekstiņi - J. Jaunsudrabiņa muzejs pie Neretas 1999-10-30

1412. Rikavas baznīca 2000-10-14

1413. Rikavas muižas pils 2000-10-14

1414. Rinda netālu no satekas ar Stendi 2006-10-14

1415. Rindas baznīca 2006-10-14

1416. Rindas mācītājmuiža 2006-10-14

1417. Rindas un Stendes sateka - Irbes sākums 2006-10-14

1418. Rības vējdzirnavas pie Ceraukstes 2007-03-24

1419. Rīga, 1905. g. piemineklis Grīziņkalnā 2002-08-02

1420. Rīga, 1905. g. revolūcijas piemineklis 2000-10-16

1421. Rīga, A. Kalniņa piemineklis 2000-09-26

1422. Rīga, A. Ņevska pareizticīgo baznīca 2002-11-19

1423. Rīga, A.Čaka piemineklis 2002-08-02

1424. Rīga, A.Pumpura kapa piemineklis 2002-09-28

1425. Rīga, A.Upīša piemineklis 2002-05-27

1426. Rīga, A.Vērmanes piemiņas ansamblis 2002-06-14

1427. Rīga, Aleksandra vārti 2002-10-14

1428. Rīga, Anglikāņu baznīca 2002-11-12

1429. Rīga, Augšāmcelšanās luterāņu baznīca 2002-09-28

1430. Rīga, Āgenskalna baptistu lūgšanu nams 2002-11-16

1431. Rīga, Barklaja de Tolli piemineklis 2006-06-30

1432. Rīga, Bastejkalns 2001-11-08

1433. Rīga, Baumaņu Kārļa piemiņas zīme 2003-07-07

1434. Rīga, Benjamiņu nams 2002-10-02

1435. Rīga, Biķeru baznīca 2000-03-12

1436. Rīga, Brīvības cīnītāju piemineklis 2002-11-12

1437. Rīga, Brīvības piemineklis 2000-01-30

1438. Rīga, Burtnieku nams Vecmīlgrāvī 2004-04-18

1439. Rīga, Dailes teātris 2002-08-29

1440. Rīga, Daugavas stadiona vārti 2002-09-28

1441. Rīga, Daugavgrīvas Baltā luterāņu baznīca 2002-11-03

1442. Rīga, Debessbraukšanas pareizticīgo baznīca 2004-04-12

1443. Rīga, Dienvidu tilta satiksmes mezgls 2009-02-14

1444. Rīga, Dienvidu tilts 2008-11-20

1445. Rīga, Dievmātes pasludināšanas baznīca 2002-11-03

1446. Rīga, Dzegužkalns 2002-11-18

1447. Rīga, Dzelzceļa muzejs 2002-04-27

1448. Rīga, Dziesmu svētku piemiņas akmens 2002-10-14

1449. Rīga, Dziesmu svētku piemiņas ansamblis 2002-10-14

1450. Rīga, Dž. Armitsteda piemineklis 2006-10-26

1451. Rīga, E. Brastiņa piemineklis 2009-03-31

1452. Rīga, E. Siliņa piemineklis 2004-07-03

1453. Rīga, E.Smiļģa piemineklis 2002-04-27

1454. Rīga, Ēbeļmuižas ozols 2009-03-01

1455. Rīga, F.Brieža piemineklis 2002-05-27

1456. Rīga, F.Candera muzejs 2002-11-16

1457. Rīga, G. Merķeļa piemiņas akmens 2000-09-26

1458. Rīga, G.Astras piemiņas zīme 2003-07-15

1459. Rīga, Golgātas baptistu baznīca 2004-04-12

1460. Rīga, Grebenščikova vecticībnieku baznīca 2002-11-03

1461. Rīga, J. Čakstes kapa piemineklis 2001-01-01

1462. Rīga, J.Akurātera muzejs 2002-04-27

1463. Rīga, J.G.Herdera piemineklis 2002-08-29

1464. Rīga, J.Rozentāla piemineklis 2002-05-27

1465. Rīga, J.Rozentāla un R.Blaumaņa muzejs 2002-10-02

1466. Rīga, J.Zemitāna piemineklis 2002-05-11

1467. Rīga, Jaunā Sv. Ģertrūdes baznīca 2002-09-28

1468. Rīga, Jaunā baptistu baznīca 2009-03-31

1469. Rīga, Jāņa Priekšteča pareizticīgo baznīca 2002-11-03

1470. Rīga, Jēkaba baznīcas tornis 2002-05-13

1471. Rīga, Jēzus luterāņu baznīca 2002-11-03

1472. Rīga, K. Barona piemineklis Vērmaņdārzā 2000-08-31

1473. Rīga, K. Ulmaņa piemineklis 2003-07-22

1474. Rīga, K.Čakstes piemiņas plāksne 2003-07-07

1475. Rīga, K.Padega piemineklis 2002-06-14

1476. Rīga, Kaltiņu ozols 2009-03-07

1477. Rīga, Kara muzejs ar Pulvertorni 1999-08-12

1478. Rīga, Kongresu nams ar strūklaku 2002-05-27

1479. Rīga, Kristus Pestītāja pareizticīgo baznīca 2002-11-16

1480. Rīga, Kristus Piedzimšanas katedrāle 2002-05-27

1481. Rīga, Kristus apskaidrības pareizticīgo baznīca 2002-11-03

1482. Rīga, Kristus karaļa katoļu baznīca 2002-08-08

1483. Rīga, Krusta baznīca 2002-05-12

1484. Rīga, Kultūras nams Ziemeļblāzma 2002-11-03

1485. Rīga, L.Braila piemineklis 2002-11-10

1486. Rīga, LIDO vējdzirnavas 2002-10-26

1487. Rīga, LU Ekonomikas un vadības fakultāte 2002-11-08

1488. Rīga, LU matemātikas un informātikas institūts 2002-11-12

1489. Rīga, Latvenergo 2002-10-14

1490. Rīga, Latviešu biedrības nams 2002-06-14

1491. Rīga, Latviešu strēlnieku piemineklis 1999-12-10

1492. Rīga, Latvijas Jaunapustuliskā baznīca 2004-05-29

1493. Rīga, Latvijas Universitāte 1998-08-31

1494. Rīga, Latvijas bankas jaunā ēka 2002-10-09

1495. Rīga, Latvijas kultūras muzejs "Dauderi" 1999-09-19

1496. Rīga, Lielā ģilde 2002-11-12

1497. Rīga, Lutera baznīca 2002-04-27

1498. Rīga, M. Tāla piemineklis 2001-08-18

1499. Rīga, Maikapara nams 2002-10-02

1500. Rīga, Marijas Magdalēnas baznīcas tornis 2002-11-12

1501. Rīga, Mateja baptistu baznīca 2004-04-12

1502. Rīga, Mazā ģilde 2002-05-13

1503. Rīga, Mākslas akadēmija 1999-08-12

1504. Rīga, Mākslas muzejs 1999-08-12

1505. Rīga, Mārtiņa luterāņu baznīca 2001-05-13

1506. Rīga, Mātes Latvijas tēls Brāļu kapos 1999-11-20

1507. Rīga, Melngalvju nams 1999-12-10

1508. Rīga, Metodistu baznīca 2002-10-09

1509. Rīga, Mežaparka luterāņu baznīca 2002-11-03

1510. Rīga, Ministru Kabinets 2002-06-14

1511. Rīga, Misiones baznīca 2002-05-11

1512. Rīga, Motormuzejs 2002-05-11

1513. Rīga, Nacionālais teātris 2000-08-31

1514. Rīga, Nacionālā Opera 1999-10-13

1515. Rīga, O. Kalpaka piemineklis 2006-06-30

1516. Rīga, O.Vācieša muzejs 2002-04-27

1517. Rīga, Okupācijas muzejs 1999-12-10

1518. Rīga, P. Stradiņa piemineklis 2006-04-27

1519. Rīga, P. Valdena piemineklis 2003-10-14

1520. Rīga, Pestīšanas baptistu baznīca 2004-04-12

1521. Rīga, Pētera - Pāvila baznīca (Ave Sol) 2003-03-30

1522. Rīga, Pētera I vīksnas piemiņas zīme 2002-10-14

1523. Rīga, Preses nams 2002-10-09

1524. Rīga, R.Blaumaņa piemineklis 2002-05-27

1525. Rīga, Radio nams 2002-08-29

1526. Rīga, Raiņa kapa piemineklis 1999-11-20

1527. Rīga, Raiņa piemineklis 1999-08-12

1528. Rīga, Rātsnams 2002-10-02

1529. Rīga, Reformātu baznīca 2002-11-12

1530. Rīga, Rolanda statuja pie Melngalvju nama 1999-12-10

1531. Rīga, Saeima 2002-05-13

1532. Rīga, Saules akmens 2008-04-26

1533. Rīga, Sāpju Dievmātes katoļu baznīca 2002-08-29

1534. Rīga, Sporta akadēmija 2002-11-10

1535. Rīga, Sporta manēža 2002-11-03

1536. Rīga, Sporta pils 2002-10-02

1537. Rīga, Sudrabu Edžus piemineklis 2002-05-27

1538. Rīga, Sv. Alberta katoļu baznīca 2002-11-16

1539. Rīga, Sv. Franciska katoļu baznīca 2002-11-03

1540. Rīga, Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīca 2002-09-28

1541. Rīga, Sv. Jāzepa katoļu baznīca 2002-11-18

1542. Rīga, Sv. Pāvila luterāņu baznīca 2002-08-02

1543. Rīga, Sv. Trijādības baznīca 2002-10-09

1544. Rīga, Sv. Trijādības pareizticīgo katedrāle 2002-09-28

1545. Rīga, Sv. Trīsvienības katoļu baznīca 2004-05-29

1546. Rīga, Sv. Trīsvienības luterāņu baznīca 2002-09-28

1547. Rīga, Teātra muzejs 2002-04-27

1548. Rīga, Tēlnieku parks pie Mārupītes 2002-04-27

1549. Rīga, Tiesu pils 2002-08-29

1550. Rīga, Triangula bastiona mūri 2004-04-08

1551. Rīga, Trīs brāļi 2002-05-13

1552. Rīga, Ugunsdzēsības muzejs 2002-09-28

1553. Rīga, Ulugbeka piemineklis 2004-04-08

1554. Rīga, Uzvaras piemineklis 2002-04-27

1555. Rīga, V. Ostvalda piemineklis 2001-08-18

1556. Rīga, V.Irbes piemineklis 2002-08-29

1557. Rīga, V.Ķuzes piemiņas plāksne 2002-10-02

1558. Rīga, Valdemāra centrs 2002-10-02

1559. Rīga, Visu Svēto pareizticīgo baznīca 2002-11-03

1560. Rīga, Zinātņu akadēmija 2002-11-03

1561. Rīga, Zviedru vārti 2002-10-02

1562. Rīga, barikāžu piemiņas zīme Acis 2002-11-16

1563. Rīga, barikāžu piemiņas zīme pie Saeimas 2007-01-22

1564. Rīga, bīskapa Alberta piemineklis pie Doma baznīcas 2001-08-21

1565. Rīga, centrālais arhīvs 2002-10-09

1566. Rīga, čekas upuru piemiņas zīme 2003-07-15

1567. Rīga, deportēto bērnu piemiņas zīme 2002-11-03

1568. Rīga, fašisma upuru memoriāls Biķernieku mežā 2001-12-02

1569. Rīga, latviešu teātra sākuma piemineklis 2002-05-27

1570. Rīga, līvu sēta Alberta laukumā 2001-08-15

1571. Rīga, luterāņu baznīca Mēness ielā 2008-09-03

1572. Rīga, māja Uzvaras bulv. 2 2007-04-22

1573. Rīga, nodedzinātās sinagogas piemiņas zīme 2002-11-03

1574. Rīga, pareizticīgo baznīca Maskavas ielā 2004-04-12

1575. Rīga, pareizticīgo baznīca Pokrova kapos 2004-04-12

1576. Rīga, piemineklis Hačkars 2004-04-08

1577. Rīga, piemineklis R. Mūrnieka traģēdijas vietā, 2000-04-09

1578. Rīga, piemineklis Sudrabkalniņā 2000-01-30

1579. Rīga, piemineklis amatniekiem 2008-08-21

1580. Rīga, piemineklis ebreju glābējiem 2008-09-03

1581. Rīga, piemineklis fašisma upuriem Sarkandaugavā 2005-07-06

1582. Rīga, piemineklis krievu karavīriem Lucavsalā 2001-08-24

1583. Rīga, piemineklis represētajiem pie Šķirotavas 2008-06-15

1584. Rīga, piemineklis represētajiem pie Šķirotavas 2000-06-17

1585. Rīga, piemiņas zīme represētajiem Biķerniekos 2002-02-21

1586. Rīga, pilsētas kanāls pie Bastejkalna 2001-11-08

1587. Rīga, punkts ar koordinātām (24,57) 2002-01-27

1588. Rīga, represēto pieminekļi Torņakalnā 2001-06-17

1589. Rīga, represiju pieminekļi pie Torņakalna stacijas 2000-07-02

1590. Rīga, sarma Ķengaragā 2009-01-04

1591. Rīga, skats uz Zaķusalu 1998-11-07

1592. Rīga, tirdzniecības centrs Domina 2008-08-22

1593. Rīga, universālveikals Centrs 2002-10-02

1594. Rīga, viesnīca Hotel de Rome 2002-10-02

1595. Rīga, viesnīca Latvija 2002-10-02

1596. Rīga, viesnīca Rīga 2002-10-09

1597. Rīgas Centrāltirgus 2003-10-27

1598. Rīgas Doms 2001-08-21

1599. Rīgas HES pie Doles 2000-08-28

1600. Rīgas Sv. Jāņa baznīca 2001-08-21

1601. Rīgas Sv. Pētera baznīcas tornis 2001-08-21

1602. Rīgas TEC-2 2003-02-16

1603. Rīgas Tehniskā universitāte 2002-10-02

1604. Rīgas centrālā stacija 2003-10-27

1605. Rīgas kinostudija 2002-11-10

1606. Rīgas pils 1998-11-18

1607. Rīgas pilsētas Dome 2000-09-08

1608. Rīgas teletornis 2002-07-26

1609. Rīgas vēstures piemineklis Lielais Kristaps 2001-08-21

1610. Rīgas zoodārza vārti 2002-05-12

1611. Rītupe pie Kārsavas 2000-07-22

1612. Rīva pie Apriķu - Gudenieku ceļa 2008-08-10

1613. Robežkalna akmeņi 2009-04-10

1614. Robežkalna laukakmens 2001-06-16

1615. Robežkroga piemiņas zīme 2002-06-29

1616. Robežnieku pagastnams 2002-08-11

1617. Rogaļu laukakmens Jēkabpils apkārtnē 2001-08-11

1618. Rojas baznīca 2002-06-24

1619. Rojas osta 1999-07-17

1620. Rokasbirzs pie Aizputes, 1905. g. piemineklis 2000-07-08

1621. Romeškalna muižas pils (Veclaicenes skola) 2002-09-13

1622. Ropaži, piemiņas zīmes skolotājiem 2000-06-04

1623. Ropažu luterāņu baznīca 2004-07-08

1624. Ropažu pilsdrupas 2008-10-12

1625. Ropažu vidusskola 2000-06-04

1626. Rozentovas baznīca pie Maltas 2000-10-14

1627. Rubenes baznīca 2000-04-29

1628. Rubenes lokomobile 2000-04-29

1629. Rubeņi, piemineklis nacionālajiem partizāniem 2002-07-18

1630. Rubeņu baznīca 2000-10-15

1631. Rucava, pieminekļi hitlerisma un staļinisma upuriem 2000-07-09

1632. Rucavas baznīca 2000-07-09

1633. Rudbārži, atbrīvošanas cīņu piemiņas zīme 2000-06-11

1634. Rudbārži, piemiņas zīme represētajiem 2000-06-11

1635. Rudbāržu baznīca 2000-06-11

1636. Rudbāržu pils 2000-06-11

1637. Rudzātu baznīca 2001-08-11

1638. Rugāju katoļu baznīca 2004-04-09

1639. Rugāju pagastnams 2002-09-14

1640. Rugāju pareizticīgo baznīca 2002-09-14

1641. Rumbiņas ūdenskritums Lielvārdē 2002-06-29

1642. Rumbiņi - Bārdu dzimtas muzejs Pociemā 2000-10-01

1643. Rumbula, piemineklis fašisma upuriem 2001-02-04

1644. Rumbulas memoriāls 2002-11-30

1645. Rundāles pils 1999-11-13

1646. Rundēnu katoļu baznīca 2002-08-10

1647. Runtiņupīte pie Krimuldas baznīcas 2001-04-07

1648. Rušonas baznīca 2000-10-14

1649. Rušonas muižas kungu māja 2000-10-14

1650. Rūja pie Jeriem 2004-09-25

1651. Rūja pie Naukšēniem 2000-08-05

1652. Rūjiena, piemineklis "Madonna Orans" 2000-08-05

1653. Rūjiena, piemineklis "Sējējs" 2000-08-05

1654. Rūjiena, piemineklis "Tālavas taurētājs" 2000-08-05

1655. Rūjiena, piemineklis brīvības cīnītājiem 2000-08-05

1656. Rūjiena, piemineklis mācītājiem Bergmaņiem 2000-08-05

1657. Rūjiena, piemineklis represētajiem 2000-08-05

1658. Rūjienas baznīca 2000-08-05

1659. Rūjienas pilsētas dome 2000-08-05

1660. Rūmenes muižas pils 2000-10-28