195.

Madona, R. Blaumaņa piemineklis

2000-04-21   56:51:07, 26:13:08

   Skvērā pie kultūras nama 1987. gadā atklāts piemiņas akmens R. Blaumanim (tēln. A. Voitkāns). Rūdolfs Blaumanis (dzimis 1863. gada 1. janvārī, miris 1908. gada 4. septembrī) bija latviešu prozaiķis un dramaturgs.

196.

Madona, brīvības cīnītāju piemineklis kapos

2000-04-21   56:50:31, 26:14:48

   1918. gada 18. novembrī Tautas padome pasludināja Latviju par neatkarīgu valsti. Tika izveidota pagaidu valdība ar Kārli Ulmani priekšgalā. Tomēr cīņas par varu Latvijā turpinājās, un turpmākie notikumi ieguvuši nosaukumu - brīvības cīņas.
   Uz pieminekļa uzraksts:
   "Par Latvijas brīvību kritušiem varoņiem 1919. - 1920."

197.

Madona, piemineklis represētajiem pie stacijas

2000-04-21   56:51:07, 26:13:08

   Kādā slepenā dokumentā atzīmēts, ka 1941. gada 14. jūnija deportācijās Madonā izsūtamajiem bija paredzēti 14 vagoni.
  (Jānis Riekstiņš "Staļinisko represiju aizsākums Latvijā")

198.

Majori, Raiņa un Aspazijas piemineklis

2008-08-28   56:58:22, 23:47:56

   Piemineklis atrodas Majoros, Horna dārzā (Jomas iela). Uzstādīts 1990. gadā, autori - Z. Rapa un J. Rapa. Veltīts dzejniekiem Rainim un Aspazijai, kuri daļu savas dzīves pavadījuši Jūrmalā.
  (www.jurmala.lv)

199.

Majori, skulptūra Lāčplēsis

2008-08-28   56:58:19, 23:47:48

   Skulptūra atrodas skvērā iepretim Majoru dzelzceļa stacijai, darināta 1953. gadā. Tēlnieks - V. Kristovskis-Rapiķis ar brāli.
   Skulptūra attēlo nacionālo varoni Lāčplēsi, kurš simbolizē tautas cīņu pret ienaidniekiem.
  (www.jurmala.lv)

200.

Mašmeles, R. Sēļa piemineklis

2002-09-07   56:24:50, 23:10:15

   Bukaišu "Mašmelēs" dzimis rakstnieks Roberts Sēlis (1884.-1975. g.). Viņa dzimtās mājas iezīmē piemiņas akmens.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

201.

Matkule, piemineklis represētajiem

2002-07-10   56:58:51, 22:35:58

   Padomju okupācijas varas iestādes 1941. gadā izsūtīja 11, 1949. gadā - 175 matkulniekus.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

202.

Mazirbe, laivas skelets - piemineklis lībiešiem

2000-06-24   57:41:18, 22:19:00

   Piemineklis simbolizē lībiešu tautas izmiršanu un asimilāciju (1989. g., autori T. Grasis seniors, I. Dinsbergs un J. Freimanis.). Līdz 20. gs. vidum Mazirbe bija lībiešu zvejniekciems un kuģniecības centrs, lielākā lībiešu apdzīvotā vieta Kurzemes jūrmalā. Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1387. gadā. 20. gs. 30. gados ciems ekonomiski plauka. Padomju varas gados tika aizliegta piekrastes zvejniecība.
   Patlaban Mazirbe ir neliela apdzīvota vieta. Mazirbē atrodas Slīteres rezervāta administrācijas telpas.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

203.

Mazozoli, piemineklis represētajiem

2000-08-10   56:53:12, 25:25:30

   Padomju okupācijas varas iestādes no Mazozolu apkārtnes 1941. gadā izsūtīja 15 un 1949. gadā 72 iedzīvotājus.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

204.

Mazsalaca, piemineklis brīvības cīnītājiem

2000-11-11   57:51:31, 25:04:01

   Latvijas Brīvības cīņu laikā 1919. g. 17.- 22. februārī Mazsalacu atbrīvot centās Latvijas nacionālā karaspēka sabiedrotie - igauņu un somu karaspēka vienības. 27. martā igauņu karaspēks jau bija nostiprinājies līnijā Ainaži - Mazsalaca - Strenči. Galīgi atbrīvot Mazsalacu izdevās tikai 1919. g.3. maijā.

205.

Mazsalaca, piemineklis represētajiem

2000-11-11   57:51:09, 25:03:19

   2. pasaules kara laikā 1940. g. jūnijā Mazsalacā nodibinājās padomju okupācijas režīms, bet pēc gada vācu okupācijas režīms. PSRS karaspēks Mazsalacā atkal ienāca 1944. g. 25. septembrī. PSRS varas iestāžu rīkotajās masu deportācijās un arestos cieta daudzi Mazsalacas iedzīvotāji.

206.

Mārciena, piemineklis 1905. g. revolucionāriem

2001-04-28   56:46:28, 26:06:07

   1905. gada vasarā Mārcienā notika bruņota sadursme starp miličiem un kazaku vienību. Pagastā darbojās rīcības komiteja (priekšsēdētājs J. Kalniņš).
   Decembrī ieradās soda ekspedīcija, pēc lauka kara tiesas sprieduma 7 revolucionārus nošāva, apm. 60 iedzīvotājus arestēja, nodedzināja vairākas mājas. Mārcienas kapos apglabāti 1905. gada soda ekspedīcijas nogalinātie revolucionāri A. Simsons un P. Biķernieks.
  (LME, 2. sēj. Rīga, 1968)

207.

Mārkalnes skolas piemiņas zīme

2002-09-13   57:29:28, 27:11:37

   Mārkalnes skola dibināta 1868. gadā - tolaik Lāzberģa pagasta Marijas skola. Skolas 120 gadu jubilejā pie tās atklāja piemiņas akmeni.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

208.

Meikšāni, Latvijas A zīme "Austras koks"

2000-07-22   56:10:29, 28:05:45

   Latvijas austrumu pusē 1999. gadā atklāts tēlnieka V. Titāna veidotais piemineklis "Austras koks".
   Austra latviešiem ir dabas parādības personifikācija, dainās tā simbolizē rīta blāzmu. Rīts Latvijā vispirms atnāk austrumu daļā.
  (Latviešu tautas dzīves ziņa. Rīga, 1990.)

209.

Meņģele, Sudrabu Edžus piemineklis

2003-05-10   56:48:15, 25:25:18

   Rakstnieks Sudrabu Edžus (īstajā vārdā Eduards Zilbers, 1860.-1941. g.) dzimis Meņģeles pagasta Siliņos.
   Piemineklis uzstādīts pie skolas1985. gadā, tēlnieks V. Titāns, arhitekts A. Vītols.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

210.

Meņģele, piemineklis represētajiem

2003-05-10   56:48:15, 25:25:18

   Padomju okupācijas varas iestādes 1941. gadā izsūtīja 9 un 1949. gadā - 79 meņģeliešus. Meņģelē izvērsa lauku ciemata celtniecību.
   Piemineklis uzstādīts 1998. gadā pie tautas nama, tēlnieks A. Andersons-Barons.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

211.

Mežotne, piemiņas akmens represētajiem

1999-11-13   56:26:27, 24:03:13

   Uz pieminekļa uzraksts:
   "Viņu arkliem nolauza lemešus."
   1941. gadā gandrīz 23,5% no visiem deportētajiem sastādīja zemnieki, 19% - skolnieki, bet 13,7% - mājsaimnieces.
   1949. gadā zemnieki sastādīja apmēram 52% no visiem deportētajiem, pirmsskolas vecuma bērni un sirmgalvji - apmēram 18%, skolnieki - 16%.
  (www.vip.lv/LPRA/strukturanalize.html)

212.

Mētriena, M. Galenieces piemiņas zīme

2002-09-21   56:40:48, 26:19:39

   M. Galeniece (1890.-1984. g.) zinātniece, purvu botāniķe, dzimusi Mētrienas pagasta Rāksalā. Mētrienā botāniķei M. Galeniecei uzstādīts piemiņas akmens.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

213.

Miķeļtorņa kapi, piemineklis lībiešu dzejniekiem

2000-06-24   57:35:42, 21:59:03

   Mīķeļtorņa (Pizes) kapi. Piemineklis lībiešu dzejniekiem Jānim Princim vecākajam, Uldriķim un Jānim Kāpbergiem (1978. g., tēln. K. Dane). Lībiešu "ķēniņa", arī dzejnieka Uldriķa Kāpberga (1873.-1932. g.) kaps. Jaunā Prinča kaps. Jānis Princis vecākais (Vecais Princis, 1796.-1868. g.) un viņa dēls Jānis Princis jaunākais (1821.-1904. g.) ir pirmie rakstnieki Latvijā no jūrnieku un zvejnieku vidus.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

214.

Mores kaujas piemineklis

2000-08-19   57:04:55, 25:05:19

   Mores kaujā 1944. g. 25.-29. septembrī kritušo latviešu leģionāru brāļu kapos 1991. g. tika atklāts piemiņas akmens, tēln. A. Jansons.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

215.

Mucenieku (Doku Ata muzeja) ceļa rādītājs

2003-04-18   57:02:33, 26:29:31

   Muzejā ekspozīcija par rakstnieku Doku Ati, latviešu bērnu literatūras pamatlicēju.

216.

Murmastiene, piemineklis kritušajiem

2002-09-14   56:40:09, 26:33:52

   1992. gadā pie Murmastienes pamatskolas atklāta piemiņas plāksne. Pie tās 25. martā tiek pieminēti represiju upuri, kā arī karos kritušie novadnieki.
   Uz pieminekļa uzraksts:
   "Karos kauti, nomocīti
    Mūsu tautas dēli klus.
    Piemiņa mēs galvas liecam
    Lai tie svētā mierā dus."

217.

Mūrmuiža, piemiņas plāksnes Tautas Universitātei

2000-08-05   57:28:26, 25:29:29

   Mūrmuižā darbojās rakstnieces Z. Mauriņas (1897.-1978. g.) 1928. g. dibinātā Latvijas Tautas universitāte.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

218.

Mūrmuižas kaujas piemineklis

2001-06-30   56:25:54, 23:31:52

   1705. g.16. jūlijā pie Mūrmuižas notika kauja starp zviedriem un krieviem, tajā zviedri sakāva 12 tūkst. vīru lielo grāfa Šeremetjeva karaspēku.
   1935. gadā Latvijas valdība kopā ar zviedriem Mūrmuižas kaujas vietā izveidoja pieminekli (tēlnieks Pēteris Ārendts) ar uzrakstu latviešu un zviedru valodā: "1705. gada 16. jūlijā šajā vietā zviedru karapulki Ādama Ludviga Lēvenhaupa vadībā uzvarēja spēcīgāku ienaidnieku".

219.

Naukšēni, 2. pasaules kara piemineklis

2006-05-20   57:53:02, 25:27:07

   1941. gada 22. jūnija rītā Vācijas karaspēks iebruka bijušajā Padomju Savienībā, ar šo brīdi sākās Lielais Tēvijas karš - tā Padomju Savienībā sauca šo karu. Lielais Tēvijas karš būtībā bija Otrā pasaules kara sastāvdaļa.
   Eiropā karš beidzās ar Vācijas padošanos 1945. gada 8. maijā, Āzijā - līdz ar Japānas padošanos 1945. gada 2. septembrī.
   Piemineklis ar uzrakstu " 1941.-1945." nav pieminēts jaunākajos tūrisma ceļvežos un ar Naukšēniem saistītajās Interneta lapās, tomēr joprojām saglabājies.

220.

Naukšēni, piemineklis represētajiem

2000-08-05   57:53:01, 25:26:57

   1941. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja trīs naukšēniešu ģimenes (7 cilvēkus) un 1949. gadā - 33 ģimenes (117 cilvēkus).
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

221.

Nāvessalas piemineklis

2003-03-09   56:50:11, 24:26:15

   1915.- 1916. gadā tā bija šaura zemes josla Daugavas kreisajā krastā. Uz šā zemes stūrīša, kuru paši strēlnieki nosauca par Nāves salu, viņi varonīgi noturējās pretī skaitliski lielākai, labāk bruņotai vācu armijai. Pret mazo strēlnieku saujiņu vācu virspavēlniecība pirmo reizi lika lietot indīgas kaujas gāzes.
   1924. gadā pēc arhitekta E. Laubes projekta te uzcēla pieminekli, kuru varam skatīt vēl šodien.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

222.

Nereta, Jaunsudrabiņa piemineklis

2002-07-18   56:12:13, 25:18:21

   Neretas pagasta "Riekstiņos" (tagad te muzejs) bērnību pavadījis rakstnieks un gleznotājs Jānis Jaunsudrabiņš (1877.-1962. g.). 1997. gadā pārapbedīts līdz ar sievu un meitu no Vācijas uz Neretas pagasta kapiem.
   Pie Neretas brīvdabas estrādes atklāts tēlnieka I. Rankas darinātais piemineklis ar granītā iecirstu J. Jaunsudrabiņa skulpturālo portretu.
  (www.aizkraukles-bibl.lv/nereta.htm )

223.

Nīca, piemineklis represētajiem

2000-07-08   56:20:45, 21:03:49

   Pie bijušā pagasta nama, ceļa otrā pusē, vietā, kur 1949. g. 21. martā bārteniekus saveda izsūtīšanai, 1989. g. uzstādīts piemiņas akmens. 1949. g. izsūtīja 137 bārteniekus, 1941. g. - 12.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

224.

Ogre, piemineklis latviešu strēlniekiem

2009-02-15   56:49:22, 24:37:49

   Piemineklis atklāts 2008. gada 1. novembrī, sagaidot Latvijas 90. gadadienu un pieminot 2. Rīgas bataljona strēlnieku cīņas 1916. gada oktobrī. 1916. gada 18. oktobrī strēlnieki veica kaujas izlūkošanas operācijas ar pārcelšanos laivās pāri Daugavai. Vācu pārspēka priekšā, ciešot zaudējumus, strēlniekiem nācās atkāpties.
   Piemineklis veidots pēc Eižena Laubes projekta, uzstādīts pēc ogrēnieša Egila Helmaņa iniciatīvas un par viņa līdzekļiem.
  (www.ogre.lv)

225.

Ogre, piemineklis represētajiem

2000-07-23   56:49:11, 24:36:43

   Kādā slepenajā dokumentā bija atzīmētas 54 iekraušanas akcijas un 661 vagons 1941. gada 14. jūnija deportāciju veikšanai Latvijā.
  (Jānis Riekstiņš "Staļinisko represiju aizsākums Latvijā")

226.

Ogre, piemiņas zīme latviešu strēlniekiem

2008-12-28   56:48:30, 24:35:29

   Piemiņas zīme atklāta 2008. gada 1. novembrī, sagaidot Latvijas 90. gadadienu un pieminot latviešu strēlnieku cīņas 1916. gada oktobrī. Tā atrodas uz dambja Daugavas krastā, vietā, kur kādreiz atradās “Lauču” mājas.
   No šīs vietas 1918. gada 18. oktobrī (pēc vecā stila) 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karavīri devās pāri Daugavai uzbrukumā pretējā upes krastā izvietotajai vācu armijas vienībai. Bija dots uzdevums sagrābt gūstekņus, jo par frontes stāvokli šajā iecirknī jau ilgāku laiku nebija ziņu. Gūstekņus sagrābt neizdevās, strēlnieki cieta smagus zaudējumus.
  (www.ogre.lv)

227.

Ottes dzirnavas, piemineklis arklam

2002-09-14   57:19:16, 26:54:59

   Uz pieminekļa K. Ulmaņa vārdi:
   "Visskaistākais ģerbonis pasaulē ir arkls tīrumā".

228.

Palsmane, piemineklis 2. pasaules kara upuriem

2000-09-13   57:23:20, 26:10:51

   Piemineklis veltīts Otrajā pasaules karā kritušajiem un bezvēsts pazudušajiem palsmaniešiem.
   Otrā pasaules karā un partizāņu karā (1941.-1953. g.) krituši vai bezvēsts pazuduši apm. 120 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

229.

Palsmane, piemineklis brīvības cīnītājiem

2000-09-13   57:23:20, 26:10:51

   Pie Palsmanes luterāņu baznīcas atrodas piemineklis Latvijas Atbrīvošanas cīņās kritušajiem draudzes karavīriem.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

230.

Palsmane, piemineklis represētajiem

2000-09-13   57:23:20, 26:10:51

   Padomju okupācijas varas iestādes 1949. gadā izsūtīja 171 palsmanieti.
   U. Ģērmanis darbā "Latviešu tautas piedzīvojumi" raksta:
   "1949. gada 25. marts - masveida deportācijas. Daudz latviešu izsūta uz vergu nometnēm vai tāliem neapdzīvotiem apgabaliem Sibīrijā. Latvijas zemkopību sagrauj un zemniekus padara par dzimtcilvēkiem - kolhozniekiem, kuriem nekas nepieder un kurus nežēlīgi izmanto".

231.

Paplakas apkārtne, piemiņas zīme represētajiem

2001-11-10   56:28:42, 21:26:58

   Piemiņas akmens veltīts 1941.-1949. g izsūtīto Paplakas apkārtnes iedzīvotāju atcerei.
   "Tai sāpei neizsāpēt, tām asarām nenožūt".

232.

Pāvilosta, piemiņas zīme represētajiem

2000-06-11   56:53:16, 21:10:59

   Padomju varai bija vairāki paņēmieni, kurus izmantoja, lai turētu paklausībā tautas. Tā pielietoja represijas - politisko pretinieku vajāšanu un iznīcināšanu. Viens no represiju paņēmieniem bija deportācijas - cilvēku piespiedu izvešana uz citiem PSRS apgabaliem.
   Piemiņas zīme 1941.-1949. g. deportētajiem.

233.

Pāvilostas simtgades piemiņas akmens

2000-06-11   56:53:16, 21:10:59

   Pāvilostas simtgades parks, tā centrā simtgades piemiņas akmens (1870.-1970.).

234.

Piņķi, piemiņas akmens pie baznīcas

2000-05-06   56:56:40, 23:55:01

   1916. gada 19. jūlijā 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona komandieris Jukums Vācietis pirms došanās uz Smārdes iecirkņa fronti teica runu saviem kareivjiem. Šo epizodi dzejnieks Aleksandrs Čaks iemūžinājis dzejolī "Sprediķis Piņķu baznīcā".
  (A. Plaudis, Rīgas rajons, "Avots", 1998)

235.

Piņķu kaujas piemineklis

2006-06-24   56:56:39, 23:54:44

   Piemineklis veltīts 1919. gada 22. maijā Piņķu kaujā kritušajiem Latvijas brīvības cīnītājiem (sīvā cīņā tika sakauti lielinieki, tie steigšus atkāpās).
   Piemineklis tika uzcelts 1939. gada 23. maijā, nopostīts 1951. gadā. 2003. gadā uzcelts no jauna.

236.

Plācis, piemineklis Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem

2000-10-01   57:21:48, 24:59:02

   Pie Straupes pagastnama atrodas piemineklis Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem, uzstādīts 1931. g., tēln. T. Zaļkalns, šūnakmens. Tajā attēlots arājs, kas vienā rokā tur šķēpu, bet otrā - arkla balstu.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

237.

Pļaviņas, piemineklis 1905. g. revolucionāriem

2000-07-21   56:36:42, 25:46:26

   Piemineklis atrodas Aiviekstes krastā. 1905. gada novembrī un decembrī daudzās vietās notika sadursmes starp muižnieku pašaizsardzības vienībām (soda ekspedīcijām) un tautas miliciju.

238.

Pļaviņu stacija, piemiņas plāksne represētajiem

2001-08-09   56:36:56, 25:43:03

   "Mašīnas, zaldāti, privāto grupas, bērni, visi rada neiedomājamu troksni. Uz sliedēm vairākās garās rindās lopu vagoni. Notiek atvesto izvietošana pa vagoniem. Lielās durvis atveras, mūs pēc saraksta sasēdina vagonā ..."
  (No deportētā rīdzinieka Oļega Vijuma atmiņām)

239.

Pociema Rumbiņi, Bārdu piemiņas akmeņi

2000-10-01   57:35:55, 24:53:23

   Dzejnieks Fricis Bārda (1880.-1919. g.) un viņa brālis, arī dzejnieks, Antons Bārda (1891.-1981. g.) dzimuši un dzīvojuši Katvaru pagasta Pociemā, "Rumbiņos". Te dzīvojusi arī Friča Bārdas sieva dzejniece Paulīne Bārda (1890.-1983.).
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

240.

Pope, pieminekļi staļinisma upuriem

2000-09-17   57:24:09, 21:51:27

   Padomju okupācijas varas iestādes 1941. gadā izsūtīja 20 un 1949. gadā - 89 popēniešus. Blakus Popes vecajiem kapiem 1990. g. uzstādīts piemiņas ansamblis Staļina represijās cietušajiem pagasta iedzīvotājiem. Trīs kokā cirsto skulptūru autors Ģ. Burvis.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

241.

Preiļi, piemineklis represētajiem

2000-07-22   56:17:39, 26:43:34

   Pie Preiļu katoļu baznīcas atrodas piemineklis politiski represētajiem, uzstādīts 1993. g., tēln. V. Dzintare. Čekisti šeit par biedinājumu iedzīvotājiem bija atstājuši pretošanās kustības cīnītāju mirstīgās atliekas.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

242.

Preiļu dibināšanas piemiņas zīme

2000-07-22   56:17:39, 26:43:34

   Preiļiem pilsētas tiesības piešķirtas kopš 1928. gada - šim notikumam veltīta piemiņas zīme. Iedzīvotāji 8965 (2000. g.). Tagadējā Preiļu rajona teritorija bija apdzīvota jau 2. gt. sākumā pr. Kristus. Preiļi jau senatnē bijuši apdzīvots centrs, to norāda pilskalni (Anspoku pilskalns, Plivdu pilskalns). Vēstures avotos Preiļi pirmo reizi minēti 1382. gadā.

243.

Priekuļi, K. Ulmaņa piemiņas zīme

2000-09-13   57:18:60, 25:22:13

   1935.-1936. g. stādītajā bērzu birzī 1989. g. atklāts piemiņas akmens latviešu valstsvīram agronomam Kārlim Ulmanim (1877.-1942. g.). Uz Priekuļiem K. Ulmanis pārcēlās 1918. g. 1. jūnijā. Vidzemē šajā laikā viņš bija pazīstams kā "politiskais agronoms".
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

244.

Puze, kolhoza Blāzma piemiņas zīme

2006-10-14   57:21:18, 22:03:50

   Kolhozu dibināšana Latvijā sākās 1946. gadā - pirmais kolhozs bija "Nākotne" Jelgavas rajonā. Masveida kolektivizācija notika 1949.-1950. gadā, pēc 1949. gada 25. marta masveida deportācijām.
   Puzes pagastā kolhoza vārdu "Blāzma" beigās dabūjusi arī pati apdzīvotā vieta, kas agrāk esot saukusies par Stendeskrogu.

245.

Pūre, piemiņas zīme represētajiem

2000-06-10   57:02:15, 22:54:45

   Pie Pūres pagastmājas 1991. g. izveidota piemiņas vieta 1941. un 1949. g. padomju terora upuriem ar memoriālajiem kokiem (1989. g.).
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

246.

Rauna, J. Cimzes piemineklis

2000-03-26   57:19:53, 25:36:35

   Bijušajā Cimzas pusmuižā, tagad dzīvojamā māja "Mētraines", dzimis pirmais latviešu tautasdziesmu melodiju krājējs un apdarinātājs un latviešu koru kultūras pamatlicējs J. Cimze (1814.-1881. g.), kā arī latviešu tautasdziesmu apdaru autors D. Cimze (1822.-1872. g.).
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

247.

Rauna, nezināmā leģionāra kaps

2003-09-05   57:19:53, 25:36:35

   Pasaule ir atzinusi latviešu SS leģionu par īpašu veidojumu Ieroču SS sastāvā. Ir arī apstiprināti fakti, ka latviešu leģions nav veicis noziegumus pret cilvēci, atšķirībā no Nacistiskās NSDAP SS vienībām un Padomju NKVD karaspēka.

248.

Rauna, piemineklis "Raunas koklētāja"

2000-03-26   57:19:53, 25:36:35

   "Raunas koklētāja" - piemineklis 1914.-1920. g. cīņās kritušajiem. 1933. g., veidots pēc tēlnieka K. Zemdegas projekta no pelēki iesārta granīta laukakmens. Ap pieminekli Varoņu alejā aug 60 kritušo varoņu piemiņai stādītie ozoli.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

249.

Rāmava, P. Lejiņa piemiņas akmens

2002-04-01   56:53:17, 24:09:28

   P. Lejiņš (1883.-1959. g.) - lopkopības profesors, LU profesors, akadēmiķis, Rāmavas paraugsaimniecības dibinātājs un vadītājs 1920.-1945. gadā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

250.

Rāva, J. Jansona-Brauna piemiņas zīme

2001-11-10   56:38:31, 21:20:52

   1972. g. uzliktais piemiņas akmens vienam no Jaunās strāvas kustības vadītājiem un Latvijas Sociāldemokrātijas izveidotājiem Jānim Jansonam-Braunam (1872.-1917. g.).
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

251.

Rembates skola, piemineklis represētajiem

2002-09-21   56:47:42, 24:49:28

   Piemiņas akmens pie Rembates pamatskolas represētajiem rembatiešiem uzstādīts 1999. gadā. Padomju okupācijas varas iestādes 1941. gadā izsūtīja 5 un 1949. gadā - 78 rembatiešus.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

252.

Remte, piemiņas akmens represētajiem

2000-05-13   56:44:31, 22:41:30

   Padomju okupācijas varas iestādes 1941. gadā izsūtīja 7 un 1949. gadā - 41 remtenieku.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

253.

Rēveļu skolas piemiņas akmens

2003-09-06   57:13:15, 26:08:15

   Rēveļu (Elizabetes) pamatskola atrodas Gulbenes rajonā, tā uzcelta un iesvētīta 1880. gadā. Skolas ēka savu sākotnējo izskatu saglabājusi līdz mūsu dienām.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

254.

Rēzekne, piemineklis "Latgales Māra"

1999-09-14   56:30:24, 27:19:55

   Rēzeknes centrā - Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai" ("Latgales Māra", tēln. L. Tomašicka mets, tēln. K. Jansona veidots, 1939. g.), kas iznīcināts padomju okupācijas laikā 1940. g. 6. novembrī. Atjaunots 1943. gadā un vēlreiz iznīcināts 1950. g. Atjaunots 1992. gadā (tēln. A. Jansons un I. Folkmanis).
   Kompozīciju veido trīs figūras: ķēžu rāvējs simbolizē Latgales varonīgo cīņu par neatkarību, ceļos noslīgusi tautu meita kā lūgsnā tur vainagu, bet staltā meitene ar krustu paceltajās rokās stāv pāri abām figūrām, iemiesojot domu par brīvu Latgali.

255.

Rideļu apkārtne, nacionālo partizānu piemineklis

2008-09-05   57:08:19, 23:07:17

   Piemineklis veltīts kapteiņa Nikolaja Straumes nacionālajiem partizāniem.
   Nikolajs Straume bija viens no Talsu un Tukuma nacionālo partizānu grupu kopīgās darbības vadītājiem.
  (www.engure.lv)

256.

Rīga, 1905. g. revolūcijas piemineklis

2000-10-16   56:56:42, 24:06:27

   Piemineklis vispatiesāk cilvēku uzrunā tad, ja tas atrodas ar konkrētu vēsturisku faktu saistītā vietā. Tāds ir arhitekta Kārļa Plūksnes un tēlnieka Alberta Terpilovska "Asiņainās svētdienas" piemiņai veltītais monuments 11. Novembra krastmalā pie Dzelzs tilta.
   Stihiskās 1905. gada 13. janvāra politiskās demonstrācijas laikā nošauto, ievainoto un Daugavā noslīkušo upuru piemiņai 1960. gadā atklāja pieminekli: uz granīta postamenta novietotas divas reālistiskas bronzas skulptūras dinamiskā kustībā. Tajā attēlots cīņas karoga pārņemšanas brīdis, vienam no demonstrantiem saļimstot.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

257.

Rīga, A. Kalniņa piemineklis

2000-09-26   56:56:60, 24:07:02

   1979. gadā, atzīmējot izcilā latviešu simfoniskās un operu mūzikas komponista Alfrēda Kalniņa (1879.-1951. g.) simtgadi, Latvijas Operas un baleta teātra apstādījumos atklāja pēc tēlnieka Teodora Zaļkalna 1966. gada meta realizēto pieminekli. Gaišpelēkajā granītā to kalis tēlniecības vecmeistara skolnieks Kārlis Baumanis. Piemineklis iecerēts kā uz postamenta pacelts sēdošā patriarha - mūzikas klasiķa - portrets. Tā uztverei nepieciešams frontāls apskates rakurss un noslēgts aizmugures fons.
   Sakarā ar Nacionālās operas teātra rekonstrukciju A. Kalniņa pieminekli 1998. gadā pārvietoja uz kanālmalas apstādījumiem Latvijas Mūzikas akadēmijas tuvumā. Diemžēl gājēji, ejot pa Raiņa bulvāri, spiesti vērot pieminekļa mugurpusi, kamēr komponista tēls raugās uz operas namu.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

258.

Rīga, A.Čaka piemineklis

2002-08-02   56:57:29, 24:08:26

   Rīgas nomaļu poēzijas meistaram, Rīgas dvēseles pazinējam un iejūtīgajam dzejniekam Aleksandram Čakam (1901.-1950. g.) nekad nav trūcis viņa mūzas cienītāju. Viņa apdziedātajā Marijas ielā izveidotajā Ziedoņdārzā kopš 1981. gada uzstādīts savdabīgs piemineklis. Kompozicionāli tas veidots, izmantojot A. Čaka dzejā sastopamo kāpņu motīvu ar granīta pakāpieniem, pa kuriem debesīs kāpj visu "mazo cilvēku" ilgas un sapņi. Uz vidējā pakāpiena kā postamenta novietotā dzejnieka galva iemūžināta bronzā labsirdīgos vaibstos. Pieminekli pie galvenās ieejas dārzā novietojis arhitekts Oļģerts Ostenbergs, bet skulpturālā portreta ideja un realizācija pieder tēlniecei Lūcijai Žurginai.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

259.

Rīga, Barklaja de Tolli piemineklis

2006-06-30   56:57:17, 24:06:60

   Oriģinālā Barklaja de Tolli skulptūra ir zudusi 1915. gadā. Tā atjaunota par uzņēmēja Jevgeņija Gomberga līdzekļiem un no jauna uzstādīta Esplanādē 2002. gada 1. jūlijā.
   Barklajs de Tolli (24.12.1761.-25.05.1818.) – vācbaltu izcelsmes Krievijas ģenerālfeldmaršals. Bijis Krievijas kara ministrs, vadījis Krievijas armiju cīņās pret Napoleonu. Pēc aiziešanas pensijā dzīvoja Latvijā.

260.

Rīga, Baumaņu Kārļa piemiņas zīme

2003-07-07   56:57:47, 24:06:01

   Pirmie Vispārējie dziesmu svētki notika Rīgā 1873. gada 26.–29. jūnijā. Piedalījās 45 kori ar 1003 dziedātājiem. Šo svētku atklāšanas aktā Latviešu biedrības namā pirmo reizi skanēja Baumaņu Kārļa dziesma "Dievs, svētī Latviju!". To nodziedāja Baltijas Skolotāju semināra kora 14 zēni pēc pašu iniciatīvas sava biedra 19 gadus vecā Jāņa Dreiberga vadībā.
   1920. gadā dziesma " Dievs, svētī Latviju!" kļuva par Latvijas valsts himnu.
   Piemiņas zīme Baumaņu Kārlim Viesturdārzā atklāta 2003. gada 6. jūlijā XXIII Vispārējo latviešu dziesmu svētku laikā.

261.

Rīga, Brīvības piemineklis

2000-01-30   56:57:05, 24:06:43

   Brīvības piemineklis izsaka iegūtā valstiskuma un vienotības ideju, ko lieliski pauž alegoriskais Brīvības tēls ar trim novadus simbolizējošām zvaigznēm rokās. Savukārt nācijas spēku un panākumu avotus metaforiski pauž skulpturālās grupas: "Tēvzemes sargi", "Māte Latvija", "Važu rāvēji", "Gara darbinieki", "Darbs", "Ģimene", "Lāčplēsis", "Vaidelote", "1905. gads" u.c.
   Kopš 1922. gada ilga veiksmīgākā telpiskā un tēlainā risinājuma meklējumi, līdz 1931.-1935. gadā tie realizējās arhitekta Ernesta Štālberga un veiksmīgākā no talantīgajiem tēlniekiem - Kārļa Zāles radītajā monumentā. Varā kaldinātā Brīvības statuja ir zviedru tēlnieka Ragnara Mirsmēdena darbs.
   Brīvības piemineklis vairākkārt restaurēts: 1980. un 1998.-2001. gadā.
   Brīvības pieminekļa galvenie parametri: kopējais augstums - 42,7 m, terases
 ar platformu diametrs 28 m. Brīvības tēla augstums - 9 m.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

262.

Rīga, Dž. Armitsteda piemineklis

2006-10-26   56:56:59, 24:06:53

   Piemineklis atrodas Rīgas centrā pie Operas tiltiņa. Britu izcelsmes inženieris un uzņēmējs Džordžs Armitsteds bija Rīgas mērs no 1901.-1912. gadam.
   Dž. Armitsteds, esot Rīgas mēra amatā, ne vien atbalstīja dzeramā ūdens sūkņu stacijas, lielāko slimnīcu, skolu un citu sabiedrisko ēku celtniecību, uzlabojot dzīves kvalitāti visiem rīdziniekiem, bet arī pirmo reizi pieaicināja Rīgas latviešus tās pašpārvaldē.
   Pieminekli veidojis tēlnieks Andris Vārpa, tas izgatavots par uzņēmēja J. Gomberga naudu, atklāts 2006. gada 18. oktobrī Lielbritānijas karalienes Elizabetes II valsts vizītes laikā. Pieminekļa atklāšanā piedalījās arī Džordža Armitsteda mazmazdēls Rodnijs Radklifs.

263.

Rīga, E. Brastiņa piemineklis

2009-03-31   56:57:22, 24:06:19

   Ernests Brastiņš - Latvijas senvēstures pētnieks, folklorists, etnogrāfs, reliģijas filozofs un pedagogs. Dzimis1892. gadā, miris 1942. gadā (citos avotos – 1941. gada 27. decembrī) izsūtījumā Sibīrijā.
   Piemineklis atrodas Kronvalda parkā, tas atklāts 2006.gada oktobrī pēc Brastiņa fonda “Savieši” iniciatīvas. Piemineklis veidots no 20 tonnu smaga, 4,5 metru augsta tīrradņa šļūdoņa akmens, uz kura varā atliets Brastiņa portrets. Tas atgādina senu skandināvu rūnakmeni, tikai rotāts ar baltu simboliem un zīmēm. Pieminekļa autori – tēlnieks Uldis Sterģis, medaļu meistars Jānis Strupulis un arhitekts Teodors Nigulis.

264.

Rīga, E. Siliņa piemineklis

2004-07-03   56:58:42, 24:11:44

   Edgars Imants Siliņš (21.03.1927.-26.05.1998.) - izcils fiziķis, filozofs. Piemineklis atklāts 2004. gada 2. jūlijā, atrodas Rīgā, pie LZA Fizikālās enerģētikas institūta. E. Siliņš šajā institūtā nostrādāja 31 gadu.
   Pieminekļa autori - tēlnieki Zigrīda Rapa, Juris Rapa, arhitekts Ģirts Kilēvics.

265.

Rīga, E.Smiļģa piemineklis

2002-04-27   56:56:10, 24:04:20

   Latviešu aktiera un režisora Eduarda Smiļģa (1886.-1966. g.) mājas (tagad Teātra muzeja) dārzā Eduarda Smiļģa ielā 37/39 uzstādīts Eduarda Smiļģa portrets. 1978. gadā to bronzā darinājusi tēlniece Ligita Franckeviča.
   Eduards Smiļģis bija kā Tots - Raiņa lugas "Spēlēju, dancoju" galvenais tēls - cīnītājs ar pekles spēkiem, kurš iemācījies ziedoties citu laimes vārdā. Tādu viņu redzēja arī tēlniece.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

266.

Rīga, G. Merķeļa kapa piemineklis Katlakalnā

2000-03-05   56:53:50, 24:10:22

   Katlakalna kapsētā kapa piemineklis G. Merķelim, kuru rakstnieka simtgadē 1869. g. uzstādīja Rīgas Latviešu biedrība.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

267.

Rīga, G. Merķeļa piemiņas akmens

2000-09-26   56:57:03, 24:07:08

   Vērmanes parka zālienā 1994. gada 1. novembrī, atzīmējot Baltijas vācieša Garlība Merķeļa 225. dzimšanas dienu, viņam uzstādīts piemiņas akmens.
   Piemiņas akmens rakstu laukumā iekalts teksts: "Garlībam Merķelim (1769.-1850.). Latviešu likteņgrāmatas radītājam."
   Neapstrādāts ledāja atnests granīta bluķis ir latviešu tēlniecībā ļoti bieži izmantots materiāls.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

268.

Rīga, G.Astras piemiņas zīme

2003-07-15   56:57:10, 24:06:55

   Latvijas valsts dibināšanas 75. gadadienā, 1993. gada 18. novembrī Rīgā pie Tieslietu ministrijas nama Brīvības bulvārī 34 tika uzstādīta Gunāram Astram veltīta piemiņas plāksne. Šajā namā 1983. gada 15. decembrī Gunārs Astra tika notiesāts.
   Gunārs Astra (1931.-1988. g.) - cīnītājs par Latvijas neatkarības atjaunošanu.

269.

Rīga, J. Čakstes kapa piemineklis

2001-01-01   56:59:08, 24:09:10

   Pēc Hamburgas Olsdorfas kapsētas parauga iecerētajos Meža kapos 1910.-1913. gadā izveidoja tiklab brīva plānojuma daļu pilsoņu kapiem, kā arī divas perpendikulāri krustojošās alejas svinīgām procesijām un valstiski nozīmīgiem apbedījumiem.
   1927. gadā mirušajam Latvijas pirmajam prezidentam Jānim Čakstem tika paredzēts veidot vērienīgu memoriālu, uzticot tā arhitektonisko un plastisko koncepciju izstrādāt tēlniekam Kārlim Jansonam.
   Memoriāla centrā atrodas liela izmēra J. Čakstes portrets profilā, bet uz vidusass zemē - prezidenta kaps. Uz šo simbolisko un ģeometrisko centru vērsti
 abi pieminekļa sānu ciļņi: kreisajā pusē sērojošas sievietes profils, labajā attēlots senlatviešu karavīrs.
   Pieminekļa arhitektoniskā siena veidota no Daugavgrīvas cietokšņa vaļņu apšuvuma granīta akmeņiem, bet ciļņi kalti sārtā un pelēkā Somijas granītā.
   Pieminekli atklāja 1935. gadā.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

270.

Rīga, K. Barona piemineklis Vērmaņdārzā

2000-08-31   56:57:07, 24:07:19

   Šo Krišjānim Baronam (1835.-1923. g.) veltīto mīlestību 1985. gadā PSRS okupācijas vārdzinātā tauta lika pretī šajā pašā gadā piespiedu kārtā vāktajiem līdzekļiem Uzvaras monumenta celtniecībai. Radās Dainu kalns Turaidā, piemineklis latviešu inteliģences patriarham Siguldā un arī Rīgā, Vērmanes dārzā.
   Kā sirmsenu totēmu no aizmirstības izcērtot, Lea Davidova-Medene veidoja šo lakonisko pelēkā granīta tēlu. Arhitekts Gunārs Asaris to veiksmīgi ievietoja parka celiņu krustojumā. Bija 1985. gada 31. oktobris un atklāšanas dienā tā pakājē gulēja no sirds nesto ziedu klājiens.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

271.

Rīga, K. Čakstes piemiņas plāksne

2003-07-07   56:57:29, 24:06:37

   Piemiņas plāksne uzstādīta pie nama Dzirnavu ielā 31.
   Konstantīns Čakste (1901.-1945. g.) - Latvijas pirmā valsts prezidenta Jāņa Čakstes dēls. Savu politisko darbību viņš uzsāka laikā, kad Latviju bija okupējis Hitlers. K. Čakste domāja par valsts neatkarības un Satversmes atjaunošanu, viņš nesadarbojās ar Vācu iecelto pašpārvaldi. K. Čakstes vadītā pretestības kustība iestājās tieši par neatkarīgas, parlamentāras, uz 1922. gada Satversmi balstītas Latvijas valsts atjaunošanu.
   1944. gadā K. Čakste bija gatavs uzņemties atjaunotas neatkarīgas Latvijas vadību kā tās ministru prezidents.
   K. Čakste gāja bojā nacistu ieslodzījumā Polijā 1945. gada 22. februārī Štuthofas nometnes evakuācijas laikā.

272.

Rīga, K. Ulmaņa piemineklis

2003-07-22   56:57:14, 24:06:31

   2003. gada jūlijā skvērā netālu no Raiņa bulvāra un Krišjāņa Valdemāra ielas krustojuma tika atklāts piemineklis Kārlim Ulmanim, pirmajam Latvijas valsts Ministru prezidentam.
   Pieminekļa autors tēlnieks Uldis Kurzemnieks, arhitekts Agnis Lukševics.

273.

Rīga, Latviešu strēlnieku piemineklis

1999-12-10   56:56:48, 24:06:21

   Trīs vīri tēlnieka Valda Alberga monumentā ir personificēti revolūcijas sargkareivji, kuru tēlos cildināta latviešu varonība izšķirošos brīžos. Strēlnieku piemineklī (augstums 13 m) figūras ir monumentālas, vispārinātas, ar laikmetam raksturīgiem ieročiem un apģērbu.
   Pieminekļa autori tēlnieks Valdis Albergs un arhitekti Dzintars Driba un Gunārs Lūsis-Grīnbergs. Memoriālu atklāja 1971. gadā, to iekļāva pilsētas telpā bez saskaņas ar apkārtējo apbūvi.
   Pēc arhitekta O. Lūša-Grīnberga iniciatīvas 2000. gadā no pieminekļa pakājes demontēta sākotnējā uzraksta plāksne un tā pamatnē iekalts jauns - vēsturiski aplams uzraksts - "Latviešu strēlniekiem 1915-1920". Pieminekļa pakājes labiekārtošana pabeigta 2001. gada maijā.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

274.

Rīga, M. Tāla piemineklis

2001-08-18   56:57:07, 24:06:59

   Mihails Tāls 1960. g. pasaules šaha čempionātā 23 gadu vecumā ieguva Pasaules čempiona titulu šahā. M. Tāls dzimis 1936. g. 9. novembrī Rīgā. Pēc smagas slimības miris 1992. gada 28. jūnijā Maskavā, apglabāts Rīgā.
   Piemineklis uzstādīts 2001. gada 10. augustā Rīgā, Vērmanes dārzā (tēln. Oļegs Skarainis).

275.

Rīga, Mātes Latvijas tēls Brāļu kapos

1999-11-20   56:59:08, 24:08:54

   Brāļu kapu ansambli būvēja no 1924.-1936. gadam, kad tas ieguva līdz mūsdienām saglabājušos veselumu. Tā idejas autors ir latviešu monumentālās tēlniecības ievērojamākais pārstāvis Kārlis Zāle. Memoriāla izveide ir kolektīva darba rezultāts, kas radies kopā ar arhitektiem Aleksandru Birzenieku, Pēteri Federu un daiļdārznieku Andreju Zeidaku.
   Pēc autoru ieceres apmeklētājs veic svētceļojumam līdzīgu gājienu, skatot virkni dziļi simbolisku ainavisku un alegorisku tēlniecības objektu.
   Izejot cauri vārtiem, viesis nonāk 200 m garā liepu alejā. Liepu simbolika liek domāt par sievieti - māti, līgavu, māsu, kura gaida un cieš klusējot. Pie uguns altāra nonākot, ceremonijas dalībniekus ieskauj ozoli - vīru stiprums un spēks.
   Aiz altāra izveidotā atbalsta siena nošķir šo pasauli no nāves ielejas - mirušo valstības, kas veidota kā plašs kapulauks ar parādes ierindu marķējošiem dzīvžogu stādījumiem. Varoņu nāvē kritušie te stāv pēdējā parādē. Viņus apraudāt palīdz četru dzimtenes avotu ūdens, par viņiem sēro četri Latvijas etniskos novadus personificējoši karavīri.
   Ansambļa noslēdzošo sienu vainago Mātes Latvijas tēls, paceļot slavas vainagu pār saviem kritušajiem dēliem.
   Memoriāla veidošanā izmantots galvenokārt Allažu šūnakmens, taču lietots arī smilšakmens un Itālijas travertīns.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

276.

Rīga, O. Kalpaka piemineklis

2006-06-30   56:57:18, 24:06:53

   Pulkvedis Oskars Kalpaks (1882.-1919.) Latvijas valsts dibināšanas laikā veidoja un vadīja kaujās pirmās Latvijas bruņoto spēku vienības.
   Piemineklis atrodas Esplanādē, tas veidots par tautas saziedotiem līdzekļiem. Pieminekli atklāja Varoņu piemiņas dienā, 2006. gada 22. jūnijā (tēlnieks Gļebs Panteļejevs, arhitekts Andris Veidemanis).

277.

Rīga, P. Stradiņa piemineklis

2006-04-27   56:55:58, 24:04:36

   Pauls Stradiņš (1896.-1958.) - ārsts-ķirurgs, onkologs, medicīnas vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks. Piemineklis atrodas Rīgā, Pilsoņu ielā 13, slimnīcas dārzā. Tas atklāts 1963. gada 11. jūlijā. Tēlniece Aleksandra Briede.

278.

Rīga, P. Valdena piemineklis

2003-10-14   56:57:18, 24:06:08

   Apstādījumos pie Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes 2003. gada 14. oktobrī atklāja pieminekli ķīmiķim Paulam Valdenam (tēln. Andris Vārpa, arhitekts - Arno Heinrihsons). Pauls Valdens uzskatāms par izcilāko latviešu izcelsmes zinātnieku, kuru vairākkārtēji nominēja Nobela prēmijai. Tomēr dažādu apstākļu un nejaušību sakritības dēļ viņš to nesaņēma.

279.

Rīga, Raiņa kapa piemineklis

1999-11-20   56:59:03, 24:08:39

   Arhitekta Pētera Ārenda projektētās klasiskās rotondas interpretācija ir veiksmīgs atradums telpas organizācijai mazā amfiteātrī, kura vidū paceļas pēc tēlnieka Kārļa Zemdegas meta 1934. gadā sarkanbrūnā Somijas granītā kaltais piemineklis.
   No 70 tonnas smagā "Balmoral" šķirnes granīta gabala tēlnieks Egons Zvirbulis kopā ar diviem akmeņkaļiem izkala 20. gs. 30. gadu Eiropā lielāko monolīta akmens skulptūru.
   Ikonografiski Raiņa kapa piemineklis sasaucas ar Kristus augšāmcelšanās motīviem mākslā. No taisnstūra pamatnes bloka augšā ceļas atmodinātais jaunā laika cilvēks - fiziski skaists un garīgi stiprs.
   Dzejnieka Raiņa kapa piemineklis ir viens no skaistākajiem un poētiski visbagātākajiem, apgarotākajiem memoriālās tēlniecības darbiem Latvijas mākslā.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)
   Piemineklis atrodas Raiņa kapos (Bērzu aleja 1a). Oficiāli kapsēta atklāta un nosaukta Raiņa vārdā 1929. gada15. oktobrī pēc J. Raiņa apbedīšanas.

280.

Rīga, Raiņa piemineklis

1999-08-12   56:57:15, 24:06:47

   Sarkanbrūnajā granītā kaltais Raiņa (1865.-1929. g.) piemineklis atrodas pašā Rīgas vidū - Esplanādē. Ik gadus te sākas Dzejas dienas.
   Pieminekli atklāja 1965. gada 11. septembrī, atzīmējot Tautas dzejnieka simtgadi. Tas veidots pēc tēlnieka Kārļa Zemdegas 1957. gada meta. Pieminekli izkala Kārļa Zemdegas skolnieki tēlnieki Aivars Gulbis un Laimonis Blumbergs. Tā iesaisti plašā laukuma vizuālajā un pa visiem parka celiņiem ideāli sasniedzamajā centrā izraudzījies arhitekts Dzintars Driba.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

281.

Rīga, Ulugbeka piemineklis

2004-04-08   56:57:27, 24:06:07

   2004. gada aprīlī, Uzbekistānas prezidenta Islāma Karimova vizītes laikā, Kronvalda parkā tika uzstādīta uzbeku viduslaiku (15. gs.) valdnieka un astronoma Mirzo Ulugbeka statuja.
   Mirzo Ulugbeks bija ievērojamā Vidusāzijas zemju iekarotāja un Čingishana Zelta ordas sagrāvēja Timura mazdēls. Par Ulugbeka lielāko nopelnu uzskata zvaigžņu kataloga izveidošanu.
   Piemineklis ir Taškentas dāvinājums Rīgai.

282.

Rīga, V. Ostvalda piemineklis

2001-08-18   56:57:02, 24:07:08

   Vilhelms Ostvalds (1853.-1932. g.), vācu zinātnieks, Rīgas mucenieka dēls, vienīgais Baltijas cilmes Nobela prēmijas laureāts zinātnē. 1909. g. Vilhelms Ostvalds saņēma Nobela prēmiju par katalīzes un ķīmiskā līdzsvara mācības izveidošanu.
   Piemineklis V. Ostvaldam atklāts 2001. gada 14. augustā Rīgā, Vērmanes dārzā (tēlnieks A. Vārpa).
  (J. Stradiņš. "Zinātne Rīgā 800 gados")

283.

Rīga, barikāžu piemiņas zīme pie Saeimas

2007-01-22   56:57:03, 24:06:19

   Piemiņas zīme tika atklāta 2007. gada 20. janvārī.
   1991. gada barikāžu piemiņas zīmes veidotāji tika izraudzīti konkursā, kurā uzvarēja SIA "Sandro dizains" piedāvātais projekts "Sapnis nomodā".
   Piemiņas zīme ir 3 metrus plata un 1,75 metrus augsta piramīda, kuras plaknēs iemūžinātas gan barikādes, gan to aizstāvji, gan Jumja zīme.

284.

Rīga, bīskapa Alberta piemineklis pie Doma baznīcas

2001-08-21   56:56:56, 24:06:10

   2001. gada 9. jūnijā, 21. Starptautisko Hanzas dienu laikā, Doma dārzā atklāja atjaunoto pieminekli bīskapam Albertam no Bukshevedenes. Vācijā iecelts par Livonijas bīskapu, Alberts pirms 800 gadiem dibinājis Rīgu (1201. g.), cēlis Doma baznīcu (1211. g.), par ko arī saņēmis šādu atzinību.
   Uz pieminekļa atklāšanu bija ieradušies 62 Bukshevedeni no visas pasaules. Pieminekļa atjaunošanas ideja nākusi no Bukshevedenu dzimtas, tas paveikts par Vācijas Vācbaltu novadniecības savāktajiem privātiem ziedojumiem.
   Bīskapa Alberta statujas oriģinālu Rīgā uzstādīja 1897. gadā, pieminekļa autors Kurzemē dzimušais tēlnieks Karls Bernevics, vēlākais Kaseles mākslas akadēmijas profesors Vācijā. Arhitektonisko detaļu - konsoles un baldahīna - autors bija arhitekts Vilhelms Neimanis. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā piemineklis noņemts un aizvests uz Ņižņijnovgorodu. Iespējams, jau transportējot tas gājis bojā.
   Atjaunoto skulptūru veidojuši tēlnieki Oskars Mikāns un Aigars Zemītis, metālmākslinieks Jānis Vaivods darinājis baldahīnu, kurš atrodas virs bīskapa Alberta skulptūras. Atjaunotā skulptūra ir zudušā pieminekļa oriģinālam tuvs atdarinājums.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

285.

Rīga, čekas upuru piemiņas zīme

2003-07-15   56:57:26, 24:07:20

   "Padomju okupācijas laikā valsts drošības iestāde (čeka) savus upurus šeit ieslodzīja, mocīja, nogalināja un morāli pazemoja" - uzraksts uz mājas Brīvības ielā 61 (Brīvības ielas un Stabu ielas krustojums, tautā zināma arī kā Stūra māja).
   Piemiņas zīmi "Melnais slieksnis" pie bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (saukta arī par Čeku) atklāja 2003. gada 14. jūnijā, tēlnieks Gļebs Panteļejevs un arhitekts Andris Veidemanis.

286.

Rīga, fašisma upuru memoriāls Biķernieku mežā

2001-12-02   56:57:46, 24:12:35

   2001. gada 30. novembrī Biķernieku mežā tika iesvētīts piemiņas memoriāls Otrā pasaules kara upuriem. Memoriāla autors arhitekts Sergejs Rižs. Kopā ar arhitektu grupu pie šā projekta viņš strādājis 15 gadus.
   Biķernieku memoriāla izbūvi finansēja Vācijas Kara kapu aprūpes tautas apvienība ar Vācijas, Austrijas un Čehijas atbalstu. Kopējās izmaksas aptuveni 1 miljons Vācijas marku jeb 285 460 lati.
   No 1941.-1944. gadam Biķernieku mežā tika nogalināti aptuveni 46 500 cilvēki - ebreji no Latvijas, Vācijas, Austrijas un Čehijas, politiski ieslodzītie un padomju kara gūstekņi.
  (Ieva Rūpenheite, Diena, 2001. gada 29. novembris)

287.

Rīga, piemineklis Hačkars

2004-04-08   56:57:04, 24:06:28

   Hačkars - akmens plāksne, kurā iecirsts ar ornamentiem izrotāts krusts - veltīts armēņiem - genocīda upuriem Osmaņu impērijas laikā. Visur, kur pasaulē ir armēņu kopienas, armēņi cenšas uzstādīt Hačkaru.
   Latvijā dzīvo apmēram 3000 armēņu tautības iedzīvotāju, no tiem apmēram 500 ir pilsoņi. Pirmie armēņi Latvijā ieceļojuši jau 1938. gadā. Latvijā darbojas armēņu kultūras biedrība, Krasta ielā ir uzbūvēts armēņu Dievnams.

288.

Rīga, piemineklis R. Mūrnieka traģēdijas vietā

2000-04-09   57:01:45, 24:08:20

   1991. gada 16. janvārī OMON kaujinieki uz Vecmīlgrāvja tilta nošāva šoferi Robertu Mūrnieku. Tas bija pirmais 1991. gada barikāžu upuris. Piemiņas zīme - monumentālais betona krusts - pēc Tautas frontes iniciatīvas uzstādīta 1992. gadā.
   "Raud ērģeles kā birzis, kad pēkšņi saule riet,
   Bet ļaudis ticībā par rīta ausmu dzied."
  (A. Vējāns, 2001. g. 19. janv.)

289.

Rīga, piemineklis Sudrabkalniņā

2000-01-30   56:57:43, 24:01:57

   Lai iemūžinātu kaujās pret boļševikiem 1919. gadā kritušo karavīru piemiņu, Pārdaugavas sabiedriskās organizācijas 1925. gadā nolēma cīņu vietā celt pieminekli. Pēc projektu konkursā uzvarējušā tēlnieka Kārļa Zāles meta 1929. gadā Slokas ielas galā sāka celt pieminekli. Tā pamatakmeni iesvētīja 29. maijā. 1932. gadā pēc koriģēta K. Zāles meta celtniecība atjaunojās sadarbībā ar arhitektu Ernestu Štālbergu. No Daugavgrīvas cietokšņa aizsargvaļņa granīta bluķiem mūrēto un Brīvības pieminekļa pārpalikušā granīta akmenī kalto memoriālu atklāja 1937. gada 31. oktobrī.
   Piemineklim bija piestiprināta bronzas plāksne ar slejās ierakstītiem kritušo varoņu vārdiem. Padomju varas gados tā noņemta un iznīcināta. Savukārt siena ir dekorēta ar Rīgas ģerboņa motīvu - lauvu pilsētas vārtos un uzrakstu: "Rīgas pulka karavīriem, Rīgas aizstāvjiem 1919".
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

290.

Rīga, piemineklis amatniekiem

2008-08-21   56:57:07, 24:08:42

   Skulptūra "Mūrnieks un skursteņslauķis" atrodas Rīgā, Mūrnieku un Matīsa ielas zaļajā skvērā. Latvijā tas ir pirmais piemineklis amatniekiem. Skulptūras autori Ģ. Burvis un K. Īle. Skulptūra atklāta 2007. gada 26. aprīlī.

291.

Rīga, piemineklis ebreju glābējiem

2008-09-03   56:56:33, 24:07:35

   Piemineklis atrodas blakus Lielajai horālajai sinagogai Gogoļa ielā 25. Tas veltīts visiem Latvijas ebreju glābējiem holokausta laikā un īpaši Žanim Lipkem. Žanis Lipke Otrā pasaules kara laikā izglāba 55 ebreju dzīvības.
   Pieminekli atklāja 2007. gada 4. jūlijā - Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā.

292.

Rīga, piemineklis fašisma upuriem Sarkandaugavā

2005-07-06   56:59:48, 24:07:53

   Piemineklis atrodas Sarkandaugavā, netālu no Tilta ielas dzelzceļa pārbrauktuves. Tas veltīts pārsūtīšanas nometnē " Rīga-Kaiserwald" ieslodzītajiem ebrejiem, atklāts 2005. gada 29. jūnijā. Pieminekļa autore tēlniece Solveiga Vasiļjeva.

293.

Rīga, piemineklis krievu karavīriem Lucavsalā

2001-08-24   56:55:34, 24:07:01

   Ziemeļu kara laikā par Baltijas zemju pārdali cīnījās zviedru, sakšu un krievu karaspēki. No sanesu izveidotajām divām atsevišķām saliņām saplūdušajā Lucavsalā 1701. gada jūlijā Rīgai uzbrūkošie krievu karavīri sargāja Daugavas pāreju. Kamēr zviedru karaspēks Spilves pļavās kāva sakšu galvenos spēkus, Lucavsalas nelielais aizstāvju pulks atradās ielenkumā. Laikā no 10. līdz 21. jūlijam krita viss 400 vīru lielais garnizons.
   1891. gadā pilsētas valde pēc Vidzemes ģenerālgubernatora M. Zinovjeva iniciatīvas organizēja pieminekļa celtniecību. Pēc civilinženiera B. Epingera projekta Lucavsalā tika uzcelta 6 m augstai pareizticīgo kapelai līdzīga granīta piramīda. Tās skaldnēs attēlots pareizticīgo krusts, Pētera I monogramma ar gadskaitli "1701", Aleksandra II monogramma ar celšanas gadskaitli "1891", kā arī veltījuma teksts krievu valodā.
   Piemineklis atjaunots un par jaunu iesvētīts 2001. gada 10. jūlijā.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

294.

Rīga, piemineklis represētajiem pie Šķirotavas

2000-06-17   56:54:16, 24:12:39

   "Tēvs atver durvis, un dzīvoklī iebrūk čekisti ar saviem izpalīgiem. Notiek dzīvokļa pārmeklēšana, meklē ieročus un dārglietas. Mums paziņo, ka mēs visi tiekam pārvietoti uz valsts iekšējiem rajoniem. Līdzi varam ņemt 50 kg mantu, dod 30 minūtes laika, lai savāktos."
  (No deportētā rīdzinieka Oļega Vijuma atmiņām)
   Piemineklis veltīts to Latvijas iedzīvotāju piemiņai, kurus no šīs vietas izveda PSRS tālumos uz neatgriešanos. 2008. g. piemineklis aizstāts ar citu.

295.

Rīga, piemineklis represētajiem pie Šķirotavas

2008-06-15   56:54:17, 24:12:40

   Piemiņas vieta represētajiem pie Šķirotavas stacijas atklāta 2008. gada 14. jūnijā. Skulptūras autors Aivars Vīlipsons.

296.

Rīga, piemiņas zīme represētajiem Biķerniekos

2002-02-21   56:57:32, 24:14:56

   Piemiņas akmens atrodas pie Biķeru baznīcas.
   "Gan paši izsūtītie, gan viņu radinieki lūdza varas iestādēm atcelt viņu izsūtījumu un ļaut atgriezties dzimtenē. Šie lūgumi diemžēl ievēroti netika. Pat vēl vairāk. Tiem 1941. gada 14. jūnijā aizvestajiem, kuriem pēc kara pirmajos gados kaut kādā veidā palaimējās atgriezties Latvijā, nekādas drošas dzīves nebija. Viņus tvarstīja, apcietināja, pa etapu nosūtīja uz agrākajām speciālā nometinājuma vietām vai nodeva tiesai."
  (J. Riekstiņš. Izmisuma pilnie palīgā saucieni.)
   Piemineklis veltīts represētajiem ev. lut. Biķeru draudzes locekļiem.

297.

Rīga, punkts ar koordinātām (24,57)

2002-01-27   57:00:00, 24:00:00

   Nav daudz tādu lielu pilsētu, kurās krustotos pilns meridiāns ar pilnu paralēli. Rīgas gadījumā tā ir 57. paralēle un 24. meridiāns.
   Atzīmējot Rīgas 800 gadi, 2001. gada 21. novembrī ir iezīmēta vieta Bolderājas kāpā, kur krustojas Rīgas paralēle (57.) un Rīgas meridiāns (24.)

298.

Rīga, represēto pieminekļi Torņakalnā

2001-06-17   56:55:54, 24:05:20

   Memoriālu komunistiskā terora upuru piemiņai "Putenī" veido pieci akmenī plēsti tēli, kas simbolizē trīs paaudzes, kuras kļuva par deportāciju upuriem. Saskaņā ar tēlnieka Paula Jaunzema ieceri skarbi emocionālo figūru izvietojums atveido pamesto māju krāsmatas, simbolizē izpostītu ģimenes pavardu.
   Saskaņā ar arhitekta Jura Pogas ieceri memoriāls ievietots zāliena aplī un projicējas gan uz Torņakalna stacijas, gan Latvijas ainavai tik raksturīgā pakalna fona.
   Memoriālu Torņakalnā uzstādīja 2001. gada 14. jūnijā - izsūtīšanas sešdesmitgadē. To atklāja Latvijas valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

299.

Rīga, represiju pieminekļi pie Torņakalna stacijas

2000-07-02   56:55:54, 24:05:20

   Torņakalna stacijas sliežu uzbēruma malā tēlnieks Ojārs Feldbergs 1990. gadā uzstādīja laukakmeni (augstums 1,2 m). Ar lakonisko uzrakstu "1941" tas pauž sāpes, ko izcieta PSRS režīma uz Sibīriju izsūtītie un savus piederīgos zaudējušie Latvijas iedzīvotāji.
   Dažus gadus vēlāk - 1996. gada 14. jūnijā - turpat tika novietots preču vagons, kādos uz PSRS iekšieni deportēja par "tautas ienaidniekiem" pasludinātos Latvijas civiliedzīvotājus.
   Izveidotais ansamblis ir piemiņas vieta 1941. gada 14. jūnijā deportētajiem.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

300.

Rīgas vēstures piemineklis Lielais Kristaps

2001-08-21   56:56:58, 24:05:55

   Īsi pirms reformācijas arhibīskaps Jaspers Linde katolicisma demokratizēšanai ieviesa atsevišķu svētku svinēšanu par godu pilsētnieku iecienītajiem svētajiem. Par Rīgas mazo un neaizsargāto ļaužu patronu kļuva Svētais Kristofors, kas latviešu vērtību sistēmā pārtapis par Lielo Kristapu. Lielais Kristaps kā aizgādnis un labvēlis īpaši tika godāts pārcēlāju, plostnieku un nastu nesēju cunftēs. Par savu aizgādni viņu galvenokārt izvēlējās latvieši - krāvēji un nesēji, kā arī Daugavas zvejnieki.
   Kāds izskatījies senākais Lielā Kristapa tēls un kur tas atradies, precīzi nav nosakāms. Kuģniecības muzejā kopš 1923. gada apskatāmo 2,36 m augsto priedes koka skulptūru 1682. gadā izgatavojis tēlnieks Mihaels Brinkmanis.
   Atdarinot 19. gs. celto Lielā Kristapa namiņu, a/s "Restaurators" pēc arhitekta Ģ. Muižzemnieka projekta izveidoja koka un stikla namiņu, kurā ievietota Ginta Upīša 1997. gadā izgatavotā Lielā Kristapa kopija. Tāpat kā vēsturiskā, tā gatavota no priedes koka bluķa un tai ir tāds pats krāsojums.
   Atjaunoto Lielā Kristapa statuju Daugavmalā atklāja 2001. gada 21. jūnijā.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

301.

Robežkroga piemiņas zīme

2002-06-29   56:39:35, 24:52:11

   Robežakmens iezīmē robežu starp senajiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem - Vidzemi un Kurzemi. Piemiņas zīmes autors Vilnis Titāns.

302.

Rokasbirzs pie Aizputes, 1905. g. piemineklis

2000-07-08   56:42:47, 21:34:01

   Piemineklis "Aizputes kara" notikumiem 1905. g., kuros piedalījās ap 10 000 bruņotu zemnieku un kalpu (1958. g., tēln. V. Mickēviča un J. Kostjaks-Bajārs). Uz Liepājas pusi ceļa malā piemiņas plāksne 24 1905. g. kaujās pie Rokasbirzs kritušajiem. Liekas, 20 gs. 90. gados piemineklis pārveidots.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

303.

Ropaži, piemiņas zīmes skolotājiem

2000-06-04   56:58:27, 24:37:60

   Rakstnieks Doku Atis (1861.-1903. g.) 1892.-1893. g. strādājis Ropažu skolā par palīgskolotāju.
   Revolucionārs un partizāņu kustības dalībnieks, padomju darbinieks Otomārs Oškalns (1904.-1947. g.) beidzis Rīgas skolotāju institūtu. 1927.-1934. g. strādājis Ropažu skolā. 1934. gadā par revolucionāru darbību ieslodzīts cietumā un vēlāk koncentrācijas nometnē.
   Augusts Kažoks (1863.-1893.) - skolotājs, dzejnieks. Ropažos (1891.-1893. g.) Augusts Kažoks tiek ievēlēts par draudzes skolas pirmo skolotāju. Šeit viņš dzejo un atdzejo, iesāk strādāt pie krievu valodas mācību grāmatas latviešiem, kuras pamatā būtu valodu radniecība. Mirst ar tuberkulozi 30 gadu vecumā.
  (LME 1. sēj., Rīga, 1967: LME 2. sēj., Rīga, 1968.)

304.

Rubeņi, piemineklis nacionālajiem partizāniem

2002-07-18   56:08:18, 25:59:00

   Piemineklis nacionālajiem partizāniem pie Rubenes pagastnama ēkas uzstādīts 1995. gadā, tēlnieks A. Jansons.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

305.

Rucava, pieminekļi hitlerisma un staļinisma upuriem

2000-07-09   56:09:36, 21:09:44

   Padomju okupācijas varas iestādes 1941. gadā izsūtīja 30 un 1949. gadā - 127 rucavniekus.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

306.

Rudbārži, atbrīvošanas cīņu piemiņas zīme

2000-06-11   56:38:40, 21:53:12

   No Rudbāržu pils 1919. g. 3. martā O. Kalpaka vadībā sākās Latvijas atbrīvošana no lieliniekiem. Par godu šim notikumam 1935. g. uzlikta piemiņas plāksne, atjaunota 1989. g.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

307.

Rudbārži, piemiņas zīme represētajiem

2000-06-11   56:38:40, 21:53:12

   Pieminekli svešumā izvestajiem - dzimtenē pazemotajiem. 1940.-1956.

308.

Rumbula, piemineklis fašisma upuriem

2001-02-04   56:53:04, 24:14:46

   Netālu no Rumbulas dzelzceļa stacijas Rīgas-Daugavpils šosejas kreisajā pusē 20. gs. 70.-80. gadu mijā uzstādīts piemineklis fašisma terora upuriem - šajā vietā nošautajiem ebreju tautības civiliedzīvotājiem un karagūstekņiem.
   Uz garenas granīta plāksnes kā pamatnes vertikāli novietotajā akmenī nogludināta horizontāla sleja ar uzrakstu "Ebrejiem - fašisma upuriem" ivritā, latviešu un krievu valodā. Uzrakstu papildina Dāvida zvaigzne.
   1999. gada 7. aprīlī nezināmas personas sarīkoja sprādzienu pie pieminekļa, nodarot sīkus bojājumus, kas būtiski neietekmēja pieminekļa fizisko stāvokli.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

309.

Rumbulas memoriāls

2002-11-30   56:53:14, 24:14:35

   Memoriāls uzstādīts 2002. gada novembrī. Uzraksts uz piemiņas akmens vēstī, ka pa šo ceļu uz Rumbulas mežu 1941. gada novembrī un decembrī nacistu organizētās iznīcināšanas akcijas laikā dzina nāvē tūkstošiem Rīgas geto ebreju.
   Memoriāls celts par bijušā geto gūstekņa Borisa Kliota līdzekļiem. Arī viņa tuvinieki tika nogalināti Rumbulā.

310.

Rūjiena, piemineklis "Madonna Orans"

2000-08-05   57:53:49, 25:19:56

   Blakus baznīcai atrodas 1964. gadā uzceltā vidusskolas ēka, netālu - K. Zemdegas piemineklis "Madonna Orans" (1936), kas tapis pieminot skolotāju Jūliju Skujiņu. Viņa noslīka Rūjā 1934. g.

311.

Rūjiena, piemineklis "Sējējs"

2000-08-05   57:53:49, 25:19:56

   Piemineklis "Sējējs" (tēln. K. Zemdega,1939) veltīts novadniekam un kādreizējam Latvijas Ministru prezidentam A. Alberingam. Lai gan 20. gs. 50. gados pieminekli nopostīja, taču 1988. g. 18. novembrī, kad valstsvīra akmens galva bija izcelta no Rūjas upes, tas tika atjaunots.
   Arturs Alberings (dzimis 1876. gada 26. decembrī, Rūjienā, miris 1934. gadā), Latvijas politiķis un sabiedriskais darbinieks.

312.

Rūjiena, piemineklis "Tālavas taurētājs"

2000-08-05   57:53:49, 25:19:56

   K. Zemdegas piemineklis "Tālavas taurētājs" (1937) - Rūjienas atbrīvošanas un kritušo karavīru piemineklis.

313.

Rūjiena, piemineklis brīvības cīnītājiem

2000-08-05   57:53:49, 25:19:56

   Rūjienas kapu vidusdaļā atrodas atjaunotais piemineklis par Latviju kritušajiem (1934. g.).
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

314.

Rūjiena, piemineklis mācītājiem Bergmaņiem

2000-08-05   57:53:49, 25:19:56

   Rūjienas muzeja izstāžu zāles ēkas priekšā guļ A. Vārpas veidotais piemiņas akmens, ko apvij piecu Bergmaņu dinastijas vīru vārdi. Četri no viņiem bijuši luterāņu mācītāji Rūjienas baznīcā, bet Ernsts fon Bergmanis - pasaulslavens mediķis.

315.

Rūjiena, piemineklis represētajiem

2000-08-05   57:53:49, 25:19:56

   Piemineklis veltīts Rūjienas novada represēto piemiņai.

316.

Sabile, Latvijas 80-gades piemiņas akmens

2000-10-28   57:02:41, 22:34:23

   1998. gadā uzstādīts Latvijas valsts 80. gadadienai veltīts piemiņas akmens, tēln. O. Feldbergs.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.).

317.

Saikava, piemineklis fašisma upuriem

2002-03-29   56:45:34, 26:23:33

   Drīz pēc tam, kad 1941. g. jūnijā Vācija iebruka Padomju Savienībā, tā ieņēma arī Latviju. Daudzi sagaidīja vāciešus kā atbrīvotājus no sarkano terora, bet tie izrādījās ne mazāk nežēlīgi. Nacisti iznīcināja civiliedzīvotājus un karagūstekņus, tika nošauti daudzi ebreji.
   Piemineklis veltīts saikaviešiem - fašistu upuriem 1941.-1944. g.

318.

Saka, piemiņas zīme represētajiem

2000-06-11   56:51:08, 21:12:37

   Piemineklis represiju upuru piemiņai, 1941.-1949. g.

319.

Salacgrīva, piemineklis jūrniekiem

1999-10-09   57:45:17, 24:21:37

   2. pasaules karā un jūras dzelmē bojā gājušo memoriāls, pret jūru vērstais sievietes tēls simbolizē gaidošo jūrnieka sievu ar bērnu. Piemineklis uzstādīts 1986. g., tēln. L. Novožeņeca, arh. J. Pētersons.

320.

Salacgrīva, piemineklis represētajiem

2002-05-01   57:45:17, 24:21:37

   Piemineklis komunisma laikā izsūtīto, nomocīto un par Tēvzemi kritušo piemiņai.
   1989. gada 8. jūnijā tika pieņemts LPSR AP Prezidija dekrēts par 20. gs. 40. un 50. gados represēto Latvijas iedzīvotāju reabilitāciju. Ar to 1941. gada 14. jūnija un 1949. gada 25. marta deportāciju dzīvi palikušie (ap 40 000 cilvēku) tika atzīti par politiski represētām personām, viņiem tika izsniegtas reabilitācijas apliecības.

321.

Salaspils memoriāla vārti

2000-03-19   56:52:22, 24:18:12

   Salaspils memoriālais ansamblis atrodas Salaspils koncentrācijas nometnes vietā. Tas izveidots 1967. gadā. Ansambli veidojuši tēlnieki Ļ. Bukovskis, O. Skarainis, J. Zariņš, arhitekti G. Asaris, O. Ostenbergs, I. Strautmanis un O. Zakamennijs.
   Ansamblis celts visu to Eiropas tautu piederīgo piemiņai, kuri nomocīti Salaspilī.
   Ejam pa līkumotu ceļu cauri priedulājam. Un pēkšņi mūsu priekšā paceļas grandioza 100 m gara un 12,5 m augsta uzlauzta betona siena. Tā uzcelta dubultā dzeloņstiepļu žoga vietā un simbolizē dzīvības un nāves robežu. Viens uzlauztās sienas gals balstās uz masīva taisnstūra bloka, kas apdarināts ar melnu pulētu granītu. Tā iekštelpās ierīkots muzejs.
   Aiz šīs sienas trīs vācu okupācijas gadus valdīja cilvēku verdzināšanas un iznīcināšanas sistēma. Tālab arī uz sienas lasāms: "Aiz šiem vārtiem vaid zeme".
  (Salaspils nāves nometne. Atmiņu krājums. Rīga, 1973.)

322.

Salaspils mežs, piemineklis fašisma upuriem

2005-08-07   56:52:44, 24:17:51

   Tiek diskutēts, vai Salaspils nometne saucama par koncentrācijas un nāves nometni, vai arī tas bija Policijas cietums un darba audzināšanas nometne.
   Tomēr skaidrs, ka Salaspils nometnē ieslodzītajiem ebrejiem nebija lemts izdzīvot - tie vai nu nomira, vai arī tika nogalināti.
   Piemineklis veltīts mirušo godam un dzīvajiem par atgādinājumu.

323.

Salaspils, piemineklis Daugavas lībiešiem

2000-01-16   56:50:40, 24:23:20

   HES dambja galā pie Daugavas ir Kultūras fonda un Salaspils domes iekārtotā piemiņas vieta un piemineklis Daugavas lībiešiem un viņu vadonim Ako.

324.

Salaspils, piemineklis karagūstekņiem

2000-08-28   56:51:39, 24:19:40

   Arī vācieši Latvijā rīkoja masu slepkavības. 1941. gada oktobrī Salaspilī pie Rīgas tika izveidota koncentrācijas nometne. Šajā nometnē ievietoja gan noziedzniekus, gan fašistu varas pretiniekus, gan arī iznīcināja ebrejus. 1943. gada maijā nošāva lielāko daļu Salaspils ieslodzīto.
   Lai slēptu pēdas, vācieši vēlāk lika šos apbedījumus atrakt un līķus sadedzināt. Pēc nepilnīgām ziņām Salaspilī gājuši bojā ap 50000 cilvēku, tajā skaitā 7000 bērnu. Dzīvi palika 650 cilvēki.

325.

Salaspils, poļu - zviedru kara piemineklis

2000-03-19   56:50:59, 24:20:38

   Salaspils teritorijā notikušas kaujas dažādos vēstures periodos. Polijas - Zviedrijas kara laikā (1600. - 1629. g.) lielākā kauja norisinājās netālu no Sv. Jura baznīcas, un šajā vietā apglabāti aptuveni 9000 zviedru karavīru. Divi piemiņas akmeņi Salaspilī liecina par 1605. gada Salaspils kauju, kurā poļu karaspēks sakāva trīs reizes lielāko zviedru karaspēku. Viens no tiem veltīts Zviedrijas karaļa Kārļa IX izdzīvošanai (ziedojot dzīvību, karali glābis kāds vidzemnieks) un viņa armijas kritušo karavīru piemiņai (uzstādījis Latvijas Kultūras fonds 1995. g.), otrs Polijas armijas spožajai uzvarai kaujā (uzstādīts pēc Polijas vēstniecības iniciatīvas 1996. g.).

326.

Saldus, piemiņas akmens Kalpaka bataljonam

2000-05-13   56:39:60, 22:29:35

   No 1919. g. janvāra līdz martam Saldus bija lielinieku varā, bet 1919. g. 10. martā latviešu nacionālā karaspēka Kalpaka bataljons atbrīvoja Saldu no lieliniekiem. Tā bija pirmā kalpakiešu atbrīvotā pilsēta Kurzemē.
   14. martā Saldus tirgus laukumā notika pirmā latviešu nacionālā karaspēka parāde, ko pieņēma tautas apsardzības ministrs J. Zālītis. 1919. g. 25. novembrī pilsēta tika atbrīvota arī no bermontiešiem, tomēr tā bija stipri cietusi.

327.

Saldus, piemiņas plāksne represētajiem pie stacijas

2000-05-13   56:41:10, 22:28:16

   Piemiņas plāksne Saldus un tās apkārtnes represētajiem iedzīvotājiem. Jānis Riekstiņš "Staļinisko represiju aizsākums Latvijā" raksta, ka Saldū 1941. gada 14. jūnijā represētajiem bija paredzēti 11 vagoni.

328.

Saldus, piemiņas zīme sarkanā terora upuriem

2000-05-13   56:39:60, 22:29:35

   Piemiņas zīme veltīta pirmajiem sarkanā terora upuriem Saldū 1940.-1941. g.

329.

Saliena, K. Griguļa piemiņas akmens

2000-10-15   55:50:00, 26:54:60

   Salienas "Stumperu" mājās aizritējusi putnu pētnieka un bērnu rakstnieka Kārļa Griguļa (1884.-1972.) bērnība." - uzraksts uz pieminekļa.
   Piemineklis ornitologam Kārlim Grigulim uzstādīts 1994. gadā. Salienā katru gadu par godu ornitologa un rakstnieka dzimšanas dienai tiek rīkotas "Griguļa dienas".
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

330.

Sauka, M. Buclera piemiņas akmens

2004-06-05   56:16:26, 25:28:53

   M. Buclers (1866.-1944. g.) - Latvijas fotogrāfijas pamatlicējs, pirmais Latvijā sācis ražot fotoplates un fotopapīru.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

331.

Sauka, fotogrāfijas 150 gadu piemiņas zīme

2004-06-05   56:16:26, 25:28:53

   Saukas lauksaimniecības arodvidusskolā kopš 1993. gada darbojas M. Buclera fotogrāfijas muzejs.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

332.

Sāti, piemiņas zīme J. Jaunsudrabiņam Vecsātos

2000-09-02   56:55:28, 22:56:58

   Bijušajā Vecsātu zemkopības skolā (1867.-1905. g.) no 1895.-1897. g. mācījies J. Jaunsudrabiņš. Pie bijušās skolas ēkas 1987. g. uzstādīta piemiņas zīme J. Jaunsudrabiņam.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

333.

Sāti, piemiņas zīme leģionāriem

2000-09-02   56:54:32, 22:57:58

   Sātu baznīcas kreisajā pusē latviešu leģionāru apbedījumi, labajā pusē - vācu karavīru apbedījumi. Piemiņas zīmes uzstādītas 1991. gadā.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

334.

Sesavas baznīca, J. Čakstes piemiņas plāksne

2000-09-02   56:25:19, 23:43:47

   Sesavas baznīcā kristīts nākamais Latvijas Republikas prezidents Jānis Čakste (1859.-1927. g.), kas dzimis Lielsesavas pagasta "Čakstēs".
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

335.

Sēja, piemiņas akmens represētajiem

2007-10-27   57:09:52, 24:37:14

   Piemiņas akmens atrodas pie bijušās pagasta valdes, pie "Birzīm".

336.

Sidgundas 800 gadu piemiņas akmens

2008-10-12   56:57:38, 24:55:36

   Sidgundai vārdu devuši lībieši. Sidegunde - lībiešu valodā "sateka", "saite". Sidgunda atrodas vietā, kur satek Suda un Mergupe, veidojot Lielo Juglu. Piemiņas akmens novietots abu upju satekas vietā.

337.

Sigulda, A. Kronvalda piemineklis

2000-04-01   57:09:34, 24:51:10

   Atis Kronvalds (1837 - 1875) - pedagogs, sabiedrisks darbinieks, publicists, valodnieks. No bronzas darinātais piemineklis uzstādīts 1938. gadā, tēlnieks T. Zaļkalns.

338.

Sigulda, K. Barona piemineklis

2001-03-17   57:09:34, 24:51:10

   1985. gada oktobrī, atzīmējot Dainu tēva Krišjāņa Barona (1835.-1923.) 150. gadskārtu, Siguldas parkā atklāja K. Barona pieminekli, kurš veidots pēc tēlnieka T. Zaļkalna meta. Siguldā Dainu mājās 1922. gada vasarā dzīvoja Krišjānis Barons. Laikā no 1922. gada līdz 1944. gadam "Dainās" vasarās dzīvoja viņa dēls Kārlis Barons (1865.-1944.)
  (A. Plaudis. Rīgas rajons. "Avots", 1988.)

339.

Sigulda, R. Blaumaņa piemineklis

2001-03-24   57:09:34, 24:51:10

   R. Blaumaņa piemineklis uzstādīts 1988. g., tēln. I. Dobičins.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.).

340.

Sigulda, piemineklis represētajiem

2000-04-01   57:09:34, 24:51:10

   1940. g. jūnijā Siguldā ienāca PSRS karaspēka vienības. Sākās padomju okupācijas iestāžu darbība. 1941. g. jūlija sākumā visu Latviju okupēja vācu karaspēks. 1944. g. 7. oktobrī Siguldā atkal ienāca PSRS karaspēks. Daudzi Siguldas iedzīvotāji cieta PSRS okupācijas varas iestāžu rīkotajās deportācijās un arestos.

341.

Siguldas kapi, piemineklis karā kritušajiem

2005-10-08   57:10:15, 24:51:19

   Diptihs " Dzejnieks tribūns" un " Varoņa bojā eja" veltīts Otrajā pasaules karā kritušajiem sarkanarmiešiem. Piemineklis uzstādīts 1979. gadā, tēlnieks I. Ranka, arhitekts E. Vecumnieks).

342.

Skaistkalne, dziesmu svētku piemiņas akmens

2001-09-16   56:22:48, 24:38:43

   Pirmie novada Dziesmu svētki notika 1864. gadā vasarā Dikļos, I Vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika 1873. gadā Rīgā.

343.

Skrunda, piemiņas akmens represētajiem

2000-05-13   56:40:51, 22:00:50

   Skrundas dzelzceļa stacijā piemiņas akmens (1989. g.) padomju varas iestāžu deportētajiem skrundeniekiem, turpat piemiņas vagons - muzejs.

344.

Skrunda, vagons - piemineklis pie stacijas

2000-05-13   56:40:51, 22:00:50

   Jānis Riekstiņš "Staļinisko represiju aizsākums Latvijā" raksta, ka 1941. gada 14. jūnijā Skrundā represētajiem bija paredzēti 14 vagoni.

345.

Skulte pie Rīgas, piemineklis - lidmašīna

2006-08-18   56:55:11, 23:56:51

   Skultē joprojām stāv padomju laika piemineklis - reaktīvā lidmašīna uz betona pamata.

346.

Skulte, E. Liepiņa kapa piemineklis

2000-10-21   57:19:46, 24:26:42

   Skultes kapsētā apglabāts aktieris Edgars Liepiņš (1928.-1995. g). Viņam uzstādīts kapa piemineklis.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

347.

Sloka, piemiņas zīme pie skolas

2000-08-04   56:56:46, 23:37:04

   Slokas pamatskola Jūrmalā tiek atzīta par 250 gadu ilgu Slokas izglītības tradīciju turpinātāju. Kopš 1993. gada skolā mācības ik gadu uzsāk viena klase ar padziļinātu vizuālās mākslas apguvi. Kopš 1994. gada skolai ir izveidojusies sadarbība ar "Sorby" skolu Jevlē, kas ietver pieredzes un informācijas apmaiņu, skolotāju un skolēnu grupu viesošanos Zviedrijā un Latvijā. 1997. gadā ir aizsākusies līdzīga sadarbība ar skolu "Berge ungdomsskole" Lingdālē, Norvēģijā.
  (htpp://lib.sps.lv)

348.

Smārde, 1. pasaules kara piemineklis

2002-07-11   56:57:05, 23:20:31

   Smārdes apkārtnē 1916. gadā notika niknas latviešu strēlnieku kaujas ar Vācijas karaspēku. 1. pasaules karā kritušo latviešu strēlnieku piemineklis veidots 1936. gadā, autors K. Zāle.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

349.

Smiltene, piemineklis represētajiem

2000-03-26   57:25:29, 25:54:21

   Smiltenes centrā atrodas piemiņas akmens padomju genocīda upuriem "Sašķeltā ģimene". Akmens atklāts 1990. gada 11. novembrī, 1941.-1949. gadā uz Sibīriju aizvesto piemiņai. Akmens ir sašķelts trijās daļās, uz tā tēlnieks Indulis Ranka atveidojis mātes un bērna tēlus, parādot to, ka ģimene ir sašķelta gluži kā šis akmens.
  (www.smiltene.lv)

350.

Smiltene, piemineklis represētajiem kapos

2000-03-26   57:25:29, 25:54:21

   Piemineklis "1940. un turpmāko gadu upuriem" Smiltenes kapos, uzstādīts 1990. gadā, autors L. Rezevska.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

351.

Staburaga norādes zīme

2000-09-29   56:34:44, 25:28:56

   1 km lejpus parka Daugavas krastā kādreiz pacēlās 18 m augstais Staburags, kas pieminēts vairākos slavenos daiļliteratūras darbos - A. Pumpura eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts", Valda romānā "Staburaga bērni". Tagad Staburaga atrašanās vietu norāda kāpnes, kas ved Pļaviņu ūdenskrātuves dzelmē.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

352.

Staburaga piemiņas zīme Dieva auss

2004-06-05   56:34:45, 25:28:58

   1996. gadā uzplūdinot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, zem tās līmeņa pazuda viens no izcilākajiem Latvijas dabas pieminekļiem - teiksmām apvītā saldūdens kaļķiežu klints Staburags. Klints bija 18,5 m augsta, tā veidojusies no izplūstošo avotu ūdens, izgulsnējoties kalcija karbonātam uz klints virsmas un uz tās esošajiem augiem. Staburags guļ ap 8 m zem ūdens līmeņa.
   2003. gadā te atklāta piemiņas zīme Staburagam "Dieva auss" (tēlniece Solveiga Vasiļjeva). "Dieva ausī" jāiečukst sava vēlēšanās, tad tā piepildīsies.
  (Latvijas ceļvedis, Rīga, 2004. SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta")

353.

Staiceles dibināšanas piemiņas zīme

2000-04-29   57:49:58, 24:44:51

   Staiceles vietā 19. gs. sākumā bijis tikai krogs, zirgu stallis un pārcēlāja mājiņa Salacas krastā. 1846. gadā krodziņu un pārcēlāja mājiņu apvienoja pusmuižā. Krodziniece zviedriete Berklunde bijusi gara un tieva, tāpēc saukta par Stazeli. Vārds latviskots, un tā apdzīvotā vieta nosaukta par Staiceli. Attēlā redzams piemineklis "1887 Stazele - Staicele 1992".
  (www.staicele.lv)

354.

Stalbe, piemineklis represētajiem

2002-06-01   57:22:23, 25:01:52

   Piemineklis 1941.-1949. g. deportētajiem. Padomju okupācijas iestādes izdarīja Latvijā divas masveida politiskās deportācijas - 1941. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. martā.

355.

Stende, piemineklis represētajiem pie stacijas

2000-04-15   57:08:39, 22:32:03

   Pie Stendes dzelzceļa stacijas piemiņas akmens (1989. g.) padomju okupācijas varas represiju upuriem.

356.

Stirniene, piemiņas akmens represētajiem

2000-10-14   56:34:02, 26:38:23

   Uz pieminekļa uzraksts: "Šeit sākās Latgales cilvēku moku ceļš uz Sibīriju. 1941.-1949."

357.

Straupe, piemineklis leģionāriem

2002-10-12   57:20:53, 24:56:49

   1943. gada 10. februārī Ā. Hitlers izdeva pavēli par Latviešu SS brīvprātīgo leģiona formēšanu, kurā tika iekļautas ieroču SS un policijas sastāvā saformētās latviešu vienības. Lielākās un kaujas spējīgākās vienības leģiona sastāvā bija 15. un 19. ieroču SS divīzija.
   Lai gan formāli leģiona vienības tika sauktas par brīvprātīgo formējumiem, lielākā daļa to personālsastāva tika iesaukta, vācu okupācijas iestādēm izdarot nelikumīgu mobilizāciju.
  (www.abc.lv/enciklopedija)

358.

Strazde, saules zīme "Zaļā saule"

1999-09-04   57:08:12, 22:44:19

   Zīme "Zaļā saule" - dabas un dzīvības simbols. Uzstādīta 1996. gada 3. septembrī, tēlnieks Vilnis Titāns.
  (No Strazdes pagasta sniegtās informācijas)

359.

Strenči, piemineklis represētajiem

2000-08-05   57:37:49, 25:41:10

   Piemineklis veltīts 1949. gada 25. martā deportētajiem. Pēckara gados turpinājās pirmās okupācijas laikā uzsāktās deportācijas. 1949. gada 25. martā no Latvijas uz Sibīriju izveda ap 43 000 cilvēku.

360.

Strutele, K. Barona piemiņas zīme

2000-09-02   56:47:24, 22:55:05

   Uz Struteles muižu no Maikužām 1833. g. pārnākuši K. Barona vecāki. Domājams, ka viņš šeit dzimis, pavadījis sava mūža pirmos 2,5 gadus, līdz jaunais Struteles muižas īpašnieks (pēc barona F. Feilicera - Franka nāves) barons O. Herners pārcēlies uz Īli un paņēmis līdzi muižas vagaru Juri Baronu. Strutelē 1985. gadā notika svinīgs pasākums par godu K. Barona 150. dzimšanas dienai.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

361.

Stukmaņu muižas piemiņas zīme

2000-10-14   56:35:57, 25:38:18

   Stukmaņi atrodas Aizkraukles rajonā. 13. gs. Stukmaņu teritorija ietilpa Lokstenes pilsnovadā, kas piederēja Rīgas arhibīskapijai. Vēstures avoti liecina, ka 1478. gadā par Stukmaņu muižas īpašnieku kļuvis Rīgas arhibīskapa vasalis J. Lokstens un viņa pieņemtais dēls Ā. Štokmanis, no kura uzvārda cēlies Stukmaņu nosaukums.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

362.

Sunākste, Vecā Stendera kapa plāksne

2002-06-29   56:26:03, 25:31:19

   Vecais Stenders apglabāts Sunākstes kapos Stenderu uzkalniņā. Kapakmens vēsta: "Še aprakts G. F. Stenders, Latvis, dz. 1714, mir. 1796, ar savu gaspažu." Te atdusas piecas Stenderu paaudzes. Visi tie bijuši mācītāji un mācītāju ģimenes locekļi.
   Arī Jaunais Stenders (1744.-1819. g.) bija mācītājs Sunākstē.
   Uz pārējiem pieminekļiem uzraksti vācu valodā. Bija gadījumi, kad Vecā Stendera radinieki pārējos kapus kopa, bet viņa kapu - nekopa.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

363.

Sunākste, Vecā Stendera piemineklis

2002-06-29   56:26:03, 25:31:19

   "Bet, kas mūs lielus padara,
    Tas ir mūsu gaišais prāts."
   Vecais Stenders (1714.-1796. g.) sarakstījis pirmo nozīmīgāko latviešu gramatiku, vārdnīcu un ābeci.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

364.

Suntaži, 1905. g. revolucionāru piemineklis

2008-10-12   56:54:17, 24:55:59

   1905. gada novembrī revolucionāri noskaņoti zemnieki ielenca Suntažu muižas pārvaldnieku, prasot pēc ieročiem, uzlauza pils durvis un vakarā pili nodedzināja. Pils tajā laikā piederēja Hānenfeldu dzimtai. Soda ekspedīcijas dragūni nemiera cēlājus sagūstīja un, par biedinājumu citiem, 1906. g. janvārī nošāva. Zemnieku nemierus apspieda un pils tika atjaunota.
  (http://www.liis.lv)

365.

Suntaži, piemineklis represētajiem

2008-10-12   56:54:20, 24:55:55

   Piemineklis "Svešumā dzītajiem" veltīts 1941. un 1949. gadā izsūtītajiem. To 1992. gadā izveidoja mākslinieks Jānis Karlovs. Jānis Karlovs dzimis Suntažos, visa viņa ģimene 1941. gadā tika izsūtīta uz Sibīriju.

366.

Svārpstu sila 1905. g. piemineklis

2003-08-16   56:47:32, 26:18:45

   Svārpstu sils atrodas Praulienas pagastā. Ceļa malā, vietā, kur 1905. gada 15. jūnijā notika Malienas revolucionāru pirmais bruņotais uzbrukums cara armijas kazakiem, uzstādīts piemiņas akmens.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

367.

Svēte, piemineklis latviešu strēlniekiem

2002-07-08   56:35:30, 23:39:60

   1991. gadā pie Svētes skolas atklāja pieminekli Daugavgrīvas zemessargiem, kuri 1915. gada aprīlī pie Ruļļukalna atvairīja vācu armijas uzbrukumu Jelgavai.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

368.

Svētes skolas piemiņas akmens

2002-07-08   56:35:30, 23:39:60

   Pirmā skola Svētes pagastā atvērta 1836. gadā. 1897. gadā uzcelta skolas ēka, tā vairākkārt pārbūvēta.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

369.

Tadenava, Raiņa dzimšanas piemiņas plāksne

2000-10-15   56:10:31, 26:06:44

   Jānis Rainis dzimis 1865. gada 11. septembrī, Tadenavā dzīvoja no 1865. gada līdz 1869. gadam.

370.

Tadenava, Raiņa piemineklis

2000-10-15   56:10:31, 26:06:44

   Dzejnieks un rakstnieks Jānis Rainis (īstajā vārdā Jānis Pliekšāns) dzimis 1865. g. 11. sept. Tadenavā "Varslavānu" mājās (tagad "Luksti"), miris 1929. g. 12. sept. Majoros. Bērnībā dzīvojis tēva nomātajās muižās Tadenavā, Randenē, Birķeneļos, Vasiļovā, Jasmuižā (tagad Aizkalne).
  (LPE, 8. sēj. Rīga, 1986.).

371.

Talsi, 1905. g. piemineklis

2004-06-12   57:14:26, 22:35:32

   No 1905. gada 3.-5. decembrim Talsos notika bruņota sacelšanās, kad Talsu apriņķa pagastu miliči kopā ar pilsētas kaujiniekiem ieņēma kara apriņķa priekšnieka ieroču noliktavu, policijas iecirkni, tiesas ēku.
   Talsi ļoti cieta, kad soda ekspedīcija 1905. gada 4. decembra vakarā apšaudīja pilsētu ar lielgabaliem, bez kādas izmeklēšanas apšāva daudz mierīgu iedzīvotāju un pilsētas centrā nodedzināja daudz māju.
   Leču kalniņā uzcelts piemineklis 1905. gada revolūcijas dalībniekiem.
  (Latvijas pilsētas. Enciklopēdija. Rīga, 1999.)

372.

Talsi, piemineklis "Koklētājs"

1998-10-17   57:14:32, 22:35:41

   Ķēniņkalnā 19. gs. beigās ierīkots parks, pret Talsu ezeru vērstajā kalna nogāzē K. Zemdegas skulptūra "Koklētājs".

373.

Talsu pilsētas robežzīme

2004-06-12   57:14:20, 22:35:36

   Talsu vārds pirmo reizi minēts 1231. gadā Romas pāvesta sūtņa Ainas Balduīna līgumā ar kuršu cilšu vecākajiem. Vēsturiskais pilsētas centrs atrodas starp Talsu un Vilkmuižas ezeriem.
   13. gs. beigās vācu bruņinieku ordenis netālu no pilskalna uzcēla ordeņa mūra pili, ap kuru izveidojās lēņu muižas. 15. gs. šeit apmetās vācu amatnieki un tirgotāji. Kurzemes hercoga Jēkaba laikā Dzelzciemā pie Talsiem ierīkots dzelzs ceplis, kas rosināja saimniecisko dzīvi.
   Vēstures gaitā Talsi cietuši karos, iedzīvotāji izmiruši mērī (1657., 1710. g.), deguši lielajā ugunsgrēkā 1733. gadā.
   2003. gada aprīlī Talsos pierakstīti 11 513 iedzīvotāji, no tiem 2582 ir pensionāri un 2668 bērni (līdz 18 gadiem).
  (www.talsi.lv)

374.

Teitupītes tilts, V. Coja piemiņas zīme

2008-09-05   57:06:55, 23:11:09

   Viktors Cojs (1962.-1990.), komponists, rokmūziķis, grupas "Kino" dalībnieks. Brīvas un neatkarīgas personības ideāls. Krievu jaunatnes rokmūzikas elks.
   Dzimis 1962. gada 21. jūnijā Sanktpēterburgā. Viktors Cojs gāja bojā 1990. gada 15. augustā, viņa vadītā automašīna šosejas Sloka-Talsi 35. kilometrā sadūrās ar maršruta autobusu. Viktors Cojs bija atbraucis uz Latviju atpūsties. Apbedīts Sanktpēterburgā.

375.

Teitupītes tilts, V.Coja piemineklis

2003-08-09   57:06:55, 23:11:07

   Viktors Cojs (1962.-1990. g.) - krievu rokmūziķis, dzejnieks.
   Viktors Cojs dzimis 1962. gada 21. jūnijā Sanktpēterburgā. Viņa māte ir krieviete, tēvs – korejietis. Kopš bērnības Cojs aizrāvās ar zīmēšanu un apmeklēja mākslas skolu. Viņš daudz lasīja, sevišķi krievu klasiku. Pirmo ģitāru Viktoram uzdāvināja vecāki, kad viņš gāja 5. klasē. Jau 8. klasē viņš noorganizēja skolā rokgrupu un mēģināja sacerēt dziesmas.
   1990. gada 15. augustā 28 gadu vecumā Cojs gāja bojā autokatastrofā, ar personīgo automašīnu ietriekdamies autobusā. Tas notika Latvijā, Slokas - Talsu šosejas 35. kilometrā, kad viņš bija atbraucis atpūsties jūras piekrastē. Šis notikums dziļi satrieca krievu jaunatni. Tūkstošiem pusaudžu un jauniešu apraudāja talantīgo mūziķi un dzejnieku. Apbedīts Pēterburgā Blagoveščenskas kapsētā.

376.

Tērvete, piemineklis 1905. g. revolucionāriem

2000-11-04   56:28:46, 23:23:03

   1905. gadā Tērvetes pagastā tika nodibināta rīcības komiteja, Kalnamuižas silā revolucionāri uzbruka dragūnu nodaļai.
   Tērvetes kapsētā ir piemineklis 17 nošautajiem 1905. gada revolucionāriem.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

377.

Tērvete, zemgaļu brīvības cīņu piemineklis

2004-09-04   56:28:52, 23:23:09

   13. gs. zemgaļi Tērvetes pilskalnā izcīnīja sīvas cīņas ar ordeni. 1286. gadā zemgaļi savu pili nodedzināja un aizgāja.
  (Latvijas pagasti. Rīga, 2002.)

378.

Tilža, piemineklis nacionālajiem partizāniem

2002-08-10   56:54:13, 27:21:56

   Tilžas centrā atrodas piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem. Ir piemiņas vieta nacionālo partizānu cīņu vietās Lielgrīvas un Akuču purvos. Numernē 1977. g. atklāts memoriālais ansamblis "Grīvu partizānu mītnes."
   Nacionālo partizānu vienību Tilžas pagastā organizējis A. Roskošs (1911.-1949. g.), kritis Lielgrīvu mežā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

379.

Tirzas Dārtiņas, M. Vētras piemiņas zīme

2001-09-21   57:08:42, 26:18:30

   Latviešu operdziedātājs, literāts un aktieris Mariss Vētra (1901.-1965. g.) dzimis Tirzas pagasta Dārtas muižā. Bijis viens no pirmajiem ievērojamāko latviešu operu tenoru partiju izpildītājiem. Latvijas Nacionālās operas solists no 1922.-1923. g. un 1927.-1928. g. Bijis viessolists Vācijas, PSRS un Austrijas opernamos.
   Pazīstams arī kā literāts: "Div' dūjiņas", "Karaļa viesi", "Mans baltais nams". Piemiņas akmens uzstādīts dzimto māju "Dārtiņu" vietā.
  (www.music.lv)

380.

Tīnūži, piemineklis latviešu strēlniekiem

2009-04-13   56:51:59, 24:33:58

   Pie Tīnūžu pamatskolas atrodas piemineklis "Latviešu strēlnieki 1917". Šķēlums akmens vidū veido krustu.
   1917. gadā no 19. līdz 20. augustam (no 1. līdz 2. septembrim) ziemeļrietumos no Tīnūžiem, gar Mazo Juglu, notika Juglas kauja. Latviešu strēlnieki sekmīgi atvairīja vācu karaspēka uzbrukumu, izglābjot 12. armiju no ielenkuma un aizšķērsojot vācu karaspēkam ceļu uz Petrogradu. Kaujas bija ļoti smagas - 26 stundu laikā krita un pazuda bez vēsts 3500 strēlnieki.
  (www.ogresvestis.lv)

381.

Tīnūži, piemiņas akmens represētajiem

2000-05-28   56:51:52, 24:33:40

   1941. g. padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 9, 1949. g. - 69 ikšķiliešus.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

382.

Tome, 1. pasaules kara piemiņas zīme

2003-06-28   56:45:13, 24:38:18

   Tomē atrodas pirmā pasaules kara karavīru kapi un otrā pasaules kara brāļu kapi. Pie Tomes kapsētas iestādīta piemiņas ozolu birzs.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

383.

Trapene, L. Laicena piemineklis

2001-06-16   57:26:56, 26:35:23

   Trapenes centrā atrodas rakstnieka L. Laicena piemineklis (uzstādīts 1939. g., tēln. G. Grundberga).
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

384.

Trapene, O. Vācieša piemiņas akmens

2000-09-13   57:26:56, 26:35:23

   Pie Trapenes pamatskolas atrodas piemiņas akmens dzejniekam Ojāram Vācietim, uzstādīts 1984. gadā, tēlnieks A. Zelčs.
   Dzejnieks un rakstnieks Ojārs Vācietis dzimis 1933. g. 13. nov. Trapenes pagasta Dumpjos, miris 1983. g. 28. nov. Rīgā, apbedīts Carnikavā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

385.

Tukums, piemineklis "Tukuma ozols"

1999-11-06   56:57:57, 23:09:19

   Slocenes senlejas krasta posmā Mālkalnos uzstādīts piemineklis "Tukuma ozols" (1975. g., tēln. A. Dumpe, arhit. L. Skuja). Piemineklis celts Tukuma atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Piemineklis veidots kā ozols, kura vidū atrodas māte, bet abās malās – pretējās pusēs karojošie dēli.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

386.

Tukums, represiju piemiņas ansamblis

2001-04-21   56:57:30, 23:07:12

   Tukuma II stacijā 1941. un 1942. g. atradās vagoni izsūtāmo transportēšanai. Netālu no stacijas Tukums II, Upuru piemiņas gatvē 1989. g. uzstādīts piemiņas ansamblis okupācijas varas represiju upuru piemiņai.
   Jānis Riekstiņš "Staļinisko represiju aizsākums Latvijā" raksta, ka 1941. gada 14. jūnijā stacijā Tukums II izvedamajiem bija paredzēti 23 vagoni. Ešelons ar represētajiem nostāvēja stacijā apmēram 2 diennaktis.

387.

Turaidas skola, piemineklis Pērsietim

2000-10-01   57:13:58, 24:50:48

   Rakstnieks Pērsietis (Zemītis Kārlis) dzimis 1862. g. 16. aprīlī Odzienā, miris 1901. g. 27. martā Turaidā, kur arī apglabāts. Viņa vērtīgākie stāsti: "Uz mūžu apdrošināts", "Tu tikai otram". "Pats īpašnieks", "Akrobāts". Pazīstams arī kā asprātīgs fabulists. Savas fabulas parakstījis ar vārdu Mēlgalis.
  (Latvju enciklopēdija. Stokholma, 1952.-1953.)

388.

Ulbroka, 1905. g. revolūcijas piemineklis

2000-07-02   56:56:45, 24:16:30

   Piemineklis veltīts 1905.-1907. gada revolūcijā bojā gājušajiem Doles, Katlakalna un Stopiņu cīnītājiem (1962. g., tēlnieks J. Zariņš, arhitekts J. Līcītis)
  (A. Plaudis. Rīgas rajons. "Avots", 1988.)

389.

Ulbroka, piemineklis "Barikāde"

2000-07-02   56:56:43, 24:16:28

   Piemiņas akmens 1991. g. barikāžu dalībniekiem.

390.

Ulbrokas akmeņi

1999-05-09   56:56:03, 24:18:07

   Pa labi no Ērgļu autoceļa atrodas akmeņi, kuros tēln. U. Sterģis iegravējis latviešu tautas ornamentus.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

391.

Ulbrokas apkārtne, piemineklis impērisma upuriem

2006-05-04   56:57:11, 24:18:51

   "Baltais krusts" ar piemiņas akmeni uzstādīts 1991. gadā. Tā ir piemiņas vieta 1941. gadā komunistiskā terora laikā Ulbrokā nogalinātajiem. Ulbrokā atrasti 23 nogalinātie, astoņi no tiem neatpazīti.

392.

Umurga, F. Bārdas kapa piemineklis

2000-10-01   57:31:10, 24:48:28

   Dzejnieks Fricis Bārda (1880.-1919. g.) atdusas Umurgas kapos. 1933. g. uzstādīts kapa piemineklis (tēln. T. Zaļkalns).
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

393.

Umurga, J.Neikena piemiņas plāksne pie baznīcas

2000-10-01   57:31:10, 24:48:28

   Umurgas baznīcā kalpojis rakstnieks un mācītājs J. Neikens (1826.-1868. g.). To atgādina pie baznīcas uzliktā piemiņas plāksne.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

394.

Ungurpils, piemiņas zīme Auseklim

2000-04-29   57:46:06, 24:48:31

   3 km no Ungurpils, pie Pāles ceļa, atrodas dzejnieka Ausekļa dzimtās mājas "Sīpoli". Dzimto māju vietā saglabājusies aleja, kuras galā uzstādīta piemiņas zīme Auseklim.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

395.

Upeslejas, Z. Stopija piemineklis

2002-09-01   56:55:34, 24:22:45

   Sākot ar 16. gs. 2. pusi, Rīgas rātes locekļi un bagātie namnieki no Polijas karaļa par naudas aizdevumiem Rīgas apkārtnē ieguva zemes īpašumus (ķīlu muižas). Tā savu muižu tagadējā Stopiņu pagastā ieguva arī ārsts un astronoms Z. Stopijs, no kura vārda arī cēlies pagasta nosaukums.
   Stopiņu pagastam ir arī savs ģerbonis - trīs zelta astoņstaru zvaigznes zilā laukā. Ģerboņa autors mākslinieks Z. Strupulis par pagasta simbolu izvēlējies trīs zvaigznes - fragmentu no Z. Stopija dzimtas ģerboņa.
   Z. Stopija piemineklis uzstādīts 2001. gadā Upeslejās, tēlnieks stopiņietis U. Sterģis.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
 

396.

Užava, piemineklis represētajiem

2002-07-10   57:13:60, 21:29:00

   Padomju okupācijas varas iestādes 1941. gadā izsūtīja 28 un 1949. gadā - 179 užavniekus.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

397.

Valdemārpils, K. Valdemāra piemineklis

1999-09-04   57:22:17, 22:35:34

   XVII gs. 1. pusē uz Sasmakas muižas zemes izveidojās amatnieku un tirgotāju miests. Godinot Latvijas jūrniecības pamatlicēja K. Valdemāra piemiņu, pilsēta pārdēvēta par Valdemārpili.
   Krišjānis Valdemārs (1825 - 1891) - viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, publicists. Mācījies Sasmakā, vēlāk bijis mājskolotājs Sasmakā.

398.

Valka, piemineklis brīvības cīnītājiem

2000-08-05   57:46:34, 26:01:18

   Pēc Latvijas Brīvības cīņām Valkas Meža kapos tika atklāts kritušo karavīru memoriāls ar strēlnieka skulptūru centrā (1922. g., tēln. E. Melderis). Tas ir vienīgais mākslas darbs latviešu sabiedriskajā tēlniecībā, kura formās ļoti uzskatāmi atklājas kubisma virzienam tik raksturīgā skarbi ģeometriskā stilizācija. Padomju okupācijas gados nozaimoto un sapostīto pieminekli 1990. gadā atjaunoja un novietoja sākotnējā vietā.

399.

Valka, piemineklis revolucionāriem

2000-08-05   57:46:34, 26:01:18

   1905. gada revolucionāro notikumu nozīmīga epizode saistās arī ar Valku. Pilsētas revolucionāri devās uz Pleskavu, kur saspridzināja dzelzceļa tiltu, tā par trim dienām aizkavēdami Orlova soda ekspedīcijas ierašanos Latvijā. Tas deva iespēju daļai cīnītāju noslēpties vai emigrēt uz ārzemēm.
   1917. g. 12. maijā Valkā tika dibināta Latviešu zemnieku savienība (LZS), kas 1918. g. 18. novembrī partijas sapulcē nolēma proklamēt neatkarīgu Latvijas valsti. 1917. g. 1. maija demonstrācijā pirmo reizi atklātībā parādījās Latvijas karogs. 1917. g. 30. novembrī Valkā nodibinājās Latviešu pagaidu nacionālā padome. No 1917. g. novembra līdz 1918. g. februārim Valkā darbojās pirmā Latvijas padomju valdība - Iskolats (priekš. F. Roziņš).
   Vācu okupācija Valkā sākās no 1918. g. 22. februāra, bet no 1918. g. 17. decembra līdz 1919. g. 31. janvārim Valka atkal bija lielinieku rokās. 1919. g. 31. janvārī Valku atbrīvoja somu brīvprātīgie un igauņu karaspēks.

400.

Valka, piemiņas akmens K. Ulmanim

2000-08-05   57:46:34, 26:01:18

   Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas Kārlis Ulmanis (1877 - 1942) bija tās pirmais valdības vadītājs, pēc tam vairākkārt Ministru prezidents.
   Ar savu enerģiju un patriotismu viņš sekmēja Latvijas valsts izveidošanos un tās uzplaukumu. Tomēr 1934. gada 15. maijā viņš likvidēja parlamentāro demokrātiju un iedibināja autoritāru diktatūru. K. Ulmanis miris cietumā Padomju Savienībā.

401.

Valkas un Valgas dibināšanas piemiņas akmens

2000-08-05   57:46:34, 26:01:18

   Valkai pilsētas tiesības kopš 1584. gada, Latvijas daļai pilsētas tiesības no jauna piešķirtas 1922. g. Pilsētu šķērso Pedeles upe. Pa tās pieteku Varžupīti nosprausta robeža ar Igauniju. Valka ir Igaunijas pilsētas Valgas dvīņu pilsēta. Senāk Valku sauca par Pedeli.

402.

Valpenes piramīda K. Barona piemiņai

2000-09-17   57:25:28, 22:23:11

   Pie Valpenes pusmuižas, kur pagājusi Kr. Barona bērnība, pēc I. Ziedoņa ieceres izveidota Valpenes piramīda. Šo 6 m augsto, akmeņu krāvumu (pamatnes apkārtmērs 50 m) izveidojis V. Titāns. Akmeņos iekalti apkaimes nopostīto māju nosaukumi.

403.

Vāne, piemiņas zīme represētajiem

2000-06-11   56:55:22, 22:33:39

   Piemiņas akmens uzlikts 1989. gadā Vānes zemniekiem, sirmgalvjiem un bērniem, kas gājuši bojā 1941. un 1949. g. represijās. Darinājis akmeņkalis G. Kučers.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

404.

Vecauce, J. Apsīša piemiņas akmens

1999-10-16   56:28:09, 22:53:17

   Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir Mēdemu dzimtas Vecauces pils ar glīti sakopto ainavu parku. Pie pils ir piemiņas akmens vienam no zemkopības kultūras pamatlicējiem prof. J. Apsītim.

405.

Vecberi, piemineklis represētajiem

2003-05-10   56:43:16, 25:29:21

   Padomju okupācijas varas iestādes 1941.-1955. gadam represējušas vairāk kā 100 bebreniešus.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

406.

Vecpiebalga, "Mērnieku laiku" Lienas piemineklis

2000-05-27   57:03:31, 25:49:20

   1985. g. pie atjaunotajiem Veco (Grēcinieku, Uguns) kapu vārtiem uzstādīja "Mērnieku laiku" varones - Lienes pieminekli (tēln. M. Baltiņa). Šajos kapos nevienu vairs neglabā.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

407.

Vecpiebalga, G. Merķeļa piemiņas zīme

2001-08-25   57:03:31, 25:49:20

   Sākot ar 1770. g. savu agro bērnību G. Merķelis pavadījis Vecpiebalgas mācītājmuižā. 1969. g. pie autoceļu krustojuma atklāts G. Merķeļa piemineklis (tēln. B. Grīsle).
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

408.

Vecpiebalga, K. Skalbes kapa piemineklis

2000-05-27   57:04:47, 25:50:27

   K. Skalbes celto "Saulrietu" māju kalnā 1992. g. 20. jūnijā no Zviedrijas pārapbedīja Kārļa Skalbes (1879.-1945. g.) un Lizetes Skalbes (1886.-1972. g.) pelnu urnas. Uzstādīts piemineklis - tēln. A. Jansons, arhit. A. Skujiņa.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

409.

Vecpiebalga, brāļu Kaudzīšu piemineklis

2001-08-25   57:03:31, 25:49:20

   1987. g. Vecpiebalgas labdarības biedrības simtgades atcerē atklāta brāļu Kaudzīšu skulptūra - tēln. M. Enģeles diplomdarbs, arhit. A. Skujiņa.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

410.

Vecpils, 1905. g. piemineklis

2002-08-25   56:37:25, 21:29:35

   1905. gadā pagastā darbojās rīcības komiteja, vecpilnieki piedalījās "Aizputes karā", nodedzināja Lāņu un Stroķu pilis. Soda ekspedīcija noslepkavoja 11 cilvēkus, nodedzināja 5 zemnieku mājas.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

411.

Vecumnieku skolas piemiņas akmens

2001-02-11   56:36:14, 24:31:32

   Akmens uzstādīs pirmās pagastskolas piemiņai. Vecumnieku pagastā tagad ir sava vidusskola.
  (Apceļosim Zemgali. Rīga, 1958.)

412.

Ventspils, K. Valdemāra statuja

2002-07-10   57:23:49, 21:33:39

   Latvijā vienīgās Krišjāņa Valdemāra skulptūras idejas autors ir mākslinieks Miervaldis Polis, kurš arī vadījis tās izveidošanu. Skulptūra ir iecienīta, un tūristi mīl fotografēties kopā ar Krišjāni Valdemāru.
  (www.ventspils.lv)

413.

Ventspils, piemineklis jūrniekiem

2000-04-15   57:23:49, 21:33:39

   Ventas krastā "Piemineklis jūrniekiem un zvejniekiem, kuru kaps jūras dzelmē" (1938. g., idejas autors kapteinis V. Ābelnieks).

414.

Vērgale, piemineklis represētajiem

2000-07-09   56:42:47, 21:10:43

   Piemiņas akmens (1991. g.) represijās cietušajiem vērgalniekiem Vērgales kapsētā. Padomju okupācijas varas iestādes 1941. g. izsūtīja 18 vērgalniekus un 7 ziemupniekus, 1949. g. - 31 un 14.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

415.

Vidriži, E. Melngaiļa piemineklis Melngaiļos

2000-10-07   57:22:18, 24:41:08

   "Melngaiļi" - komponista E. Melngaiļa dzimtās mājas, tagad memoriālais muzejs. Pie mājas komponista krūšutēls - uzstādīts 1984. g., tēln. M. Lange.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

416.

Vidriži, L. Paegles piemineklis pie Laučiem

2003-05-01   57:18:41, 24:35:56

   Leons Paegle (1890.-1926. g.) - rakstnieks un skolotājs, bijis Rīgas 1. vidusskolas pārzinis, Rīgas domnieks. Dzimis Laučos, mācījies Vidridžu pagastskolā.
   Piemineklis atrodas pie "Lauču" muzeja, uzcelts 1970. gadā, tēlniece M. Lukaža.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

417.

Vidriži, piemiņas zīmes brīvības cīnītājiem

2000-10-07   57:20:43, 24:39:45

   Pie ceļu sazarojuma uzstādīta piemiņas zīme Latvijas Atbrīvošanas cīņās pret landesvēru kritušajiem. Šeit kritis arī Limbažu komandants Vilis Gelbe (1890.-1919. g.).
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

418.

Viesīte, P. Stradiņa piemineklis

2000-07-23   56:20:54, 25:33:19

   Skvērā pie nama Raiņa ielā 6 1978. gadā atklāts piemiņas akmens ar plāksni, kas vēstī, ka šajā vietā atradusies ēka, kurā 1896. gadā dzimis ķirurgs, onkologs un medicīnas vēsturnieks P. Stradiņš. Pie vidusskolas 1987. gadā atklāts tēlnieka K. Jansona darinātais P. Stradiņa piemineklis.

419.

Viesīte, atbrīvošanas cīņu piemineklis

2000-07-23   56:20:54, 25:33:19

   Uzkalniņā pretī baznīcai 1935. gadā uzstādīts mākslinieka V. Treija darinātais piemineklis Viesītes atbrīvotājiem.

420.

Viesīte, piemineklis fašisma upuriem

2000-07-23   56:20:54, 25:33:19

   Drīz pēc tam, kad 1941. g. jūnijā Vācija iebruka Padomju Savienībā, tā ieņēma arī Latviju. Daudzi sagaidīja vāciešus kā atbrīvotājus no sarkano terora, bet tie izrādījās ne mazāk nežēlīgi. Nacisti iznīcināja daudzus civiliedzīvotājus un karagūstekņus, tika nošauti gandrīz visi ebreji.
  (No Latvijas Okupācijas muzeja materiāliem)

421.

Vietalva, piemineklis par Tēvzemi kritušajiem

2002-06-22   56:43:35, 25:45:18

   Piemineklis "Par Tēvzemi kritušajiem" pie Vietalvas luterāņu baznīcas. Otrā pasaules kara laikā 1944. gada augustā baznīca atradās frontes joslā un tika sagrauta.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

422.

Vilces skolas dibināšanas piemiņas akmens

2000-11-04   56:25:19, 23:32:32

   Vilces skola dibināta 1837. gadā. 2001./2002. m. g. Vilces skolā mācījās 281 skolēns, strādāja 26 skolotāji.
   Vilces pagastā dzimis dramaturgs Mārtiņš Zīverts. Par savu pagastu viņš sarakstījis lugu "Kaļastro Vilcē".
  (www.vilcespsk.lv)

423.

Viļaka, P. Miglinīka piemineklis

2001-06-16   57:10:55, 27:40:46

   Bijušajā tirgus laukumā 1993. g. uzcelts piemineklis latgaliešu dziesminiekam P. Miglenīkam (1850.-1883. g.).
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.).

424.

Viļakas kapi, piemineklis atbrīvošanas cīnītājiem

2000-07-28   57:10:36, 27:42:16

   Tēlnieka K. Zemdegas 1933. gadā darināto alegorisko veidojumu Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem padomju okupācijas laikā nojauca. 1990. g. 11. novembrī piemineklis - akmenī kaltā svece ar mūžīgu liesmu - tika atkal atjaunots.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

425.

Viļāni, piemineklis represētajiem

2000-07-22   56:33:01, 26:55:21

   Pie dzelzceļa stacijas 1995. g. uzcelts piemineklis komunistiskā terora upuriem.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

426.

Viļķene, Baumaņu Kārļa piemineklis

2001-08-02   57:36:32, 24:36:26

   Viļķenē dzimis Latvijas himnas autors, komponists Baumaņu Kārlis (1835.-1905.).
  (LME, 3. sēj. Rīga, 1970).

427.

Vircavas skolas dibināšanas piemiņas akmens

2000-10-06   56:33:30, 23:46:26

   Vircavas skola atrodas hercoga Gotharda Ketlera laikā celtā pilī (16. gs.). Šinī pilī 1703. g. apmeties arī zviedru karalis Kārlis XII.
  (Apceļosim Zemgali. Rīga, 1958.)

428.

Visagals, O. Kalpaka kapa piemineklis

2000-07-27   56:48:17, 26:34:06

   Pirmais Latvijas armijas virspavēlnieks Oskars Kalpaks (1881.-1919. g.) apglabāts Meirānu Visagala kapos. O. Kalpaks gāja bojā 1919. g. 6. martā pārpratuma kaujas laikā Airītēs. Pieminekļa autors - Kārlis Zāle, 1927. g.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

429.

Zaļenieku apkārtne, Raiņa stādītais ozols

2004-09-04   56:31:11, 23:29:38

   Braucot pa Zaļenieku ceļu, pie Gaismām (autobusa pietura Bērzukrogs) skatāms Raiņa stādītais ozols.
   Zaļenieku pagastā atrodas dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas "Daukšas".
  (Latvijas pagasti. Rīga, 2002.)

430.

Zebrene, piemineklis sarkanā terora upuriem

2002-09-07   56:36:10, 22:53:12

   Piemineklis sarkanā terora upuriem uzstādīts 1995. gadā.
   Padomju okupācijas varas iestādes 1941. gadā izsūtīja 20 un 1949. gadā - 88 zebreniekus.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

431.

Zilupe, piemineklis fašisma upuriem

2000-07-22   56:23:18, 28:07:20

   Pie dzelzceļa stacijas 1993. g. uzstādīts piemiņas akmens nacistisko koncentrācijas nometņu gūstekņiem.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

432.

Ziras, piemineklis represētajiem

2002-07-10   57:10:18, 21:34:30

   Padomju okupācijas varas iestādes 1941. gadā izsūtīja 14 un 1949. gadā - 112 zireniekus.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

433.

Zlēkas, piemineklis fašisma upuriem

2000-09-17   57:07:15, 21:48:55

   Par partizānu, vācu armijas dezertieru atbalstu 1944. gadā tika nodedzinātas Dižķīru, Graužu, Vēveru, Mūrnieku un Zilumu mājas. To un arī citu māju iedzīvotāji nošauti. Bijušo māju vietās uzstādītas piemiņas plāksnītes. Zlēku traģēdijas upuri apglabāti Karātavu kalna rietumu daļā. Kapi iekārtoti 1965. gadā. Upuru piemiņai uzstādīts obelisks. Piemiņas akmeņi ar nogalināto uzvārdiem uzstādīti 1985. gadā.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

 Satura rādītājs (123)

   I-ALBUMI

 195. Madona, R. Blaumaņa piemineklis 2000-04-21

 196. Madona, brīvības cīnītāju piemineklis kapos 2000-04-21

 197. Madona, piemineklis represētajiem pie stacijas 2000-04-21

 198. Majori, Raiņa un Aspazijas piemineklis 2008-08-28

 199. Majori, skulptūra Lāčplēsis 2008-08-28

 200. Mašmeles, R. Sēļa piemineklis 2002-09-07

 201. Matkule, piemineklis represētajiem 2002-07-10

 202. Mazirbe, laivas skelets - piemineklis lībiešiem 2000-06-24

 203. Mazozoli, piemineklis represētajiem 2000-08-10

 204. Mazsalaca, piemineklis brīvības cīnītājiem 2000-11-11

 205. Mazsalaca, piemineklis represētajiem 2000-11-11

 206. Mārciena, piemineklis 1905. g. revolucionāriem 2001-04-28

 207. Mārkalnes skolas piemiņas zīme 2002-09-13

 208. Meikšāni, Latvijas A zīme "Austras koks" 2000-07-22

 209. Meņģele, Sudrabu Edžus piemineklis 2003-05-10

 210. Meņģele, piemineklis represētajiem 2003-05-10

 211. Mežotne, piemiņas akmens represētajiem 1999-11-13

 212. Mētriena, M. Galenieces piemiņas zīme 2002-09-21

 213. Miķeļtorņa kapi, piemineklis lībiešu dzejniekiem 2000-06-24

 214. Mores kaujas piemineklis 2000-08-19

 215. Mucenieku (Doku Ata muzeja) ceļa rādītājs 2003-04-18

 216. Murmastiene, piemineklis kritušajiem 2002-09-14

 217. Mūrmuiža, piemiņas plāksnes Tautas Universitātei 2000-08-05

 218. Mūrmuižas kaujas piemineklis 2001-06-30

 219. Naukšēni, 2. pasaules kara piemineklis 2006-05-20

 220. Naukšēni, piemineklis represētajiem 2000-08-05

 221. Nāvessalas piemineklis 2003-03-09

 222. Nereta, Jaunsudrabiņa piemineklis 2002-07-18

 223. Nīca, piemineklis represētajiem 2000-07-08

 224. Ogre, piemineklis latviešu strēlniekiem 2009-02-15

 225. Ogre, piemineklis represētajiem 2000-07-23

 226. Ogre, piemiņas zīme latviešu strēlniekiem 2008-12-28

 227. Ottes dzirnavas, piemineklis arklam 2002-09-14

 228. Palsmane, piemineklis 2. pasaules kara upuriem 2000-09-13

 229. Palsmane, piemineklis brīvības cīnītājiem 2000-09-13

 230. Palsmane, piemineklis represētajiem 2000-09-13

 231. Paplakas apkārtne, piemiņas zīme represētajiem 2001-11-10

 232. Pāvilosta, piemiņas zīme represētajiem 2000-06-11

 233. Pāvilostas simtgades piemiņas akmens 2000-06-11

 234. Piņķi, piemiņas akmens pie baznīcas 2000-05-06

 235. Piņķu kaujas piemineklis 2006-06-24

 236. Plācis, piemineklis Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem 2000-10-01

 237. Pļaviņas, piemineklis 1905. g. revolucionāriem 2000-07-21

 238. Pļaviņu stacija, piemiņas plāksne represētajiem 2001-08-09

 239. Pociema Rumbiņi, Bārdu piemiņas akmeņi 2000-10-01

 240. Pope, pieminekļi staļinisma upuriem 2000-09-17

 241. Preiļi, piemineklis represētajiem 2000-07-22

 242. Preiļu dibināšanas piemiņas zīme 2000-07-22

 243. Priekuļi, K. Ulmaņa piemiņas zīme 2000-09-13

 244. Puze, kolhoza Blāzma piemiņas zīme 2006-10-14

 245. Pūre, piemiņas zīme represētajiem 2000-06-10

 246. Rauna, J. Cimzes piemineklis 2000-03-26

 247. Rauna, nezināmā leģionāra kaps 2003-09-05

 248. Rauna, piemineklis "Raunas koklētāja" 2000-03-26

 249. Rāmava, P. Lejiņa piemiņas akmens 2002-04-01

 250. Rāva, J. Jansona-Brauna piemiņas zīme 2001-11-10

 251. Rembates skola, piemineklis represētajiem 2002-09-21

 252. Remte, piemiņas akmens represētajiem 2000-05-13

 253. Rēveļu skolas piemiņas akmens 2003-09-06

 254. Rēzekne, piemineklis "Latgales Māra" 1999-09-14

 255. Rideļu apkārtne, nacionālo partizānu piemineklis 2008-09-05

 256. Rīga, 1905. g. revolūcijas piemineklis 2000-10-16

 257. Rīga, A. Kalniņa piemineklis 2000-09-26

 258. Rīga, A.Čaka piemineklis 2002-08-02

 259. Rīga, Barklaja de Tolli piemineklis 2006-06-30

 260. Rīga, Baumaņu Kārļa piemiņas zīme 2003-07-07

 261. Rīga, Brīvības piemineklis 2000-01-30

 262. Rīga, Dž. Armitsteda piemineklis 2006-10-26

 263. Rīga, E. Brastiņa piemineklis 2009-03-31

 264. Rīga, E. Siliņa piemineklis 2004-07-03

 265. Rīga, E.Smiļģa piemineklis 2002-04-27

 266. Rīga, G. Merķeļa kapa piemineklis Katlakalnā 2000-03-05

 267. Rīga, G. Merķeļa piemiņas akmens 2000-09-26

 268. Rīga, G.Astras piemiņas zīme 2003-07-15

 269. Rīga, J. Čakstes kapa piemineklis 2001-01-01

 270. Rīga, K. Barona piemineklis Vērmaņdārzā 2000-08-31

 271. Rīga, K. Čakstes piemiņas plāksne 2003-07-07

 272. Rīga, K. Ulmaņa piemineklis 2003-07-22

 273. Rīga, Latviešu strēlnieku piemineklis 1999-12-10

 274. Rīga, M. Tāla piemineklis 2001-08-18

 275. Rīga, Mātes Latvijas tēls Brāļu kapos 1999-11-20

 276. Rīga, O. Kalpaka piemineklis 2006-06-30

 277. Rīga, P. Stradiņa piemineklis 2006-04-27

 278. Rīga, P. Valdena piemineklis 2003-10-14

 279. Rīga, Raiņa kapa piemineklis 1999-11-20

 280. Rīga, Raiņa piemineklis 1999-08-12

 281. Rīga, Ulugbeka piemineklis 2004-04-08

 282. Rīga, V. Ostvalda piemineklis 2001-08-18

 283. Rīga, barikāžu piemiņas zīme pie Saeimas 2007-01-22

 284. Rīga, bīskapa Alberta piemineklis pie Doma baznīcas 2001-08-21

 285. Rīga, čekas upuru piemiņas zīme 2003-07-15

 286. Rīga, fašisma upuru memoriāls Biķernieku mežā 2001-12-02

 287. Rīga, piemineklis Hačkars 2004-04-08

 288. Rīga, piemineklis R. Mūrnieka traģēdijas vietā 2000-04-09

 289. Rīga, piemineklis Sudrabkalniņā 2000-01-30

 290. Rīga, piemineklis amatniekiem 2008-08-21

 291. Rīga, piemineklis ebreju glābējiem 2008-09-03

 292. Rīga, piemineklis fašisma upuriem Sarkandaugavā 2005-07-06

 293. Rīga, piemineklis krievu karavīriem Lucavsalā 2001-08-24

 294. Rīga, piemineklis represētajiem pie Šķirotavas 2000-06-17

 295. Rīga, piemineklis represētajiem pie Šķirotavas 2008-06-15

 296. Rīga, piemiņas zīme represētajiem Biķerniekos 2002-02-21

 297. Rīga, punkts ar koordinātām (24,57) 2002-01-27

 298. Rīga, represēto pieminekļi Torņakalnā 2001-06-17

 299. Rīga, represiju pieminekļi pie Torņakalna stacijas 2000-07-02

 300. Rīgas vēstures piemineklis Lielais Kristaps 2001-08-21

 301. Robežkroga piemiņas zīme 2002-06-29

 302. Rokasbirzs pie Aizputes, 1905. g. piemineklis 2000-07-08

 303. Ropaži, piemiņas zīmes skolotājiem 2000-06-04

 304. Rubeņi, piemineklis nacionālajiem partizāniem 2002-07-18

 305. Rucava, pieminekļi hitlerisma un staļinisma upuriem 2000-07-09

 306. Rudbārži, atbrīvošanas cīņu piemiņas zīme 2000-06-11

 307. Rudbārži, piemiņas zīme represētajiem 2000-06-11

 308. Rumbula, piemineklis fašisma upuriem 2001-02-04

 309. Rumbulas memoriāls 2002-11-30

 310. Rūjiena, piemineklis "Madonna Orans" 2000-08-05

 311. Rūjiena, piemineklis "Sējējs" 2000-08-05

 312. Rūjiena, piemineklis "Tālavas taurētājs" 2000-08-05

 313. Rūjiena, piemineklis brīvības cīnītājiem 2000-08-05

 314. Rūjiena, piemineklis mācītājiem Bergmaņiem 2000-08-05

 315. Rūjiena, piemineklis represētajiem 2000-08-05

 316. Sabile, Latvijas 80-gades piemiņas akmens 2000-10-28

 317. Saikava, piemineklis fašisma upuriem 2002-03-29

 318. Saka, piemiņas zīme represētajiem 2000-06-11

 319. Salacgrīva, piemineklis jūrniekiem 1999-10-09

 320. Salacgrīva, piemineklis represētajiem 2002-05-01

 321. Salaspils memoriāla vārti 2000-03-19

 322. Salaspils mežs, piemineklis fašisma upuriem 2005-08-07

 323. Salaspils, piemineklis Daugavas lībiešiem 2000-01-16

 324. Salaspils, piemineklis karagūstekņiem 2000-08-28

 325. Salaspils, poļu - zviedru kara piemineklis 2000-03-19

 326. Saldus, piemiņas akmens Kalpaka bataljonam 2000-05-13

 327. Saldus, piemiņas plāksne represētajiem pie stacijas 2000-05-13

 328. Saldus, piemiņas zīme sarkanā terora upuriem 2000-05-13

 329. Saliena, K. Griguļa piemiņas akmens 2000-10-15

 330. Sauka, M. Buclera piemiņas akmens 2004-06-05

 331. Sauka, fotogrāfijas 150 gadu piemiņas zīme 2004-06-05

 332. Sāti, piemiņas zīme J. Jaunsudrabiņam Vecsātos 2000-09-02

 333. Sāti, piemiņas zīme leģionāriem 2000-09-02

 334. Sesavas baznīca, J. Čakstes piemiņas plāksne 2000-09-02

 335. Sēja, piemiņas akmens represētajiem 2007-10-27

 336. Sidgundas 800 gadu piemiņas akmens 2008-10-12

 337. Sigulda, A. Kronvalda piemineklis 2000-04-01

 338. Sigulda, K. Barona piemineklis 2001-03-17

 339. Sigulda, R. Blaumaņa piemineklis 2001-03-24

 340. Sigulda, piemineklis represētajiem 2000-04-01

 341. Siguldas kapi, piemineklis karā kritušajiem 2005-10-08

 342. Skaistkalne, dziesmu svētku piemiņas akmens 2001-09-16

 343. Skrunda, piemiņas akmens represētajiem 2000-05-13

 344. Skrunda, vagons - piemineklis pie stacijas 2000-05-13

 345. Skulte pie Rīgas, piemineklis - lidmašīna 2006-08-18

 346. Skulte, E. Liepiņa kapa piemineklis 2000-10-21

 347. Sloka, piemiņas zīme pie skolas 2000-08-04

 348. Smārde, 1. pasaules kara piemineklis 2002-07-11

 349. Smiltene, piemineklis represētajiem 2000-03-26

 350. Smiltene, piemineklis represētajiem kapos 2000-03-26

 351. Staburaga norādes zīme 2000-09-29

 352. Staburaga piemiņas zīme Dieva auss 2004-06-05

 353. Staiceles dibināšanas piemiņas zīme 2000-04-29

 354. Stalbe, piemineklis represētajiem 2002-06-01

 355. Stende, piemineklis represētajiem pie stacijas 2000-04-15

 356. Stirniene, piemiņas akmens represētajiem 2000-10-14

 357. Straupe, piemineklis leģionāriem 2002-10-12

 358. Strazde, saules zīme "Zaļā saule" 1999-09-04

 359. Strenči, piemineklis represētajiem 2000-08-05

 360. Strutele, K. Barona piemiņas zīme 2000-09-02

 361. Stukmaņu muižas piemiņas zīme 2000-10-14

 362. Sunākste, Vecā Stendera kapa plāksne 2002-06-29

 363. Sunākste, Vecā Stendera piemineklis 2002-06-29

 364. Suntaži, 1905. g. revolucionāru piemineklis 2008-10-12

 365. Suntaži, piemineklis represētajiem 2008-10-12

 366. Svārpstu sila 1905. g. piemineklis 2003-08-16

 367. Svēte, piemineklis latviešu strēlniekiem 2002-07-08

 368. Svētes skolas piemiņas akmens 2002-07-08

 369. Tadenava, Raiņa dzimšanas piemiņas plāksne 2000-10-15

 370. Tadenava, Raiņa piemineklis 2000-10-15

 371. Talsi, 1905. g. piemineklis 2004-06-12

 372. Talsi, piemineklis "Koklētājs" 1998-10-17

 373. Talsu pilsētas robežzīme 2004-06-12

 374. Teitupītes tilts, V. Coja piemiņas zīme 2008-09-05

 375. Teitupītes tilts, V.Coja piemineklis 2003-08-09

 376. Tērvete, piemineklis 1905. g. revolucionāriem 2000-11-04

 377. Tērvete, zemgaļu brīvības cīņu piemineklis 2004-09-04

 378. Tilža, piemineklis nacionālajiem partizāniem 2002-08-10

 379. Tirzas Dārtiņas, M. Vētras piemiņas zīme 2001-09-21