Pieminekļi un piemiņas zīmes A-L

Pieminekļi un piemiņas zīmes A-L

2009-05-22

Ainaži, K. Valdemāra piemineklis pie muzeja

1999-10-09 57:51:48, 24:21:31

123 << >> A Pano

   Krišjānis Valdemārs izveidoja pirmo latviešu publisko bibliotēku un kori. Viņam izdevās panākt, ka1864. gadā Ainažos tika izveidota pirmā jūrskola zemnieku bērniem. To nodibināja tālbraucējs kapteinis Kristiāns Dāls pēc Kr. Valdemāra ierosmes un ar turīgo ainažnieku atbalstu. Pēc Ainažu parauga jūrskolas zemnieku bērniem nodibināja arī Jēkabmiestā, Ģipkā, Ventspilī, Užavā, Lubezerē, Engurē, Mangaļos un Liepājā.
   Šodien atjaunotajā jūrskolas ēkā ierīkots Ainažu Jūrskolas memoriālais muzejs, kurā atrodama informācija par jūrskolas, Vidzemes kuģniecības un zvejniecības vēsturi.
   Pie muzeja enkuru parks.

Ainaži, saules zīme "Baltā saule"

1999-10-09 57:51:48, 24:21:31

123 << >> A Pano

Piemineklis "Baltā saule" (veltījums Kr. Valdemāram) atklāts 1998. gadā, autors V. Titāns. Tas ir viens no V. Titāna veidotajiem objektiem projektā "Saules tilts: Ainaži-Roņu sala-Kolkas rags".

Airītes, O. Kalpaka piemineklis

2000-05-13 56:40:40, 22:09:16

123 << >> A Pano

   Pulkvedis Oskars Kalpaks (1882.-1919.) - pirmais Latvijas Armijas Virspavēlnieks.
   Šajā vietā 1919. gada 6. martā par Tēvzemes brīvību un neatkarību krita pulkvedis Oskars Kalpaks, komandieris N. Grundmanis, virsleitnants P. Krievs un leitnants J. Šrinders.
  (www.ltg.lv/kalpaka.muzejs)

Aizkalne, piemineklis mocekļiem un kritušajiem

2001-04-08 56:11:58, 26:46:47

123 << >> A Pano

  "Mirsti, kur mirdams, kareivi,
   dzīvs būsi mūžīgi, mūžīgi,
   dzīva būs latviešu tauta,
   Latvijas kalnāji un lejas."
  (A. Eglītis)

Aknīste, piemineklis represētajiem

2000-07-23 56:09:47, 25:44:33

123 << >> A Pano

Aknīstes iedzīvotāji daudz cietuši padomju okupācijas varas iestāžu rīkotajās masu deportācijās un arestos. Represijas turpinājās līdz pat 1953. gadam.

Allažu Kaļķugrava, T. Zaļkalna piemiņas zīme

2000-06-04 57:06:06, 24:47:54

123 << >> A Pano

Teodors Zaļkalns (1876.-1972.) bija viens no pirmajiem latviešu tēlniekiem. Mākslinieks bieži uzturējies viņa tēvabrāļa celtajās Kaļķugravas dzirnavās.
Gravas nosaukums radies saistībā ar senu kaļķu cepli, kas šodien vairs nav saglabājies.

Aloja, 2. pasaules kara piemineklis

2000-04-29 57:46:04, 24:53:07

123 << >> A Pano

Piemineklis uzstādīts padomju varas laikā. Uz pieminekļa uzraksts: "Alojiešiem kas krituši Lielajā Tēvijas karā cīņā pret fašismu".

Aloja, piemineklis represētajiem pie baznīcas

2000-04-29 57:46:04, 24:53:07

123 << >> A Pano

Pilsētas centrā ir lut. baznīca. Pie lut. baznīcas piemiņas akmens represētajiem, "ziemeļu vēju lauztajiem". Okupācijas varas iestāžu rīkotajās represijās 1941. g. 14. jūnijā tika apcietināti 16, bet 1949. g. 25. martā deportēti 134 pagasta iedzīvotāji.
(Latvijas pilsētas. Enciklopēdija. Rīga, 1999.)

Alsunga, piemineklis represētajiem

2003-08-30 56:58:39, 21:33:54

123 << >> A Pano

Piemiņas plāksne 1941. un 1949. gadā deportētajiem Alsungas iedzīvotājiem uzstādīta 1990. gadā Ziemeļu stacijā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

10.

Ančupānu kalnu memoriāla centrālā figūra

2004-08-05 56:32:21, 27:18:48

123 << >> A Pano

Rēzeknes rajona Verēmu pagasta Ančupānu kalnos nacistiskā terora upuru masu kapos 1973. gadā izveidots memoriāls ar tēlnieces R. Kalniņas-Grīnbergas skulptūru "Māte ābele".
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

11.

Annenieki, piemineklis represētajiem

2001-10-27 56:40:17, 23:05:33

123 << >> A Pano

1941. g. padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 17, 1949. g. - 69 anneniekus. Ieplūda imigranti. 1935. g. Annenieku pagastā bija 94,4 % latviešu, 2000. g. - 57,7 % latviešu.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

12.

Ape, D. Ozoliņa piemiņas akmens

1999-06-19 57:32:42, 26:42:40

123 << >> A Pano

Dauškānu kalnā (0,9 km attālumā no pilsētas) pie vecās skolas ēkas ir piemiņas akmens ar R. Kalniņas-Grīnbergas cilni (uzstādīts 1988. g.) pedagogam un folkloristam D. Ozoliņam.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

13.

Ape, E. Zālītes piemineklis pie vidusskolas

1999-06-19 57:32:26, 26:42:21

123 << >> A Pano

Elīna Zālīte (1898.19.X - Gaujienas pag. - 1955.7. IV Rīgā) - dzejniece, rakstniece. Piemineklis pie Apes vidusskolas uzstādīts 1983. gadā, tēlniece R. Kalniņa-Grīnberga.
E. Zālīte rakstījusi dzeju, lugas, daudz tulkojusi no krievu, vācu, somu un igauņu valodas. Plašāk zināms viņas romāns "Agrā rūsa".

14.

Apriķu apkārtne, Neredzīgā Indriķa kapa piemineklis

2008-08-10 56:46:24, 21:30:41

123 << >> A Pano

   Neredzīgais Indriķis - pirmais latvietis, kurš ar saviem darbiem parādās dzejnieku vidū.
   Neredzīgais Indriķis (1783. g.-1828. g.) dzīvoja Apriķu pagasta Elkuleju mājās, strādādams skrodera un kurpnieka darbus. Redzi zaudēja sava piektajā dzīves gadā. Viņa gars tomēr attīstījās. Sevī gremdēdamies, Indriķis sāka sacerēt dziesmas. Reiz dziesmu sacerējis, viņš to paturēja galvā.
   1806. gadā ar Apriķu mācītāja Elverfelda gādību tika izdotas Neredzīgā Indriķa sacerētās dziesmas.
  (T. Zeiferts "Latviešu rakstniecības vēsture")

15.

Asare, brīvības cīņu piemineklis

2002-07-18 56:06:55, 25:53:26

123 << >> A Pano

Asares baznīcas pagalmā atrodas piemineklis 1919.-1920. g. kritušajiem Augšzemes partizāniem (pēc arhit. E. Birznieka meta). Pieminekļa 7 laukakmeņi atvesti no 7 pagastiem, kuros kritušie dzīvojuši.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

16.

Auce, piemineklis staļinisma upuriem

2001-10-27 56:27:12, 22:54:30

123 << >> A Pano

Piemiņas akmens padomju okupācijas varas iestāžu represiju upuriem novietots pie stacijas.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

17.

Audriņi, fašisma upuru piemineklis

1999-09-14 56:35:27, 27:14:42

123 << >> A Pano

Audriņi - apdz. v. Rēzeknes rajonā, Audriņu ciema centrs, 12 km no Rēzeknes. 1942. g. vācu fašisti nežēlīgi izrēķinājās ar Audriņu iedzīvotājiem. Tika apcietināti visi 235 Audriņu iedz. un ievietoti Rēzeknes cietumā un pēc tam nošauti. Audriņus izlaupīja un nodedzināja līdz pamatiem.
Ciema centrā 1973. gadā uzcelts piemineklis noslepkavotajiem iedzīvotājiem (tēlniece A. Veinbaha, arhitekts G. Asaris).

18.

Austras koks - A. Pumpura piemiņas zīme

2002-06-29 56:38:06, 24:50:47

123 << >> A Pano

   Dzejnieks Andrejs Pumpurs (1841.-1902. g.) dzimis Lieljumpravas pagasta Ķeirānu meža mājiņā, bērnību pavadījis Dīriķu mājās, strādājis lauku darbus tēvabrāļa mājās Lāčplēšos.
   1853.-1856. g. mācījies Lielvārdes draudzes skolā.
   Ar savu dzeju Pumpurs cīnījās par latviešu tautas pašapziņas celšanu, par apziņas modināšanu, viņa darbi pauda spēcīgas tēvzemes mīlestības jūtas.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

19.

Āsteres obelisks

2003-05-01 57:37:03, 24:41:20

123 << >> A Pano

   Obelisks veidots no Latvijai neraksturīga smilšakmens un sastāv no trijām atsevišķām, savstarpēji sacementētām daļām. Kopējais smilšakmens obeliska augstums - ap 3,75 metri. Vidējās obeliska daļas pretējās pusēs iekalti taisnstūra laukumi. Viena laukuma centrā atrodas 64 cm gara un 12 cm plata kartuša. Tā ietver 8 hieroglifus, kuri lasāmi kā Ēģiptes valdnieka Ptolemaja vārds.
   19. gs. otrajā pusē Baltijas muižniekiem uzmācās nostaļģija pēc senatnes. Tika izbūvētas mākslīgas pilsdrupas, veidotas idilliskas pazemes grotas un nišas, uzstādīti akmeņi īstu un izdomātu notikumu piemiņai. Iespējams, ka šajā laikā arī Šķirstiņu muižas īpašniekam Zommeram radās ideja par obelisku ar ēģiptiešu hieroglifiem. Hieroglifi neapšaubāmi nav iegriezti Ptolemaja valdīšanas laika. Tam, vai obelisks Āsteres ezera krastā atvests no Eiropas vai arī gatavots uz vietas, būtībā nav lielas nozīmes. Jebkurā gadījumā tas būtu saudzējams kā sava laikmeta, t.i. 19. gadsimta, liecinieks.
  (J. Urtāns. Limbažu obelisks ar hieroglifiem //Dabas un vēstures kalendārs.- Rīga, 1984.)
   Pēc vietējo ļaužu nostāstiem obelisks kalpojis kā robežakmens starp Āsteres lielkunga Pelzaka un Šķirstiņu lielkunga Zommera īpašumiem.

20.

Babīte, piemineklis 1. pasaules karā kritušajiem

2008-08-28 56:57:27, 23:57:09

123 << >> A Pano

Piemineklis uzcelts 1. Pasaules karā kritušo latviešu strēlnieku un krievu karavīru piemiņai, kuri 1915.-1917. gadā cīnījās pret vācu karaspēku, kā arī pēc Kerenska rīkojuma nošauto Sibīrijas strēlnieku piemiņai.

21.

Babītes pilskalna norādes zīme

2008-09-05 56:57:26, 23:50:33

123 << >> A Pano

Babītes pils pamati bijuši saskatāmi vēl 20. gadsimta 30. gados. Pilskalns atrodas mežainā kāpu virknē netālu no Babītes ezera.
Pēdējos gados tiek rīkotas talkas Babītes pilskalna sakopšanai.

22.

Babri, komponista J. Ivanova piemiņas zīme

2001-08-11 56:18:40, 26:40:33

123 << >> A Pano

Komponists Jānis Ivanovs (1906.-1983. g.) dzimis Preiļos.
(LPE, 4. sēj., Rīga, 1983.)

23.

Baloži, R. Mūrnieka piemiņas akmens

2000-02-20 56:52:43, 24:08:51

123 << >> A Pano

Robertu Mūrnieku 1991. gadā 16. janvārī uz Vecmīlgrāvja tilta nogalināja omonieši.

24.

Balvi, piemineklis "Balvu Staņislavs"

1999-09-13 57:07:55, 27:16:07

123 << >> A Pano

1938. gadā Balvos atklāts tēln. K. Jansona darinātais Latvijas Brīvības cīņu piemineklis, t.s. Balvu Staņislavs. Padomju okupācijas laikā divreiz iznīcināto skulptūru 20. gs. 90. gadu sākumā atjaunoja tēlnieka dēls A. Jansons.

25.

Bauska, brīvības cīņu piemineklis

1999-08-07 56:24:29, 24:11:16

123 << >> A Pano

Pilskalna parkā piemineklis Brīvības cīņās kritušajiem un piemiņas zīme Bauskas atsevišķajam brīvprātīgo bataljonam.

26.

Bauska, piemiņas zīme 1944. g. kaujām

2001-10-27 56:24:29, 24:11:16

123 << >> A Pano

Piemiņas zīme Bauskas atsevišķajam brīvprātīgo bataljonam, kas 1944. gadā cīnījās pret uzbrūkošo Sarkano armiju.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

27.

Bārbele, piemiņas zīme represētajiem

2000-09-02 56:27:09, 24:35:56

123 << >> A Pano

   Padomju okupācijas varas represijās cietuši vairāk kā 115 pagasta iedzīvotāji.
   Surģenieku mežā un Laivas purvā uzturējās nacionālie partizāni, 1946. gadā janvārī to lielākā daļa kopā ar ģimenes locekļiem un atbalstītājiem tika apcietināti un izsūtīti.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

28.

Bārta, J. Birznieka piemineklis

2002-08-03 56:19:60, 21:18:33

123 << >> A Pano

   Jānis Birznieks - Latvijas pirmās brīvvalsts laika zemkopības ministrs.
   Piemiņas akmens J. Birzniekam (1895.-1955. g.) uzstādīts Plostnieku kapsētā 1991. gadā. J. Birznieks dzimis Lejas Birzniekos, miris izsūtījumā Krasnojarskas apgabalā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

29.

Bebrene, brīvības cīņu piemineklis

2000-10-15 56:04:01, 26:07:50

123 << >> A Pano

Bebrenes centrā Latvijas Brīvības cīņās kritušo piemineklis. Tas atklāts 1932. gadā pēc arhitekta O. Birznieka meta, nojaukts 20. gs. 50. gados, atjaunots 1994. gadā - tēlnieks A. Feldbergs, arhitekts R. Dobičina.

30.

Bernāti, Latvijas R zīme "Zaļais stars"

1999-09-03 56:22:38, 20:58:44

123 << >> A Pano

Tikai 15 km no Liepājas - tālākais R punkts Latvijai. Par to vēsta tēlnieka V. Titāna skulptūra "Zaļais stars" ar ģeogrāfiskajām koordinātēm (uzstādīta 1999. gadā).

31.

Bērze, piemineklis brīvības cīnītājiem

2001-03-10 56:41:08, 23:26:23

123 << >> A Pano

Bērzes centrā 1990. g. uzstādīta piemiņas zīme 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem Bērzes pagasta iedzīvotājiem. Zīme uzstādīta 20. gs. 70. gados nopostītā melnā obeliska vietā.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

32.

Bērze, piemiņas plāksne represētajiem

2001-03-10 56:41:08, 23:26:23

123 << >> A Pano

   Pie bijušā pagastnama sienas uzstādīta piemiņas plāksne izsūtīto Bērzes pagasta iedzīvotāju piemiņai. 1941. g. padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 28, 1949. g. - 72 bērzeniekus. Tika ievesti strādnieki no Krievijas un Baltkrievijas.
   1935. g. Bērzes pagastā bija 94 % latviešu, 2000. g. - 75,5 % latviešu.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

33.

Biksēre, piemineklis rublim

2006-04-14 56:55:10, 26:18:59

123 << >> A Pano

   1940. gada 25. novembrī Krievijas rublis kļuva par maksāšanas līdzekli Latvijā - rubli pielīdzināja latam.
   Latvijas pagaidu nauda - Latvijas rublis - tika laists apgrozībā 1992. gada 7. maijā. Latvijas rubli pielīdzināja Krievijas rublim.
   1993. gada 5. martā tika laista apgrozībā Latvijas nacionālā valūta - lats. Vienu latu pielīdzināja 200 Latvijas rubļiem.
   Ironizējot par zemo rubļa kursu, tautā tas bieži tika dēvēts par "koka" rubli. Piemineklis veltīts "koka" rublim.

34.

Bilska, piemineklis represētajiem

2002-06-01 57:29:23, 25:58:51

123 << >> A Pano

1941. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 4, 1949. gadā - 103 bilskēniešus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

35.

Birzgale, G. F. Stendera un baznīcas piemineklis

2002-10-19 56:37:55, 24:45:22

123 << >> A Pano

   1730.-1740. g. Birzgalē uzcēla jaunu luterāņu baznīcu. Padomju okupācijas laikā 1965. gadā baznīcu sagrāva un tās vietā uzcēla ciema padomes ēku. 1990. gadā Birzgales luterāņu draudze darbību atjaunoja. Ciema padomes ēkā iesvētīja draudzes kapelu, kuru kopš 1994. gada izmanto arī jaundibinātā katoļu draudze.
   G. F. Stenders (Vecais Stenders, 1714.-1796.) - valodnieks, literāts. 1744.-1755. g. Lindes-Birzgales draudzes mācītājs.
   1989. gadā par birzgaliešu ziedojumiem atklāts tēlnieka O. Feldberga veidots piemineklis sagrautajai baznīcai un Vecajam Stenderam.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

36.

Birži, Lundberga un Līventāla kapa piemineklis

2004-06-05 56:24:32, 25:46:34

123 << >> A Pano

Ansis Līventāls (1803.-1877. g.) - viens no pirmajiem latviešu tautības rakstniekiem. 1825. gadā viņš bija Biržu un Salas draudzē par skolotāju. Salas draudzes mācītājs Lundbergs bija viņa padomdevējs rakstniecībā.
(T. Zeiferts. "Latviešu rakstniecības vēsture" )

37.

Brizule, piemineklis Z. Meierovica nāves vietā

2001-05-20 57:05:32, 23:06:10

123 << >> A Pano

   Apm. 300 m aiz skolas iegriežoties no šosejas posma pa labi (uz austrumiem) zemesceļā un veicot pa to 800 m, skaistā gravā apskatāms piemineklis pirmā Latvijas ārlietu ministra Z. A. Meirovica traģiskās boja ejas vietā. Z.. Meirovics mira autokatastrofā 1925. g.
   Daļēji saglabājusies 1935. g. Z. Meirovica piemiņai stādītā bērzu birzs.
  (V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)

38.

Burtnieki, brīvības cīņu piemineklis pie baznīcas

2000-04-29 57:43:13, 25:18:03

123 << >> A Pano

1937. g. pie Burtnieku baznīcas atklāts piemineklis 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem burtnieciešiem (tēln. N. Maulics), ap pieminekli Varoņu birzs.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

39.

Burtnieki, piemineklis represētajiem

2002-07-27 57:41:41, 25:16:30

123 << >> A Pano

   Burtnieku pagasta iedzīvotāji smagi cietuši gan vācu, gan padomju okupācijas laikā. 1941. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 14 burtnieciešus, 1949. gadā - 108.
   Vācu armijā tika iesaukti 125 cilvēki, no kuriem 28 krita, 49 izsūtīja uz Sibīrijas soda nometnēm, 30 leģionāri palika trimdā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

40.

Carnikava, O. Vācieša kapa piemineklis

2002-04-28 57:07:30, 24:19:20

123 << >> A Pano

   Dzejnieks Ojārs Vācietis dzimis 1933. gadā Trapenes pagastā, miris 1983. gadā Rīgā, apbedīts Carnikavas kapsētā. Kapsēta atrodas senču svētkalnā.
   Carnikavas kapsētā apglabāts arī Latvijas armijas ģenerālis Mārtiņš Vācietis (1873.-1945. g.).
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

41.

Cesvaine, piemineklis represētajiem

2003-04-18 56:58:08, 26:18:26

123 << >> A Pano

   Piemineklis atklāts 2003. gada 25. martā.
   Pašlaik Cesvainē kopā ar lauku teritoriju dzīvo 88 represētie.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

42.

Cesvaines vidusskolas piemiņas zīme

2003-04-18 56:58:08, 26:18:26

123 << >> A Pano

Tagadējā Cesvaines ģimnāzija dibināta 1919. gadā, dibinātājs A. Vītols.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

43.

Cēsis, Uzvaras piemineklis

1999-07-27 57:18:47, 25:16:28

123 << >> A Pano

1998. g. novembrī Cēsīs, Vienības laukumā svinīgi tika atklāts no jauna izgatavotais Uzvaras piemineklis, jo 1951. g. martā arhit. P. Kundziņa 1924. gadā šūnakmenī veidotais Uzvaras piemineklis tika nopostīts.

44.

Cēsis, piemineklis Skolnieku rotai

2002-10-12 57:17:42, 25:16:02

123 << >> A Pano

   Piemineklis Cēsu pulka Skolnieku rotas pirmo cīņu atcerei tika uzstādīts 1938. gadā, mākslinieka V. Rozenberga mets, tēlnieka R. Āboltiņa veidojums, tēlnieka R. Zibeņa izpildījums. Piemineklis nojaukts 1951. gadā, atjaunots 1992. gadā (tēlniece M. Baltiņa).
   Uzraksts uz pieminekļa postamenta sānu plāksnes: "Pa šo ceļu 1919. gadā 6. jūnijā Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rota aizgāja cīņā par Latviju."
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

45.

Cēsis, piemineklis brīvības cīnītājiem

2000-08-19 57:18:47, 25:16:28

123 << >> A Pano

Piemineklis kapos Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem uzstādīts 1930. g.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

46.

Cīravas meža skolas piemiņas zīme

2001-11-10 56:44:13, 21:23:04

123 << >> A Pano

Bijušās Cīravas muižas pilī no 1922,g. līdz 1951. g. darbojusies meža skola. Piemiņas akmens uzstādīts 1985. g.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

47.

Dagda, piemineklis represētajiem

2000-07-22 56:05:39, 27:32:14

123 << >> A Pano

Dagdā uzstādīta skulptūra "Sērojošā māte"(1996. g., tēln. A. Veinbaha), kas veltīta komunistiskā terora upuru piemiņai.

48.

Dalbes apkārtne, brīvības cīņu piemineklis

2000-10-06 56:43:52, 23:51:32

123 << >> A Pano

   Piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem (1937. g., M. Šmalcs, atjaunots 1987. g.), kas krituši cīņā pret Bermontu.
   1919. g. 17. novembrī kaujā pie Skuju skolas un Iecavas upes pulks zaudēja 16 kritušos, 2 bezvēsts pazudušos, 58 karavīri ievainoti. Piemineklis atrodas pa labi no vecās Jelgavas-Rīgas šosejas - aiz dzelzceļa pārbrauktuves.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

49.

Daudzeva, piemineklis nacionālajiem partizāniem

2002-06-29 56:30:23, 25:14:25

123 << >> A Pano

   Piemineklis latviešu nacionālajiem partizāniem (Pormaļa grupai).
    "Brālis brālim jānošauj bij kaujā.
     Dēls pat tēvam kļuva svešs.
     Tos, kas neaizgāja asiņainā kaujā,
     Klusi slēpa dzimtās zemes mežs."
  (Lūcija Sāgameža)

50.

Daudzeva, piemineklis represētajiem

2002-06-29 56:30:23, 25:14:25

123 << >> A Pano

1941. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 22, 1949. gadā - 15 iedzīvotājus. Piemiņas akmens uzstādīts pie Daudzevas stacijas.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

51.

Daugavpils, A. Pumpura piemineklis

2000-07-21 55:52:21, 26:31:10

123 << >> A Pano

Daugavpilī, pilsētas centrālajā daļā atrodas A. Pumpura parks (Vienības dārzs) un Dubrovina dārzs, kas sākts veidot 1882. gadā.
No 1895. gada Andrejs Pumpurs strādājis par militāro ierēdni Daugavpils intendantūrā — pavadījis armijas sūtījumus uz Āziju.

52.

Daugavpils, Raiņa piemineklis

2000-07-21 55:52:09, 26:30:58

123 << >> A Pano

Tā kā Rainis ir Dzejas dienu simbols, Daugavpils dzejnieki svin viņa dzimšanas dienu, noliekot ziedus un svecītes pie viņa pieminekļa Daugavpils Universitātes laukumā.

53.

Daugavpils, piemineklis represētajiem

2000-07-21 55:52:21, 26:31:10

123 << >> A Pano

A. Pumpura parkā atrodas komunistiskā terora upuru piemiņas vieta.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

54.

Daugmale, piemiņas zīme Bēgļu ceļš

2000-09-29 56:49:15, 24:26:56

123 << >> A Pano

1. pasaules kara laikā cauri Daugmales pagastam gāja "bēgļu ceļš". 1915. g., ienākot vācu karaspēkam, bēgļi no Kurzemes un Zemgales devās pāri Daugavai uz Rīgu, Vidzemi un Krieviju. "Bēgļu ceļa" malā uzstādīta Kultūras fonda piemiņas zīme.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

55.

Daugmales apkārtne, piemineklis Važu rāvējs

2008-08-25 56:49:52, 24:24:06

123 << >> A Pano

Skulptūra "Važu rāvējs" uzstādīta Daugmalē Daugavas krastā. Tā veltīta Atmodai, autors T. Muzikants.

56.

Demenes apkārtne, Latvijas D zīme "Saules puķe"

2001-08-11 55:40:32, 26:34:58

123 << >> A Pano

Demenes pagasta dienvidu galā pie Grivočkas atrodas Latvijas galējais dienvidu punkts. Tur 1999. g. uzstādīts tēlnieka V. Titāna veidotais piemineklis "Saules puķe".
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

57.

Dikļi, dziesmu svētku piemineklis

2002-06-01 57:35:48, 25:04:24

123 << >> A Pano

   Vēstures piemineklis ir pirmo latviešu dziesmu svētku norises vieta Neikena kalniņā. Tur uzstādīts piemiņas akmens.
   J. Neikens (1826.-1868. g.) - mācītājs, rakstnieks, strādājis Dikļu draudzē, 1864. gadā noorganizējis Dikļos pirmos latviešu dziesmu svētkus. Arī pirmā skola Dikļos bijusi Neikena skoliņa.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

58.

Dikļi, piemiņas zīme teātra sākumam

2002-06-01 57:35:50, 25:05:39

123 << >> A Pano

J. Peitāns (1801.-1859. g.) - muižas kalps, pārtulkojis F. Šillera lugu "Laupītāji" latviešu valodā un 1818. gadā kopā ar muižas kalpiem to iestudējis. Tā bija pirmā teātra izrāde latviešu valodā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

59.

Dižstende, piemiņas zīme J. Lielmanim

2000-10-28 57:11:36, 22:33:13

123 << >> A Pano

Bijusī Stendes muiža tagad ir Stendes selekcijas un izmēģinājumu stacijas centrs. Stacija dibināta 1922. g. Tās dibinātājs un ilggadējais direktors (1922.-1956. g.) bija lauksaimniecības zinātņu doktors Jānis Lielmanis (1895.-1970. g.).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

60.

Dīriķupītes piemiņas zīme

2002-06-29 56:38:57, 24:52:49

123 << >> A Pano

   Dzejnieks Andrejs Pumpurs (1841.-1902. g.) dzimis Lieljumpravas pagasta Ķeirānu meža mājiņā. Viņa tēvs gāja muižā par vīndedzi. No Ķeirāniem tēvs pāriet uz Dīriķu mājām par saimnieku gadu pēc Andreja dzimšanas. Šajās mājās Pumpurs pavada savu bērnību.
   Piemiņas zīmes autors Vilnis Titāns.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

61.

Dobele, atbrīvotāju piemineklis

1999-07-25 56:37:25, 23:16:50

123 << >> A Pano

   Piemineklis atrodas Tērvetes ielas un Liepājas šosejas sazarojumā. Veltīts 1. Pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem. Autors - Kārlis Zemdega.
   No 1940.-1950. gadam Dobeles atbrīvošanas piemineklis atradies tagadējā Brāļu kapu pieminekļa vietā. 1950. gadā tas uzspridzināts pēc padomju varas iestāžu rīkojuma. Atjaunots 1996. gadā. Tēlniece - I. Berga, akmeņkalis - L. Peļņa.
  (www.vietas.lv)

62.

Dobele, zemgaļu aiziešanas piemineklis

2001-05-01 56:37:25, 23:16:50

123 << >> A Pano

Uzbrukumus zemgaļu Dobeles pilij vācu ordeņa karavīri uzsāka 1279. gadā. Daudzie uzbrukumi panākumus nedeva. Nevarēdami ar ieročiem vien ieņemt zemgaļu pili, ordeņa karavīri regulāri nopostīja zemgaļu mājas un druvas. Kad ordeņa mestrs Kuno Hacigenšteins 1289. gada vasarā nežēlīgi izpostīja apkārtni, izcēlās bads. Bada dēļ zemgaļi bija spiesti pili atstāt, to iepriekš nodedzinot (1289. g.).
(Apceļosim Zemgali, Rīga, 1958.)

63.

Drieliņi, Aspazijas piemiņas plāksne

2003-05-01 57:40:05, 24:40:03

123 << >> A Pano

Dzejniece Aspazija (1865.-1943. g.) 1892.-1893. g. bija mājskolotāja Drieliņu muižā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

64.

Drusti, piemineklis brīvības cīnītājiem

2001-04-13 57:13:53, 25:51:25

123 << >> A Pano

Pie Drustu baznīcas 1932. g. uzstādīts piemineklis 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

65.

Drusti, piemineklis represētajiem

2001-08-04 57:13:53, 25:51:25

123 << >> A Pano

1941. g. padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 14, 1949. g. - 100 drustēniešus. 1989. g. atklāts piemineklis totalitārā režīma upuriem.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

66.

Drustu skolas trīssimtgades piemiņas zīme

2001-08-04 57:13:53, 25:51:25

123 << >> A Pano

1987. g. pie Drustu skolas atklāts piemiņas akmens skolas 300 gadu jubilejai.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

67.

Dunalka, A. Spāģa piemineklis

2002-08-03 56:41:05, 21:19:47

123 << >> A Pano

   "Krājat zināšanas un apgaismojat tautu!"
   A. Spāģis (1820.-1871. g.) - publicists, skolotājs Dunalkā, jaunlatviešu kustības dalībnieks. Piemineklis uzstādīts 1938. gadā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

68.

Dunava, piemiņas zīme Daugavas plostniekiem

2000-10-15 56:13:02, 26:12:50

123 << >> A Pano

   Pirms Pļaviņu HES uzbūvēšanas pa Daugavu tika pludināti koki. Eglaine (Eglona), līkumojot caur mežiem, pie Dunavas ietek Daugavā. Vēl 20. gs. 50. gados Eglaini izmantoja koku pludināšanai uz Daugavu.
   1991. g. Daugavas krastā pie Dunavas atklāta tēlnieka V. Titāna veidotā piemiņas zīme Daugavas plostniekiem.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

69.

Dunikas baznīca, piemineklis represētajiem

2002-08-03 56:13:58, 21:16:40

123 << >> A Pano

1941. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 13, 1949. gadā - 67 Dunikas pagasta iedzīvotājus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

70.

Durbe, A. Kronvalda piemineklis

1999-09-03 56:35:20, 21:22:07

123 << >> A Pano

   Atis Kronvalds (1837 - 1875) - pedagogs, sabiedrisks darbinieks, publicists, valodnieks.
   Ar draudzes mācītāja un baltvācu literāta H. Ē. Katerfelda palīdzību A. Kronvalds mācījies Durbē Špringera privātskolā un vēlāk Liepājas augstākajā apriņķa skolā, kuru nebeidza līdzekļu trūkuma dēļ.
   A. Kronvalds turpināja jaunlatviešu sākto valodas tīrīšanas un bagātināšanas darbu, cīnījās pret ģermānismiem un darināja jaunus vārdus (to vidū daudzus, kas attiecas uz literatūras zinātni: dzeja, dzejolis, luga, tēlot u. c.).

71.

Durbes kaujas piemiņas zīme

1999-09-03 56:35:20, 21:22:07

123 << >> A Pano

   1260. g. 13. jūlijā notika Durbes kauja. Kad Ordeņa karaspēks devās pāri Durbes Vecupei, žemaiši un kurši uzbruka ordeņa spēkiem un tos iznīcināja.
   Uz pieminekļa uzraksts - "Gods žemaitiem un kuršiem 1260. gada 13. jūlijā sakāvušiem ienaidniekus".
   Piemiņas zīme uzstādīta 1990. gadā.

72.

Dursupes dibināšanas piemiņas akmens

1999-11-26 57:11:31, 22:52:24

123 << >> A Pano

Dursupes dibināšanas piemiņas akmens "Dursupe - 1390", uzstādīts 1991. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

73.

Džūkste, A. Lerha-Puškaiša kapa piemineklis

1999-10-16 56:47:26, 23:14:44

123 << >> A Pano

   Džūkstes kapos apglabāts folklorists, rakstnieks un sabiedriskais darbinieks Ansis Lerhis-Puškaitis (1859.-1903. g.) Strādājis Lancenieku skolā.
   A. Lerhis-Puškaitis 1895.-1897. g. kā Džūkstes zemkopības biedrības dārzu veidojis Džūkstes parku (15 ha).
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

74.

Džūkste, piemineklis 1. pasaules karā kritušajiem

1999-10-16 56:47:26, 23:14:44

123 << >> A Pano

Piemineklis 1. pasaules karā un Latvijas Atbrīvošanas cīņās kritušajiem Džūkstes draudzes dēliem (1935. g., tēln. K. Zemdega). Tā centrā gigantiska somu granīta urna, kas simbolizē kritušo dvēseles, kurām nav mājvietas dzimtajā zemē, uz pakāpieniem - sērojošas sievietes tēls, karavīrs ar šķēpu un ozola zaru.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

75.

Džūkste, piemineklis 1944. g. kaujām

1999-10-16 56:47:26, 23:14:44

123 << >> A Pano

Piemineklis 1944. g. Ziemassvētku kaujās kritušajiem latviešu leģiona 19. divīzijas cīnītājiem - vairāki simti apbedījumu. Piemineklis 1990. g. vandāliski saspridzināts, 1991. g. uzstādīts jauns piemineklis, saglabājot vecā atliekas. (1990. g., tēln. I. Dobičins, arhit. R. Dobičina).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

76.

Džūkste, piemineklis represētajiem

1999-10-16 56:47:26, 23:14:44

123 << >> A Pano

1941. g. padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 45, 1949. g. - 126 iedzīvotājus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

77.

Džūkstes apkārtne, piemineklis leģionāriem

2000-09-02 56:44:57, 23:16:18

123 << >> A Pano

Piemineklis atrodas Rīgas-Liepājas šosejas malā, tas veltīts 1944. g. Ziemassvētku kaujās kritušajiem latviešu leģionāriem.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

78.

Eglaine, Stendera piemineklis

2000-07-23 55:57:23, 26:07:49

123 << >> A Pano

Vācu tautības mācītājs, latviešu laicīgās literatūras aizsācējs, valodnieks Vecais Stenders (1714-1796) dzimis un bērnību pavadījis Lašu pagastā mācītāja ģimenē. Viņa piemiņai šosejas Daugavpils-Subate malā uzlikts mākslinieka I. Folkmaņa veidotais akmens, bet netālu no tā atrodas bijusī mācītājmuiža, kur darbojas muzejs.

79.

Ērgļi, J. Grota kapa piemineklis

2000-05-27 56:53:55, 25:38:42

123 << >> A Pano

   Dzejnieks J. Grots (1901.-1968. g.) dzimis Silamuižā, mācījies Ērgļu pareizticīgo skolā un Ērgļu draudzes skolā. 1934.-1944. g. bieži uzturējies Ērgļu Grotupēs. Apbedīts vecajā jeb Blaumaņa kapsētā. Pie dzejnieka kapa memoriālskulptūra "Solveiga" (1981. g., granīts, tēln. L. Līce, arhit. I. Bumbieris).
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
   "Gadiem ilgi jau dzeguze zvana,
    Gadiem ilgi jau gaidi Tu mani, -
    Solveiga mana !"
  (J. Grots)

80.

Ērgļi, R. Blaumaņa kapa piemineklis

2000-05-27 56:53:55, 25:38:42

123 << >> A Pano

Rakstnieks R. Blaumanis (1863.-1908. g.) dzīvojis Brakos bērnībā no 5 gadu vecuma, pēc 1894. g. trīs gadus tur saimniekojis, dzīvojis Brakos arī 1904.-1905. g. Apbedīts Ērgļu vecajā jeb Blaumaņa kapsētā. Kapa piemineklis uzstādīts 1923. g., granīts (tēln. B. Dzenis).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

81.

Ērgļi, piemineklis represētajiem

2001-06-02 56:53:55, 25:38:42

123 << >> A Pano

1941. g. padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 18, 1949. g. - 117 ērglēniešus.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

82.

Ērgļu apkārtne, brāļu Jurjānu piemiņas akmens

1999-08-16 56:52:30, 25:42:00

123 << >> A Pano

Brāļu Jurjānu memoriālais muzejs "Meņģeļi" atvērts 1990. g., kopš 1996. g. muzejā ir ekspozīcija "Brāļi Jurjāni - latviešu mūzikas kultūras pamatlicēji". A. Jurjāns (arī Jurjānu Andrejs; 1856.-1922. g.), J. Jurjāns (1861.-1940. g.), P. Jurjāns (1866.-1948. g.). Meņģeļos brāļiem Jurjāniem 1981. gadā atklāts piemiņas akmens (granīts, bronza; tēln. Z. Ķēdis, M. Lakuža, arhit. I. Batrags).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

83.

Gaiķi, piemiņas zīme 1905. g. revolucionāriem

2005-06-23 56:47:03, 22:33:60

123 << >> A Pano

1905. gadā Gaiķos tika ievēlēta rīcības komiteja, tā apvienoja Gaiķu un Sātiņu ciemu. 1906. gadā soda ekspedīcija Gaiķu muižā nošāva nemieru aktīvistus R. Nātiņu un G. Miķelsonu.
(Latvijas pagasti. Rīga, 2001.)

84.

Gaiziņkalns, A. Kvieša piemiņas zīme

2001-08-09 56:52:13, 25:57:36

123 << >> A Pano

Alberts Kviesis (1881.-1944. g.) Latvijas valsts prezidents no 1930. g. līdz 1936. g.
(LPE, 5. sēj. Rīga, 1984.)

85.

Garkalne, piemineklis represētajiem Ropažu stacijā

2000-07-02 57:02:47, 24:24:57

123 << >> A Pano

Pie Ropažu stacijas uzstādīts piemineklis 1949. g. izsūtītajiem Latvijas iedzīvotājiem.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

86.

Garozas apkārtne, piemineklis kadetiem

2000-11-04 56:37:24, 23:54:00

123 << >> A Pano

1935. gadā pie Vareļu mājām (ēkas nojauktas) uzstādīja piemiņas monumentu 12 karaskolas kadetiem, kas 1919. gada 18. novembrī krita kaujā ar bermontiešiem. Padomju laikā piemineklis saspridzināts, 1990. gadā atjaunots.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

87.

Gārsene, P. Kulitāna piemiņas akmens

1999-10-30 56:06:00, 25:48:60

123 << >> A Pano

P. Kulitāns (1878.-1951. g.), lauksaimniecības zinātnieks - agroķīmiķis, LLA profesors (1939. g.)., apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

88.

Gārsene, piemiņas zīme represētajiem

1999-10-30 56:06:00, 25:48:60

123 << >> A Pano

1941. g. padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 18 gārseniešus, 1944.-1946. g. - 56, 1949. g. - 70 gārseniešus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

89.

Gosupes velns

2000-09-14 57:12:60, 26:23:38

123 << >> A Pano

Velēnas - Lizuma ceļa malā braucējus un nācējus sagaida lizumieša V. Zvaigznīša veidotā skulptūra. Pēc nostāsta, Gosupes velns gandrīz aizvilcis uz elli krogusbrāli Rudgalvju Krustiņu.

90.

Gramzda, 1905. g. piemineklis

2002-08-25 56:22:03, 21:36:08

123 << >> A Pano

   1905. gadā revolucionāri nodedzināja Dižgramzdas, Trekņu, Smaižu un Dāmas muižu, notika baznīcas demonstrācijas, soda ekspedīcija Smaižu muižā nogalināja 6 revolucionārus.
   Gramzdas skolas parkā uzstādīts piemineklis 1905. gada revolucionāriem.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

91.

Gramzda, Sudrabu Edžus piemiņas plāksne

2002-08-25 56:22:03, 21:36:08

123 << >> A Pano

Rakstnieks Sudrabu Edžus (1860.-1941. g.) ilgus gadus strādājis Gramzdas skolā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

92.

Grobiņas dibināšanas piemiņas zīme

2000-06-11 56:32:12, 21:10:16

123 << >> A Pano

Grobiņa (kuršu valodā: Gruobīns - skābaržu mežs) ir sena pilsēta Ālandes upes krastos 10 km no Liepājas. 1695. gadā Kurzemes hercogs Frīdrihs Kazimirs Grobiņai piešķīra pilsētas tiesības. Ilgu laiku Grobiņa bija apriņķa pilsēta.

93.

Gulbene, brīvības cīņu piemineklis

2000-04-21 57:09:42, 26:45:40

123 << >> A Pano

Iepretī baznīcai 1929. gadā atklāja pieminekli 1905. gada revolūcijā, 1. pasaules karā, un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem Gulbenes draudzes dēliem, kā arī Malienas tribunāla upuriem (tēln. E. Ābeltiņš), to padomju okupācijas varas iestādes nopostīja; atjaunots 1992. gadā (tēln. O. Feldbergs).

94.

Gulbenes stacija, piemiņas plāksne represētajiem

2001-04-13 57:10:59, 26:45:58

123 << >> A Pano

Gulbenes dzelzceļa stacijā okupācijas varas represiju laikā stāvēja represētajiem domātie vagoni. Šeit tika savesti represētie no plašas apkārtnes.

95.

Iecava, brīvības cīņu piemineklis

1999-11-13 56:35:50, 24:11:46

123 << >> A Pano

Iecavas parkā 1936. g. atklāts piemineklis Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem (tēln. P. Banders).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

96.

Iecavas stacija, piemineklis represētajiem

2002-04-13 56:37:50, 24:13:27

123 << >> A Pano

   Dzelzceļš un tā saucamie lopu vagoni bija transporta līdzeklis, kuru izmantoja, lai realizētu rūpīgi izplānotās represijas pret latviešu un citām tautām. Šobrīd gandrīz ikvienā no mūsu valsts stacijām kāda piemiņas zīme atgādina par baismīgo komunistisko teroru.
   "Un arvien tālāk, tālāk vien,
    Pār robežu sendzimtu;
    Pa etapiem, pa cietumiem..."
  (A. Ķeniņš)

97.

Ieriķi, brīvības cīņu piemineklis

2000-08-19 57:12:45, 25:10:49

123 << >> A Pano

1919. gada jūnijā krituša Latvijas Armijas karavīra kaps. Piemineklis atklāts 1934. gadā, autors A. Kaņeps. Piemineklis pazudis 1984. gadā, atjaunots 1988. gadā - tēlnieki M. Baltiņa, A. Jansons.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

98.

Ikšķile dibināšanas piemiņas zīme parkā

2003-04-26 56:49:52, 24:29:59

123 << >> A Pano

1185. gadā vācu krustneši uzcēla Ikšķilē mūra baznīcu. Tā bija pirmā mūra celtne Baltijā. 1186. gadā blakus baznīcai tika uzcelta arī pils un Ikšķile kļuva par Livonijas bīskapa rezidenci.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

99.

Ikšķile, bīskapa Meinarda piemiņas zīme

2001-08-19 56:49:13, 24:30:00

123 << >> A Pano

Ikšķiles pirmais bīskaps Meinhards 1184. g. te uzcēla koka baznīciņu, tad sāka pils un Māras baznīcas būvi.
(A. Tidriķis, A. Pope. Tūrisma maršruti Rīgas apkārtnē. Rīga, 1970.)

100.

Ikšķile, piemineklis Nāvessalā kritušajiem

2003-04-26 56:49:52, 24:29:59

123 << >> A Pano

Ikšķiles kapos apbedīti arī Nāves salā kritušie latviešu strēlnieki. Viņu piemiņai 1926. gadā uzcelts E. Laubes piemineklis.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

101.

Ikšķiles apkārtne, piemineklis krievu karavīriem

2001-09-30 56:51:30, 24:31:60

123 << >> A Pano

Piemineklis 4470 krievu armijas karavīriem, kas krituši 1. Pasaules karā 1916. g. Nāvessalā. Piemineklis atrodas Kaparāmurā ap 3 km uz Z no Ikšķiles.

102.

Ikšķiles dibināšanas piemiņas akmens

1999-10-14 56:49:13, 24:30:00

123 << >> A Pano

Ikšķile ir Latvijas pilsēta, ko varētu uzskatīt par vissenāko pilsētu tās teritorijā. Ikšķile dibināta 1185. gadā, par ko arī vēsta piemiņas akmens.

103.

Ilūkste, Raiņa piemineklis

2000-07-23 55:58:42, 26:17:49

123 << >> A Pano

Pie skolas J. Raiņa piemineklis (1990. g., tēln. I. Folkmanis). Vidusskolas ēku atklājot (celta 1925.-1927. g., arhit. I. Blankenburgs), izglītības ministrs J. Rainis pasniedza skolas pārzinim simbolisko atslēgu ar novēlējumu savā pilsētiņā "nest vairāk gaismas".

104.

Ilūkste, piemineklis represētajiem

2000-07-23 55:58:42, 26:17:49

123 << >> A Pano

   1941. gada 14. jūnijā notika masveida deportācijas, kuru laikā uz dažādām nometinājuma vietām Krievijā tika izvesti 15 424 Latvijas iedzīvotāji.
   Represijas turpinājās arī pēckara gados. Otra lielākā deportācija notika 1949. gada 25. martā.
  (No Latvijas Okupācijas muzeja materiāliem)

105.

Inčukalns, piemineklis represētajiem

2003-07-30 57:05:55, 24:41:10

123 << >> A Pano

1941. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 10, 1949. gadā - 34 inčukalniešus.
(Latvijas pagasti, 1. sēj. Rīga, 2001.)

106.

Indra, piemineklis represētajiem

2002-08-11 55:52:30, 27:31:60

123 << >> A Pano

1941. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 23 Indras pagasta iedzīvotājus, 1949. gadā - 18 iedzīvotājus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

107.

Ineši, A. Pumpura piemineklis

2000-05-27 57:01:14, 25:49:47

123 << >> A Pano

Andrejs Pumpurs 1867.-1872. g. strādājis par mērnieku Vecpiebalgas muižā un
Cirstos, še sācis literāro darbību, saistījies ar jaunlatviešu kustības darbiniekiem.
A. Pumpura krūšutēls uzstādīts pie skolas (tēln. J. Zariņš).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

108.

Ipiķu apkārtne, Latvijas Z zīme "Baltās naktis"

2000-11-11 58:04:34, 25:11:30

123 << >> A Pano

Ipiķu pagasts atrodas vistālāk Latvijas ziemeļos - Garlīdumu māju teritorijā atrodas valsts galējais ziemeļu punkts. 1999. g. šajā vietā tika uzstādīta mākslinieka V. Titāna veidotā robežzīme "Baltās naktis".
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

109.

Irlava, J. Bētiņa piemineklis

2000-09-02 56:52:28, 22:59:53

123 << >> A Pano

J. Bētiņš (1830.-1912. g.) - pēc Irlavas skolotāju semināra beigšanas visu mūžu strādājis seminārā par mūzikas skolotāju. Piemineklis prof. J. Bētiņam uzstādīts 1986. g. (tēln. O. Nigule, arhit. T. Nigulis).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

110.

Irlavas skolas simtgades piemiņas akmens

2000-09-02 56:52:28, 22:59:53

123 << >> A Pano

Irlavas pagasta tagadējās robežās pastāvēja Irlavas-Ķūku pagastskola (dibināta 1881. g.). Tā ir Irlavas vidusskolas senākā priekštece.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

111.

Izvalta, piemineklis represētajiem

2002-08-11 55:57:19, 27:01:17

123 << >> A Pano

1941. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja divus Izvaltas pagasta iedzīvotājus, 1949. gadā - 51 iedzīvotāju. Pie baznīcas uzstādīts krusts ar piemiņas plāksni represētajiem.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

112.

Īvande, piemineklis represētajiem

2000-09-16 56:59:35, 21:45:46

123 << >> A Pano

   Padomju okupācijas varas iestādes 1949. gadā izsūtīja 74 īvandniekus.
   Pie Īvandes baznīcas 1989. g. uzstādīts piemiņas akmens deportētajiem Īvandes iedzīvotājiem.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

113.

Jaunjelgava, brīvības cīnītāju piemineklis

2000-03-05 56:36:27, 25:05:50

123 << >> A Pano

Piemineklis par Latviju kritušajiem varoņiem Jaunjelgavas kapos (atklāts 1926. g., atjaunots 20. gs. 90. gadu sākumā).

114.

Jaunpiebalga, piemineklis brīvības cīnītājiem

2001-04-13 57:10:38, 26:02:05

123 << >> A Pano

1930. g. pie baznīcas tika atklāts piemineklis 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem draudzes locekļiem (tēln. K. Zāle, arhit. A. Birzenieks, šūnakmens). Šajā dienā apkārt baznīcai iestādīja 500 ozoliņu - varoņu birzi.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

115.

Jelgava, Ā. Alunāna kapa piemineklis

2000-10-06 56:38:50, 23:43:35

123 << >> A Pano

19. gs. vidū sākās latviešu tautiskās atmodas laikmets. Latviešu nacionālisma kustības aizsācējus parasti dēvē par jaunlatviešiem. Izcilākie jaunlatvieši bija Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons un Juris Alunāns. Jaunlatvieši uzsāka cīņu par latviešu tautas tiesībām un nacionālās pašapziņas pieaugumu.
J. Alunāns un A. Kronvalds aicināja mīlēt un izkopt savu dzimto valodu.

116.

Jelgava, Ģ. Eliasa piemineklis

1999-12-19 56:38:50, 23:43:35

123 << >> A Pano

Jelgavā Akadēmijas ielā 10, bijušās mācību iestādes "Academia Petrina" ēkā, darbojas Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs. Muzeja priekšā uzstādīts Ģ. Eliasa krūšutēls (J. Zariņš, 1987. g.).
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.)

117.

Jelgava, J. Čakstes piemineklis

2003-12-13 56:39:09, 23:43:46

123 << >> A Pano

Jānis Čakste (1859.-1927. g.) - pirmais Latvijas Valsts prezidents.
2003. gadā Jelgavā uzstādīts tēlnieces Artas Dumpes piemineklis Jānim Čakstem.

118.

Jelgava, Raiņa piemineklis

2000-10-06 56:38:50, 23:43:35

123 << >> A Pano

J. Raiņa piemineklis uzstādīts 1957. g. (tēln. K. Zemdega). J. Rainis Jelgavā 1891. gadā strādājis par advokāta palīgu pie Stērstu Andreja.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

119.

Jelgava, brīvības cīņu piemineklis

1999-06-13 56:38:27, 23:43:53

123 << >> A Pano

Pie dzelzceļa stacijas atjaunots K. Jansona 1932. gadā darinātais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem (1992. g., tēln. A. Jansons).

120.

Jelgava, piemineklis 1944. g. kaujām

2000-09-02 56:38:13, 23:42:33

123 << >> A Pano

Tērvetes un Rūpniecības ielas krustojumā 1995. gadā ierīkota piemiņas vieta 1944. gada Jelgavas aizstāvjiem. Vecā Jelgava gandrīz pilnīgi sagrauta, galvenokārt padomju aviācijas uzlidojumu laikā 1944. g. jūlijā, kad pilsēta dega vairākas dienas. Tagadējā Jelgava ir jauna, celta galvenokārt pēc 2. pasaules kara.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

121.

Jelgava, piemineklis represētajiem Svētbirzē

1999-12-19 56:39:19, 23:44:12

123 << >> A Pano

Svētbirzs stādīta 1936. gadā (Vienības birzs ar Vienības ozolu). 1989. gadā Svētbirzī atklāts piemiņas akmens 1944.-1949. g. komunistiskā terora upuriem.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

122.

Jelgava, piemiņas zīme sarkanā terora upuriem

2000-10-06 56:38:50, 23:43:35

123 << >> A Pano

   Padomju varai bija vairāki paņēmieni, kurus izmantoja, lai turētu paklausībā tautas. Tā pielietoja represijas - politisko pretinieku vajāšanu un iznīcināšanu.
   Represiju paņēmieni bija aresti, nošaušana, deportācijas - cilvēku piespiedu izvešana uz citiem PSRS apgabaliem.
   Lai izrēķinātos ar citādi domājošajiem, komunisti izmantoja drošības iestādes. Galvenā bija Valsts drošības komiteja (čeka). Pēckara gados turpinājās pirmās okupācijas laikā uzsāktās deportācijas.
  (No Latvijas Okupācijas muzeja materiāliem)

123.

Jelgavas apkārtne, piemineklis partizāniem

2003-03-08 56:38:60, 23:37:00

123 << >> A Pano

1938. gadā uzceltais piemineklis Ziemeļlatvijas partizāniem, kas te nolaida no sliedēm bermontiešu vilcienu.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

124.

Jersikas pilskalna piemiņas zīme

2002-06-29 56:16:30, 26:12:00

123 << >> A Pano

   Arheoloģiskie izrakumi Jersikas pilskalnā liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots jau pirmajā gadu tūkstotī pirms Kristus, bet lielākais atradumu skaits attiecas uz 10.-12. gs. Te atradusies viena no senākajām pilsētām Latvijā, plaša latgaļu novada centrs. 12.-13. gs. te bija seno latgaļu valsts Jersika, tās valdnieks bija Visvaldis.
   Jersika kā valdnieka Visvalža pārvaldītās valsts centrs pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1203. gadā. Kā senās latgaļu valsts centrs Jersikas pilskalns pieder pie nozīmīgākajiem arheoloģiskajiem pieminekļiem.
   Jersika kontrolēja svarīgo Daugavas tirdzniecības ceļu, tādēļ jau 12. gs. beigās - 13. gs. sākumā sākās sadursmes starp vācu krustnešiem un Jersiku. 1209. gada vasarā vācu krustneši negaidīti uzbruka Jersikai, to ieņēma un nopostīja, līdz ar to Jersika kā valsts beidza pastāvēt, bet Jersikas valdnieku Visvaldi piespieda kļūt par bīskapa Alberta vasali.
   Jersikas nosaukumu saglabājusi apdzīvotā vieta.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

125.

Jēkabpils dibināšanas piemiņas akmens

2000-10-15 56:29:50, 25:52:01

123 << >> A Pano

Jēkabpilij pilsētas tiesības kopš 1670. gada. 1962. gadā Jēkabpilij pievienota Krustpils.

126.

Jēkabpils, brīvības cīņu piemineklis

1999-10-30 56:30:43, 25:51:27

123 << >> A Pano

Piemineklis atrodas Rīgas ielā, pretim Krustpils pilij. Celts 1925. g. Latvijas Brīvības cīņās kritušo krustpiliešu piemiņai, veidojis A. Birznieks. Atjaunots 1992. gadā.
(www.jekabpils.lv)

127.

Jēkabpils, piemineklis nacionālajiem partizāniem

2000-07-21 56:30:43, 25:51:27

123 << >> A Pano

Dienvidlatgalē un Augšzemē 1944.-1945. g. darbojās simtiem nacionālo partizānu. Bija izveidota Latvijas Tēvijas sargu apvienība.
Piemineklis Riharda Pārupa nacionālajiem partizāniem.

128.

Jēkabpils, piemineklis represētajiem

2000-07-21 56:30:43, 25:51:27

123 << >> A Pano

Piemineklis represiju upuriem atrodas Rīgas ielā pie Krustpils luterāņu baznīcas.

129.

Juglas kauju piemineklis

2003-03-02 56:54:45, 24:23:14

123 << >> A Pano

Piemineklis atrodas pie Mazās Juglas, vietā, kur 1919. gada jūnijā apvienotie igauņu-latviešu pulki sakāva baltvācu Landesvēru un kā viena no pirmajām Ziemeļlatvijas brigādes daļām ienāca Rīgā.
(A. Balodis. Latvijas un latviešu tautas vēsture. Rīga, 1991.)

130.

Jumprava, piemineklis represētajiem

2002-06-15 56:40:47, 24:58:35

123 << >> A Pano

1941. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 14, 1949. gadā - 64 jumpraviešus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

131.

Jumurdas skolas piemiņas akmens

2000-08-10 56:56:35, 25:44:08

123 << >> A Pano

No 1929. g. Jumurdas pilī darbojas skola. Uz piemiņas akmens uzraksts "1929.-2000.")
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

132.

Jūrkalne, piemineklis Māte Latvija

2003-08-30 57:00:17, 21:23:09

123 << >> A Pano

Piemineklis "Māte Latvija" atklāts 1989. gadā, tēlnieks Ģ. Burvis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

133.

Jūrkalne, piemineklis karu un revolūciju upuriem

2000-07-09 57:00:17, 21:23:09

123 << >> A Pano

Jūrkalnes kapi. Piemineklis Latvijas Atbrīvošanas cīņās, 1905. g. un 1. pasaules
karā kritušajiem un bez vēsts pazudušajiem (arhit. P. Dreimanis).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

134.

Jūrkalnes apkārtne, 57. paralēles zīme

2003-08-30 57:00:00, 21:22:43

123 << >> A Pano

1999. gadā akcijas "Ceļojums ar Aldari pa 57. paralēli" laikā atklāta 57. paralēles zīme.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

135.

Jūrkalnes apkārtne, piemineklis Kurzemes bēgļiem

2003-08-30 57:03:41, 21:24:55

123 << >> A Pano

2000. gadā uzstādīta piemiņas zīme Kurzemes bēgļiem, kuri 1944.-1945. g. devās uz Gotlandes krastu Zviedrijā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

136.

Kabile, piemineklis represētajiem

2000-07-09 56:56:55, 22:22:14

123 << >> A Pano

Pie Kabiles baznīcas 1990. g. uzstādīts piemiņas akmens vairāk nekā 230 1941.-1949. g. represijās cietušajiem kabilniekiem.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

137.

Kalna Kaibēni, M. Kaudzītes piemiņas akmens

2000-05-27 57:01:40, 25:43:23

123 << >> A Pano

"Kalna Kaibēnu" dārzā koku paēnā piemiņas akmens ar uzrakstu: "Šeit 1926. g. 8. novembrī miris Kaudzītes Matīss". Viss brāļu Kaudzīšu mūžs saistīts ar dzimto Vecpiebalgas novadu.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

138.

Kandava, piemineklis represētajiem

2000-10-28 57:02:08, 22:46:37

123 << >> A Pano

   Uz pieminekļa Raiņa vārdi:
   "Mēs neaizmirsīsim neviena paša,
    Ko savas varas laikā nokāvāt."

139.

Kaunata, piemineklis represētajiem

2002-08-10 56:19:53, 27:32:32

123 << >> A Pano

   1941. gadā padomju varas okupācijas iestādes izsūtīja 46, 1949. gadā - 175 Kaunatas pagasta iedzīvotājus.
   Uz pieminekļa uzraksts latgaļu valodā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

140.

Kārķi, piemineklis represētajiem

2000-08-05 57:48:59, 25:36:08

123 << >> A Pano

   Likteņgaitās cietušo kārķiešu piemiņai.
   "Bet sāpe nezūd, nenorimst,
    Tā tikai citiem ziediem izzied."
   1941. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 6, 1949. gadā - 99 kārķēniešus.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

141.

Kārsava, piemineklis neatkarības cīnītājiem

2000-07-22 56:48:06, 27:41:14

123 << >> A Pano

Stacijas ielas labajā malā Bozovas kapos ir 1928. gadā celtais piemineklis Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem.
Kārsavas 1.vidusskolā darbojas novadpētniecības muzejs, kas atklāts 1970. gadā.

142.

Klapkalnciems, piemineklis somu jēgeriem

2008-09-05 57:02:27, 23:23:27

123 << >> A Pano

Piemineklis atrodas Engures pagasta Klapkalnciema Brāļu kapos, atjaunotais piemineklis atklāts 2004. gada 28. maijā. Šeit pirmā Pasaules kara laikā cīnījās somu jēgeri.
Jēgeri bija somu vīri un jaunekļi, kuri par savu uzdevumu uzskatīja apgūt kara māku, lai izkarotu savu, neatkarīgu valsti. Jēgeri vēlāk kļuva par Somijas nacionālās neatkarības cīņas kodolu.

143.

Klapkalnciems, piemineklis somu karavīriem

2005-07-08 57:02:34, 23:22:18

123 << >> A Pano

   2004. gada maijā Engures pagasta Klapkalnciemā tika atklāts atjaunotais piemineklis Pirmajā pasaules karā kritušajiem somu jēgeriem. 1916. gada maijā no somiem izveidotais Karaliskās Prūsijas Jēgeru bataljons Nr. 27 karoja Kurzemē pret Krieviju. Klapkalnciema kapos apglabāti 5 kaujās kritušie somu karavīri.
   Piemineklis sākotnēji uzstādīts 1929. gadā un nopostīts padomju okupācijas laikā. Atjaunoto pieminekli atklāja somu ģenerālis Gustavs Heglunds.
  (www.engure.lv)

144.

Koknese, piemineklis Pērsei

2002-09-21 56:38:44, 25:26:04

123 << >> A Pano

Piemiņas vieta Pērses ūdenskritumam. 1967. gadā Kokneses un tās apkārtnes ainava tika sapostīta, to applūdinot Pļaviņu HES vajadzībām. Arī Pērses ūdenskritums nogrima dzelmē.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

145.

Koknese, piemineklis represētajiem

2000-06-17 56:38:44, 25:26:04

123 << >> A Pano

1941. g. padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 13, 1949. g. - 80 koknesiešus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

146.

Kolkas raga Saules zīme

2000-06-24 57:45:31, 22:36:09

123 << >> A Pano

Vieta, kur dižjūra ar mazjūru tiekas. Eiropas ģeogrāfiskais centrs. Te vējš vienmēr pūš no jūras un viļņi krustā sitas. Rags kā sēklis zem ūdens turpinās 3 km. Viļņi skalojas pie vecās bākas drupām, bet jauna bāka redzama 6 km jūrā, kur tā XIX gs. beigās būvēta uz mākslīgas salas. Kāpās uzstādīta tēlnieka V. Titāna skulpturālā instalācija "Saules zīme".

147.

Krāslava, piemineklis poļu karavīriem

2000-10-15 55:53:51, 27:09:31

123 << >> A Pano

Katoļu kapos piemineklis Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem 87 Polijas armijas karavīriem (1928. g.).

148.

Krāslavas stacija, piemineklis represētajiem

2000-07-21 55:55:31, 27:08:41

123 << >> A Pano

   Lai izrēķinātos ar citādi domājošajiem, komunisti izmantoja drošības iestādes. Galvenā bija Valsts drošības komiteja (čeka). Pēckara gados turpinājās pirmās okupācijas laikā uzsāktās deportācijas. 1949. gada 25. martā no Latvijas uz Sibīriju izveda ap 43 000 cilvēku.
  (No Latvijas Okupācijas muzeja materiāliem)
   Piemiņas akmens veltīts 1949. gada 25. martā izvestajiem.

149.

Krimuldas vidusskolas piemiņas akmens

2002-05-25 57:10:54, 24:42:02

123 << >> A Pano

   Krimuldas draudzes skola dibināta 1824. gadā Ķizbelē. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā tā tika pārveidota par 6-klasīgu pamatskolu. 1923. gadā tika uzcelta jauna ēka Krimuldas skolai.
   Akmenī iekaltā āboliņa lapa norāda skolas piederību Krimuldai. Krimuldas pagasta ģerbonī attēlotas 7 zaļas āboliņa lapas un 3 sudraba liesmas.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

150.

Kuldīga, 1905. g. revolūcijs piemineklis

2000-09-16 56:58:15, 21:58:08

123 << >> A Pano

1905. gada parks kopš 1950. gada veidots karā sagrautās apbūves vietā. Centrā piemineklis 1905. gada revolucionāriem (1956. g., tēln. L. Rezevska un L. Novožeņeca).

151.

Kusa, piemineklis represētajiem

2001-08-25 56:53:52, 26:07:35

123 << >> A Pano

Piemiņas vieta 1941.-1949. un 1959. gada represiju upuriem, atrodas netālu no pamatskolas. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā 25. martā šeit pulcējas Aronas pagasta iedzīvotāji, lai pieminētu represiju upurus.

152.

Ķeipene, piemiņas zīme represētajiem

2002-06-22 56:53:37, 25:10:54

123 << >> A Pano

1941. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 29 kastrāniešus un trīs ķeipeniešus, 1949. gadā - 84 kastrāniešus un 16 ķeipeniešus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

153.

Ķekava, piemiņas zīme represētajiem

2002-04-13 56:49:45, 24:14:28

123 << >> A Pano

1941. g. padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 29 Doles pagasta iedzīvotājus un 6 katlakalniešus, 1949. g. - 76 dolēniešus un 18 katlakalniešus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

154.

Ķemeri, 1. pasaules kara piemineklis

2000-06-10 56:56:29, 23:29:30

123 << >> A Pano

1914. gada 28. jūlijā Eiropā sākās Pirmais pasaules karš. Savā starpā karoja divas naidīgas valstu apvienības - Antante (Anglija, Francija, Krievija) un Trējsavienība (Vācija, Austroungārija, Itālija). Šī kara rezultātā gāja bojā četras impērijas - Krievijas, Austroungārijas, Vācijas un Osmaņu. Austrumeiropā radās daudzas neatkarīgas valstis.
1915. gada oktobrī vācu virspavēlniecība plānoja ieņemt Rīgu. Pretī vācu karaspēkam stājās 3. Kurzemes strēlnieku bataljons. Niknās kaujās tam izdevās ne tikai apturēt vāciešus, bet arī ieņemt Ķemerus. Tās bija pirmās nozīmīgākās strēlnieku kaujas, kuras apliecināja latviešu strēlnieku lielās cīņas spējas.

155.

Lamiņi, piemiņas zīme represētajiem

2000-06-25 57:05:57, 22:57:40

123 << >> A Pano

   Uz pieminekļa uzraksts:
   "Dievs, Tava zeme deg,
    Debesis upuru nopūtu pilnas."
  (A. Eglītis)

156.

Laubere, piemineklis represētajiem

2000-06-17 56:51:32, 25:01:14

123 << >> A Pano

   "Mūs pacels Dievs uz savām rokām."
   1941. gada 14. jūnijā agri no rīta cilvēkus, kurus bija paredzēts izsūtīt, pamodināja arestētāju grupa un lika neilgā laikā sagatavoties nezināmam ceļam. Preču vagonos, kas nebija piemēroti cilvēku pārvadāšanai, deportējamie pavadīja pat vairākas nedēļas. Daudzi ceļā gāja bojā vai sajuka prātā.
  (No Latvijas Okupācijas muzeja materiāliem)

157.

Lauciene, piemineklis neatkarības cīnītājiem

2002-06-23 57:13:35, 22:45:40

123 << >> A Pano

   F. Bērtulsons (1891.-1942. g.) - pulkvedis leitnants, dzimis Čužās, miris Vjatlagā.
   E. Freibergs (1891.-1972. g.), 1950.-1956. gadam atradies apcietinājumā.
   K. Indriksons (1895.-1978. g.), dzimis Grebjos, miris ASV.
   K. Liestiņš (1897.-1974. g.), 1945.-1955. gadam atradies apcietinājumā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

158.

Lejasciema skolas piemiņas zīme

2002-08-10 57:16:42, 26:34:31

123 << >> A Pano

Par skolas dibināšanas gadu Lejasciemā uzskatāms 1689. gads. Kā apliecinājums tam ir E. Glika ziņojums virskonsistorijai 1690. gadā. Ziemeļu kara laikā skola nodedzināta un sakarā ar mēra epidēmiju nav atjaunota vairākus gadu desmitus. Pēc 1727. gada Vidzemes draudzēs veiktās vizitācijas ir dati, ka Lejasciemā bijusi skola ar 17 skolēniem.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

159.

Lestenes apkārtne, piemineklis leģionāriem

2000-09-02 56:42:54, 23:11:09

123 << >> A Pano

Lestenē tiek izbūvēti Latvijas Nacionālo karavīru - leģionāru Brāļu kapi. Tie paredzēti 2000 apbedījumu vietām. 1944. gada rudenī un 1945. gada sākumā Lestenes apkārtnē notika ļoti smagas kaujas. Kauju laikā Kurzemē 19. latviešu SS brīvprātīgo divīzija zaudēja ap 3500 vīru.
(www.abc.lv/enciklopedija/devinpadsmitaa_divizija.htm)

160.

Lestenes memoriāls leģionāriem

2001-03-31 56:46:26, 23:08:22

123 << >> A Pano

   Pie Lestenes baznīcas kopš 1999. g. tiek veidoti latviešu leģionāru brāļu kapi, līdz 2001. g. tajos pārapbedītas ap 600 leģionāru mirstīgās atliekas, pavisam būs ap 2000 pārapbedījumu no visas Kurzemes - pēc Rīgas Brāļu kapiem tie būs otri lielākie brāļu kapi Latvijā.
   2000. g. 5. novembrī tika iesvētīts brāļu kapu piemineklis "Dzimtene Māte - Latvija" (tēln. A. Dumpe, arhit. B. Bērziņa, D. Bērziņš, E. Vecumnieks).
   1944. g. rudenī un 1945. g. sākumā Lestenes apkaimē notika ļoti smagas kaujas (arī Ziemassvētku kauja), kurās pretējās pusēs nācās cīnīties latviešu leģionāriem ar Sarkanās armijas latviešu daļām (130. korpusu).
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

161.

Leukādijas, E. Treimaņa - Zvārguļa piemineklis

2003-10-18 57:21:52, 25:21:40

123 << >> A Pano

   1983. g. Dzejas dienās Leukādijās pie E. Treimaņa-Zvārguļa kapa atklāja pieminekli (tēln. K. Jansons, arhit. E. Zommers).
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
   "Sev mūža māju vienkāršu un klusu
    No mīļās tēvu zemes izlūdzos -
    Lai viņa ļauj, ka Leukādijās dusu
    Kur dzimu, augu, cietu, mocījos."
  (E. Treimanis-Zvārgulis)

162.

Lēdmane, piemiņas akmens represētajiem

2000-05-28 56:45:60, 25:00:00

123 << >> A Pano

   "Es sapni par dzimteni pagalvī likšu."
  (K. Skalbe)
   1949. gada 25. marta deportācijas tika vērstas galvenokārt pret zemniekiem. 1949. gadā, tūlīt pēc deportācijām, Latvijas laukos masveidā sākās kolhozu dibināšana.
  (No Latvijas Okupācijas muzeja materiāliem)

163.

Lēdurga, G. Merķeļa piemiņas zīme

2000-10-07 57:19:22, 24:44:34

123 << >> A Pano

Garlībs Merķelis (1769.-1850. g.) - publicists, rakstnieks, literatūrkritiķis, filozofijas Dr., 1796. g. Leipcigā publicējis savu publicistiski nozīmīgāko darbu par zemniecības postu dzimtbūtnieciskajā Vidzemē; dzimis Lēdurgas mācītāja D. Merķeļa ģimenē.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

164.

Lēdurga, piemiņas akmens represētajiem

2000-10-07 57:19:22, 24:44:34

123 << >> A Pano

1941. g. padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja trīs, 1949. g. - 95 lēdurdzniekus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

165.

Lēnas, piemiņas zīme represētajiem

2001-11-10 56:37:30, 21:59:00

123 << >> A Pano

   "No Tēvzemes izvestiem."
   Izvedamo cilvēku apzināšanu un deportējamo sarakstu sastādīšanu veica Latvijas PSR Valsts drošības un Iekšlietu tautas komisariāts, kā arī Komunistiskās partijas aktīvisti.
  (No Latvijas Okupācijas muzeja materiāliem)

166.

Lielauce, piemiņas zīme Kalpaka bataljonam

2000-06-23 56:31:22, 22:53:52

123 << >> A Pano

1934. g. 19. augustā pie Lielauces luterāņu baznīcas atklāja pieminekli O. Kalpaka bataljona pirmās kaujas vietā (1919. g. naktī no 15. uz 16. janvāri), kurā divas rotas atsita vesela lielinieku bataljona un jātnieku eskadrona uzbrukumu (meta autors - P. Dreimanis, izgatavoja J. Sietiņš Saldū). 20. gs. 50. gadu sākumā piemineklis tika iznīcināts, 1991. g. atjaunots.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

167.

Lielvārde, 1905. g. revolūcijas piemineklis

2001-04-08 56:42:45, 24:50:21

123 << >> A Pano

Pie šosejas pretī bijušajam Lielvārdes pagastnamam ir piemineklis 1905. gada cīnītājiem (1960. g., tēln. A. Gailītis).
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

168.

Lielvārde, piemiņas zīme represētajiem

2002-06-15 56:42:45, 24:50:21

123 << >> A Pano

1941. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 42 lielvārdiešus, bet 1949. g., pateicoties E. Kauliņam, neizsūtīja nevienu.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

169.

Liepa, E. Veidenbauma piemineklis pie Kalāčiem

2001-09-02 57:23:50, 25:28:54

123 << >> A Pano

Liepas pagasta Kalāčos dzīvojis rakstnieks E. Veidenbaums (1867.-1892. g.). Kalāčos restaurēta dzīvojamā māja, klētiņa, pirtiņa, 1961. g. dārzā atklāts E. Veidenbauma piemineklis (tēln. L. Blumbergs).
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

170.

Liepa, Veidenbaumu dzimtas kapa piemineklis

2001-09-02 57:22:19, 25:26:18

123 << >> A Pano

Rakstnieks E. Veidenbaums (1867.-1892. g.) apglabāts Liepas kapsētā. 1967. g. Liepas kapsētā atklāts viņa kapa piemineklis (tēln. L. Kamara, arhit. G. Lūsis-Grinbergs).
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

171.

Liepa, brīvības cīņu piemineklis

2001-10-20 57:22:54, 25:25:44

123 << >> A Pano

1919. g. 21. jūnijā Cēsu kaujas laikā, piedaloties arī igauņu pulkam, pie Liepas kalna, Lodes stacijas, Liepas un Skangaļu muižas notika sīvas cīņas ar vācu karaspēku. 1935. g. pie pagastnama ģenerālis K. Berķis atklāja vietējā šūnakmenī veidoto pieminekli Cēsu kauju atcerei (tēln. A. Julla).
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

172.

Liepavota piemiņas zīme Daina

2004-08-06 56:34:29, 25:29:43

123 << >> A Pano

   Liepavots atradās Aizkraukles rajona Staburaga pagastā, Vīgantes parkā. Tas izplūda Daugavas klints augšmalā. 1966. gadā pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves uzstādināšanas Liepavots tika applūdināts.
   Vīgantes parkā uzstādīta tēlnieces A. Briedes skulptūra "Daina" (1978. g.) - Liepavota piemiņas zīme.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

173.

Liepāja, A. Klestrova piemineklis

2002-08-03 56:32:11, 21:05:14

123 << >> A Pano

Pie dzelzceļa pārbrauktuves piemiņas plāksne vietā, kur kritis bruņuvilciena "Kalpaks" komandieris virsleitnants A. Klestrovs.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

174.

Liepāja, piemineklis jūrniekiem un zvejniekiem

2002-08-03 56:30:43, 21:00:51

123 << >> A Pano

Piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem uzstādīts 1977. gadā, tēlnieks A. Terpilovskis, arhitekts G. Asaris.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

175.

Liepsalas - O. Kalpaka piemiņas vieta

2002-05-04 56:47:28, 26:37:18

123 << >> A Pano

   Pulkvedis Oskars Kalpaks, pirmais Latvijas armijas virspavēlnieks, dzimis 1882. g. 6. janvārī Meirānu pagasta (Madonas raj.) Liepsalās zemnieku ģimenē.
   Kad Oskars Kalpaks aicinājis kopā zemniekus veidot armiju un aizstāvēt veidojamo Latvijas valsti, viņš tēvam teicis: "Tas visu var, kas tic, un es ticu, ka būs, kas man nāks līdzi."
  (www.latvians.lv/virtualmuseum/kalpaka_biografija.htm)

176.

Liepsalas, Kalpaku dzimtas piemineklis

2002-05-04 56:47:28, 26:37:18

123 << >> A Pano

"Liepsalās"- pulkveža Oskara Kalpaka dzimtajās mājās- viņa brāļa meita Ārija Kalpaks-Grundmane veido piemiņas ansambli, veltītu jaunatnes patriotiskajai audzināšanai un tautas vēstures saglabāšanai.

177.

Liepsalas, O. Kalpaka piemineklis

2002-05-04 56:47:28, 26:37:18

123 << >> A Pano

   1918. g. decembra sākumā, kad Latvijas Apsardzības ministrija formē aizsardzības spēkus, O. Kalpaks pulkveža-leitnanta pakāpē stājas Latvijas Pagaidu valdības rīcībā un 31. decembrī iecelts par visu latviešu vienību komandieri.
   Pulkvedis O. Kalpaks kritis 1919. gada 6. martā pie Airītēm pārskatīšanās dēļ izraisītajā sadursmē ar sabiedroto vācu karaspēka vienību. Apbedīts Liepājā, Ziemeļu kapos. 1919. gada 18. septembrī pārapbedīts Meirānu pagasta Visagala kapos.
  (www.latvians.lv/virtualmuseum/kalpaka_biografija.htm)

178.

Liepukalni, Ā.Liepaskalna piemiņas akmens

2003-09-06 57:29:32, 26:47:51

123 << >> A Pano

Alsviķu pagasta "Liepukalnos" dzimis pasaules rekordists soļošanā Ādolfs Liepaskalns (1910.-1972. g.). Apglabāts Apekalna kapos.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

179.

Liezere, piemineklis 1905. g. revolucionāriem

2001-08-25 57:00:60, 26:04:00

123 << >> A Pano

   1905. gada pavasarī un vasarā revolucionārajā kustībā iesaistījās studenti un lauku iedzīvotāji. Kulmināciju revolūcija sasniedza 1905. gada oktobrī.
   1906. gada sākumā soda ekspedīcija nošāva aktīvos Liezeres pagasta revolucionārus J. Barinski, J. Birnbaumu, P. Bērziņu un V. Grunti.
  (LME, 2. sēj. Rīga, 1968.)

180.

Limbaži, Baumaņu Kārļa kapa piemineklis

2000-10-07 57:30:28, 24:41:34

123 << >> A Pano

Limbažu pilsētas Jūras ielas kapos piemineklis Baumaņu Kārlim (1920. g., tēln. G. Šķilters). Baumaņu Kārlis sacerējis un komponējis Latvijas Republikas valsts himnu "Dievs, svētī Latviju!".

181.

Limbaži, Baumaņu Kārļa piemineklis

1999-07-04 57:30:51, 24:42:56

123 << >> A Pano

Piemineklis Latvijas Republikas valsts himnas "Dievs, svētī Latviju!" autoram Baumaņu Kārlim Limbažos, tēlnieki Z. un J. Rapas, 1997. g.

182.

Limbaži, piemineklis atbrīvošanas cīnītājiem

2000-10-01 57:30:49, 24:43:01

123 << >> A Pano

Svētā Jāņa luterāņu baznīcas pagalmā ir piemineklis Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem, uzstādīts 1923. gadā, arhitekts P. Kundziņš.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

183.

Litene, represēto karavīru piemiņas vieta

2001-06-16 57:11:27, 27:01:30

123 << >> A Pano

   Padomju okupācijas varas orgāni 1941. g. jūnijā Litenes mežā Latvijas karavīru vasaras nometnē nežēlīgi izrēķinājās ar virsniekiem un karavīriem.
   Bijusī Latvijas karavīru vasaras nometne Litenes mežā ir vēstures piemineklis.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

184.

Litenes nometnes piemiņas zīme

2000-09-14 57:10:30, 27:02:00

123 << >> A Pano

Vēsturiskā Latvijas armijas vasaras nometnes vieta Litenē būtu jāiekļauj aizsargājamo vēstures pieminekļu sarakstā.

185.

Līvāni, piemineklis represētajiem

2000-07-21 56:21:14, 26:10:36

123 << >> A Pano

Piemineklis veltīts no Līvānu stacijas trimdā aizvesto latviešu piemiņai.

186.

Ložmetējkalna apkārtne, ceļa rādītājs

2000-05-06 56:52:08, 23:41:15

123 << >> A Pano

"Tā bija dīvaina ziema. Maiga, mīksta, pilna mitruma un līpoša sniega. Ceļi pazuda. Tos nācās meklēt ar mietiem. Vezumi aplipa par lielām sniega gubām, un vezumnieku zirgi stiga zemē līdz krūtīm, kūpēdami kā lauku virtuves. Šinī sniegainajā naktī latviešu pulki taustīdamies gāja, lai novietotos katrs savā vietā lielajam triecienam vācu pozīcijām."
(A. Čaks. Ziemassvētku kauja)

187.

Ložmetējkalna apkārtne, piemineklis brāļu kapos

2000-05-06 56:52:08, 23:41:15

123 << >> A Pano

Rīgas rajonā pie Tīreļiem atrodas 1. pasaules kara brāļu kapi. Tajos apbedīti aptuveni 3800 latviešu un krievu karavīri no 12. armijas, kas krituši Ziemassvētku kaujās Tīreļpurvā un pie Ložmetējkalna. Kritušo piemiņai 1925. g. atklāts pēc arhit. E. Laubes projekta gatavots betona obelisks.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

188.

Ložmetējkalna apkārtne, piemineklis strēlniekiem

2001-06-23 56:52:18, 23:37:39

123 << >> A Pano

   No 1917. g. 5. janvāra (pēc vecā stila - 23. decembra) līdz 1917. g. 30. janvārim (ar pārtraukumiem) cara ģenerāļi Ložmetējkalnā organizēja kaujas bez nepieciešamām rezervēm un pienācīgas sagatavošanās. Stratēģiskais mērķis bija atvērt ceļu uz Jelgavu. Latviešu strēlnieki pēkšņā uzbrukumā ieņēma Ložmetējkalnu, kas tolaik šķita neiespējami. Viņi pārrāva pretinieka fronti bez neviena artilērijas šāviņa un izgāja pie Lielupes.
   Ziemassvētku kaujās abas latviešu strēlnieku brigādes zaudēja 8987 strēlniekus un 195 virsniekus. Latviešu strēlnieku brāļu kapos pie "Sileniekiem" 1924. gadā uzstādīts 3.2 m augsts piemineklis (aut. K. Celmiņš).
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

189.

Ložmetējkalna piemiņas zīme

2001-06-23 56:51:59, 23:39:38

123 << >> A Pano

Ložmetējkalns ir valsts nozīmes vēstures piemineklis. Tajā novietots akmens latviešu strēlnieku Ziemassvētku kauju piemiņai.

190.

Lubāna, piemineklis represētajiem

2000-07-27 56:54:11, 26:43:22

123 << >> A Pano

Deportācijas Latvijā sākās 1941. gada 14. jūnijā, kad izveda vairāk nekā 15000 cilvēku. Tos nometināja galvenokārt Sibīrijā. No nometnēm atgriezās tikai 15% izsūtīto. Pēckara gados turpinājās pirmās okupācijas laikā uzsāktās deportācijas. 1949. gada 25. martā uz Sibīriju izveda ap 43 000 cilvēku.
(No Latvijas Okupācijas muzeja materiāliem)

191.

Lubāna, piemiņas plāksne K. Ulmanim

2000-07-27 56:54:11, 26:43:22

123 << >> A Pano

Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas Kārlis Ulmanis (1877 - 1942) bija tās pirmais valdības vadītājs, pēc tam vairākkārt Ministru prezidents. Ar savu enerģiju un patriotismu viņš sekmēja Latvijas valsts izveidošanos un tās uzplaukumu. Tomēr 1934. gada 15. maijā viņš likvidēja parlamentāro demokrātiju un iedibināja autoritāru diktatūru. K. Ulmanis miris cietumā Padomju Savienībā.

192.

Lubānas - Dzelzavas ceļš, K. Ulmaņa piemiņas zīme

2002-05-04 56:56:39, 26:35:13

123 << >> A Pano

   Piemiņas zīmi 1988. gada 18. novembrī atjaunojuši "Helsinki - 86".
   "Kam tautu vadīt Dievs un Laima vēlējuši,
    Tam ļauna vara nespēj ceļā stāt."
   1920. gada 15. aprīlī šajā vietā tautas vadonim, pirmajam Latvijas Ministru prezidentam, Kārlim Ulmanim izdarīja uzbrukumu Latvijas un nacionālās valdības naidnieki. Vienīgi prezidenta un viņa pavadoņu aukstasinība un drosme ļauno nodomu novērsa un prezidents Kārlis Ulmanis varēja turpināt savu svētīgo darbu tautas un Tēvzemes labā.
   Kārlis Ulmanis (1877.-1942. g.) no 1936. g. līdz 1940. g. bija Latvijas Valsts prezidents.
   Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Kārlis Ulmanis tika deportēts uz Stavropoli Ziemeļkaukāzā, kur 1941. gada 4. augustā apcietināts. Ulmanis miris 1942. gada 20. novembrī Krasnovodskas cietumā (Turkmēnijā) 65 gadu vecumā.

193.

Ludza, piemineklis J. Macileviča grāmatai

2000-07-22 56:32:59, 27:43:41

123 << >> A Pano

Priesteris Jezups Maciļevičs (1805.-1872. g.) bija Latgales tautas apgaismotājs.

194.

Ļaudona, piemiņas zīme represētajiem

2001-08-25 56:42:18, 26:11:30

123 << >> A Pano

Padomju okupācijas varas iestādes 1941. g. izsūtīja 7 Ļaudonas pagasta, 12 bijušā Sāvienas pagasta iedzīvotājus, 1949. g. - attiecīgi 142 un 98 iedzīvotājus.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

Satura rādītājs (123)

I-ALBUMI

1. Ainaži, K. Valdemāra piemineklis pie muzeja 1999-10-09

2. Ainaži, saules zīme "Baltā saule" 1999-10-09

3. Airītes, O. Kalpaka piemineklis 2000-05-13

4. Aizkalne, piemineklis mocekļiem un kritušajiem 2001-04-08

5. Aknīste, piemineklis represētajiem 2000-07-23

6. Allažu Kaļķugrava, T. Zaļkalna piemiņas zīme 2000-06-04

7. Aloja, 2. pasaules kara piemineklis 2000-04-29

8. Aloja, piemineklis represētajiem pie baznīcas 2000-04-29

9. Alsunga, piemineklis represētajiem 2003-08-30

10. Ančupānu kalnu memoriāla centrālā figūra 2004-08-05